Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 18.februārī
- 18 februaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Iedzīvotāji noilgojušies pēc valsts budžeta ar pārpalikumu; Lauksaimniecības apdrošināšanā veidos atbalsta kārtību ārkārtējam sausumam; un Latvijā atgriezušies pirmie gājputni.
Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Izraēlas pilsētā Telavivā Latviju šogad pārstāvēs duets "Carousel" ar dziesmu "That Night", kas sestdienas vakarā uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā "Supernova 2019". Šis priekšnesums apsteidza pārējos iepriekš atlasītos konkursa finālistus, otrajā vietā atstājot pieredzējušo konkursa dalībnieku Marku Rivu ar dziesmu "You Make Me So Crazy", bet trešajā - grupu "Laime pilnīga" ar dziesmu "Awe".
Komponists maestro Raimonds Pauls norāda, ka, izvērtējot visus astoņus Latvijas Televīzijas konkursa Supernova finālistus, uz "Eirovīzijas" starptautisko dziesmu konkursu sūtīt duetu "Carousel" ar lirisko dziesmu "That Night" bija pareizais lēmums. Viņš piebilst, ka šogad Latvija starptautiskajā dziesmu konkursā uzstāsies ar nestandarta priekšnesumu, jo, citēju: "iesim bez uguņiem" un ar vienkāršu dziesmu.
Turpinām ziņas
Latvijas tuvumā sestdien tika konstatēta Krievijas armijas lidmašīna. NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālās jūras robežas identificējušas Krievijas bruņoto spēku daudzfunkcionālo iznīcinātāju "Su-27". Pirmoreiz Krievijas militārā tehnika Latvijas tuvumā šogad tika konstatēta 23.janvārī, kad valsts teritoriālajiem ūdeņiem pietuvojās Krievijas bruņoto spēku kuģis. Jau ziņots, ka Latvijas bruņotie spēki regulāri sociālajos tīklos informē sabiedrību par Krievijas lidmašīnu un kuģu pietuvošanos Latvijas robežām.
Pērn darbavietās nelaimes gadījumos gājuši bojā 23 nodarbinātie un vēl 47 darbinieki atrasti miruši, daļa, iespējams, dabiskā nāvē, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija. Pērn 197 cilvēki guvuši arī smagus miesas bojājumus. Saskaņā ar darba inspekcijas datiem, darba vietās gūti rokas, gūžas kaula un cita veida lūzumi, kā arī galvas, sejas, acu, roku un citu locekļu traumas.
Latvijā paredzēts radīt īpašu atbalsta kārtību, kas darbotos ārkārtēja sausuma seku kompensēšanai lauksaimniekiem. Valsts piedalītos ar līdzfinansējumu to sausuma radīto zaudējumu kompensēšanai, kas pārsniedz apdrošinātāju rīcībā esošo uzkrājumu. Šādos gados no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem atvēlētu 2-3 miljonus eiro.
Un vēl
Sestdien visās Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās, arī Jēkabpilī Zīlānu, izņemot Liepāju un Ventspili, pārspēts 16.februāra siltuma rekords, 11 stacijās - arī mēneša otrās dekādes rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Kolkā labots arī visa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Sestdien Kolkā, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +13,4 grādiem, reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī. Tas ir arī jaunais 16.februāra un mēneša otrās dekādes siltuma rekords Latvijā. Iepriekšējais 16.februāra nacionālais siltuma rekords bija +9,3 grādi 1925.gadā.
Tāpat arī Latvijā fiksēti pirmie atlidojušie gājputni - Skrundas un Saldus novados manīti lauku cīruļi, liecina "Latvijasputni.lv" publiskotā informācija. Putnu vērotājs Kaspars Funta aģentūrai LETA skaidrojis, ka pirmie gājputni, kas atgriežas Latvijā, ir tuvie migranti, kas ziemojuši kādā no tuvajām kaimiņvalstīm.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Aizkraukles pagasta Kultūras namā izveidota lielākā padomju laikam veltītā ekspozīcija Baltijā. Tā iekārtota trīs stāvos un aptver visas padomju dzīves jomas. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas "Padomju gadi" veidotājas uzsver, ka arī okupācijas laikā cilvēki dzīvoja un priecājas, vienlaikus apzinoties skaudrumu un sāpes. Muzeja ēka ir bijušā kolhoza "Aizkraukle" kultūras nams. Tā telpas nav remontētas, kopš ēka ir uzbūvēta, un ir saglabājies padomju laika interjers. Apjomīgā projekta īstenošana Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem prasīja divu gadu darbu, finansiāli projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Lauku atbalsta dienests.
13.februārī Viesītes novada Saukas bibliotēkā notika Erasmus+ programmas stratēģisko partnerību projekts „Seko stāstam – stāstniecība kā motivējoša un iedrošinoša stratēģija pieaugušo izglītībā” APSTELL projekta noslēguma pasākums „Lai lido stāstu putns!”. Tajā piedalījās projekta 4 pilotaktivitāšu grupu pārstāvji no Aknīstes, Kaldabruņas, Biržiem, Saukas un pasākuma viesi. Pēc pasākuma ieskaņas tika pārrunāts par projekta mērķi, pasākuma dalībnieku iesaisti uzdevumu izpildē kā arī izteiktas atziņas par projekta partneru izveidoto Rokasgrāmatu lauku aktīvistiem, pilotaktivitāšu grupu pārstāvju piedāvātās stāstniecības aktivitātes. Interesants pasākuma laiks bija ieklausīšanās viesu stāstījumos: “ Kā vari līdzēt stāstu putnam lidot?“ Notika radošā mākslinieciskā aktivitāte – Krāsas. Tēli. Iztēle.
Pļaviņu novada pašvaldības policijā šajā mēnesī no iedzīvotājiem vairākkārt saņemta informācija par klaiņojošiem meža dzīvniekiem novada lauku teritorijās. Pašvaldības policija norāda, lai nepiesaistītu meža dzīvnieku uzmanību, lūgums iedzīvotājiem tos nebarot, komposta kaudzēs neizmest pārtikas atkritumus, mājdzīvnieku barošanas vietas uzturēt tīrībā. Nekādā veidā nekontaktēties ar dzīvniekiem un tiem netuvoties. Lai iedzīvotāju mājdzīvnieki netiku inficēti ar kādu infekciju slimību vai trakumsērgu, katra mājdzīvnieka īpašnieka pienākums ir likumā noteiktajā kārtībā vakcinēt savu mīluli. Par klaiņojošiem meža dzīvniekiem tiek informēta attiecīgā iestāde, kas nodarbojas ar dzīvnieku ķeršanu. Par mirušiem zvēriem jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests.
Turpinām ziņas
Piektdien Preiļu novadā noticis traģisks ugunsgrēks. Piektdienas vakarā aizdedzies kāds mansarda dzīvoklis. Ugunsdzēsēji, ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka ēkā ir izveidojies stiprs piedūmojums un no tās pašu spēkiem evakuējušies seši cilvēki. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Kopš gada sākuma Latvijā reģistrēti 570 ugunsgrēki, tajos cietuši 56, bet gājuši bojā 20 cilvēki, liecina VUGD apkopotie dati.
Saunas pagasta zemnieku saimniecība "Zeltenes" plāno ieguldīt 170 000 eiro graudu uzglabāšanas angāra būvniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Zemnieku saimniecība ir izsludinājusi iepirkumu konkursu graudu uzglabāšanas būves ar horizontālu slodzi uzņemošu sienu konstrukciju (angāru) būvniecību, kuram pretendenti var pieteikties līdz šā gada 6.martam. Investīciju projektu plānots īstenot "Zeltenēs", Saunas pagastā, Preiļu novadā līdz 30.septembrim, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos".
Un vēl
Kokneses novada domes ēkā skatāma fotokluba “Kokneses kadrs” fotoizstāde “Ragāļu purvs”. Izstāde izv ietota pašvaldības ēkas pirmajā stāvā. Fotogrāfijas tapušas kādā no vasaras plenēriem pie Ragāļu ezera un tam apkārt esošajā purvā. "Kokneses kadram" foto plenēri notiek katru vasaru un jau ir kļuvuši par tradīciju. Izstādes autori aicina arī apmeklētājus caur viņu darbiem ieraudzīt dabas radītos brīnumainos mirkļus vasaras rīta agrumā!
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināms, cik varētu izmaksāt novadu reforma; Valsts pašvaldībām kompensēs iztērēto naudu par atskurbšanas pakalpojumiem; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku šonedēļ?
Administratīvi teritoriālā reforma varētu izmaksāt 1% no iekšzemes kopprodukta, šadus aprēķinus Latvijas televīzijai nosaucis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Vislielākie reformas tēriņi būs saistīti ar investīciju projektiem – pašvaldības stimulēs apvienoties, piešķirot naudu, piemēram, kāda ceļa remontam vai jaunajai būvei. Tieši šādi pasākumi, visticamāk, arī sastādīs lielāko daļu no reformas izmaksām. Var secināt, ka tie varētu būt aptuveni 300 miljoni eiro. Pūce norāda, ka valdībā vēl nav veikti aprēķini, cik varētu izmaksāt novadu reforma. Pagaidām zināms, ka reformas iesākšanai ir nepieciešami 800 tūkstoši eiro, 500 tūkstoši no tiem ar valdības atļauju jau atrasti pašas ministrijas budžetā. Pūce norāda, ka jau tagad ir skaidrs, ka viens no strīdīgākiem aspektiem varētu būt republikas pilsētu likvidēšana – izņemot Rīgu, tās plānots apvienot ar novadiem.
Pašvaldībām līdz septembrim jāsagatavo un Izglītības un zinātnes ministrijai jāiesniedz savs redzējums par skolu tīkla attīstību. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska informē, ka pašvaldībām dots uzdevums līdz rudenim izšķirties par to, kuras izglītības iestādes 2020.gadā darbosies kā vidusskolas, kuras - kā valsts ģimnāzijas, un kuras tiks reorganizētas par pamatskolām. Tas nepieciešams, lai valsts līmenī varētu diskutēt par skolu tīkla optimizāciju un tā radītajām sekām un ieguvumiem, šim darbam jānotiek arī saskaņā ar diskusijām par gaidāmo administratīvo reformu.
Latvijā joprojām ir vairāki tūkstoši kompāniju, kuras nav norādījušas patiesos labuma guvējus. Šāda prasība ir spēkā kopš pagājušā gada marta. To ieviesa kā vienu no pasākumiem, lai vērstos pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Iespējams, virkne kompāniju vai nu neizprot jaunās normas, vai tās vienkārši ignorē. Bet par iespējamu sodu piemērošanu valsts vēl tikai domā.
Turpinām ziņas
Kompensācijās par pērn nodrošinātajiem atskurbināšanās pakalpojumiem pašvaldībām plānots izmaksāt 296 tūkstoši 804 eiro, vietvaru lūgtajām summām variējot no 15 līdz 90 tūkstoši 770 eiro. Valsts jau vairākus gadus kompensē pašvaldībām izdevumus par personu izmitināšanu atskurbtuvēs. Patlaban par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu paredzēta kompensācija 15 eiro apmērā. Par personu atskrubināšanu pērn kompensācijas lūgušas 37 pašvaldības. Lielākās kompensācijas lūgušas Rīgas dome - 90 tūkstoši 770 eiro, Daugavpils dome - 41 tūkstoti 460 eiro un Jelgavas dome - 37 tūkstoši 860 eiro. Tikmēr Jēkabpils dome lūgusi kompensēt 3 tūkstoši 675 eiro, bet Preiļu – 4 tūkstoši 680 eiro. Par kompensāciju piešķiršanu valdība lems rītdienas sēdē.
Eiropā stājušies spēkā jauni Eiropas Savienības noteikumi tādu izmaksu un formalitāšu samazināšanai, ar ko saskaras iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus savas piederības valsts. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā skaidro, ka iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz citu Eiopas Savienības valsti vai tur dzīvo, pašlaik ir jāiegūst zīmogs, kas apliecina, ka viņu publiskie dokumenti, piemēram, dzimšanas, laulību vai miršanas apliecība, ir autentiski. Tas attiecas uz aptuveni 17 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju. Saskaņā ar jauno regulu šis zīmogs un ar to saistītās birokrātiskās procedūras vairs nebūs vajadzīgi, iesniedzot Eiropas Savienības valsts iestādēm publiskus dokumentus, kas izdoti citā ES valstī. Tāpat saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotājiem daudzos gadījumos arī vairs nav jānodrošina sava publiskā dokumenta notāra apliecinātu/oficiālu tulkojumu. Tajā pašā laikā regulā paredzēti stingri aizsardzības pasākumi, lai novērstu krāpšanu.
Un vēl
Trešdien Latvijā sāks ieplūst aukstāks gaiss no ziemeļiem, savukārt brīvdienās rietumu vējš izraisīs gaisa temperatūras paaugstināšanos, prognozē sinoptiķi. Otrdien gaiss iesils līdz +3..+8 grādiem un vietām nedaudz līs. Trešdien gan naktī, gan dienā būs +1..+6 grādi, bet vakarā jau gaidāms neliels sals, jo brāzmainu rietumu vēju nomainīs ziemeļrietumu vējš. Ceturtdien un piektdien arī dienas laikā valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra būs negatīva, lai gan spīdēs saule. Sagaidāms, ka piektdienas rīts vietām būs aukstāks par -10 grādiem. Brīvdienās gaidāms rietumu vējš, kas brīžiem kļūs brāzmains. Valsti šķērsos siltā atmosfēras fronte, kas var atnest nokrišņus, un gaisa temperatūra nedēļas beigās, iespējams, sasniegs +10 grādus. Pēc tam atkal gaidāms ziemeļu vējš un vēsāks laiks.
Šīs nedēļas pirmajā pusē daudzās upēs turpināsies pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās, ledus iešanas laikā iespējamas straujas svārstības. Ceturtdienas un piektdienas sala ietekmē ūdens līmenis pārsvarā pazemināsies, tas turpinās kāpt dažās lielākajās upēs. Tā kā tuvākajā laikā nav gaidāmi stipri nokrišņi un siltums mīsies ar salu, atlikušais sniegs kusīs pakāpeniski un pali kopumā būs mazi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem vietām Latvijas austrumu daļā sniega segas vidējais biezums vēl pārsniedz desmit centimetru, Alūksnē saglabājas 23 centimetrus dziļš sniegs.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Policija novērsusi valsts amatpersonas nolaupīšanu; Jēkabpilī diskutē par administratīvi teritoriālo reformu; un No izmešanas paglābtas 9,9 tonnas pārtikas, kas nodotas trūcīgajiem.
Likumsargi novērsuši kādas valsts amatpersonas nolaupīšanu, informē Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica. Policijas operācijā piedalījusies pretterorisma vienība "Omega", kā arī Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas amatpersonas. Plašāk par notikušo valsts policijas pārstāvji informēs preses konferencē 19.februārī.
Izpildot tiesas spriedumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publiski atvainojies bijušajai Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei administratīvajā lietā par atbrīvošanu no amata. 14.februārī spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums par KNAB 2016.gada 19.jūlija rīkojuma atzīšanu par prettiesisku, proti, uzliekot pienākumu Latvijai atlīdzināt Šikorei personisko kaitējumu 500 eiro un morālo kaitējumu 500 eiro. Tāpat uzlikts pienākums KNAB viņai publiski atvainoties.
Jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei. Projekta "Skola 2030" vadītāja Zane Oliņa informē, ka, domājot par risinājumiem vidusskolas mācību satura pilnveidei, ļoti rūpīgi izvērtēta citu valstu pieredze. Lielākajā daļā valstu vidējā izglītības pakāpē skolēnam ir iespēja izvēlēties apgūstamos mācību priekšmetus. Īpaši padziļināti pētīts Igaunijas un Somijas vidējās izglītības modelis, kur skolēni aptuveni trešdaļu pavada, mācoties priekšmetus, kas tos interesē vairāk. Tāpat mācību priekšmetu struktūrā ir ietverti arī obligātās izvēles priekšmetu kursi. Izvērtēti arī Latvijā esošie izglītības modeļi. Šāds vidējās izglītības modelis skolēnam dos iespēju nozīmīgi vairāk mācīties sev interesējošu saturu.
Kā ziņots, Valsts izglītības satura centrs ir ierosinājis pārmaiņas izglītībā Latvijā, lai vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un pieeju, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā.
Turpinām ziņas
Pagājušās nedēļas nogalē Jēkabpilī norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā diskusija “Kā veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijas reģionos” (attēlā), kur klātesošie runāja par to, ka būtiski, lai reģionālā reforma nekļūtu par pašmērķi, bet par ieguvumu kā uzņēmējiem, tā vietējiem iedzīvotājiem. Latvijas lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis pauda viedokli, ka lielu lomu iedzīvotāju noturēšanā pašreiz spēlē kā mobilitātes programmas, tā arī pieejamais dzīvojamais fonds, kas ir nepietiekams. Tādēļ uzmanību jāpievērš pasažieru pārvadājumu attīstībai, domājot par gan Pierīgas, gan reģionu transporta sistēmu. Diskusija šoreiz ietvēra arī jautājumu par izglītības tīkla sakārtošanu, kam vajadzētu iet kopsolī ar reģionālo reformu. Pasākuma organizatori sagaida, ka reforma palīdzēs risināt tādas problēmas kā Rīgas un tās tuvumā esošo reģionu kopīgu transporta sistēmu, kā arī attīstības centru savstarpējo savienojamību, skaidru teritorijas plānojumu un pašvaldības ar augstu motivāciju noturēt un piesaistīt biznesu, uzturot veselīgu konkurenci, pārtraucot publiskā sektora iesaisti uzņēmējdarbībā.
Jēkabpils dome pārdos sev piederošās SIA "Vidusdaugavas televīzija" kapitāldaļas. Pašvaldība pieder 25% uzņēmuma kapitāldaļu. "Vidusdaugavas televīzijas" galvenais darbības veids ir televīzijas programmu izstrāde un apraide. Dome savu lēmumu pamato ar reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam, kas paredz noteikt, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši mediji un komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū. Lai uzņēmums varētu darboties reklāmas tirgū, dome lēma pārdot televīzijas kapitāldaļas. Pašvaldībai piederošo piecu kapitāldaļu pārdošanas sākotnējā vērtība noteikta 6 tūkstoši 302 eiro. Pirmpirkuma tiesības uz pārdodamajām kapitāldaļām ir SIA "Līvānu televīzija", kas ir "Vidusdaugavas televīzijas" līdzīpašnieks. "Firmas.lv" dati liecina, ka 2017.gadā televīzijas apgrozījums bijis 59 tūkstoši 805 eiro, kapitālsabiedrība strādājusi ar 4 tūkstoši 511 eiro zaudējumiem.
Un vēl
Pagājušajā gadā līdz trūcīgajiem nonākušas no izmešanas paglābtas 9,9 tonnas dažādu pārtikas produktu 14 tūkstoši 416 eiro vērtībā, informē Latvijas Samariešu apvienība. Tāpat apvienībā norāda, ka ar šiem pārtikas produktiem papildinātas 5 tūkstoši 415 izdalītās pārtikas pakas. Kopumā palīdzība tikusi sniegta 14 tūkstoši 728 personām. Jau ziņots, ka izmaiņas, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, paredz, ka pārtikas produktus, uz kuriem norādīts derīguma termiņš «ieteicams līdz», pēc tā beigām varēs ziedot labdarības organizācijām, tādā veidā samazinot pārtikas atlikumu daudzumu un vēršoties pret sociālo nevienlīdzību.