Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 15.februārī
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Meja cieš kārtējo sakāvi Lielbritānijas parlamentā «Brexit» jautājumā; Jēkabpilī šodien notiks diskusija par administratīvi teritoriālo reformu; un Latvijas ieguvusi tiesības rīkot vairākas ziemas orientēšanās starptautiskas sacensības.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja vakar cietusi sakāvi simboliskajā parlamenta balsojumā par valdības "Breksita" stratēģiju, un tas, domājams, vājinās viņas pozīcijas sarunās ar Briseli. Daudzi no deputātiem, kas pārstāv Mejas vadīto Konservatīvo partiju un iestājas par aiziešanu no Eiropas Savienības, balsojumā atturējās, jo bažījas, ka premjerministre sākusi mīkstināt savu nostāju bezvienošanās "Breksita" jautājumā. Lai gan balsojums nav tiesiski saistošs un neliek premjerministrei mainīt savu kursu, tas vājina viņas pozīcijas sarunās ar Briseli.
Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim "Senator" ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos. Kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs informē, ka Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis "Senator" būtu varējis atsākt zvejot.
Turpinām ziņas
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā šodien Jēkabpilī rīko diskusiju "Kā veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijas reģionos". Diskusija norisināsies Krustpils kultūras namā. Tajā runās par uzlabojumiem saistībā ar pārdomātu teritoriālo sadalījumu, uzlabojot uzņēmēju un sabiedrības dzīves vidi. Tās mērķis ir rast idejas, kā izveidot uzņēmējiem un iedzīvotājiem izdevīgu un ekonomiski pamatotu modeli pašvaldību dalījumam tā, lai sabalansētu intereses dzīves vides uzlabošanai. Tāpat plānots meklēt risinājumus tam, kā saimnieciski un efektīvi izlietot pieejamos finanšu resursus skolu, medicīnas un drošības iestāžu uzturēšanai, nodrošinot iespējami augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis norāda, lai arī šī gada budžetā paredzēts 19,6% no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām, nav pārliecības, ka pie diskusijām par šī īpatsvara apjomu nebūs jāatgriežas nākamgad. Šonedēļ Lielo pilsētu pārstāvjiem tikoties ar finanšu ministru Jāni Reiru, līdzšinējās iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļas 19,6% apmērā novirzīšana pašvaldībām bija viens no apspriestajiem jautājumiem. Tikšanās laikā diskusijas izraisīja arī valdības deklarācijā ietvertais punkts par neapliekamā minimuma ieviešanu Nekustamā īpašuma nodoklim galvenajam mājoklim. Ministrs pauda viedokli, ka šogad šādas izmaiņas nav paredzētas, plašāku diskusiju varētu uzsākt pēc gada.
Un vēl
Latvijas Orientēšanās federācija ir saņēmusi tiesības nākamajā gadā rīkot vairākas ziemas orientēšanās starptautiskas sacensības. Latvijas orientēšanās federācija ir saņēmusi tiesības rīkot 2020.gada ziemas orientēšanās Pasaules kausa posmu, pasaules junioru čempionātu un Eiropas jauniešu čempionātu. Plānots, ka sacensības norisināsies Madonas novada "Smeceres sila" slēpošanas bāzē no 2020.gada 4. līdz 9.februārim. Kā zināms, pērn Latvija uzņēma pasaules čempionātu orientēšanās sportā, bet šogad tiks rīkotas planētas meistarsacīkstes veterāniem.
Radio1 Līvānu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Sestdien, 23. februārī, pulksten 18 Līvānu novada Kultūras centrā notiks “Gada balvas kultūrā 2018” pasniegšana vairākās nominācijās: Gada sniegums amatiermākslā; Gada sniegums profesionālajā un vizuālajā mākslā; Gada notikums kultūrā un Gada cilvēks kultūrā. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, pašvaldība nolēmusi piešķirt nomināciju: “Gada cilvēks kultūrā” un 100 EUR Žannai Vilcānei, ilggadējai Līvānu novada Kultūras centra darbiniecei, Folkloras kopas “Turki” dalībniecei, par ikdienas darba precizitāti, atbalstu kultūras centra kolektīviem tērpu sagatavošanā un veidošanā, par augstu atbildības sajūtu un attieksmi darbā ar viesmāksliniekiem un kultūras centra apmeklētājiem.
Nominācija “Gada labākais sniegums amatiermākslā” un 300 EUR piešķirta Rudzātu Saieta nama teātra kopai “Okūts”, vadītāja – režisore Saiva Ķuzule-Jansone. Balva tiek pasniegta par amatierteātra mākslas attīstību Līvānu novadā un panākumiem Latvijas Republikas mērogā ar izcilu sniegumu Latviešu dziesmu un deju svētku amatierteātru skatē, sagatavojot Latvijas teātra tēva - Ādolfa Alunāna lugu "Mūsu pokāls", un izcīnot tiesības pārstāvēt Latgali amatierteātru rīkotajās izrādēs gan telpās, gan ārtelpās, un sniedzot izrādi uz Vērmanes dārzā skatuves.
Savukārt nominācija “Gada labākais sniegums vizuālajā un profesionālajā mākslā” un 100 EUR tiks pasniegta Lienai Šmukstei, aktrisei, režisorei. Apbalvojumu viņa saņems par 2018. gada vasarā Līvānu pilsētas svētkos rīkoto pasākumu sadarbībā ar Mūsdienu mākslas galeriju – projektu “Skatuves mākslas laboratorijas Mūsdienu mākslas galerijā”, kurā tika rādītas 2. pagalmu izrādes bērniem “Nāc laukā!”, Rīgas cirka skolas meistarklases, darbojās sajūtu teātra meistardarbnīcas, ko vadīja Liena Šmukste, iesaistot Līvānu pilsētas iedzīvotājus un veidojot “Sajūtu teātra” izrādes.
Turpinām ziņas
Pagājušā gada Preiļu, Līvānu, Vārkavas, Riebiņu un Aglonas novadu tūrisma speciālistu kopdarbs ir 173 km garais izstrādātais reģionālais velomaršruts “Latgales zelta vidusceļš”, kas šobrīd ir veiksmīgi reģistrēts un tam piešķirts oficiālais numurs: 37. Maršruta kartogrāfiskā shēma atrodama Līvānu novada pašvaldības mājaslapā.
Kopš 2017. gada marta norisinās projekts “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Līvānu novada iedzīvotājiem”, kurā norisinājušās vairākas lekcijas, nodarbības, fizisko aktivitāšu dienas, nometnes u.c. veida aktivitātes dažādu vecumu iedzīvotājiem. Kopumā projekta aktivitātēs pagājušajā gadā piedalījās vairāk nekā 3 tūkstoši 600 dalībnieki, no kuriem vairāk kā 1270 projekta aktivitātēs piedalījās pirmo reizi. Arī šajā gadā visiem, atkarībā no interesēm, būs iespēja apmeklēt dažādas tematiskās lekcijas par atkarību profilaksi, garīgo veselību, veselīgu uzturu, gan iesaistīties izglītojošās nodarbībās par veselīga uztura pagatavošanu, fizisko aktivitāšu nozīmi, gan aktīvi piedalīties vingrošanas nodarbībās, fizisko aktivitāšu dienas pasākumos, ūdens vingrošanas nodarbībās, nūjošanas nodarbībās un deju nodarbībās, uzlabojot savu fizisko veselību. Ar šī gada aktivitāšu plānu var iepazīties Līvānu novada pašvaldības mājaslapā.
Nākamnedēļ, 21. martā, plkst. 10:00 Līvānu uzņēmējdarbības atbalsta centrā notiks bezmaksas seminārs uzņēmējiem „ Gada pārskats par 2018.gadu”. Semināra darba kārtība: Priekšdarbi Gada pārskata sagatavošanai; Kontu inventarizācija; Pašu kapitāls un noslēgumā informācija par gada pārskata sastāvu. Semināru vada - Inga Pumpure ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas goda biedrs - eksperts, pieredzējusi finanšu konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā. Pieteikšanās zvanot pa tālr. 29324115 - Inesei Stahovskai, Līvānu uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājai.
Un vēl
Noslēgumam tuvojas Līvānu novada domes veiktā aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par paveikto 2018.gadā un 7 gadu periodā, par dažādu Līvānu novadā pieejamo pakalpojumu kvalitāti, kā arī par dzīvi novadā kopumā. Aptauja noslēgsies 28.februārī. Aizpildīt anketu var elektroniski un links uz aptauju atrodas Līvānu novada pašvaldības mājaslapā. Tāpat arī aptauju var aizpildīt rakstiskā veidā, nogādājot to uz Līvānu novada domi vai pagastu pārvaldēm. Aptauja ir anonīma, un aptaujas rezultāti tiks publicēti tikai apkopotā veidā. Iegūtie dati tiks izmantoti Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012. – 2018.gadam ikgadējā Uzraudzības ziņojuma izstrādei par 2018.gadu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pārbaudēs atklāj, ka daļai pedagogu ir nepietiekamas zināšanas latviešu valodā; Jēkabpils iecirkņa ceļu policija rīko reidu kopā ar masu medijiem; un Ūdens līmenis upēs nedaudz svārstās.
Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās virs savas potenciālās kapacitātes, tomēr iekšzemes kopprodukta pieaugums tuvākajos trīs gados kļūs lēnāks, taču tajā pašā laikā darba tirgū darbinieku trūkuma dēļ aug spiediens uz algām, kas savukārt var izdarīt spiedienu uz budžetu. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka. Padomes prognoze liecina, ka nākamos 3 gadus izaugsme būs lēnāka, ap 3%. Tāpat arī Latvijas izaugsmi var ietekmēt starptautiskie riski un lēnāka izaugsme pasaulē. Pašlaik valsts ekonomikā pārkāršanas pazīmju nav, bet aug spiediens darba tirgū, proti, algas aug strauji, bet produktivitāte atpaliek. Šteinbuka norāda, ka Latvijas izaugsmi var ietekmēt arī “Moneyval” rekomendācijas pildīšana. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome iesaka aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku. Un mazināt valsts budžeta deficītu.
Veselības speciālistu trūkums reģionos ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kam nekavējoties ir nepieciešams risinājums, pēc tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis. Tikšanās reizē ar Viņķeli pārrunāta reģionālo slimnīcu darbība un pārvaldība, tajā skaitā finansējuma jautājums. Veselības ministre esot uzsvērusi, ka valdības neapstrīdama prioritāte ir veselības aprūpes finansējums un ka galvenais izaicinājums saistīts ar ātrumu, kādā iedzīvotajam iespējams saņemt pakalpojumu. Ministre esot uzsvērusi, ka nepieciešamie līdzekļi reģionālo slimnīcu darbam šī gada budžetā tiks atrasti. Tikšanās laikā tika pārrunāts ministres priekšlikums sākt reģionālo slimnīcu ārstniecības tarifu pārskatīšanu, lai tie atspoguļotu pakalpojumu pašizmaksu. Pēc Viņķeles teiktā, tas ļautu saprast, cik daudz naudas reāli trūkst slimnīcu pakalpojumu izmaksu segšanai no valsts līdzekļiem, un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksas caurskatāmību ārstniecības iestādēs.
Valsts valodas centra veiktās valsts valodas prasmes pārbaudes mazākumtautību skolās atklājušas daļas pedagogu nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Kopējais pārkāpumu skaits valsts valodas jomā Latvijā 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieaudzis par 17% - 2018.gadā pārkāpumu skaits sasniedzis 460. Tomēr valsts valodas centrā uzsvēra, ka šādi rādītāji gan neļauj uzskatīt, ka valsts valodas lietojuma situācija valstī kopumā gada laikā būtu pasliktinājusies. Pārkāpumu pieaugumu teju par 20% ir ietekmējušas pārbaudes izglītības iestādēs, ņemot vērā plānoto pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2019.gada 1.septembra vispārējās mazākumtautību izglītības programmās. Tāpat kopējais pārkāpumu skaits pieaudzis, pateicoties sistēmiskām problēmām kebabu ēstuvēs.
Turpinām ziņas
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils ceļu policijas iecirknis vakar rīkoja reidu un laikā no pulksten 8.00 līdz 24.00 pastiprināti kontrolēja, kā gājēji ievēro ceļu satiksmes noteikumus, vai autovadītāji savus spēkratus ir aprīkojuši ar ziemai atbilstošām riepām un tām ir paredzētais protektoru dziļums, kā arī vai diennakts tumšajā laikā gājēji izmanto atstarotājus. Piedalīties reidā bija aicināti arī Jēkabpils masu mediju pārstāvji. Radio1 reidā ar Jēkabpils ceļu policijas iecirkņa priekšnieku Salvi Ozoliņu un inspektoru Andri Cakulu devās no pulksten astoņiem vakarā, kad tika kontrolēts vai gājēji izmanto atstarotājus. Plašāk par reidu lasiet, kā arī skatieties foto un video s portālā radio1.lv.
Pagājušajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma piecus izsaukumus uz glābšanas darbiem. Vakar vakarā Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji devās uz Kalna ielu, kur divstāvu dzīvojamās mājas dūmvadā dega sodrēji 1m2 platībā. Izmantojot tehnisko sāli, ugunsgrēks tika nodzēsts. Savukārt šorīt, Aizkraukles ugunsdzēsēji glābēji devās uz autoceļu Sērene – Nereta, kur pār ceļa braucamo daļu bija nokritis koks. Ar motorzāģi ugunsdzēsēji glābēji koku sazāģēja un brauktuvi atbrīvoja.
Un vēl
Pēdējā diennaktī ūdens līmenis upēs nedaudz paaugstinājies vai pazeminājies, ledus iešanas dēļ dažos upju posmos vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Lielā daļā Kurzemes upju palu maksimums tika sasniegts iepriekšējās dienās un patlaban ūdens līmenis lēnām pazeminās. Arī vairākās Zemgales upēs ūdens līmenis pēdējā diennaktī nedaudz krities, bet, paaugstinoties gaisa temperatūrai un intensīvāk kūstot atlikušajam sniegam, Lielupes baseina upēs vēl tiek prognozēts ūdens līmeņa kāpums un ledus iešana. Vidzemes un Latgales upēs vietām iespējama ledus sakustēšanās un krasākas ūdens līmeņa svārstības. Valsts austrumu daļā saglabājas daudz sniega, taču tuvākajās diennaktīs nav gaidāmi būtiski nokrišņi un dažās naktīs piesals, novēršot strauju ūdens līmeņa kāpumu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, jaunos vilcienus pirks no Čehijas "Škoda Vagonka", Viesītes muzeja Paula Stradiņa skolā izveidota ekspozīcija "Vēstures klase"; un Tuvākajās dien ās sniegs nokusīs gandrīz visā Latvijā.
Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS "Pasažieru vilciens" izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja "Škoda Vagonka". Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Jau ziņots, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo "Pasažieru vilciens" ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija "Škoda Vagonka". Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus. Šo pasažieru vilciena iepirkumu komisijas lēmumu pretendenti vēl var pārsūdzēt desmit plus vienas darbadienas laikā. Ja pārsūdzību nebūs, tiks slēgts līgums ar "Škoda Vagonka".
Eiropas Parlaments vakar apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos. Līdz ar to tiek sperti pirmie soļi starppilsētu autobusu tirgus atvēršanai, tajā pašā laikā nodrošinot, ka labi funkcionējoši nacionālie modeļi tiek pasargāti. Eiroparlamenta deputāti atbalstīja priekšlikumus, kas ļautu citas Eiropas Savienības valsts pakalpojumu sniedzējiem saņemt atļauju pasažieru pārvadājumu veikšanai, vienlaikus nosakot aizsardzības pasākumus, kam jānovērš sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes krišanās. Lai palielinātu pārskatāmību, jaunie noteikumi saskaņos administratīvās procedūras, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu starppilsētu vai starptautisko pārvadājumu veikšanai.
Valar teroraktā Kašmīras reģionā nonāvēti 44 cilvēki, Indijas drošībnieki, tā saasinot jau ilgstoši saspīlētās attiecības starp kaimiņvalstīm Indiju un Pakistānu, kura atbalsta reģiona pašnoteikšanās centienus. Kā vēsta ziņu aģentūra Reuters, uzbrukums pastrādāts, kad uz Džammu un Kašmīras pavalsts galvenā autoceļa autobusiem, kuros tobrīd vesti indiešu drošībnieki, uztriekusies ar sprāgstvielām pildīta automašīna. Atbildību par terorakta sarīkošanu uzņēmies Pakistānas islāma ekstrēmistu grupējums Džaīš e Mohammad.
Turpinām ziņas
Vecākiem, kuru divgadīgais dēls pirms vairākiem gadiem zaudēja dzīvību, iekrītot Varakļānu veselības aprūpes centra lifta šahtā, tiesa noteikusi 80 tūkstoši eiro morālo kompensāciju, kas ir mazāka par prasīto vienu miljonu eiro. Vecāki tika prasījuši katrs 250 tūkstoši eiro no valsts un arī no Varakļānu novada pašvaldības, taču tiesā prasība apmierināta daļēji. Tiesa nolēma piedzīt kompensāciju tikai no Varakļānu pašvaldības 80 tūkstoši eiro apmērā. Zēna tēvs uzsvēris, ka tiesājas nevis par kompensāciju, bet gan par to, lai par traģēdiju atbildīgie gūtu mācību un nekas līdzīgs neatkārtotos. Gan pašvaldības, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji tiesā tika uzsvēruši, ka morālo kompensāciju varot prasīt tikai no lietā vainīgajām personām, kas šajā gadījumā neesot ne valsts, ne pašvaldība, bet drīzāk par pacēlāja piegādi un uzstādīšanu atbildīgie – SIA “Jēkabpils būve”.
No 21.februāra Viesītes muzeja "Sēlija" nodaļā "Paula Stradiņa skola" apmeklētājiem būs atvērta jauna ekspozīcija "Vēstures klase", kuras izveidē ieguldīti 23 tūkstoši 843 eiro. Īstenojot Valsts Kultūrkapitāla fonda Muzeju nozares attīstības programmas atbalstīto projektu "Tematiskās ekspozīcijas "Vēstures klase" projekta realizācija", muzeja nodaļā "Paula Stradiņa skola" apmeklētājiem pieejama jauna ekspozīcija par pilsētas vēsturi gadsimta garumā. Projekta gaitā iekārtota mūsdienīga ekspozīcija, kurā izmantoti ne vien priekšmeti no muzeja "Sēlija" krājuma, bet arī plašs fotogrāfiju materiāls par Viesīti un tās ļaudīm. Telpa piemērota dažādu semināru un izglītojošo programmu norisei. Telpas māksliniecisko koncepciju izstrādāja uzņēmums SIA "Bonus Eventus".
Un vēl
Tuvākajās dienās Latvijas lielākajā daļā nokusīs vienlaidu sniega sega, tā saglabāsies vietām Vidzemē un Latgalē, prognozē sinoptiķi. Visvairāk sniega būs Vidzemes, Latgales un it īpaši Alūksnes augstienē. Patlaban sniegs nokusis lielākajā daļā Kurzemes, kā arī vietām Zemgalē un Vidzemes piekrastē, savukārt Alūksnē saglabājas 35 centimetrus bieza sniega kārta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Pēc rekordsiltās sestdienas, kad termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +11 grādiem, svētdien kļūs vēsāks, bet otrdien gaiss atkal iesils līdz +4..+9 grādiem. Pēc tam gaisa temperatūra pazemināsies. Brīžiem gaidāmi nokrišņi un brāzmaini vēji. Ceļi bieži apledos.