2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 11.februārī

Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 11.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ministre rosina apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, tajā skaitā arī Jēkabpils multifunkcionālajai hallei; Viesītes novadā smagais auto sabraucis gājēju; un Šonedēļ pēc sniegputeņa gaidāmas pavasara vēsmas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (attēlā) rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām. Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem. Viņa ir neizpratnē, ka situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, papildu finansējums piešķirts sporta būvēm. Šuplinska norāda, ka 2017.gadā, pieņemot budžetu, Liepājas Tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras Jāņa Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai hallei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi. Šuplinska informē, ka ir aicinājusi finanšu ministru iet uz kardinālu soli - pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas, jo pedagogu algas ir lielāka prioritāte. 

Aicinot atmaksāt veiktās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, Nacionālajā Veselības dienestā vērsušies 180 iedzīvotāji. Dienestā skaidro, ka atmaksu veic mēneša laikā, un naudu atguvuši jau 30 cilvēki. No 1. janvāra iecerētā iedzīvotāju dalīšana pilna un pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņēmējos neizdevās – sistēmu neizdevās "palaist," un Saeima tās ieviešanu atlika līdz jūlijam. Kopumā brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu veicējiem atmaksāti 5,5 tūkstoši eiro.  Nacionālais Veselības dienests informē, ka notiek ne tikai atmaksas process, bet arī turpinās brīvprātīgo iemaksu veikšana. Kopumā dienestam 5 tūkstoši 500 iedzīvotāji iemaksājuši 805 tūkstoši eiro.

Losandželosā, ASV, svētdien pasniegtas prestižās "Grammy" godalgas, un divās balvu kategorijās godalgas izcīnījis Andris Nelsons kopā ar Bostonas Simfonisko orķestri. Diriģents kopā ar Bostonas orķestri par šī gada jūlijā izdoto albumu "Shostakovich: Symphonies Nos. 4&11" bija nominēts kategorijās "Vislabāk producētais klasiskās mūzikas albumus" un "Labākais orķestra sniegums" un abās šajās kategorijās ir uzvarējis. Nelsons jau divus iepriekšējos gadus saņēmis "Grammy" balvu kategorijā "Labākais orķestra sniegums". 

Turpinām ziņas

Sestdien Viesītes novadā smagās automašīnas "Scania" vadītājs nāvējoši traumējis gājēju. Policija informē, ka negadījums noticis sestdien pēc septiņiem vaklarā autoceļa Jēkabpils-Lietuvas robeža (Nereta) 26.kilometrā. Smagās automašīnas "Scania" vadītājs uzbrauca gājējām, kurš tobrīd bija izgājis uz ceļa braucamās daļas. Negadījuma rezultātā gājējs no gūtajām traumām notikuma vietā gāja bojā. Policija skaidro notikušā apstākļus. 

Mītiņā Rātslaukumā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) atbalstam sestdien pusdienlaikā pulcējās ap 3000 cilvēku. Rātslaukumā bija sanākuši cilvēki no Rīgas apkaimēm un pilsētām, kuras organizētāji nosauca no skatuves. Publiku pasākuma organizētāji uzrunāja latviski un krieviski. Pasākuma dalībnieki ik pa laikam izkliedza kādus Ušakovu un partiju "Saskaņa" atbalstošus saukļus, tajā skaitā "Rokas nost no Rīgas!". Ušakovs klātesošajiem paziņoja, ka nav veicis nekādas prettiesiskas darbības, tāpēc viņam neesot pamata baidīties. Politiķis norādīja, ka ir lepns par kopā ar komandu paveikto Rīgā, reizē atzīstot, ka ir pieļāvis kļūdas, un atvainojās par neizdarītajiem darbiem. Mītiņu vēroja liels daudzums tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju - gan formas tērpos, gan civilajā apģērbā. Pasākums noritēja mierīgi un bez incidentiem.

Un vēl

Pēc otrdienas sniegputeņa Latvijā pastiprināsies anticiklona ietekme un laiks būs pārsvarā sauss, dienas kļūs pavasarīgas, prognozē sinoptiķi. Šīsdienas lietu un sniegu rīt nomainīs sniegputenis, kura dēļ otrdienas rītā būs slikti braukšanas apstākļi, lielākās satiksmes problēmas gaidāmas Rīgā un citviet valsts centrālajā daļā. Sākot no valsts rietumiem, otrdien uzspīdēs saule; austrumu novados saglabāsies apmācies laiks. Gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli, bet naktī uz trešdienu Latvijas austrumos tā noslīdēs līdz -7vietām -10  grādiem. Sagaidāms, ka trešdien un ceturtdien Latvju no rietumiem šķērsos viena vai divas siltās atmosfēras frontes, kas atnesīs nelielus nokrišņus. Gaisa temperatūra sāks paaugstināties, un saulainos brīžos nedēļas nogalē tā var sasniegt +5..+10 grādus, bet naktīs piesals.



Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00


Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija februārī aicina uz divām sarunām “Zaļajās pēcpusdienās” Rugājos un Līvānu novada Rudzātos, lai pārrunātu mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī biotopu apsaimniekošanas jautājumus. Dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe stāsta, ka šajos pasākumos iecerēts pievērsties mitrājiem, kas ir starptautiski nozīmīgas teritorijas bioloģiskās daudzveidības jomā un īpaši svarīgas dažādu aizsargājamu putnu sugu ligzdošanai un izdzīvošanai. Rugāju novada bibliotēkā “Zaļā pēcpusdiena” notiks 12.februārī plkst.15.00. Savukārt Līvānu novada Rudzātu pagasta bibliotēkā “Zaļā pēcpusdiena” paredzēta 20.februārī plkst. 15.00. Pasākumā interesenti varēs uzzināt arī par Dabas aizsardzības pārvaldes aktualitātēm, kā arī iespējām iesaistīties dažādos dabas saglabāšanas un biotopu apsaimniekošanas pasākumos.

Vairākos no astoņpadsmit Daugavas krastos esošajiem novadiem, piemēram, Jaunjelgavā, upes krasts ir labiekārtots un kļuvis par vienu no iecienītām atpūtas vietām. Pēc daudzkārtēja iedzīvotāju aicinājuma tagad Daugavas krasta attīstības plānu izstrādā arī Aizkrauklē. To īstenot iecerēts pakāpeniski, bet pirmie labiekārtošanas darbi gaidāmi šovasar.  Par nepieciešamību ainavisko vietu sakārtot gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji jau daudzkārt izteikušies dažādās sabiedriskajās apspriešanās.
Līdz šim pašvaldības prioritāte bijusi jauno mikrorajonu labiekārtošana, bet tagad uzsākta Daugavas krastu attīstības plāna izstrāde. To paredzēts pabeigt līdz maijam, bet vasarā jau notiks darbi, kurus finansēs no pašvaldības šā gada budžeta.

Turpinām ziņas

Zasas vēsturiskā muižas parka vides pieejamības uzlabošanas projektā tiks ieguldīti 55 tūkstoši 229 eiro. Iepirkuma dokumentācija liecina, ka pašvaldība plāno atjaunot strūklaku, ierīkot dažādas lapenes, atpūtas vietas, izbūvēt labierīcības un informatīvās zīmes. Saskaņā ar iepirkumu darbus objektā veiks SIA "ML Kreativ", kas izvēlēta divu pretendentu konkurencē. Lai ieceri īstenotu, dome lēmusi uz pieciem gadiem aizņemties 53 tūkstoši eiro. Kredīta pamatsummas atmaksu plānots sākt no nākamā gada.

Meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei Dunavas pagastā pašvaldība aizņemsies 220 tūkstoši 422 eiro. Būvdarbi notiks ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu, un iepirkumā noskaidrots, ka pārbūvi nodrošinās pilnsabiedrība "Meliorācija priority". Ar būvnieku noslēgts līgums par 267 tūkstoši 189 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Lai ieceri īstenotu, projekts noteikts par prioritāru, plānojot Jēkabpils novada 2019.gada budžetu. Tā finansēšanai pašvaldība uz pieciem gadiem Valsts kasē aizņemsies 220  tūkstoši 422 eiro. Projekts tiks īstenots, lai novērstu plūdu draudus.

Kokneses novadā 18.maijā norisināsies amatierteātru saiets "Pērses krastos – 2019". Saieta pasākumi plānoti Kokneses kultūras namā, Blaumaņa pagalmā, Kokneses pilsdrupās un parkā, kā arī Vecbebros un Iršos. Amatierteātri pieteikumus dalībai saietā var iesūtīt elektroniski vai pa pastu līdz 2.aprīlim. Brīvdabas izrāžu vēlamais garums ir līdz vienai stundai. Rīkotāji nodrošinās spēles vietu ar tehnisko aprīkojumu Kokneses kultūras namā un Blaumaņa pagalmā, bet parkā tiks nodrošināta elektrības padeve. Izdevumus, kas saistīti ar līdzdalību saietā būs jāsedz pašiem dalībnieki vai organizācijai, kurā darbojas amatierteātris.

Un vēl

Lai gan daļā Kurzemes sniegs nokusis, Alūksnē joprojām saglabājas 40 centimetru dziļš sniegs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Liepājā, Ventspilī un daudzviet citviet Kurzemes piekrastē nav sniega, bet Saldū zemi sedz vēl vidēji 12 centimetru bieza sniega sega. Sniega daudzums valsts centrālajā daļā ir no pāris līdz 20 centimetriem, savukārt austrumu novadus sedz vairāk nekā 25 centimetrus dziļa sniega kārta, vienīgi Daugavpils pusē nav vairāk par 15 centimetriem sniega. Tuvākajās dienās valsts rietumu un centrālajā daļā sniegs nokusīs arvien plašākā teritorijā. Gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, dažās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens kāps par metru vai vairāk, bet nav gaidāmi plūdi. Kurzemes upēs iespējama ledus iešana, savukārt valsts centrālās un austrumu daļas upēs iespējama vien lokāla ledus sakustēšanās.



Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimai jāizraugās nākamā CVK vadība; Pēc trim mēnešiem Latvijas tirgū parādīsies zāles ar jauno drošuma pazīmi; un Atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu.


Viena mēneša laikā Saeimas deputātiem būtu jāizšķiras par nākamo Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu un tās priekšsēdētāju. Esošais CVK vadītājs Arnis Cimdars atrodas šajā amatā jau vairāk, nekā 21 gadu. Lai arī politiskās partijas ir apmierinātas ar Cimdara darbu, tomēr pastāv bažas par to, vai viņš varēs saglabāt šo posteni arī turpmāk. Likums nosaka: kopš brīža, kad jaunievēlētā Saeima uzsāk darbu, tai sešu mēnešu laikā ir jāizveido jaunā CVK. Deputātiem jāievēl priekšsēdētājs un septiņi vēlēšanu komisijas locekļi. Aiz muguras jau puse no šī laika – trīs mēneši – un ilgi kavēties ar šo jautājumu nevar. Saskaņā ar neoficiālo informāciju, JKP kandidāts CVK locekļa amatam varētu būt kādreizējais CVK loceklis Sigords Stradiņš. Pagaidām neapstiprinātas ir arī ziņas par Nacionālās apvienības pārstāvja – līdzšinējā CVK sekretāra – Ritvara Eglāja iespējamo virzīšanu CVK vadītāja amatam.

Medikamentu iepakojumi ar jauno drošuma pazīmi Latvijas tirgū varētu parādīties pēc trim mēnešiem. 9.februārī 32 Eiropas valstīs spēkā stājās spēkā jauna regula par zāļu verifikāciju, kas paredz, ka turpmāk medikamentu ražotāji marķēs visus zāļu iepakojumus ar unikālu kodu. Pirms medikamentu nodošanas pacientiem aptieku un ārstniecības iestāžu uzdevums būs tos pārbaudīt jeb verificēt. Regulas būtība ir - nodot pacientam ķēdes pēdējā posmā pārbaudītu un drošu medikamentu. Latvijā sistēmas ieviešanu nodrošina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija.

Šogad Dzintaru koncertzāle un Ojārs Rubenis aicina klausītājus uz jaunu koncertu ciklu “Kino un teātra mūzika”. Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis šos koncertus iecerējis kā sirsnīgu sarunu ar populāriem un tautā iemīļotiem komponistiem par viņu radīto mūziku leģendārām 20. gadsimta latviešu kinofilmām. Koncertos varēs sastapt ne tikai ar komponistus, bet arī kino filmu aktierus, mūziķus un dziedātājus. Pirmais cikla “Kino un teātra mūzika” koncerts notiks jau sestdien, 16. februār un tajā uz sarunu ir aicināts leģendārais latviešu komponists, maestro Raimonds Pauls.

Turpinām ziņas

Patlaban Lielbritānija ir lielākais noieta tirgus Latvijas vadošajai eksporta nozarei – kokrūpniecībai. Tuvojoties 29. martam, arvien pieaug risks, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies, vēl pirms izdosies panākt vienošanos par to, kā turpmāk noritēs tirdzniecība starp Apvienoto Karalisti un 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valsts ieņēmumu dienests jau sācis gatavoties tā dēvētajam cietajam ''Brexit'' un brīdina – tas neizbēgami nozīmē neērtības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka zināmi riski pastāv, taču tos nevajadzētu pārspīlēt, jo iespēja, ka pieprasījums pēc Latvijas kokmateriāliem samazināsies, esot visai maza.   Šobrīd lielāks satraukums esot par to, vai Latvija savlaicīgi paveiks visus mājasdarbus, proti, vai valsts institūcijas būs sagatavojušās nodrošināt ātru eksporta procedūru norisi.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās var apdraudēt 100tūkstoši darbavietu Vācijā, liecina svētdien publiskots pētījums. Vācijas ekonomiskās izpētes institūta IWH un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitātes pētījumā aplūkota ietekme uz nodarbinātību, ko radīs eksporta samazināšanās gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās. Pētījumā secināts, ka eksporta samazināšanās vissmagāk skars Vācijas autoražotājus, sevišķi, kompānijas "Volkswagen" rūpnīcu Volfsburgā un kompānijas BMW Dingolfingas rūpnīcu. Vislielākais risks zaudēt darbavietas tiek prognozēts Bādenes-Virtembergas, Bavārijas un Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajām zemēm, bet Vācijas austrumos darbavietas praktiski netiks zaudētas. Pētījumā prognozēts, ka bezvienošanās "Breksita" gadījumā otrajā vietā no ES valstīm zaudēto darbavietu skaita ziņā būs Francija. Tur pastāv risks zaudēt 50 tūkstoši darbavietu. Savukārt rēķinot uz kopējo iedzīvotāju skaitu, vislielākā ietekme būs jūtama Maltā un Īrijā. Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, visā pasaulē darbavietas var zaudēt 612 tūkstoši cilvēku, secināts pētījumā.

Un vēl

Šodien visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu. Latvijā šodien norisinās dažādas izglītojošas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības informētību par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.  Latvijā, kad nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, iedzīvotāji jau 22 gadus zvana 112, tomēr joprojām daļai sabiedrības palīdzības izsaukšana saistās ar papildus uztraukumu un neziņu – ko un kā labāk stāstīt.  VUGD amatpersonas jau vairākus gadus tieši numura 112 dienā dodas uz izglītības iestādēm, lai izglītotu skolēnus par pareizu rīcību ārkārtas situācijās un zvanīšanu uz šo tālruņa numuru. Bērniem tiek atgādinātas situācijas, kad jāzvana 112, kāpēc ir jāzina savs un vecāku tālruņa numurs, adreses, kā arī tas, kā rīkoties, ja dodas ciemos uz mazāk zināmu apkārtni.


Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 3%; Reidā Viesītes novadā konstatēti vairāki makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi; un Leduslāču pulcēšanās dēļ Novaja Zemļā izsludina ārkārtas stāvokli


Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 3%, bet pakalpojumiem – par 3,2%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu pārtikas grupā bija maizei, kas kļuvusi dārgāka par 11 procentiem un kartupeļiem, kuru cena pieaugusi par 14,6 procentiem. Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,4%, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija dīzeļdegvielai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Saeimas deputāte Linda Liepiņa no KPV LV nolēmusi atstāt partijas "KPV LV" līdzpriekšsēdētājas un valdes locekles amatu. Šādu lēmumu politiķe pieņēmusi vairāku iemeslu dēļ - ņemot vērā "KPV LV" pieņemto lēmumu pievienoties "Jaunās Vienotības" vadītajai valdībai, kuru Liepiņa balsojumā neatbalstīja, un partijas līdzpriekšsēdētāja Artusa Kaimiņa "vairāku izgājienu dēļ" pēdējās nedēļās.
Vēl viens no iemesliem esot ekonomikas ministra Ralfa Nemiro ar valdi jeb partijas vadību nesaskaņotais lēmums par to, kuru cilvēku virzīt iecelšanai Ventspils brīvostas valdē. Viņa pieļāva, ka attiecīgais lēmums pieņemts pēc aizkulišu vienošanās.

Jēkabpils nevalstiskās organizācijas līdz 11.martam aicinātas iesniegt savas idejas šī gada NVO projektu konkursa pirmajai kārtai, izmantojot iespēju saņemt līdz 1000 eiro finansējumu no pašvaldības. Iesniedzot projekta pieteikumu, svarīgi, lai tā iecere atbilstu kādai no nolikuma mērķu prioritātei. Kā prioritāte noteikta sociālās atstumtības riska mazināšana, pilsētas vēstures izzināšana, popularizēšana un saglabāšana, vides aizsardzības un vides izglītības veicināšana sabiedrībā, pilsoniskās sabiedrības veidošana un stiprināšana. Tāpat tiek gaidīti projekti, kas paredz organizēt sabiedrības veselības un aktīva dzīvesveida veicināšanas pasākumus, dažādot bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, nodrošināt neformālās izglītības, tajā skaitā mūžizglītības pasākumus. 

Turpinām ziņas

Reidā Viesītes novada Viesītes, Saukas un Rites pagastos konstatēti vairāki makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi un konfiscēti makšķerēšanas piederumi. Kopumā reida laikā pārbaudīti 83 makšķernieki. Saukas ezerā divas personas pārkāpušas makšķerēšanas noteikumus, un policija par abiem gadījumiem noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolus, kā arī izņēmusi makšķerēšanas rīkus – ūdas. Tāpat Viņaukas ezerā policisti konstatējuši sešas, Krīgānu ezerā 12, bet Piksteres ezerā divas bezsaimnieka ūdas. Par visiem gadījumiem sāktas administratīvās lietvedības.


Brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 21 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, deviņus uz glābšanas darbiem un vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdien, ap pulksten trijiem dienā ugunsdzēsēji glābēji saņēma informāciju, ka Krustpils novada Krustpils pagastā deg pirts. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka pirts jau deg ar atklātu liesmu. Kopējā degšanas platība bija 25m2, bet ēkas platība – 50m2. Dzēšanas darbi noslēdzās ap pulksten pussešiem vakarā.

Un vēl

Arhangeļskas varas iestādes saistībā ar leduslāču pulcēšanos brīvdienās izsludinājušas ārkārtas stāvokli Novaja Zemļas arhipelāgā, ziņo BBC. Vietējās pašvaldības pārstāvis, norādot, ka Novaja Zemļā dzīvo kopš 1983.gada, BBC atklājis, ka nekad nav redzējis šādu masveida leduslāču pulcēšanos. Turklāt vairāk nekā pieci lāči nepamet garnizonu, burtiski dzenoties pakaļ cilvēkiem un pat ieejot dzīvojamo māju kāpņutelpās. Vietējās varas pārstāvis informē, ka ārkārtas stāvoklis būs spēkā tik ilgi, cik nepieciešams iedzīvotāju drošībai. Vietvara pieņēmusi lēmumu sūtīt uz arhipelāgu operatīvo grupu, kuras uzdevums būs novērst leduslāču uzbrukumus cilvēkiem. Eksperti cer, ka dzīvniekus izdosies padzīt, nepielietojot ieročus. Leduslāču pakāpeniska pulcēšanās vērojama jau pēdējos trīs mēnešus. Belušja Gubas apmetnes apkārtnē patlaban 
uzturas vismaz 52 leduslāči.

Atstājiet komentāru