2024.gada 1. maijs

Ziedonis

Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 7.februārī

Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 7.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Partijas sāk meklēt prezidentu; Aicina neaizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu; un Līvānos šodien notiks grāmatas par pilsētu atvēršanas svētki.

Šovasar 13. Saeimas deputātiem vajadzēs ievēlēt 13. prezidentu valsts vēsturē, turklāt pirmo reizi atklātā balsojumā. Oficiālu kandidātu vēl nav, taču kuluāros virmo īstas kaislības un Saeimas partijām ir notikusi pamatīga viedokļu maiņa. Visaugstāk vērtē Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egula Levita izredzes. 

Tikmēr valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ individuāli ticies ar frakciju vadītājiem un pārrunājis arī jautājumu par viņa pārvēlēšanu, trešdienas vakarā vēstīja Latvijas Televīzija. Partiju pārstāvji gan pagaidām nebija gatavi komentēt tikšanos, vien atzina, ka jautājums pārrunāts. "Jaunā Vienotība", visticamāk, vairs nav gatava atbalstīt Vējoni, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienība. Arī opozīcijas partija "Saskaņa" nav gatava atbalstīt viņa pārvēlēšanu. "Attīstībai/Par!" par kādu konkrētu kandidātu vēl neesot lēmumsi. Jau ziņots, ka šobrīd neoficiāli kuluāros visaugstāk tiek vērtētas Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita izredzes tikt ievēlētam prezidenta amatā. 

No partijas "KPV LV" pēdējās divās dienās ir izstājušies 12 biedri, reizē pieci jauni cilvēki ir pievienojušies partijai. "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš norādījis, ka tas ir normāls process, ka cilvēki "stājas iekšā, stājas ārā". Kā ziņots, partijas "KPV LV" darbībā pēdējā laikā vērojami dažādi sarežģījumi. Partijas Saeimas frakcija nebija vienota jautājumā par valdības apstiprināšanu, "KPV LV" 11 deputātiem balsojot par un pieciem pret. Tāpat domstarpības raisījās starp Kaimiņu un līdzšinējo frakcijas deputātu Aldi Gobzemu, kas pēdējās dienās sasniegušas sava veida kulmināciju, kad "KPV LV" valdes un pēc tam arī frakcijas vairākums lēma par Gobzema izslēgšanu no partijas un frakcijas. Tāpat arī vēstīts, ka janvārī visstraujāko reitingu kritumu piedzīvojusi partija KPV LV, vēlētāju atbalsts krities par 3,3 procentpunktiem, nobīdot politisko spēku no otrās populārākās vietas uz piekto.

Turpinām ziņas

Rīgas domes izpilddirektors vēl vērtēs, vai atļaut nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rīkot mītiņu tajā pat laikā un vietā, kur savu pasākumu kā pirmā pieteikusi partija "Saskaņa". Nacionālās apvienības protesta laikā plānots paust viedoklis, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam saskaņā ar Rietumeiropas demokrātijas principiem ir jāatkāpjas no amata, kamēr "Saskaņas" akcijā, gluži pretēji, tiks pausts atbalsts Ušakovam. VL-TB/LNNK Rīgas nodaļas pārstāvis Edvards Ratnieks aģentūrai LETA norādīja, ka pasākuma pieteikums domē iesniegts trešdien un plānots, ka tajā piedalīsies 1000 cilvēki. Pasākums plānots Rātslaukumā, no plkst.12 līdz 15. Paredzēts konsultēties ar tiesībsargājošajām iestādēm par to, vai abu pasākumu norise ir saskaņojama, balstoties uz likumu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas noteic, ka pēc pieteikuma saņemšanas pašvaldībai jāpārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus.

Plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem, uzskata SIA B-Bus valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars. Viņš norāda, ka autobusu maršrutu komercializācija var atgriezt mūs atpakaļ 90.gados, kad netika maksāti nodokļi pilnā apmērā, bet no minimālās algas, ko maksāja pārvadātājs, jo piepelnīšanās nolūkos, vadītājs skaidro naudu lika kabatā. Jau šogad Valsts SIA Autotransporta direkcija plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Līdz ar jauno konkursu par nozari atbildīgā ministrija, proti, satiksmes ministrs – Tālis Linkaits izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

Un vēl

Šodien pulksten 12 Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā notiks grāmatas “Līvāni toreiz un tagad” atvēršanas svētki. Grāmata tapusi Līvānu novada pašvaldībai sadarbojoties ar apgādu “Jumava”. Izdevniecība atklāšanas dienā piedāvās iespēju grāmatu iegādāties par īpaši izdevīgu cenu. Šī grāmata ir unikāls izdevums, kurā apkopoti vēstures fakti, unikālas vēstures un mūsdienu fotogrāfijas un tūrisma informācija. Grāmata sastāv no trīs daļām: Pieturas Līvānu vēsturē, kurā sniegts ieskats pilsētas vēsturē;  Līvāni toreiz un tagad, kurā fotogrāfijās iemūžinātas dažādas vietas senatnē un attiecīgi mūsdienās; Ko redzēt Līvānos, kurā apkopota informācija par tūrisma un apskates objektiem. Grāmatas idejas autore ir Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Tekstu autores ir Sandra Maskalāne, Inese Magdaļenoka un Indra Upeniece. Grāmata tiks izmantota kā Līvānu novada prezentācijas materiāls, to varēs iegādāties arī tirdzniecības vietās.


Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00


No 13. līdz 17.martam Aizkrauklē norisināsies dažādi "Uzņēmēju dienu" pasākumi. 13.martā plkst.18.15 laukumā pie novada pašvaldības norisināsies pasākuma svinīga atklāšana, bet pirms tam, no plkst.15, bibliotēkā notiks praktiskas apmācības "Saskarsmes un etiķetes prasmju ietekme uz uzņēmuma tēlu". 14.martā paredzēts pasākums "Efektīva pārmaiņu vadība". 15.martā paredzēta karjeras un izaugsmes diena "Atver durvis nākotnei" Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. 16.martā no plkst.9 līdz 15 novada Sporta centrā norisināsies izstāde-gadatirgus, kurā piedalīsies uzņēmēji, amatnieki, lauksaimnieki, nevalstiskās organizācijas, Tūrisma informācijas centri, skolēnu mācību uzņēmumi un pašvaldības no visas Latvijas. "Uzņēmēju dienas" 17.martā noslēgsies ar tūrisma dienu "Iepazīsti Aizkraukles novadu", kuras laikā pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti iepazīt dažus no novada tūrisma objektiem - Senlejas raganas, padomju laika ekspozīcija, brīvdienu māju "Lejas Bitēni" un citus.

Bijušā premjera Aigara Kalvīša sievai Kristīnei Kalvītei un Aglonas novada domei piederošās SIA "Cirīšu HES" apgrozījums pēdējā gadā bijis 492 tūkstoši 564 eiro, un uzņēmums pēc vairākiem peļņas gadiem piedzīvojis 36 tūkstoši 729 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija. Pēdējā finanšu gadā elektroenerģijas ražotāju piemeklējis 22% apgrozījuma kritums - vēl pirms gada apgrozījums sasniedzis 637 tūkstoši 466 eiro. Tāpat pēdējais finanšu gads, atšķirībā no iepriekšējiem, kad sasniegta peļņa, uzņēmumā noslēdzies ar 36 tūkstoši 729 eiro zaudējumiem.  Uzņēmuma gada pārskatā "Cirīšu HES" vadība pārmet valstij "nelikumīgu" attieksmi pret uzņēmējdarbību. Tāpat pausts, ka peļņu ietekmējis arī "absurdi pielemtais" dabas resursu nodoklis, kā arī ilgstošs sausuma periods 2018.gadā. Arī tālākā uzņēmuma darbība esot atkarīga gan no laikapstākļiem, gan Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, uzsvērusi firmas vadība.

No 7.augusta tiks likvidēta Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskola un Šķeltovas pamatskola, lēmusi Aglonas novada dome. Šķeltovā 2018./2019.mācību gadā zinības apgūst 18 skolēni no 1. līdz 9.klasei, kā arī pirmsskolas grupas audzēkņi vecumā no trim līdz sešiem gadiem. Mācības notiek latviešu valodā. Savukārt Grāveru pamatskola nodrošina mazākumtautību izglītības programmas. Lēmums pieņemts, lai pēc iespējas efektīvāk organizētu pašvaldības darbu, optimizējot pašvaldības administratīvo struktūru. 

Turpinām ziņas

17. februārī plkst. 10 norisināsies Jēkabpils novada hokeja turnīrs Rubeņos jauktajām komandām. Uz laukuma spēlē četri, bet komandā maksimāli 8 dalībnieki. Pasākums bez maksas. Inventāru nodrošina dalībnieki. Spēles norisināsies pēc dīķa hokeja noteikumiem. Turnīru organizē Jēkabpils novada pašvaldība sadarbība ar  hokeja klubu “Rubeņi”. Starplaikos dažādas papildus disciplīnas visai ģimenei: kērlings, sniegavīru celšanas konkurss u.c. Pieteikšanās sacensību dienā no plkst. 9.00 – 9.45. 

Madonā jau vairākus gadus pēc kārtas tiek atklāta spēka trīscīņas sezona. 16.februārī tur norisināsies 2019.gada Madonas novada atklātais čempionāts klasiskajā spēka trīscīņā. Tas būs trešais Latvijas kausa posms. Sacensības notiks Madonas pilsētas vidusskolas sporta zālē. Dalībnieku svēršanās paredzēta no pulksten 9.30 līdz 11.00, savukārt sacensību sākums – pulksten 11.30. Savu dalību sacensībās jāpiesaka līdz 13.februārim vietnē “piedalies.sp.lv”. Sacensību mērķis ir spēka trīscīņas vingrinājumu popularizācija Latvijā un Madonas novadā, Madonas novada spēcīgāko sportistu noskaidrošana, veselīga dzīvesveida popularizēšana, Latvijas kausa posma uzvarētāju noskaidrošana. Sacensības organizē biedrība “SCK Madona” sadarbībā ar Latvijas Pauerliftinga Federāciju un Madonas novada pašvaldību. 

Un vēl

Uz Daugavpils šosejas Jersikas pagastā pie Āriņiem ceļa segumā rišu padziļinājumos šonedēļ ir izveidojušās bedres, tāpēc atļautais braukšanas ātrums apmēram 200 metru garā joslā samazināts līdz 50 kilometriem stundā. Bedru vietas ir norobežotas ar vadstatņiem. Ātruma ierobežojums šajā zonā saglabāsies uz nenoteiktu laiku. Šis Daugavpils šosejas posms ilgstoši nav remontēts, segumā ir izveidojušās rises, kuru dziļums pārsniedz pieļaujamo. 


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprināts Jēkabpils pilsētas domes budžets; Kā jaunā Kokneses fonda vadītāja vērtē Likteņdārza attīstību; un Vēsturnieki aicina Brīvības cīņas dēvēt par Neatkarības karu.


Šodien ārkārtas domes sēdē apstiprināts Jēkabpils pilsētas 2019.gada budžets. Par budžeta projektu balsoja Raivis Ragainis, Līga Kļaviņa, Aivars Kraps, Aigars Nitišs, Broņislavs Ivanovskis, Aleksandrs Deinis, Mārtiņš Svilis, Andrejs Gavrilovs, Signe Bērziņa, Nikolajs Anuškevičs. Pret balsoja Kristīne Ozola. Sēdē nepiedalījās Leonīds Salcevičs un Māris Dimants. Šī gada budžeta prioritātes ir Eiropas Savienības fondu finansēto projektu realizācija atbilstoši laika grafikam;  Izglītības attīstības koncepcijas realizācija, tajā skaitā pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšana un programmas izstrāde jaunu pedagogu piesaistei; Sporta infrastruktūras attīstība - Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecība; Jēkabpils pilsētas daudzdzīvokļu mikrorajonu labiekārtošanas darbu uzsākšana, tajā skaitā īpašuma tiesību apzināšana, potenciālo apbūves tiesību noformēšana. Balstoties uz šīm budžeta prioritātēm tika sastādīts budžets, kas ieņēmumos apstiprināts vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, bet izdevumos vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā.

Saeima šodien pieņēma deklarāciju par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc "Brexit", ar kuru parlaments apliecina, ka Latvijas Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, nodrošinās iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas savienības notiks bez vienošanās. Deklarācijā teikts, ka Saeima seko notikumiem saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un uzsver Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās nozīmi. Lielbritānija ir un paliks nozīmīga Latvijas partnere un sabiedrotā, teikts deklarācijā, uzsverot, ka tāpēc Saeima vēlas pēc iespējas ciešu sadarbību ar to, īpaši iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos. Vienlaikus Latvija vēlētos sagaidīt līdzvērtīgi labvēlīgu Lielbritānijas attieksmi pret Latvijas pilsoņiem šajā valstī.

Turpinām ziņas


Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs, intervijā aģentūrai LETA uzsver "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja, eiroparlamentāriete Sandra Kalniete. Šajā amatā pēc 13 gadu darba viņa nomainīja Likteņdārza idejas autoru Vili Vītolu. Fonda padomē patlaban darbojas arī Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, Guntis Belēvičs, Andris Jaunsleinis, Kristīne Klišāne, Tomass Kotovičs, Māris Reinbergs, Jānis Stradiņš, Marta Vītola un Māra Zālīte. Jau ziņots, ka  bezpeļņas sabiedriskā organizācija "Kokneses fonds" tika nodibināta 2005.gadā ar mērķi izveidot Likteņdārzu kā vietu, kur sastopas pagātne, tagadne un nākotne. Likteņdārzs tapa visu to iedzīvotāju piemiņai, ko Latvija zaudēja 20.gadsimtā, - to, kas krituši karos, represēti, bijuši spiesti doties trimdā vai citādi cietuši svešu varu dēļ. 

Pašlaik grūti prognozēt, vai maksas atcelšana maz izmantotos vietējās nozīmes autobusu maršrutos paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti, turklāt ir citas akūtākas problēmas, kas gaida risinājumu, uzskata vairāki Latgales novadu vadītāji. Piemēram, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska klāstīja, ka iedzīvotāji jau ir pielāgojušies esošajiem sabiedriskā transporta maršrutiem, "jo ir jau bērni, mazbērni, zemnieki, kaimiņš kaimiņu paņem līdzi". Tāpēc viņai nav pārliecības, ka, ieviešot bezmaksas transportu, iedzīvotāji to izmantotu biežāk. Viņas ieskatā, svarīgi, lai nesamazina vismaz tos autobusus, kas brauc pašlaik. Turklāt, pēc viņas domām, Satiksmes ministrijai (SM) būtu vairāk uzmanības jāpievērš valsts ceļu stāvoklim, jo tas novada teritorijā ir kritisks. Arī Latgalē ir zemnieki un citas saimniecības, kas šos ceļus izmanto un maksā valstij nodokļus, tāpēc mazākos novadus nedrīkst atstāt novārtā, uzskata Brakovska.

Un vēl

Akadēmiskajā vidē pēdējā laikā nostiprinājusies atziņa, ka brīvības kaujas pirms simt gadiem Latvijā dēvējamas par Neatkarības karu, norāda Kara muzeja speciālisti. Terminoloģija netiek uzspiesta nedz zinātniekiem, nedz sabiedrībai vai vēstures skolotājiem, taču vēsturnieki aicina iedzīvināt vienoto nosaukumu visām šī perioda cīņām. Neatkarības kara simtgadē muzejs atklājis arī tam veltītu pastāvīgo ekspozīciju. Laika posms no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada vasarai līdz šim Latvijā dēvēts ļoti dažādi. Tas saukts par Brīvības cīņām, Atbrīvošanas cīņām, Neatkarības kaujām un tamlīdzīgi. Kara muzeja vēsturnieks Juris Ciganovs secina, ka pēdējos gados akadēmiskā vidē pētnieki arvien vairāk izmanto tieši terminu “Neatkarības karš”, kas, šķiet, visprecīzāk apzīmē konkrēto laiku un notikumus Latvijas vēsturē.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Eiropas Komisija Latvijai šogad un nākamgad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs; Saeimas sēdē Juraša vietā "nosēdināta" deputāta fotogrāfija uz kartona; un  Izsludina mākslas darbu konkursu bērniem - «Mans Raiņa dzejolis» 

Eiropas Komisijas jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopproduktam šogad un nākamgad būs straujākā izaugsme Baltijas valstu vidū. Šodien publiskotajās ziemas prognozēs Eiropas komisija sagaida, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 3,1%, bet ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 2,6%. Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,7% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,1%. Tikmēr Lietuvai un Igaunijai Eiropas komisija prognozē identisku ekonomikas izaugsmi gan šogad, gan nākamgad. Komisija lēš, ka gan Lietuvas, gan Igaunijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 2,7%, bet nākamgad abu valstu ekonomikas palielināsies par 2,4%. Jaunajās Eiropas komisijas ziemas ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad Eiropas Savienības ekonomika pieaugs par 1,5%, bet izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 1,7%. 

Saeima šodien ratificēja jeb apstiprināja augstākajā valsts varas instancē Eiropas Padomes 2015.gada konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, atzīstot par noziedzīgām noteiktas darbības, kā arī aizstāvēt to personu tiesības, kas cietušas konvencijā noteiktajos noziedzīgajos nodarījumos. Tāpat konvencijas mērķis ir atvieglot sadarbību valsts un starptautiskā līmenī, veicot pasākumus cīņai pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Tiesiskais regulējums Latvijā lielākoties jau atbilst konvencijas normām, tomēr atsevišķu normu pārņemšanai bija nepieciešami arī grozījumi Krimināllikumā un likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", kas Saeimā konceptuāli atbalstīti.

Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2018.gadā sasniegusi 30,65 miljardus eiro, bet gadu iepriekš, 2017.gadā, šo uzņēmumu kopējā vērtība bija par 27,1% zemāka, liecina SIA "Lursoft" aprēķini. Dati rāda, ka 1790 uzņēmumiem vērtība 2018.gadā pārsniegusi vienu miljonu eiro, bet to vidū līderis bijis elektroenerģijas uzņēmums AS "Latvenergo", kura vērtība sasniegusi 2,52 miljardus eiro. "Lursoft" aprēķinājis, ka uzņēmuma vērtība pēdējos divos gados palielinājusies. Salīdzinot ar 2017.gadu, AS "Latvenergo" vērtība augusi 2,72 reizes. Pētījums arī atklāj, ka uzņēmumu vidējā vērtība 2018.gadā bijusi 10 tūkstoši 700 eiro, un gada laikā šo komersantu vidējais novērtējums palielinājies par 38,6%. "Top 10" vērtīgāko uzņēmumu Zemgalē 2018.gadā sarakstā iekļauts arī Jēkabpils uzņēmums SIA “Ošukalns”, kura vērtība ir 25,04 miljoni eiro. Plašāk ar Lursoft pētījumu var iepazīties portālā Radio1.lv.

Turpinām ziņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki šodien ieradušies Rīgas brīvostas pārvaldē, taču šajā iestādē nav veikta kratīšana. KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodien birojs "veic savu darbu" Rīgas brīvostas pārvaldē. Tikmnēr Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks aģentūrai LETA norādījis, ka viņu neviens par notikušo neesot informējis, tāpēc viņš neko nezinot. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs atzinis, ka par KNAB vizīti brīvostā nav informēts un izmeklētāju ierašanās iemesli sākotnēji būtu jājautā ostas pārvaldniekam. Pagaidām no atbildīgo amatpersonu puses plašāki komentāri netiek sniegti.

Šodienas Saeimas sēdē kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša vietā bija "nosēdināta" deputāta fotogrāfija uz kartona. Parlamentārieši arī izmantoja iespēju jokot par šo bildi, piemēram, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) kāda jautājuma skatīšanas laikā no Saeimas tribīnes norādīja, ka arī "deputāts Jurašs" atbalsta attiecīgo priekšlikumu. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Krišjānis Feldmans skaidro, ka deputāta fotogrāfijas izvietošana ir simbolisks žests, lai parādītu, ka JKP aizvien ir stipra un saliedēta komanda, kas turpinās runāt par jautājumiem, kas vairo trauksmes cēlēju aizsardzību un cer, ka pēc iespējas ātrāk Jurašam izdosies pierādīt savu taisnību attiecīgajā procesā. Feldmans pauda, ka Jurašam ir liels sabiedrības atbalsts un ka pašlaik politiķis neplāno nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Un vēl

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu bērniem “Mans Raiņa dzejolis”. Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim. Konkursā aicina piedalīties bērnus no 7 līdz 15 gadu vecumam. Vairāk par konkursa noteikumiem var uzzināt muzeja mājaslapā memorialiemuzeji.lv.

Atstājiet komentāru