Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 11.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domē notiks ikmēneša preses konference; Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,2%; un Notiek parakstu vākšana par veloceliņa ierīkošanu Jēkabpilī, Zīlānu ielā.

Šodien Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko Rīgā piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē. Darba kārtībā šādi jautājumi: par Ekonomikas ministrijas ziņojumu “Latvijas konkurētspējas izacinājumi”, “Pašvaldības un uzņēmējdarbība- aktualitātes šobrīd”, “2018-Goda ģimenes gads”-ieplānotās aktivitātes pašvaldībās, kā arī citi jautājumi.

Jau ziņots, ka šonedēļ Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis Zemgales plānošanas reģiona delegācijas sastāvā ir devies pieredzes apmaiņas vizītē uz Bulgāriju. Vizītes laikā plānotas tikšanās ar Stara Zagora pilsētas mēru un pilsētas priekšsēdētāju; reģiona gubernatoru, kā arī apmeklēt Stara Zagora tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Šodien Jēkabpils domē norisināsies pašvaldības vadības ikmēneša preses konference mediju pārstāvjiem, kurā tiks sniegtas atbildes uz medijus interesējošajiem jautājumiem. Radio1 preses konferencē skaidros, vai jau ir uzklausīti konkursā uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļiem startējošie pretendenti un kad būs zināms rezultāts? Kādas ir iespējas pašvaldībai nodrošināt/panākt, lai daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas un bēniņus bezpajumtnieki neizmantotu kā savu mītnes vietu? Kad Mežaparka rotaļu laukuma smilškastē un arī citu pilsētas rotaļu laukumu smilškastēs tiks pievestas smiltis, kā arī citus jautājumus.

Turpinām ziņas

Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,2%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu - palielinājusies līdz 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā audzis par 2,6%. Statistikas pārvaldē informēja, ka 2018.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumiem - par 0,7%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas augušas par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 3,7%. Martā lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Valdības sociālie partneri neatbalsta nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosinātos grozījumus Darba likumā, kas liedz darba devējiem pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Kā vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis, jautājums par aizliegumu atgriežas dienaskārtībā ik reizi, tuvojoties vēlēšanām, tomēr darba devēji pret šādu normu iebilst, turklāt vairāku iemeslu dēļ. Alksnis apgalvoja, ka darba devēji jau tagad neizvirza prasības, kas nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai, turklāt patlaban spēkā ir vairākas normas, kuras pēc būtības jau paredz līdzīgu nosacījumu, proti, aizliegts sludinājumos norādīt par prasību svešvalodas zināšanas, kuras nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tāpat nedrīkstot aizmirst par to, ka uzņēmums, kurš vēlas gūt peļņu, neignorēs Latvijas vēsturiski veidojušos etnisko sastāvu.

Un vēl

Sabiedriskās iniciatīvas portālā www.manabalss.lv notiek parakstu vākšana, lai izveidotu gājēju vai gājēju un velosipēdu ceļu Zīlānu ielas posmā no Ķieģeļu ielas līdz Lielajai ielai. Idejas ierosinātāji norāda, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu bērnu un pieaugušo iedzīvotāju pārvietošanās drošību. Iedzīvotāji aicināti par šo iniciatīvu parakstīties gan portālā manabalss.lv, gan Jēkabpils 3.vidusskolā pie dežurantes vai veikalā Aibe Zīlānos.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko sarunā ar Radio1 sacīja, ka iedzīvotāju iniciatīva ir atbalstāma un jau šogad tiks iesākta ietves un veloceliņa būve Zīlānu ielā. Paredzēts rekonstruēt šīs ielas posmu no Ķieģeļu ielas līdz Oļu ielai vai pat mazliet tālāk līdz uzņēmumam “Latgran”, ja atļaušot finansējums. Savukārt gājēju un veloceliņa būve tālāk līdz Lielajai ielai, tikšot plānota nākamo gadu budžetos, kaut vai katru gadu sakārtojot nelielu ielas posmu, atkarībā no tā, cik pašvaldība varēs atvēlēt finansējumu, līdz ietve un veloceliņš būs izbūvēti pilnībā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Pašvaldības uzsver nepieciešamību racionālāk plānot vietējo bibliotēku darbu; Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība; un Daugavas HES palu laikā saražo vairāk elektroenerģijas par valstī patērēto.

Lauksaimnieki no šodienas līdz 22.maijam Lauku atbalsta dienestā var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem varēs pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs. Jāņem gan vērā, ka par katru nokavēto darba dienu atbalsta apmēram tiks piemērots 1% samazinājums. Platību maksājumu iesniegumu pieņemšanas laikā Lauku atbalsta dienests organizēs klātienes konsultācijas daudzos pagastu centros, lai palīdzētu klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Lauksaimniekiem bez maksas būs iespēja iesniegt pieteikumus konsultāciju laikā un arī apmeklējot dienesta klientu apkalpošanas centrus.

Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos virknē apdzīvotu vietu, pašvaldību ieskatā vietējo bibliotēku darba laiks ir jāplāno racionālāk. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure uzsver, ka pašvaldības kā dibinātāji un uzturētāji patlaban ir vairāk nekā 1600 bibliotēkām Latvijā. Dundure piebilda, ka īpašs bibliotēku skaita samazinājums pēdējos gados nav bijis, taču iedzīvotāju skaits laukos ir ievērojami sarucis. Tas nozīmē, ka, iedzīvotāju skaitam samazinoties, ir mainījusies vecuma struktūra un iedzīvotāju paradumi. Bibliotēkas ir ne tikai kultūras centri, bet tajā ir arī datori, interneta pieslēgums. Taču iedzīvotāju, kas to izmanto, skaits būtiski sarūk. Dundure atzina, ka bibliotēkās tiek veikts apmeklētāju skaita monitorings, un, secinot, ka apmeklētāju skaits ir ļoti mazs, pašvaldības meklē risinājumus, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā. Dundure pauda, ka bibliotēku darba laiks būtu jānosaka atbilstoši apmeklētāju vajadzībām.

Kā ziņots, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības federācija kultūras ministrei Dacei Melbārdei martā nosūtīja atklātu vēstuli, paužot bažas par reģionālo bibliotēku skaita samazināšanu vai to darbalaika saīsināšanu. Kultūras darbinieku ieskatā šāda veida lēmumi var izrādīties stratēģiska kļūda, traucējot Latvijas attīstībai. Arī kultūras ministrija par satraucošiem uzskata atsevišķu pašvaldību plānus ietaupīt uz bibliotēku rēķina.
Atbildīgā darba grupa sagatavojusi alternatīvu likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai, kas paredzētu nodrošināt valsts juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem.

Turpinām ziņas

Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, vēstīts Satversmes aizsardzības biroja pagājušā gada darbības pārskatā, kas publiskots vakar. Tajā norādīts, ka Krievijas izlūkošanas iestāžu darbs notiek gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas. Izlūkošanas interese konstatēta par plašu jautājumu loku. Latvijas drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma ir viena no galvenajām Krievijas izlūkošanas prioritātēm. Detalizēta uzmanība tiek veltīta visiem ar Latvijas līdzdalību NATO saistītiem aspektiem. Augsta izlūkošanas interese ir arī par priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesiem. Kā pozitīvs aspekts ziņojumā izcelts tas, ka pieaug Rietumvalstu, tajā skaitā Latvijas sabiedrības spēja atpazīst un kritiski vērtēt Krievijas propagandu un prokrievisku organizāciju ietekmes pasākumus. Tas ir būtiski, jo ietekmes nodrošināšanai Krievija attīsta spējas īstenot sarežģītas ietekmes operācijas, kurās liela loma ir kiberspējām. Kā viena no šādām spējām ziņojumā minēta viltus ziņu izplatīšana, izmantojot kiberuzbrukumus.

Valsts kompensējamo medikamentu sarakstā mēdz būt nekam nederīgas zāles, kuras būtu jāizņem no apmaksāto medikamentu saraksta, norāda kardiologs Andrejs Ērglis. Viņš stāsta, ka Latvijā beidzot būtu jāsāk diskusija par «farmoekonomiski» izdevīgām zālēm, turklāt par to būtu jārunā valsts vai pat Eiropas līmenī, jo šo situāciju nevarot atrisināt ierēdnis. Īstenībā veselības aprūpi nodrošināt var tikai valsts, piebilda Ērglis. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens norāda, ka kompensējamo medikamentu saraksta «tīrīšanā» katram segmentam ir sava loma, tostarp ārstiem. Latvijā ārstniecības personu ziņojumu par medikamentu blakusparādībām īpatsvars esot ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzīmē, ka visām darbībām ar kompensējamo zāļu sarakstu ir jābūt pamatotām, tomēr, ja nav neviena ziņojuma par zāļu blakusparādībām vai efektivitāti, ministrijai nav pamata šīs zāles izņemt no saraksta. Kaupere aicina visus ārstus, kuri jūt, ka zāles nav efektīvas, ne tikai beigt tās izrakstīt, bet arī ziņot par šo situāciju aģentūrai, lai zāles neturpinātu izrakstīt citi ārsti.

Un vēl

Latvijā turpinoties palu laikam, Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskāde saražo vairāk elektroenerģijas nekā tiek patērēts Latvijā. Līdz ar to Latvija turpina būt starp elektroenerģijas eksportētājām. Latvijas hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms pārsniedzis kopējo patēriņu valstī, piemēram,vakar, 10.aprīlī, ap pusdienlaiku Daugavas HES ražoja 1200 megavatus elektroenerģijas, bet Latvijas patērētāji patērēja 1000 megavatus. "Latvenergo" katru gadu sagatavojas palu laikam, primāro uzmanību pievēršot ražotņu drošumam - tiek pārbaudītas iekārtas un būves, sagatavots operatīvais personāls, lai hidroelektrostacijas varētu ūdenskrātuvēs uzņemt palu ūdeni un to izstrādāt elektroenerģijā. Pali, kas turpinās Latvijas upēs, ir viens no labvēlīgākajiem laikiem elektroenerģijas ražošanai Daugavas hidroelektrostaciju kaskādē. Šogad arī ziemas mēnešos bija hidroizstrādei un termoelektrostaciju labvēlīgi apstākļi, nodrošinot konkurētspējīgas elektroenerģijas eksportu "Nord Pool" biržā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: 2019.gada budžeta bāzes izdevumi palielināti par 75,5 miljoniem eiro; valdība piešķir naudu barikāžu dalībnieka apliecību izgatavošanai; un BK “Jēkabpils” pēdējā regulārās sezonas mačā uzņems ventspilniekus.

2019.gada budžeta bāzes izdevumi palielināti par 75,5 miljoniem eiro, paredz vakar Ministru kabinetā atbalstītais Finanšu ministrijas priekšlikums. 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, izdevumi ir palielināti par 75,5 miljoniem eiro, tai skaitā pamatfunkcijām tie ir palielināti par 57,8 miljoniem eiro, un Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošanai izdevumi ir palielināti 17,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2020.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,04 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2020.gadam noteikto izdevumi palielināti 49,9 miljonu eiro apmērā, tai skaitā pamatfunkcijām palielināti 54,9 miljonu eiro apmērā, un ES fondu finansēto projektu īstenošanai samazināti par pieciem miljoniem eiro. Bet 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,87 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2020.gada ietvaru izdevumi samazināti par 113,6 miljoniem eiro, tai skaitā pamatfunkcijām izdevumi ir palielināti par 7,5 miljoniem eiro, un ES fondu finansēto projektu īstenošanai izdevumi samazināti 121,1 miljona eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta bāze, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, 2019. un 2020.gadam tiek aprēķināta, pamatojoties uz likumā noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, aprēķinos ievērojot pārmantojamības principu.

Vakar valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā. Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai. Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Turpinām ziņas

Valdība atbalstījusi 67 tūkstoši 521 eiro piešķiršanu 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecību izgatavošanu, izsniegšanu un lietvedību. Nauda tiks piešķirta Iekšlietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Iekšlietu ministrijas finansējumu pārskaitīs biedrībai. Jau ziņots, ka 1991.gada barikāžu dalībnieka apliecību izsniegs bez derīguma termiņa ierobežojuma un bez maksas.

Sestdien, 14.aprīlī, plkst.11 Līvānos, Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolā sāksies 12.tais Jēkaba Graubiņa Jauno pianistu konkurss. Šogad dalībai konkursā pieteikušies 40 audzēkņi no 24 Latvijas mūzikas skolām un vidusskolām, tajā skaitā arī no Jēkabpils, Līvāniem, Madonas un Preiļiem. Konkursa dalībnieki uzstāsies četrās vecuma grupās, izpildot divus līdz trīs skaņdarbus atkarībā no vecuma. Viens no obligātajiem skaņdarbiem būs viena no Graubiņa tautas dziesmu apdarēm, otrs - brīvas izvēles skaņdarbs. Konkursa dalībnieku uzstāšanos vērtēs pieredzējusi, profesionāla žūrijas komisija.

Un vēl

Šodien BK “Jēkabpils” basketbolisti dosies “OlyBet” Latvijas Basketbola līgas (LBL) regulārās sezonas pēdējā cīņā un savā laukumā uzņems BK “Ventspils” vienību. Šī būs pēdējā iespēja uzlabot komandas iespējas iekļūt izslēgšanas spēlēs. Mačs sāksies plkst. 18.30. Visās trīs savstarpējās spēlēs šosezon ir uzvarējuši kurzemnieki (14. oktobrī – 50:76, 29. novembrī – 79:90, 28. februārī – 67:85). Lai gan pieveikt titulēto komandu šķiet grūts un varbūt šobrīd pat neiespējams uzdevums, tā ir vienīgā iespēja saņemt caurlaidi uz izslēgšanas spēlēm, un “lūši” cīnīsies par uzvaru! Cīņā zem groziem jēkabpiliešiem būs jāiztiek bez komandas sekmīgākā atlēkušo bumbu savācēja Jurija Aleksejeva (vidēji septiņas atl.b. katrā spēlē), kurš ārstē traumu. Savukārt spēlei gatavs būs rezultatīvākais punktu guvējs un rezultatīvo piespēļu autors lietuvietis Dominiks Domarks (vidēji 14,6 punkti un 4,6 rez.p. katrā mačā).

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Drīzumā saksies būvdarbi Jēkabpilī, Pasta ielā; VARAM konstatējusi pārkāpumus Ķekavas novada domes komiteju sastāva veidošanā un draud atlaist domi un Topošais Likteņdārza likums piešķirs objektam īpašu statusu un aizsardzību.

23.aprīlī Jēkabpilī plānots sākt Pasta un tai piegulošo ielu rekonstrukcijas darbus,. Sākot darbus projektā "Pasta ielas pārbūve, Jēkabpilī" tiks izbūvēts komunikāciju tīklu pieslēgums Andreja Pormaļa ielai, lai turpmāk netraucēti nodrošinātu autobusu un pārējā transporta kustību pa šo ielu. Pirmie ielu rekonstrukcijas darbi tiks sākti no 17. līdz 19.aprīlim Pormaļa un Akmeņu ielas krustojumā, Pormaļa un Katoļu ielas krustojumā un Pormaļa un Viestura ielas krustojumā. Darbu gaitā kustība šajos krustojumos uz laiku tiks slēgta. Pamatdarbi Pasta ielā tiks sākti 23.aprīlī. Darbi projektā "Pasta ielas pārbūve, Jēkabpilī" norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā tiks slēgta Zaļā un Pasta iela, otrajā - Jēkaba, Akmeņu, Katoļu un Viestura iela no Pormaļa līdz Brīvības ielai.

Jau ziņots, ka Līgumu par Pasta un Ausekļa ielu rekonstrukciju Jēkabpils pilsētas pašvaldība noslēdza 13.martā. Projektā "Pasta ielas pārbūve Jēkabpilī" ietilpst arī Zaļās, Jēkaba, Akmeņu, Katoļu un Viestura ielu pārbūve. Darbu gaitā paredzēts rekonstruēt ielu brauktuves un ietves, lietus ūdens kanalizāciju, ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, siltumtrasi, kā arī ielu apgaismojumu. Projektā plānots izbūvēt arī Jēkaba un Riekstu skvērus, kā arī uzstādīt strūklaku un vides dizaina objektu. Iepirkumā par projekta realizāciju uzvarējusi SIA "Ošukalns". Iepirkuma kopējā summa ir 2,97 miljoni eiro.

Pēdējā laikā no Latvijas gadā izbraukušo cilvēku skaits stabilizējies un ir ap 20 tūkstoši, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norāda Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta vadītāja Inta Vasaraudze. Uz šiem datiem norādīts arī vakar valdības atbalstītajā Latvijas Stabilitātes programmā. Kā atzina Vasaraudze, situācijā, kad cilvēki turpina aizbraukt, uz skaita stabilizāciju gan nav pamata raudzīties pozitīvi, jo emigrācija tiek skatīta kā risks attiecībā uz situāciju darba tirgū.

Turpinām ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb VARAM konstatējusi būtiskus likuma pārkāpumus veidojot komiteju sastāvus Ķekavas novada domē. Ministrija pašvaldībai nosūtījusi vēstuli, kurā lūgts nekavējoties atcelt domes lēmumu, ar kuru tiek veiktas izmaiņas komitejās, neievērojot likumā noteiktās prasības. Izvērtējums veikts pēc pašvaldības deputātu iesnieguma, kurā norādīta informācija par pašvaldības ārkārtas sēdes lēmumu, ar kuru tiek grozīts patstāvīgo komiteju sastāvs bez attiecīgo deputātu iesnieguma. Jānorāda, ka mainīt komitejas sastāvu, izslēdzot noteiktu deputātu no komitejas, dome ir tiesīga gadījumā, ja tiek saņemts atbilstošs iesniegums no attiecīgā deputāta. Minētā lēmuma gadījumā komiteju sastāvs ir mainīts patvaļīgi, un deputāti ir izslēgti, neskatoties uz to, ka iesniegumi par izslēgšanu no komitejas nav saņemti un deputāti par to iepriekš pat nav bijuši informēti. Pēc VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta teiktā, pašvaldības vadītājam būtu jāatceras, ka feodālais periods jau sen ir beidzies, un likuma prasības ir attiecināmas uz visiem vienādi - bez izņēmumiem. Ja Ķekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijas principu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista.

Lai uzlabotu kritisko situāciju uz grants ceļiem, apžūstot ceļu virsmai, pašvaldības Sēlijā sākušas greiderēšanu un grants uzbēršanu. Jaunjelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Albiņš stāstīja, ka ceļi novadā šķīdoņa laikā bija drausmīgi, tie bija uzrūguši vietās, kur iepriekš līdzīgas situācijas netika pieredzētas.
Taču jau vairākas dienas pašvaldība spēj nodrošināt ceļu uzlabošanu, vedot šķembas. Albiņš priecājas, ka pašvaldība var ieguldīt ceļos līdzekļus, jo ziemā mazāk līdzekļu iztērēts sniega šķūrēšanai. Arī uz valsts ceļiem vietām ir sākti remonti. Gan Albiņš, gan citu Sēlijas pašvaldību pārstāvji apgalvoja, ka skolēnu autobusu kustība arī pa tiem grants ceļiem, kas ir sliktā stāvoklī, tiek nodrošināta un transports nepaliek pusceļā. Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks stāstīja, ka ceļi novadā tiek greiderēti, ir noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi, taču skolēnu autobusu un piena mašīnu kustība netiek ierobežota. Arī Neretas novadā skolēnu autobusi spēj izbraukt pa grants ceļiem, jo pašvaldība, reaģējot uz autobusu vadītāju informāciju, nepieciešamības gadījumā atjauno ceļu segumu, skaidroja pašvaldības izpilddirektors Rolands Klibiķis. Arī viņš atzina, ka ceļi šopavasar sākuši rūgt netipiskās vietās, un izskaidrojuma tam neesot.

Un vēl

Topošais Likteņdārza likums piešķirs objektam īpašu statusu un aizsardzību, nodrošinot iespēju piedalīties Likteņdārza veidošanā vēl plašākam atbalstītāju lokam. Likums paredz, ka ar projekta īstenošanu saistītie Kokneses pašvaldībai piederošie zemesgabali bez atlīdzības tiek nodoti Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā. Savukārt Kokneses fonds tāpat kā līdz šim turpinās Likteņdārza projekta īstenošanu, tai skaitā būvniecību, stādījumu un labiekārtojuma ierīkošanu, sabiedrības iesaistīšanas un publicitātes pasākumus, kā arī nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Šāds risinājums ļaušot nodrošināt līdzšinējā finansēšanas mehānisma turpinājumu, vienlaikus nodrošinot Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību un pēctecību.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpilī par 2,3 miljoniem eiro atjaunos Krustpils pils "A" korpusu un pils pagalmu; Notiek parakstu vākšana par gājēju un velosipēdu celiņa ierīkošanu Jēkabpilī, Zīlānu ielā; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku nedēļas nogalē?

Jau ziņots, ka Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu, Jēkabpilī par 2,3 miljoniem eiro atjaunos Krustpils pils "A" korpusu un pils pagalmu. Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldības un vietējo mediju preses konferencē plašāk par to informēja projekta vadītāja Inese Vītola.

Audio

Patlaban norit iepirkums, kā rezultātā tiks noskaidroti potenciālie darbu veicēji. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem ERAF finansējums - 928 235 eiro, valsts budžeta dotācija - 44 118 eiro un pašvaldības finansējums -1,3 miljoni eiro. EUR. Projekta realizāciju plānots pabeigt līdz 2020.gadam.

Turpinām ziņas

Sabiedriskās iniciatīvas portālā www.manabalss.lv notiek parakstu vākšana, lai izveidotu gājēju vai gājēju un velosipēdu ceļu Zīlānu ielas posmā no Ķieģeļu ielas līdz Lielajai ielai. Idejas ierosinātāji norāda, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu bērnu un pieaugušo iedzīvotāju pārvietošanās drošību. Iedzīvotāji aicināti par šo iniciatīvu parakstīties gan portālā manabalss.lv, gan Jēkabpils 3.vidusskolā pie dežurantes vai veikalā Aibe Zīlānos.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko sarunā ar Radio1 sacīja, ka iedzīvotāju iniciatīva ir atbalstāma un jau šogad tiks iesākta ietves un veloceliņa būve Zīlānu ielā. Paredzēts rekonstruēt šīs ielas posmu no Ķieģeļu ielas līdz Oļu ielai vai pat mazliet tālāk līdz uzņēmumam “Latgran”, ja atļaušot finansējums. Savukārt gājēju un veloceliņa būve tālāk līdz Lielajai ielai, tikšot plānota nākamo gadu budžetos, kaut vai katru gadu sakārtojot nelielu ielas posmu, atkarībā no tā, cik pašvaldība varēs atvēlēt finansējumu, līdz ietve un veloceliņš būs izbūvēti pilnībā.

Un vēl

Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs siltāks, un brīvdienās temperatūra sasniegs +20 grādu atzīmi, liecina prognozes. Ceturtdienas un piektdienas naktīs vēl lielākajā Latvijas daļā gaidāms neliels sals līdz 0..-5 grādiem, tikai vietām piekrastē temperatūra saglabāsies ap +1 grādu, savukārt pēcpusdienās gan kļūs arvien siltāks, piektdien temperatūra sasniegs +11..+16 grādus, vienīgi Kurzemes ziemeļdaļā, īpaši Rīgas līča piekrastē būs vēsāks - +6..+10 grādi. Šajās dienās debesis būs pārsvarā skaidras un nokrišņu nebūs. Brīvdienās ar dienvidaustrumu, dienvidu vējiem pie mums ieplūdīs siltāks un mitrāks gaiss. Naktīs sals vairs nav gaidāms un temperatūra noslīdēs līdz +2..+9 grādiem, bet dienās pakāpsies līdz +13..+18 grādiem, svētdien vietām līdz +21 grādam. Vēsāks būs vietām piekrastē. Gan sestdien, gan svētdien būs vairāk mākoņu un vietām iespējams arī īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Nākamās nedēļas sākumā laiks saglabāsies silts un pārsvarā sauss.