Jēkabpils radio1 ziņas 2017.gada 13.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00- 8.00
Radio1 ziņās klausieties:Šodien ir pēdējā diena, kad pretendenti var iesniegt dokumentus konkursā uz SIA "Jēkabpils ūdens" valdes locekļa amatu; Valsts svētkos Jēkabpilī būs salūts un bezmaksas sabiedriskais transports; un BK Jēkabpils piedzīvo kārtējo zaudējumu.

Šodien ir pēdējā diena, kad pretendenti var iesniegt dokumentus konkursā uz SIA "Jēkabpils ūdens" valdes locekļa amatu. Pretendentiem ir jāatbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasībām, jābūt ar atbilstošām valsts valodas zināšanām, akadēmiskajai augstākajai izglītībai vai otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai sociālajās zinātnēs vai inženierzinātnēs, vismaz viena gada pieredzei vadošā amatā, vēlams valsts, pašvaldību vai privātas kapitālsabiedrības vadībā vai iestādes stratēģiskajā un/vai operatīvajā vadībā, kā arī nevainojamai reputācijai. Pieteikuma vēstule, nepieciešamie apliecinājumi, dzīves gaitas un darba pieredzes apraksts, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un redzējums par ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstību Jēkabpilī ne vairāk kā 1000 vārdu apjomā, kā arī citi dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību izvirzītajām prasībām, iesniedzami Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā.

Šīs nedēļas nogalē, 18. novembrī Jēkabpilī svinēs valsts svētkus. Sestdien pulksten vienos dienā Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notiks Latvijas svētkiem veltīts ekumēnisks dievkalpojums. Plkst. 14.30 pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju” norisināsies atceres brīdis, bet Krustpils kultūras namā plkst. 15.00 sāksies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgs sarīkojums. Plkst. 17.00 Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” trešā filma – režisora Askolda Saulīša “Astoņas zvaigznes”. No plkst. 17.00 jēkabpilieši aicināti piedalīties gaismas akcijā “Brīvības liesmiņas” – iedegt un novietot svecītes pilsētas laukumos, parkos un skvēros. Plkst. 19.00 Vecpilsētas laukumā ikviens aicināts uz “Brāļu Auzānu un Slavenā Jersikas Orķestra” svētku koncertu un kopīgu sadziedāšanos. Plkst. 20.00 notiks svētku uguņošana. Vakara noslēgumā Jēkabpils Tautas namā plkst. 21.00 sāksies svētku balle kopā ar grupu “Pēc pusnakts”.

Valsts svētkos – 18. novembra vakarā ikviens jēkabpilietis aicināts iedegt svecīti logā vai nolikt to kādā no pilsētas zaļajiem laukumiem un svinēt svētkus kopā!

Valsts svētku dienā - 18. novembrī Jēkabpilī svētku svinēšanas vietā noteikti satiksmes ierobežojumi no pulksten sešiem rītā līdz pusdeviņiem vakarā būs slēgts Vecpilsētas laukums. Pasta ielā posmā no Viestura ielas līdz Katoļu ielai, kā arī Brīvības ielā posmā no Viestura ielas līdz Katoļu ielai tiks samazināts atļautais braukšanas ātrums līdz 30 km/h. No plkst. Trijiem dienā būs slēgts Pļaviņu posms no Viestura / Pļaviņu ielas stūra līdz Katoļu ielai, jo no šī posma svētkos tiks šauts svētku salūts. Šajā laikā tiks ierobežota gājēju kustība uz dambja no Viestura ielas līdz Katoļu ielai.

Kā ik gadu, 18. novembrī braukšana Jēkabpils pilsētas maršruta autobusos iedzīvotājiem būs bez maksas!

Un vēl

Sestdien, 11. novembrī Vidzemes Olimpiskajā centrā pavērsieniem bagātā spēlē BK “Jēkabpils” nespēja noturēt iegūto 14 punktu pārsvaru un piekāpās “Valmiera/ORDO” komandai ar rezultātu 65:77. Visvairāk – 19 punktus – pretinieku grozā sameta Jurijs Aleksejevs, pa 11 punktiem guva Edgars Štelmahers un Deriks Rolends, amerikānis atdeva arī sešas rezultatīvas piespēles. Šī bija BK “Jēkabpils” sestā zaudētā spēle šajā sezonā, ņemot vērā divas izcīnītās uzvaras, “lūši” rezultātu tabulā atrodas astotajā vietā deviņu komandu konkurencē. Nākamreiz BK “Jēkabpils” cīņā dosies trešdien, 22. novembrī, kad savā laukumā uzņems “Latvijas Universitātes” vienību.

Skābēti kāposti

jāsaspiezh spainī 10 l
uzber 6 ed.k. saals, paarlej ar aukstu ūdeni lai piespiezhot sedz, uzliek mazu slogu un tura 3 diennaktis, tad ņem un stūķē burkās, plastmasas spainīšos, no lielajiem 4 maldai sanāca 2 spaiņi, tad paliek taa sula – tajā 9 ed k cukura un paarlej kāpostiem, kad beidzas njem no citaam porcijaam, kas paliek pāri izlej laukaa. Tura vēsumā. Tura siltumā, 3 diennaktis spainis traukā jo paari nav jaastampaa.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī notiks Zemgales deinstitucionalizācijas plāna pirmās redakcijas sabiedriskā apspriede; Irākas un Irānas robežapgabalu satricinājusi spēcīga zemestrīce; un Autoceļu uzturētāki brīdina, ka uz ceļiem vietām var veidoties apledojums

Jēkabpilī, Brīvības ielā 45, Sociālā dienesta telpās šodien plkst.10 notiks Zemgales deinstitucionalizācijas plāna pirmās redakcijas sabiedriskā apspriede. Zemgalē līdz 21.novembrim notiek Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020.gadam pirmās redakcijas publiskā apspriešana. Visas iesaistītās puses - nevalstiskās organizācijas, pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības, institūcijas un ikviens iedzīvotājs - tiek aicināti iepazīties ar dokumentu un sniegt savus priekšlikumus. Publiskās apspriešanas laikā ar deinstitucionalizācijas plāna pirmās redakcijas materiāliem var iepazīties Zemgales plānošanas reģiona mājaslapā. Plāns piedāvās risinājumus patstāvīgas un no institūcijām neatkarīgas dzīves iespēju nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem, ģimeniskas vides nodrošināšanai ārpusģimenes aprūpē dzīvojošiem bērniem un sociālai iekļaušanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, piedāvājot sociālo rehabilitāciju, aprūpes pakalpojumus bērniem un atbalstu ģimenēm.

Irākas un Irānas robežapgabalu satricinājusi spēcīga zemestrīce. Dabas stihija prasījusi vismaz 135 cilvēku dzīvības. Amerikas Savienoto valstu Ģeoloģijas dienests ziņoja, ka zemestrīces stiprums bija 7,3 magnitūdas un tās epicentrs atradās Suleimānijas provincē Irākas ziemeļaustrumos. Tomēr plašākie postījumi nodarīti kamiņvalstī Irānā. Oficiālā Teherāna ziņo, ka valstī gājuši bojā 129 cilvēki, bet ievainojumus guva apmēram 300 personas. Pazemes grūdieni bija jūtami 14 provincēs, un tie izpostīja elektropārvades līnijas, kā arī daudzus ceļus. Savukārt Irākas amatpersonas informē, ka Kurdistānā gājuši bojā seši cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 150 vietējie iedzīvotāji. Zemestrīce radīja zemes nogruvumus, kas apgrūtina glābšanas darbus.

Turpinām ziņas

Deviņi pūtēju orķestru pārstāvji atklātā vēstulē 26.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 16.to Deju svētku rīkotājiem pauduši bažas par svētku norises apdraudējumu sliktās plānošanas dēļ. Vēstulē tiek skaidrots, ka aprīlī orķestru vadītāji pie svētku rīkotājiem pirmo reizi vērsās saistībā ar to, ka par svētku virsdiriģentiem netiek virzīti, viņuprāt, izcilākie diriģenti, svētku starplaikā pastāvošā virsdiriģentu institūcija ir formāla un tās lietderība - apšaubāma. Vēstules autori svētku rīkotājiem pieprasa ieviest virsdiriģentu ievēlēšanas procesu, no svētku repertuāra izņemt pēdējā brīdī iekļautās kompozīcijas, kā arī pūtēju orķestru fināla skati rīkot Dziesmu un deju svētku laikā, nevis 2.jūnijā.

Valsts valodas centrs ik gadu saņem apmēram 300 priekšlikumu par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā. Priekšlikumi ir visdažādākie - ieteikti ir daudzu tautību personvārdi, tajā skaitā arī krievu, arābu, afrikāņu un citu tautību personvārdi. Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde, kad tiks izvērtēti visi iesniegtie priekšlikumi, paredzēta 2018.gadā. Tomēr, kā uzsvēra Valsts valodu centrā, tas nenozīmē, ka kalendārs uzreiz tiks papildināts ar jauniem vārdiem. Pēdējo reizi eksperti jaunus vārdus latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā iekļāva 2014.gadā. Pie savas vietas kalendārā toreiz tika tādi vārdi kā Brīve, Egle, Liepa, Mare, Daiva, Enriko, Lūkass un Vigo.

Un vēl

Šonakt vietām Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, tāpēc uz autoceļiem var veidoties apledojums, brīdina ceļu uzturētāji "Latvijas valsts ceļi". Apledojums īpaši var veidoties uz autoceļiem, kas iet cauri mežiem vai gar ūdenstilpnēm, kā arī uz tiltiem un pārvadiem. Starpsezonā autoceļu uzturētāji aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, izvēlēties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērot piesardzīgu distanci. Mainīgos laika apstākļos uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt tikai sākot veikt manevrus ar mašīnu - bremzējot, manevrējot ar stūri un pedāļiem, tāpēc visām šīm kustībām nevajadzētu būt straujām. Pirms ziemas tehniskā pārtraukuma atsevišķās vietās vēl notiek autoceļu remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Lielākie satiksmes ierobežojumi ir no Bašķiem līdz Preiļiem, kur ir astoņi luksoforu posmi.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Oktobrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā palicis nemainīgs; Latviju varētu dēvēt par lielvalsti pēc izaudzētā rudzu apmēra uz vienu iedzīvotāju; un Svētku brīvdienās iespējams lietus un slapjš sniegs

Oktobrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā palicis nemainīgs, proti, 6,6%. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī bija Rīgas reģionā - 4,2%, bet augstākais Latgales reģionā - 15,6%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija 7,2%, Vidzemē - 7% un Zemgalē – 6%. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis septembrī bija 4%. Oktobra beigās Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē bija 12 tūkstoši 636 aktuālās brīvās darba vietas, bet pastāvīgā darbā iekārtojušies 4 tūkstoši 154 nodarbinātbas aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki. Salīdzinājumam - pērn oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%.

Latvijā dzīvokļu cenu atšķirība starp metropoli un reģioniem ir ļoti krasi izteikta un cenas var atšķirties vairāk nekā 10 reizes, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA Profesionāļu klubā sacīja "Arco Real Estate" valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Novērots, ka Rīgai tuvējiem reģioniem, Jūrmalai, Jelgavai, Ogrei, ka arī Cēsīs un Valmierā kvadrātmetra vērtība ir no 465 līdz 3500 eiro ar tendenci uz pieaugumu, bet citās lielās pilsētās kā Liepājā vai Daugavpilī šie skaitļi ir ļoti zemi - nesasniedz pat 300 eiro par kvadrātmetru. Jēkabpilī dzīvokļu tirgū darījumi tikpat kā nenotiek. Savukārt Rēzeknē novērots neliels vērtības kāpums, arī Daugavpilī nedaudz palielinājusies darījumu aktivitāte, to eksperts skaidroja ar peļņā uz ārzemēm aizbraukušo iekrātajiem līdzekļiem, kas tagad tiekot ieguldīti, jo iegādāties dzīvokļus par kvadrātmetra cenu 240 eiro, ir izdevīgi. Citās Latvijas mazajās pilsētās kvadrātmetra cena ir vēl zemāka: 85-120 eiro par kvadrātmetru.

Turpinām ziņas

Latviju varētu dēvēt par lielvalsti pēc izaudzētā rudzu apmēra uz vienu iedzīvotāju, diskusijā "Vai Latvija ir rudzu lielvalsts?" sacīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka. Viņš pastāstīja, ka visvairāk rudzu - 101 kilogramu uz vienu iedzīvotāju - 2016.gadā izaudzēja dāņi. Latvija šajā ziņā ierindojas otrajā vietā un 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika izaudzēts apmēram 72 kilogramu rudzu, kamēr trešajā vietā ierindojās Polija ar 58 kilogramiem rudzu uz vienu iedzīvotāju.

Putnu pētnieku dati liecina, ka Latvijā ligzdo gandrīz puse no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem un teju viena piektā daļa no visas pasaules populācijas - apmēram četri tūkstoši pāru. Tāpēc ne bez iemesla Latviju dēvē par mazā ērgļa lielvalsti Eiropā, tomēr šo putnu populācija ir apdraudēta. Galvenie iemesli nelabvēlīgajām tendencēm ir mazā ērgļa barošanās vietu un dzīvesvietu izzušana, ko sekmē intensīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai aizsargātu šos putnus, Latvijā četru gadu laikā plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, kas paredzēti gan ligzdošanas vietu apzināšanai, gan mikroliegumu izveidošanai.

Un vēl

Valsts svētku brīvdienās, 18.-20.novembrī, Latviju skars jauns ciklons, kas atnesīs lietu un slapju sniegu, liecina jaunākās laika prognozes. Pirmssvētku darba nedēļā vietām gaidāmi nelieli nokrišņi, pārsvarā lietus. Plašāka nokrišņu zona Latviju šķērsos naktī uz trešdienu un, iespējams, arī piektdien. Sausākais un saulainākais laiks gaidāms ceturtdien. Valdošais būs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš. Nav gaidāmas krasas gaisa temperatūras izmaiņas. Naktīs atsevišķās vietās, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš noslīdēs nedaudz zem nulles, dienas laikā gaisa temperatūra nepārsniegs +4..+9 grādus. Atbilstoši pašreizējām prognozēm visās trijās svētku brīvdienās Latvijā gaidāmi nokrišņi, iesējams arī brāzmains vējš - it īpaši piekrastē. Pastāv iespēja, ka nākamnedēļ ieplūdīs auksts gaiss un daudzviet izveidosies sniega sega.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrija skolotāju algu plānus nobremzējusi kā nereālus; Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija aicina prezidentu nodot čekas maisus atklātībai; Un Pagājušajā nedēļā vienu no lielākajām ķīlām devusi Vīpes pagasta zemnieku saimniecības "Ivari".

Ministru kabineta komiteja šodien lēma vēl divas nedēļas turpināt diskusijas par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz līdz 2022.gada beigām zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem celt līdz 900 eiro. Galvenie iebildumi pret plāna tālāku virzību šodien bija Finanšu ministrijai, kas uzskata, ka jāizstrādā reālistisks plāns ar īstenojamu finansējuma pieaugumu. Saskaņā ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016.gada 1.septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei. Apstiprinot minētos noteikumus, tika pieņemts zināšanai, ka pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 2016.gadā papildu nepieciešami deviņi miljoni eiro, 2017.gadā – 47,188 miljoni eiro, 2018.gadā – 52,489 miljoni eiro un 2019.gadā - 56,140 miljoni eiro. Finanšu ministrija šos skolotāju algu plānus nobremzējusi kā nereālus un aicinājusi pārstrādāt.

No šodienas līdz 19.novembrim Latvijā jau divdesmito reizi norisinās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, kuras vadmotīvs ir "Salas Ziemeļvalstis". Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā tiks lasīta literatūra, kur sala atspoguļota gan kā ģeogrāfisks lielums, gan kā simbolisks lielums, kas ataino piederību un izolāciju. Tā kā šis gads ir zīmīgs ar to, ka Somija svin savu simtgadi, tieši somu literatūrai atvēlēta īpaša vieta Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumos. Šogad izvēlēta Mauri Kunnas grāmata "Bagātību sala", Marijas Turtšaminovas fantāzijas romāns "Maresi" un Ullas-Lēnas Lundbergas romāns "Ledus". Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana, tāpēc vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata, notiek stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.

Turpinām ziņas

Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot "čekas maisus" atklātībai. Komisija lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot Satversmes aizsardzības biroja esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens. Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Komisija uzsver, ka VDK un tās priekšteči bija tikai viena no okupācijas režīma institūcijām. Komisija jau 2015.gada 6.martā ar protokollēmumu vienbalsīgi pauda, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.

Prokuratūra nodevusi Aizkraukles rajona tiesai krimināllietu par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu un piespiešanu piedalīties pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā. Krimināllietā apsūdzētas divas personas.Tāpat personas apsūdzētas par bērnu pornogrāfiju saturošu materiālu apriti. Apsūdzētās personas, izmantojot tiešsaistes tīkla saziņas aplikāciju "Whatsapp", sazinājās un sarakstes gaitā, pielietojot šantāžu, piespieda cietušo personu piedalīties pornogrāfijas izgatavošanā. Abas personas apsūdzētas arī par to, ka no cietušās personas saņemtās fotogrāfijas, kas atzīstamas par bērnu pornogrāfiju, glabāja un izplatīja, gan nosūtot tās citām personām, gan izplatot tās elektroniskajā vidē nenosakāmam saņēmēju lokam. Apsūdzētie saukti pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 166.panta 2. un 4.daļas.

Un vēl

Pagājušajā nedēļā lielāko ķīlu devis SIA "Varonis". Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka SIA "AlphaLane" no SIA "Varonis" ņēmusi ķīlu 71 tķstoti 500 eiro vērtībā. Tam seko banka "Swedbank", kura no SIA "Kārsavas namsaimnieks" ņēmusi ķīlu 63 tūkstoši eiro vērtībā. Trešajā vietā ierindojas "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kura no SIA "Resurs LV" ņēmusi ķīlu 50 tūkstoši eiro apmērā. Savukārt SIA "Linas Agro" no Krustpils novada Vīpes pagasta zemnieku saimniecības "Ivari" ņēmusi ķīlu 20 tūkstoši eiro apmērā. Kopumā pagājušajā nedēļā reģistrētas 55 komercķīlas, bet 78 tika dzēstas. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 239 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 170 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 69 miljardi eiro.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaudzis būvniecības produkcijas apjoms; Rīt klajā nāks Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas; un Latvijā atklāts līdz šim nemanīts orhideju dzimtas augu hibrīds.

Būvniecības produkcijas apjoms šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 580,8 miljoni eiro. Nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība – par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība – par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Rīt klajā nāks Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē Latvijas Banka.Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta. Jauno piemiņas monētu nacionālo pušu grafisko dizainu veidojis mākslinieks laimonis Šēnbergs, bet plastiskos veidojumus – Jānis Strupulis.

Turpinām ziņas

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā dabas vērtību skaitīšanā ir atklātas dažas ļoti interesantas dabas vērtības, tajā skaitā Latvijā līdz šim nemanīts orhideju dzimtas augu hibrīds. Konstatētas vairākas augu un sēņu sugas, kas līdz šim Latvijā nebija tik plaši sastopamas. "Dabas skaitīšanā" atrastas diezgan maza izmēra dabas vērtības – tādas retas sugas kā, piemēram, plūksnu sīkpaparde, sūnu suga mazā sekstīte un citas. Netālu no Latvijas ziemeļaustrumu robežas atrasts skaists orhideju dzimtas augs dzegužpirkstītes un gimnadēnijas hibrīds – dzegužgimnadēnija. Tāpat pētniekiem šogad izdevies atklāt, ka mazās upes un straujteces spēj atjaunoties ātrāk nekā gaidīts. Jau ziņots, ka aizritējusi dabas skaitīšanas projekta pirmā sezona, kurā dabas inspektori apstaigājuši teju trešdaļu Latvijas. Dabas vērtību skaitīšanā līdz šim paveiktais aplūkojams mājaslapā - skaitamdabu.gov.lv

Saslimšana ar ērču encefalītu var izraisīt smagas sekas un pat nāvi, Latvijā cilvēki pret vakcināciju izturoties aizvien atbildīgāk un biežāk vakcinējas visa gada ietvaros – arī rudens mēnešos un ziemā. Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati liecina, ka 2017.gadā no janvāra līdz augustam vien Latvijā veiktas 59 tūkstoši 822 potes pret ērču encefalītu. Centrā vēsta, ka 27 Latvijas reģionos, kas atzīti par ērču encefalīta endēmijas reģioniem, bērniem līdz 18 gadu vecumam vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā valsts. Vienlaikus provizoriskie dati liecina, ka no 2017.gada janvāra līdz augustam valsts apmaksātās vakcinācijas ietvaros vairāk nekā 14 tūkstoši bērni un jaunieši saņēmuši potes pret ērču encefalītu. Rudens ir laiks, kad ērču aktivitātē novēro otro pacēlumu, kas gan parasti ir mazāks nekā pavasarī. Tāpēc joprojām dodties dabā jāģērbjas tā, lai kukainis nevar pakļūt zem apģērba.

Un vēl

Valsts svētku brīvdienās, 18.-20.novembrī, Latviju skars jauns ciklons, kas atnesīs lietu un slapju sniegu, liecina jaunākās laika prognozes. Pirmssvētku darba nedēļā vietām gaidāmi nelieli nokrišņi, pārsvarā lietus. Plašāka nokrišņu zona Latviju šķērsos naktī uz trešdienu un, iespējams, arī piektdien. Sausākais un saulainākais laiks gaidāms ceturtdien. Valdošais būs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš. Nav gaidāmas krasas gaisa temperatūras izmaiņas. Naktīs atsevišķās vietās, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš noslīdēs nedaudz zem nulles, dienas laikā gaisa temperatūra nepārsniegs +4..+9 grādus. Atbilstoši pašreizējām prognozēm visās trijās svētku brīvdienās Latvijā gaidāmi nokrišņi, iesējams arī brāzmains vējš - it īpaši piekrastē. Pastāv iespēja, ka nākamnedēļ ieplūdīs auksts gaiss un daudzviet izveidosies sniega sega.