Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 13.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Par jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam varētu lemt nākamnedēļ; Līvānu novadā no šodienas norisināsies bezmaksas Praktiskās nodarbības par veselīga uztura pagatavošanu; un Jēkabpils novada kalna pagastā šodien pulcēsies pašdarbības kolektīvi.

Pēc partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētāja Arvila Ašeradena lēmumu pamest ekonomikas ministra amatu, lai vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, par jaunu kandidātu ministra amatam varētu lemt pirmdien, 16.oktobrī. Zināms, ka uz amatu, iespējams, ir trīs kandidāti. Līdz ar Ašeradena lēmumu partijas valde jau apspriedusi iespējamos pēctečus valdībā. Latvijas Radio un LTV zināms, ka ekonomikas ministra amatam varētu virzīt Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri Karīnu Ploku vai Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu. Partijas valde gan oficiāli kandidātus vēl neatklāj.

Vēl tikai šodien darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu projektā "Jauniešu garantijas". Tas nozīmē apņemšanos savā uzņēmumā nodarbināt jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Potenciālajiem darbiniekiem jābūt vecumā no 18 līdz 29 gadiem un jābūt reģistrētiem aģentūrā. Jaunieša darba vadītājs atbalsta maksājumā varēs saņemt pusi no minimālās algas. Savukārt, ja darba vieta būs jāpielāgo jaunietim ar invaliditāti, var pretendēt uz 711 eiro atbalstu. Darba devēji, piedaloties šajā pasākumā, saņem dotāciju par jauniešu nodarbināšanu, tāpēc jaunieša alga nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten četros pēcpusdienā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta IV Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedru mākslas simpozija dalībnieču darbu izstāde. Jau ziņots, ka šogad no 2. līdz 13.oktobrim Daugavpilī ceturto reizi norisinās tekstilmākslas un šķiedru mākslas simpozijs. Tajā piedalās deviņas dalībnieces no Īrijas, Austrālijas, Latvijas, Vācijas, Francijas/Kanādas, Ukrainas, Dienvidkorejas un ASV. Smeļoties iedvesmu Daugavpilī, Daugavpils cietoksnī, Latgales ainavā un cilvēkos, divās nedēļās mākslinieces radīja darbus no visdažādākajiem materiāliem - tradicionālajiem tekstila, dažādiem sintētiskajiem un pat dabas materiāliem. Nereti tekstilmākslas un šķiedru mākslas simpozijos tapušo darbu filozofija, ideja, pielietotie materiāli un izpildījums ir spējuši pārsteigt pat pieredzes bagātus mākslas cienītājus. Par to vai arī IV Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedru mākslas simpozija dalībnieču darbu izstāde spēs atstāt iespaidu uz skatītāju, ikviens varēs pārliecināties šodien, apskatot izstādi. Tā būs atvērta līdz 5.novembrim.

Līvānu novadā, sākot no šodienas līdz 17.novembrim piektdienās norisināsies bezmaksas Praktiskās nodarbības par veselīga uztura pagatavošanu. Ar savu pieredzi dalīsies ajūrvēdas pārtikas tehnologe Natālija Provornaja no biedrības „Želsirdības misija dzīvības ēdiens”. Šodien nodarbība no pulksten 11tiem līdz vieniem dienā noritēs Rudžatu pagasta pārvaldē, savukārt no diviem dienā līdz sešiem vakarā – Turku Saieta namā. Plašāk ar lekciju norises laikiem un vietām var iepazīties Līvānu novada pašvaldības mājaslapā.

Un vēl

Jēkabpils novada Kalna pagastā šovakar pulcēsies novada pašdarbnieki. Pulksten astoņos vakarā Kalna kultūras namā sāksies Jēkabpils novada pašdarbnieku pateicības un atpūtas vakars. Tā ir iespēja tikties novada pašdarbības kolektīviem un kolektīvu vadītājiem, pateikt paldies par paveikto darbu un sasniegumiem.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Šogad aprit 10 gadi kopš globālās finanšu krīzes sākuma; Sagaidot Latvijas valsts simtgadi izveidoti sepiņi īpaši maršruti celotājiem; un Bioloģiskie lauksaimnieki šogad prognozē apgrozījuma kritumu.

Šogad aprit 10 gadi kopš globālās finanšu krīzes sākuma! Tā gan nav nekāda patīkamā jubileja, jo krīzes sekas jūtamas vēl šodien, lai gan atsākusies ekonomikā izaugsme. Krīze un veids, kā valdības centās to risināt, atstājis dziļus nospiedumus sabiedrības attieksmē pret politiķiem un baņķieriem, pret valdību un pret Eiropas Savienību, un, iespējams, ietekmēs politisko klimatu vēl ilgi, jo iedzīvotāju uzticība valdībai atgriežas lēnu. Jau ziņots, ka globālās krīzes pirmie signāli parādījās 2007.gadā ASV, kad tur eksplodēja hipotekāro kredītu burbulis. Gadu vēlāk – 2008.gada rudenī - vairākas ASV lielās bankas, ieskaitot “Lehman Brothers”, pagāja zem ūdens. Krīzes nākamo vilni ļoti ātri sajuta arī Eiropā un tai skaitā Latvijā. “Parex” pārņemšana, Ivara Godmaņa valdības krišana, jostas savilkšana, darbu zaudējušo cilvēku emigrācijas vilnis...Vairākas Eiropas valstis, ieskaitot Latviju, pietuvojās bankrota robežai. Grieķija, Portugāle, Īrija, Spānija, Kipra, arī Ungārija un Rumānija tika pie glābšanas riņķiem - aizdevumiem ar drastiskiem nosacījumiem.

Patlaban Eiropas savienība krīzi ir pārvarējusi, ekonomiskā izaugsme ir atgriezusies visās 28 dalībvalstīs. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka viena no krīzes mācībām bija – finanšu sektora uzraudzība un starptautiskā sadarbība šī finanšu sektora uzraudzībā. Šajā ziņā ir izdarīts itin daudz – Eiropas Savienība šajos jautājumos ir pievilkusi skrūves. Dombrovskis norāda, ka vēl jāpabeidz Eiropas Banku Savienības izveide, tad finanšu sektora uzraudzība būs nodrošināta.

Turpinām ziņas

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi izveidoti sepiņi īpaši maršruti celotājiem jeb Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi - Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras. Katrs no šiem ceļiem ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējušas valsts dibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos. Šajos maršrutos iedzīvotāji aicināti doties jau šoruden, tuvojoties Latvijas lielajai jubilejai, izbaudot Latvijas krāšņās, rudens lapu zelta un purpura krāsotās ainavas un iepazīstot visdažādākās liecības par to, kā veidojusies un attīstījusies mūsu valsts.

Daugavas ceļš ved cauri Jēkabpilij. Tā maršruts ir: Rīga - Jēkabpils - Daugavpils - Krāslava - Piedruja. Ceļš vēsturiski saistīts gan ar Daugavas ūdensceļu, pa kuru Latvijā ienāca pirmie iedzīvotāji, gan Daugavu kā galveno tranzītceļu, kas uzplauka jau vikingu laikā un arī vēlāk bija galvenais ūdensceļš, par kuru piegādāja Rietumeiropā vispieprasītākās preces, piemēram, vasku un zvērādas. Plašāk ar šo maršrutu var iepazīties mājaslapā celotajs.lv/lv/e/daugavas_cels.

Un vēl

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem šogad apgrozījums gaidāms mazāks nekā pērn. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atzīmē, ka vēsie un mitrie laikapstākļi ietekmēja ražas ne tikai tradicionālajiem, bet arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Norkārklis norāda, ka bioloģisko graudu audzētājiem šogad ražas noteikti būs mazākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, gaļas liellopu audzēšanā gads varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējam, piena lopkopībā gads būs atkarīgs no lopbarības kvalitātes un daudzuma, bet bioloģisko dārzeņu audzētājiem šis gads būs sliktāks nekā iepriekšējais. Tajā pašā laikā asociācijas vadītājs arī norādīja, ka daudzi lauksaimnieki vēl cer uz siltākām dienām, lai varētu novākt atsevišķas kultūras, piemēram, griķus. Aktīvi turpinās arī gaļas liellopu tirdzniecība.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: "Brexit" sarunas nonākušas strupceļā; Radušās domstarpības par dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupas izveidi; un No svētdienas laikapstākļi uzlabosies.

"Brexit" sarunas nonākušas strupceļā jautājumā par izšķiroši svarīgo Lielbritānijas izstāšanās rēķinu, tomēr izrāviens joprojām ir iespējams nākamo divu mēnešu laikā, vakar atzina vecākais Eiropas Savienības sarunvedējs Mišels Barnjē. Noslēdzot piekto sarunu raundu ar Lielbritānijas "Brexit" ministru Deividu Deivisu, Barnjē sacīja, ka sarunās nav panākts pietiekams progress, lai viņš varētu ieteikt pāreju no šķiršanās jautājumiem uz tirdzniecību. Deiviss vienlaikus pauda cerību, ka 27 Eiropas savienības valstu līderi varēs nolemt par pāreju uz nākamo fāzi, kad viņi Briselē jaunnedēļ tiksies samitā.

ASV vakar paziņoja par izstāšanos no ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO, apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu un norādot uz nepieciešamību to fundamentāli reformēt. ASV Valsts departamenta preses pārstāve Hetere Nauerta pavēstīja, ka Vašingtona izveidos "novērošanas misiju", kas aizstās tās pārstāvniecību Parīzē bāzētajā organizācijā. Lēmums par ASV izstāšanos stāsies spēkā 2018.gada 31.decembrī. Pēc ASV amatpersonu teiktā, lēmumu par organizācijas pamešanu pieņēmis ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un tas nav ticis apspriests ar citām valstīm. Pēc viņu teiktā, ASV īpaši sadusmojušas UNESCO rezolūcijas, kurās ignorētas Izraēlas vēsturiskās saites ar svētvietām un Izraēla dēvēta par okupācijas varu.

Turpinām ziņas

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas nosaka, ka turpmāk svētku atbilstošas norises nodrošināšanai tiks izveidota operatīvās vadības grupa, ir liekas naudas izšķiešana un tos varētu novirzīt svētku dalībniekiem, Saeimas debatēs uzskatu paudis deputāts Arvīds Platpers. Debatējot par grozījumiem, kuru nepieciešamība tiek pamatota ar iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu, Platpers uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem tiek palielināts darbinieku skaits no valsts institūcijām, kas rūpēsies par drošību svētkos, tomēr tas nebūtu nepieciešams, jo tad, kad 2015.gadā Mežaparka estrādē XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība, mediķi nespēja veikt profesionāli savu darbību, nevis nebija attiecīgo cilvēku, lai sniegtu palīdzību.

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs atgādināja, ka 2015.gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā bija radusies ļoti nopietna situācija ar bērnu ģībšanu, kas pēc tam tika izvērtēta – izveidota komisija no atbildīgajiem dienestiem, kas nonāca pie slēdziena, ka Rīcības komiteja nodarbojas ar svētku organizēšanas jautājumiem, ar lielo pasākumu scenārijiem, bet operatīvā darbības grupa ir grupa, kas reaģē uz konkrētiem notikumiem katrā konkrētā svētku vietā.

Jau ziņots, ka komisijām nodotais likumprojekts paredz, ka operatīvās vadības grupā darbosies Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis, kā arī pārstāvji no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.

Un vēl

Sestdien Latvijā vēl gaidāms lietains laiks, bet svētdiena paies bez lieliem nokrišņiem un gaisa temperatūra paaugstināsies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un "Global Forecast System" prognozes. Sestdien ilgstoši līs, vien dienas pirmajā pusē valsts austrumu pierobežā nebūs nokrišņu. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +7..+11 grādiem. Svētdien uzspīdēs saule, vietām nedaudz īslaicīgi līs un jau visā valstī gaiss iesils līdz +11..+15 grādiem. Sagaidāms, ka pirmdien termometra stabiņš pakāpsies līdz +13..+18 grādiem un pastiprināsies rietumu, dienvidrietumu vējš, savukārt otrdien ieplūdīs vēsāks gaiss no ziemeļrietumiem. Atbilstoši jaunākajām prognozēm no trešdien atkal palielināsies ciklonu ietekme - būs vairāk nokrišņu un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Turpmāk visus īres līgumus reģistrēs Zemesgrāmatā; Jēkabpils nevalstiskās organizācijas gatavojas forumam; un Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu, britu un šveiciešu zinātniekiem.

Latvijas lielākais transporta nozares uzņēmums pēc apgrozījuma arī pērn bija "Latvijas Dzelzceļš" meitasuzņēmums "LDz Cargo", liecina SIA "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2016". "LDz Cargo" transporta nozares "Top 10" līdera godu izdevies saglabāt par spīti apgrozījuma kritumam par 17,2% - līdz 275,526 miljoniem eiro. Savukārt otru vietu joprojām ieņem Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas pērn apgrozījumu kāpinājusi par 6%, tam sasniedzot 249,576 miljonus eiro. Vienlaikus pirmajā trijniekā izdevies ielauzties automašīnu tirgotājam "Moller Baltic Import" - apgrozījums 215,571 miljons eiro. "Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti.

Ekonomikas ministrija nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums īres tirgū un paredzēs arī visu īres līgumu reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Ministrija cer, ka regulējums stāsies spēkā no 2019.gada. Jaunais regulējums veicinās investīcijas īres namu sektorā. 20 gadu laikā Latvijā nav uzbūvēts neviens īres nams, jo investori nejūtas droši regulējuma trūkuma dēļ. Tāpat pašlaik ir iespējamas situācijas, kad cilvēks iegādājas dzīvokli izsolē, bet, tā kā īres līgumi nekur nav reģistrēti, izrādās, ka dzīvoklis ir aizņemts un tajā ir īrnieki. Vienotais īres līgumu reģistrs Zemesgrāmatā šo problēmu atrisinās. Šāds reģistrs arī aizsargās īrnieku tiesības, jo īpašnieka maiņas gadījumā reģistrētais īres līgums būs saistošs jaunajam īpašniekam.

Turpinām ziņas

Sākusies pieteikšanās Jēkabpils nevalstisko organizāciju forumam, kas notiks 26.oktobrī plkst.12.00 Jēkabpils Tautas namā. Pieteikties var pa tālruni 65220097 vai 29449622 vai rakstot nvoresursi@inbox.lv Jau ziņots, ka forumam šogad dots nosaukums "Aktīvs un nepieradināts". Foruma ievadā biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore Daiga Zaķe iepazīstinās pasākuma dalībniekus ar pētījumu par pašvaldības funkciju deleģējuma iespējām nevalstiskajam sektoram Jēkabpilī un Vidusdaugavas reģionā. Foruma turpinājumā paredzēts darbs darba grupās, kurās tiks diskutēts par Eiropas brīvprātīgo darbu, NVO mājas izveides iespējām Jēkabpilī, NVO lomu interešu aizsardzībā no vietējā līdz Eiropas Komisijas līmenim un citiem svarīgiem jautājumiem. Foruma otrajā daļā biedrības "Jēkabpils NVO resursu centrs" valdes locekļi prezentēs piecus gada nozīmīgākos brīvprātīgā darba veicējus.

Turpinot Nevalstisko organizāciju resursu centra īstenoto projektu, Jēkabpilī tiek veikta aptauja "Palīdzēsim deputātiem sastādīt budžetu!". Projekta autori uzskata, ka ideja ir visai oriģināla un nebijusi, jo bieži tiek runāts, ka, veidojot pašvaldības budžetu, ne vienmēr tiek ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi - tagad ir šāda iespēja. Aptaujas rezultāti var ietekmēt ne tikai pilsētas, bet arī visu Vidusdaugavas reģionu, norāda aptaujas organizatori. Aptauja "Palīdzēsim deputātiem sastādīt budžetu!" tiek veikta projektā "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Vidusdaugavas reģiona nevalstiskajās organizācijās". Aptaujas anketas ir pieejamas Senioru dienas centrā "Kopā būt", Jaunajā ielā 39i, Jēkabpils NVO resursu centrā, Brīvības ielā 45, kā arī centra mājas lapā "www.jekabpilsnvo.lv".

Un vēl

Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu, britu un šveiciešu zinātniekiem par augstas izšķirtspējas krioelektroniskās mikroskopijas metožu izstrādi, kas ļauj noteikt biomolekulu struktūru. Pateicoties Žaka Dibušē, Joahima Franka un Ričarda Hendersona atklājumam, pētnieki tagad ikdienā var atveidot biomolekulu struktūras trīs dimensijās, teikts Nobela ķīmijas komitejas paziņojumā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Mediķi ceļ trauksmi par bērnu vidū pieaugošo traumatismu; Iedzīvotājiem pieejama aplikācija par populārākajiem dabas objektiem; un Latvijā drīzumā gaidāma atvasara.

Lai realizētu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vienotās informācijas sistēmas izveidi, kopumā būs nepieciešams 1,1 miljons eiro. Finansējumu projekta īstenošanai 85% apmērā plānots segt no Eiropas Savienības fondiem, bet 15% apmērā - no valsts budžeta. Kā ziņots, valdība plāno ieviest vienotu meteocentra informācijas sistēmu, kas ļaus laicīgāk izplānot nepieciešamās darbības plūdu iespējamības gadījumos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir visu centra ģeotelpisko datu publicēšana vienkopus, kas atbildīgajiem dienestiem ļautu savlaicīgi būt informētiem par iespējamajiem plūdiem attiecīgajās teritorijās. Pašreizējā Daugavas plūdu informācijas statistikas sistēma ir pieejama meteocentra internetvietnē, taču neietver ne situācijas modelēšanu, balstoties uz aktuālajiem novērojumiem, ne prognozēšanas iespējas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bērniem visbiežāk sniedz palīdzību dažāda rakstura un veida lūzumu dēļ, saindēšanās ar alkoholu un narkotikām, kā arī dzīvnieku kodumu gadījumos, šodien konkursa "Esi drošs - neesi pārdrošs" preses konferencē teica neatliekamās medicīniskās paldzības dienesta direktora vietniece Māra Dīriņa. Viņa informēja, ka šī gada deviņu mēnešu laikā ātrā palīdzība steidzās palīgā vairāk nekā 5 tūkstoši bērnu, kuri cietuši nelaimes gadījumos un guvuši traumas, turklāt bērnu no septiņiem līdz 17 gadiem traumatisms pieaug. Vienlaikus Dīriņa norādīja, ka šajā vecuma grupā novērojama tendence, ka palielinās gūto traumu skaits zēnu vidū, kas ir divas reizes lielāks nekā meitenēm. Dīriņu apbēdina, ka traumas gūtas situācijās, no kurām iespējams izvairīties. Piemēram, nereti bērni gūst traumas atrodoties pamestu ēku teritorijās, lec no augstu uzšūpotām šūpolēm. Tāpat bērni bieži cieš ceļu satiksmes negadījumos, kad pārdroši šķērsojuši gājēju pāreju vai braukuši pāri krustojumam ar velosipēdu, turklāt bērni nereti nelieto aizsarglīdzekļus, kas pastiprina traumu smagumu.

Turpinām ziņas

Latvijas vides aizsardzības fonda projekta "BIOtops" publiskajā aplikācijā "Dabas tops" sākotnēji iekļauti 100 dabas objekti, kas neatrodas dabas liegumos vai īpaši aizsargājamās teritorijās. Aizsardzības ministrijas Parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks skaidro, ka no šodienas iedzīvotājiem pieejamajā mobilajā aplikācijā iekļautas 100 dabas vietas, kuras izvēlētas kā samērā pieejamas un neatrodas dabas liegumos vai īpaši aizsargājamajās teritorijās. Aplikācija darbojas, ar tituliem apbalvojot lietotājus par tajā iekļauto vietu apmeklējumiem. Tāpat mobilajā lietotnē iekļauta funkcija, kas ziņo par tuvumā esošiem un reģistrējamiem vides objektiem. Mobilās lietotnes mērķis ir izglītot iedzīvotājus par dabas resursu saglabāšanu un uzturēšanu, īpaši akcentējot vietējās dabas daudzveidību un atšķirīgos biotopus. Izvēlēto dabas vietu sadalījums veidots pa reģioniem, ar mērķi pārklāt teju visu Latvijas teritoriju.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi izveidoti sepiņi īpaši maršruti celotājiem jeb Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi - Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras. Katrs no šiem ceļiem ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējušas valsts dibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos. Daugavas ceļš ved cauri Jēkabpilij. Tā maršruts ir: Rīga - Jēkabpils - Daugavpils - Krāslava - Piedruja. Ceļš vēsturiski saistīts gan ar Daugavas ūdensceļu, pa kuru Latvijā ienāca pirmie iedzīvotāji, gan Daugavu kā galveno tranzītceļu, kas uzplauka jau vikingu laikā un arī vēlāk bija galvenais ūdensceļš, par kuru piegādāja Rietumeiropā vispieprasītākās preces, piemēram, vasku un zvērādas. Plašāk ar šo maršrutu var iepazīties mājaslapā celotajs.lv/lv/e/daugavas_cels.

Un vēl

Nedēļas nogalē Latvijā vēl gaidāms lietus, bet nākamās nedēļas sākumā laiks būs sauss un silts, liecina prognzes. Sestdienas naktī Latviju no rietumiem sasniegs kārtējā plašā nokrišņu zona, kuras ietekmē valsts rietumu un centrālajā daļā sestdien līs ilgstoši, bet austrumos neliels lietus gaidāms tikai pēcpusdienā, savukārt svētdien debesis skaidrosies un mazliet uzlīs tikai vietām Vidzemē un Latgalē. Gaisa temperatūra sestdien naktī +5..+11 grādi, bet dienā +8..+13 grādi, savukārt svētdienas natkī +7..+12 grādi, dienā +10..+14 grādus silts. Nākamā nedēļa sāksies ar oktobra vidum neierasti siltu laiku, gaisa temperatūra pirmdien paaugstināsies līdz +13..+18 grādiem, taču siltums Latvijā neuzkavēsies ilgi. Jau pirmdienas vakarā Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte un otrdien kļūs ievērojami vēsāks.