2020.gada 30. septembris

Elma, Elna, Menarda

Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 19.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 19.maijā

Ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā veicās Jēkabpils basketbnolistiem cīņbā par bronzu? No cikiem šodien saks strādāt vēlēšanu iecirkņi? Un Kas jāņem vērā zinot,ka šajās dienās laukos var aktivizēties knišlu bari?

 

"Aldaris" Latvijas Basketbola līgas sērijā par bronzas medaļām sestdien triumfēja "Jēkabpils" komanda. Dueļa ceturtajā mačā "Jēkabpils" izbraukumā ar rezultātu 72:70 pārspēja "Jūrmala"/"Fēnikss" vienības, tādejādi sērijā līdz trim panākumiem uzvarot ar 3-1. Līdz ar to Jēkabpils klubs izcīnījis pirmās LBL medaļas komandas pastāvēšanas vēsturē. Uzvarētāju rindās amerikānis Trojs Bārnīss atzīmējās ar 17 punktiem. Tāpat lielisku sniegumu demonstrēja Pāvels Veselovs, kurš guva 16 punktus un izprovocēja 12 noteikumu pārkāpumus. Tikmēr Jūrmalas vienības labā Uģis Pinete guva 23 punktus, bet Šķēle izcēlās ar 21 punktu.

Jēkabpils novada Rubenes pagastā sestdien vakarā 45gadīgs automašīnas "VW Passat" vadītājs nobrauca no ceļa un ietriecās kokā. Pēc avārijas slimnīcā nācās nogādāt gan pašu šoferi, gan 42 gadus vecu automašīnas pasažieri.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten četros pēcpusdienā durvis vērs visi 952 Eiropas Parlamenta vēlēšanām izveidotie vēlēšanu iecirkņi. Laikā līdz vēlēšanām tajos jāpiesaka balsošana atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību. Savukārt no trešdienas, 21.maija, līdz piektdienai, 23.maijam, dažas stundas dienā visos vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana.

No šodienas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sāks pakāpenisku vecā parauga invaliditātes apliecību nomaiņu. Lai šo procesu vadītu un neapgrūtinātu cilvēkus, vispirms nomainīs tās apliecības, kuras izsniegtas no 2003.gada līdz 2006.gadam. Lai nomainītu apliecību, cilvēkam jebkurā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nodaļā būs jāiesniedz iesniegums. To varēs izdarīt personīgi, iesūtot vai iesniedzot datu nesējā fotoattēlu. Vecā apliecība būs jānodod.

Valsts ieņēmumu dienests šodien sāks darbinieku un struktūrvienību pārcelšanu uz jauno VID administratīvo ēku Rīgā, Talejas ielā 1. Pirmā uz jauno ēku pārcelsies VID Muitas pārvalde no 11.novembra krastmalas, kā arī Akcīzes preču pārvalde, Lielo nodokļu maksātāju apkalpošanas centrs, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde no Jeruzalemes ielas. Jau ziņots, ka 17.aprīlī jaunais VID administratīvo ēku komplekss Rīgā, Talejas ielā 1, pieņemts ekspluatācijā. Tā būvniecība izmaksājusi aptuveni 55 miljonus eiro.

Un vēl

 

Tā kā meteoroloģiskās prognozes liecina par ļoti silta laika iestāšanos šajās dienās, laukos varētu aktivizēties knišļu bari. Līdz ar to Pārtikas un veterinārais dienests aicina lauksaimniekus pastiprināti pievērst uzmanību ganāmpulkiem. Pagaidām zemnieki vēl nav ziņojuši par knišļu sadzeltiem mājlopiem, tomēr iepriekšējos gados apmēram šajā pašā laikā no knišļu dzēlumiem gāja bojā vairākas govis Jēkabpils un Kuldīgas pusē. Savukārt 2005.gadā šī iemesla dēļ vairākos reģionos kopumā nobeidzās 100 govis. Veterinārais dienests atgādina, lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm un stresa, knišļu aktīvajā periodā - maijā un jūnijā - dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saullēktam. Savukārt, ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār.

Ziņas pulksten 9.00 – 10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kēpēc "Nordea" Rīgas maratona laikā pie Brīvības pieminekļa nodejoto deju ar trejdekšņiem ir iecerēts pieteikt Ginesa rekordam? Kur vasarā nedrīkstēs lasīt mellenes un dzērvenes ar palīgierīcēm jeb tā sauktajiem kombainiem? Un Kas ir klusēšanas piekrišanas princips?

Vakar "Nordea" Rīgas maratona laikā pie Brīvības pieminekļa nodejoto deju ar trejdekšņiem ir iecerēts pieteikt Ginesa rekordam. "Rīga 2014" Kultūras kilometrā tika veidota unikāla goda sardze - aptuveni 200 dziedātāju un dejotāju no visas Latvijas. Sveicot sportistus, dziedot dziesmas no Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas", tika izpildīta deja ar trejdekšņiem, kas vienlaikus bija Deju uzveduma "Lec Saulīte!" - jaundarba "Rotā meitiņ, uguņa plostu" pirmatskaņojums. Iecerēts, ka, izpildot deju, tika sasniegts rekords. Materiāli par trejdekšņu dejas norisi ir apkopoti un tiks izvērtēti, tos plānots nosūtīt Ginesa rekordu vērtētājiem.

Lapu koku taras izejmateriālu un kamīna malkas ražotājas SIA "MV Tara", kas strādā Jaunjelgavas novadā, peļņa pērn augusi par 30%, liecina "Firmas.lv" informācija. SIA "MV Tara" peļņa pērn bijusi 126 tūkstoši 702 eiro, kas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,5 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Krūmiņš secinājis, ka nākotnes perspektīvas taras ražošanas jomā ir piesardzīgi optimistiskas, jo aug pieprasījums pēc taras izejvielām Lielbritānijā, savukārt bezzaru lapu koku zāģmateriālu tirgus stagnē. Nav skaidrs arī, kā realizāciju ietekmēs krīze Ukrainas un Krievijas attiecībās.

Gada pirmajā ceturksnī ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijai valsts iztērējusi 29 miljonus eiro. Kopumā šim mērķim šogad paredzēti 117,3 miljoni eiro. Visvairāk kompensēta endokrīno, uztures un vielmaiņas slimību ārstēšana, kam iztērēti aptuveni seši miljoni eiro, bet vismazāk naudas tērēts psihisku un uzvedības traucējumu ārstēšanai - viens miljons eiro. Kopumā palīdzību saņēmuši 439 tūkstoši 649 pacienti.

Turpinām ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēlas panākt, lai ogošana ar palīgierīcēm jeb tā sauktajiem kombainiem būtu aizliegta visā dabas lieguma "Lubāna mitrājs" teritorijā. Ministrija skaidro, ka zemsedzes bojāšana galvenokārt notiek ogu lasīšanas laikā, izmantojot palīgierīces un izraujot sūnas un ķērpjus. Mellenes nereti tiek lasītas negatavas, kad tās vēl ļoti stingri turas pie mētrām. Lasot tās ar palīgierīci, tiek izrautas arī mētras. Savukārt dzērvenes pie kātiņa stingti turas visās gatavības pakāpēs, tāpēc, izmantojot palīgierīces, tiek izrautas gan sūnas, gan arī dzērveņu stīgas.

Ekspedīcijas laikā ainavu apvidū "Augšdaugava" ir konstatētas vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas un aizsargājams biotops. Ekspedīcijas laikā visvairāk informācijas iegūts par putniem - ir konstatētas kopumā 16 Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas putnu sugas. Īpaši nozīmīgs atradums ir iepriekš nezināmā zivjērgļa ligzda Šilovkas mežu masīvā. Līdz šim tika novērots tikai, ka šīs sugas putni barojas šajā apvidū, taču ligzdas vieta nebija zināma. Jau tuvākajā laikā šajā vietā plānots izveidot mikroliegumu. Latvijas-Baltkrievijas kopīgi īstenotā projekta "Augšdaugava-Braslavas ezeri" mērķis ir uzlabot pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas.

Un vēl

Lai gan "klusēšanas-piekrišanas" principa ieviešana valsts pārvaldē vēl ir attīstības stadijā, daļa iestāžu to jau ir ieviesušas. "Klusēšanas-piekrišanas" principa ieviešanas valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem pasākumu plānu valdība apstiprināja 2012.gada jūnijā. Šis princips nozīmē, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde, uzskatāms, ka noklusējums ir atļaujas sniegšana.

Ziņas 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc ģimenes ārsti vēlas izteikt neuticību ministru prezidentei un veselības ministrei? Kur var pieteikties Zālu tirgum? Un Cik karstu laiku šodien prognoze sinoptiķi?

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ārkārtas sēdē, 17.jūnijā, lems par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Šāds lēmums pieņemts, jo arodbiedrība piekrīt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izteiktajām bažām par to, ka valdības īstenotā veselības aprūpes "nīcināšana" rada valsts apdraudējumu.

Tieslietu ministre Baiba Broka ir gatava vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja Satversmes aizsardzības birojs neizsniegs pielaidi valsts noslēpumam. Intervijā laikrakstam "Diena" ministre norāda, ka, iestājoties par savu reputāciju, izmantos visus tiesību aizsardzības instrumentus. Broka atgādināja, ka pielaidi ilgstoši nedod arī opozīcijas deputātiem Andrejam Elksniņam un Jānim Urbanovičam. Elksniņš esot vērsies ar sūdzību Eiropas cilvēktiuesibu tiesa un tā ir pieņemta. Ministre cer, ka SAB savu darbu dara godprātīgi. Viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka nav nekāda objektīva pamata, lai pielaidi valsts noslēpumam nesaņemtu, turklāt viņai astoņus gadus bijusi otrās kategorijas pielaide.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pagājušajā gadā visaktīvāk izlūkošanas darbības pret Latvijas interesēm izvērsa Krievijas specdienesti, teikts Drošības policijas darbības pārskatā par pagājušo gadu. Krievijas specdienesti pērn turpinājuši izrādīt operatīvo interesi par Latvijas iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ regulāri apmeklē šo valsti. Īpašu interesi izraisījušas personas, kuras iesaistītas akcīzes preču kontrabandā. Ar kontrabandu saistītie Latvijas iedzīvotāji ir viegli ietekmējami un šantažējami, tāpēc šīs personas ir piemērotas kandidatūras vervēšanai, tātad Krievijas specdienestus interesējošas informācijas iegūšanai.

Turpinām ziņas

Pērn Latvijā bērni vecumā līdz 17 gadiem apmeklējuši zobārstu kopumā 534 tūkstoši 387 reizes, kas ir zemākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija par 2013.gadu. 25% no visiem pērn reģistrētajiem apmeklējumiem bijuši pirmreizēji, kas nozīmē, ka vairums bērnu zobārstu bija apmeklējuši iepriekš. Detalizēta informācija par zobārstu apmeklējušo bērnu vecumu nav pieejama, tomēr zināms, ka 28 tūkstoši 288 bērni bijuši sešus gadus veci, bet 25 tūkstoši 992 - 12 gadus veci. Starp visiem sešus gadus vecajiem zobārsta apmeklētājiem ārsti konstatējuši 8 tūkstoši 869 kariozus jeb neārstētus zobus, savukārt 12 gadus vecajiem bērniem konstatēti jau četrreiz vairāk jeb 36 tūkstoši 650 bojāti zobi.

Tirgotāji aicināti pieteikties tradicionālajam Zāļu tirgum, kas šogad Vecrīgā vairākās vietās notiks 20.jūnijā. Zāļu tirgus darbosies Doma laukumā, Herdera laukumā, Jaunielā, Jēkaba, Pils un Tirgoņu ielās. Tirdzniecībai aicināti pieteikties amata meistari ar tautas lietišķās mākslas izstrādājumiem, zemnieki un produktu ražotāji ar vasaras ražas veltēm, gaļu, zivīm, maizi un sieru. Tirgoties aicināti arī biškopji, no dabīgām izejvielām gatavotās kosmētikas ražotāji, pirts lietu, grāmatu un piparkūku pārdevēji. Tāpat Zāļu tirgū kā vienmēr aicināti piedalīties jāņuzāļu un vainagu tirgotāji.

Un vēl

Sinoptiķi brīdina, ka šodien Latvijā iespējams ļoti stiprs karstums līdz pat plus 33 grādiem pēc Celsija skalas. Saskaņā ar prognozēm centrālajos un dienvidaustrumu rajonos gaisa temperatūra paaugstināsies līdz plus 27, plus 32 grādiem. Ļoti stiprs karstums gaidāms ziemeļaustrumu rajonos - gaiss sakarsīs līdz pat plus 33 grādiem. Karstumu pavadīs arī pērkona lietusgāzes un krusa.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā jēkabpilieši iesaka rīkoties pērkona negaisa un virpuļviesuļa laikā? Kā Viesītes mērs vērtē ideju paaugstināt garantētā minimālā ienākuma līmeni? Un Kādas grupas asinis nepieciešamas asinsdonoru centram?

Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs šorīt publicējis prognozi, kurā brīdina par postoša pērkona negaisa risku šodien un rīt Ukrainā, Baltkrievijā, Somijā un Baltijas valstīs, tajā skaitā Latvijā, jo sevišķi Vidzemē. Prognoze attiecas tikai uz tuvāko diennakti, un saskaņā ar «Global Forecast System» prognozi visspēcīgākās un bīstamākās pērkona lietusgāzes Latviju varētu piemeklēt vēlāk - otrdienas vakarā valsts centrālajā un austrumu daļā. Sarunā ar jēkabpiliešiem skaidrojām Kā pasargāt sevi un savu īpašumu spēcīga negaisa un virpuļviesuļa laikā? Viedokļus izteica Valentīna, Agrita, Anita, Alise un Edgars.

 

AUDIO

Speciālisti prognozē, ka šodiens pēcpusdienā Latvijā un Igaunijā veidosies vairāki negaisa mākoņi, kas virzīsies no dienvidaustrumiem uz ziemeļiem. Šie negaisa mākoņi var izraisīt dažādas dabas stihijas - lielas vēja brāzmas un vētras, kā arī virpuļviesuļus un krusu, iespējama milzīga krusa ar graudu diametru virs pieciem centimetriem. Nav izslēgta arī spēcīga virpuļviesuļa jeb tornado varbūtība. Liela krusa un virpuļviesulis parasti skar ļoti šauru teritoriju, un varbūtība, ka dabas stihija piemeklēs kādu konkrētu apdzīvotu vietu, ir maza. Šodien un naktī uz otrdienu lielā daļā Latvijas, speciālisti izsludinājuši otrā līmeņa brīdinājumu, kas nozīmē, ka pastāv aptuveni 15 procentu varbūtība, ka 40 kilometru rādiusā ap noteiktu punktu tiks novērota bīstama dabas stihija. Ar negaisa mākoņiem būs saistītas arī ļoti stipras lietusgāzes un intensīva zibeņošana.

Turpinām ziņas

Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs uzskata, ka Garantētā minimālā ienākuma paaugstināšana radīs problēmas pie budžeta veidošanas, taču detalizēti pašvaldībā tas vēl neesot analizēts. Viņš skaidroja, ka 20.maijā Koknesē Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē tiksies reģionā ietilpstošās pašvaldības, kur varētu šo jautājumu apspriest detalizētāk. Jau ziņots, ka Labklājības ministrija saskata iespēju atgriezties pirmskrīzes līmenī un garantētā minimālā ienākuma līmeni noteikt 60 eiro apmērā. Patlaban garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 49,80 eiro mēnesī.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 43% - uzskata, ka efektīvākais veids, lai cīnītos ar apkārtējās vides piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem, ir lielāki sodi par atkritumu mešanu tiem neparedzētās vietās, liecina veiktā aptauja. Turpretī 34% uzskata, ka cīņai ar atkritumiem varētu palīdzēt arī iepakojuma depozīta sistēmas izveide. Vienlaikus kā vislabāko risinājumu cīņai ar vides piesārņošanu cilvēki visbiežāk - 57% - minējuši nepieciešamību novietot lielāku skaitu atkritumu konteineru visdažādākajās vietās.

Un vēl

Vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs trūkst 0 rēzus negatīvās, B rēzus negatīvās un A asins grupas asiņu. Skaidrojot pieprasījuma pieauguma iemeslus, mediķi norāda, ka acīmredzot ir pieaudzis pacientu traumu skaits. Stradiņa slimnīcā ievērojams asins apjoms ir nepieciešams arī hematoloģijas pacientiem, kuri ir atkarīgi no donoru ziedotajām asinīm. Tie ir cilvēki, kurus ir skārusi kāda asinsrades slimība, kas var būt gan onkoloģiska, gan neonkoloģiska rakstura. Savukārt otra lielākā grupa ir ievestie smagie pacienti no visas Latvijas, kuriem ir nepieciešama ārstēšana Intensīvās terapijas klīnikā vai Toksikoloģijas un sepses klīnikā. Lai palīdzētu slimniekiem, asinsdonori aicināti ziedot asinis.

Pļaviņu novada ziņas pulksten 16.00 un 19.00

 

16.maijā, darba vizītē Pļaviņās bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Viņš vēlējās uzzināt Pļaviņu novada domes pārstāvju viedokli vairākos jautājumos, piemēram, par teritoriālo reformu, mazajiem HES, un rosināja izklāstīt galvenās problēmas.

Domes priekšsēdētāja Gunta Žilde aktualizēja jautājumu par Sociālās mājas remontdarbiem, nepieciešamību pabeigt dambi un ūdenssaimniecības attīstības projektu, kas ir sekmīgi realizēts, bet patlaban ir bez atdeves, jo cilvēki vilcinās pieslēgties ūdensvadam finansiālu apsvērumu dēļ. Domājot par situācijas risinājumu, tika ierosināts Eiropas Savienības projektā paredzēt ūdens pieslēgumu pie mājām. Projektu vadītāja Ilze Kļaviņa par būtiskāko trūkumu uzskata ierobežotos termiņus, kuru rezultātā var ciest kvalitāte.

Pļaviņu novadā „sasāpējis” jautājums ir ceļu stāvoklis – Daugavas iela, upes krasta erozija, apdraudot satiksmes drošību, Vietalvas – Odzienas ceļš. Tādēļ tika uzklausīti Cilinska priekšlikumi remontdarbiem vajadzīgā finansējuma piesaistīšanai. Vizīte Pļaviņās noslēdzās ar izbraukumu pa pilsētu – tika apskatīts brūkošais Daugavas krasts, dambis u.c. vietas. Cilinskis novērtēja Pļaviņu novadā paveikto.

Turpinām ziņas

Ar skaļām mazu bērnu čalām un skanīgām dziedātāju skanīgām balsīm piepildīts atnāca Mātes dienas rīts Pļaviņās, jo novada iedzīvotāju saimei piepulcējās 55 pagājušajā gadā dzimušie mazuļi: 11 vietalvieši, 8 klintainieši, 7 aiviekstieši un 29 pļaviņieši.

 

Svētdien, 11. maijā, Odzienas sporta un kultūras hallē notika līnijdeju festivāls “Smaidām pretī vasarai deju ritmos”. Uz pasākums pulcēja dejotājas no Valmieras, Dzelzavas, Kusas, Madlienas, Kalsnavas, Sauleskalna, Ērgļiem, Pļaviņām, Liepkalnes, protams, neiztika bez vietējā kolektīva “Smaidas”, kas kopā izdejoja 77 līnijdejas.

 

9.maijā notika Valsts kancelejas un Valsts izglītības satura centra organizētā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 24. gadadienai veltītā eseju konkursa “Mana valsts un es” laureātu apbalvošanā piedalījās arī Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēni ­- Katrīna Bērziņa, Viktorija Minajeva, Guna Pujāte un Līga Āboliņa.

Pļaviņu novada ziņas sagatavoja sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Penģerots

 

Ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc ceturtdien visā valstī skanēs trauksmes sirēnas? Kādi ceļu satiksmes negadījumi Jēkabpils apkārtnē notikuši brīvdienās? Un Kur šodien pārspēti karstuma rekordi?

 

Aerolāzerskenēšanas datu apstrāde palīdzētu mazināt palu un plūdu radītos draudus Daugavas upes baseinā, šodien pēc Krīzes vadības padomes sēdes žurnālistiem atzina premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa stāstīja, ka nekādi krīzes momenti šobrīd nepastāv, taču padomei ir nepieciešami skaidri secinājumi no aerolāzerskenēšanas darbiem, kurus varētu izmantot nākamā pavasara iespējamos plūdos. Tāpēc ir lūgts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamajā padomes sēdē ziņot par šiem rezultātiem.

Līdz ar ekonomiskās krīzes beigām dažās valsts pārvaldes iestādēs ir notikusi atgriešanās pie iepriekšējo gadu raksturīgajiem tēriņiem - zemeņu kūku vietā tiek rīkotas pusdienas pilīs un dārgos restorānos. Šādus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole, pārbaudot 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu 2013.gada pārskatus. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien medijiem atzina, ka dažās valsts pārvaldes iestādēs apetīte salīdzinājumā ar 2012.gadu ir augusi un pērn rīkotas semināru pusdienas pilīs un koncepciju apspriešanas dārgos restorānos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ceturtdien, 22.maijā, plkst.10 uz trim minūtēm visā Latvijā iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību. Tāpat iedarbināšana palīdzēs konstatēt bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu un to centrālās vadības pults darbībā un noteikt skaņas signāla dzirdamību. Glābšanas dienests norāda, ka šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un turpmāka rīcība nav nepieciešama. Savukārt viesnīcu administrācijai jāinformē ārvalstu klienti par gaidāmo pārbaudi, lai nerastos panika.

Turpinām ziņas

Pagājušās nedēļas nogalē un brīvdienās notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši cilvēki. Aknīstes novada Asares pagastā kāds 24gadīgs jaunietis, vadot automašīnu “VW Sharan”, nobrauca no ceļa un apgāzās, gūstot miesas bojājumus.

Savukārt sestdien, 17.maijā negadījums noticis Aknīstes novada Gārsenē, kur 31 gadu vecs vīrietis, vadot motociklu “Yinxiang”, apgāzās. Negadījumā cietis 129 gadus vecs pasažieris, kurš ar galvas traumu nogādāts Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

Vakar ceļu satiksmes negadījums noticis Krustpils novada Atašienes pagastā, kur 23gadīgs jaunietis vadot automašīnu “Audi A6 Avant”, sadūrās ar automašīnu “KIA Sorento”. Negadījumā cieta 46 gadfus veca sieviete, automašīnas “Audi A6 Avant” pasažiere, kura ar galvas traumu nogādāta Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

Un vēl

Šorīt vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās ir fiksēti jauni šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords ir sasniegts Ainažos. Šodienas jaunais rekords - plus 27 grādi gan aizstāj vienu gadu vecu rekordu - pagājušajā gadā šajā dienā Ainažos bija plus 25,4 grādi. Krituši arī karstuma rekordi Priekuļos un Skultē. Priekuļos iepriekšējais rekords fiksēts 1971.gadā, kad šajā dienā bija plus 26,3 grādi, savukārt jaunais rekords ir plus 26,5 grādi. Skultē arī iepriekšējais rekords bija 1971.gadā - plus 26,7 grādi. Šodienas rekords ir plus 27,5 grādi.

Atstājiet komentāru