Janvārī Jēkabpilī prognozē par 30 procentiem lielāku siltumenerģijas patēriņu
- Sandra Mikanovska --
- 23 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Samazinoties gaisa temperatūrai, janvārī salīdzinājumā ar decembri Jēkabpilī siltumenerģijas patēriņš varētu pieaugt par 30%, tā sarunā ar Radio1.lv prognozēja SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Raits Sirmovičs.
Viņš sacīja, ka aukstajā laikā uzņēmums apkuri nodrošina kurinot ar gāzi un šķeldu.
Jau ziņots, ka SIA "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas tarifs no 1. janvāra pieauga par 4% - līdz 80,71 eiro par megavatstundu (MWh). No 1. janvāra "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,5 eiro par MWh apmērā ir 80,71 eiro par MWh. Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifs pieauga par 13% un ir 62,84 eiro par MWh, bet siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs samazinājās par 22,6% - līdz 18,93 eiro par MWh. Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs pieauga divas reizes un ir 1,35 eiro par MWh. Akcīzes nodokļa komponente ir 1,09 eiro par MWh. Savukārt no 2026. gada 1. oktobra "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas gala tarifs būs 84,21 eiro par MWh.
Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra prognoze vidējai āra gaisa temperatūrai ir mīnus 7,6 grādi.
Sinoptiķi prognozē, ka šī gada janvāris būs aukstākais janvāris pēdējo 15 gadu laikā un otrs aukstākais janvāris uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.
Siltumenerģijas patēriņu ietekmē āra gaisa temperatūra, kā arī ēkas tehniskais stāvoklis - jumta, sienu, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, iedzīvotāju paradumi - kāpņu telpu aizvēršana, izvēlētā iekštelpu gaisa un karstā ūdens temperatūra ēkā.
Uzņēmumā skaidro, ka daudz zemākas apkures izmaksas ir mājās, kurās kompleksi veikti energoefektivitāti paaugstinoši pasākumi - norobežojošo konstrukciju siltināšana, logu nomaiņa, rekuperatīvās ventilācijas sistēmas izveide, apkures un karstā ūdens sistēmu renovācija, kāpņu telpu sakārtošana.
Lai novērstu cauruļvadu aizsalšanu un koplietošanas telpu atdzišanu, iedzīvotājus SIA “JK Namu pārvalde” iepriekš aicināja pārbaudīt, vai kāpņu telpās, bēniņos un pagrabos ir aizvērti logi un durvis. Īpaša uzmanība jāpievērš koplietošanas telpām un palīgtelpām, kur aizsalšanas risks pie ekstremālām temperatūrām ir visaugstākais.
Ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru un to, ka būtiski pieaugs apkures izdevumi mājsaimniecībām, Ekonomikas ministrija rosinājusi nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam.
Ekonomikas ministrijas ieskatā šādos apstākļos, kad krasi pieaugs apkures izmaksas, ir nepieciešama valsts līmeņa koordinēta rīcība, ko nodrošinātu Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdes sasaukšana.
Strauji pieaugušais maksājumu slogs rada nopietnas bažas par iedzīvotāju iespējām norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem šīs ziemas mēnešos.
Tikmēr Finanšu ministrijā uzskata, ka jebkādi iespējamie apkures izdevumu atbalsta pasākumi iedzīvotājiem jābalsta objektīvos datos un tiem jābūt fiskāli neitrāliem. Finanšu minsitrija vērš uzmanību, ka līdz 2025. gada izskaņai Latvijā bija novērojami ziemai neraksturīgi silti laikapstākļi, kā rezultātā mājsaimniecību izdevumi par siltumapgādi kopumā nebija tik augsti, kā tas parasti ir raksturīgi apkures sezonai. Savukārt 2026. gada pirmajā mēnesī novērotie ziemas laikapstākļi atbilst ziemas periodam.
Finanšu ministrijā norāda, ka jebkuri iespējamie atbalsta pasākumi ir rūpīgi jāizvērtē, balstoties uz nozares ministrijas sagatavotu detalizētu situācijas analīzi, ņemot vērā arī to fiskālo ietekmi. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pašvaldības jau šobrīd sociālās palīdzības ietvaros sniedz mērķētu atbalstu iedzīvotājiem ar ierobežotiem resursiem, ko 30% apmērā līdzfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Finanšu ministrija uzsver nepieciešamību lēmumu pieņemšanā balstīties uz objektīviem datiem un fiskāli atbildīgiem, ilgtspējīgiem risinājumiem, vienlaikus norādot, ka diskusija par iespējamiem papildu atbalsta pasākumiem šobrīd vēl nav notikusi.
Gadījumā, ja tiktu lemts par jaunu atbalsta mehānismu ieviešanu, ministrijas ieskatā tie būtu nodrošināmi fiskāli neitrālā veidā, izmantojot nozaru ministrijām jau pieejamos resursus un pārskatot esošās atbalsta programmas, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un neuzņemoties saistības bez attiecīgiem finanšu resursiem.