Ziemassvētku pirkumus iedzīvotāji plāno laicīgi. Šogad bagātīgākie galdi būs Lietuvā

Teju trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāji svētku galda tēriņiem paredzējuši no 51 līdz 100 eiro, arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem tā ir populārākā izvēle – tā apgalvoja 29% Igaunijā un 22% Lietuvā. Toties 101-150 eiro lielus tēriņus svētku galdam Latvijā paredzējuši 16% iedzīvotāju, Igaunijā 17%, bet Lietuvā 22%. Jāmin, ka Latvijā biežāk šo atbildi minējuši iedzīvotāji vecumā no 30-49 gadiem, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka šiem iedzīvotājiem, visbiežāk ir lielāka mājsaimniecība ar bērniem. Savukārt līdz 50 eiro svētku galdam tērēs 18% Latvijas iedzīvotāju un 20% Igaunijas un tikai 7% Lietuvas iedzīvotāju. Šo atbildi lielākoties minēja vecākās paaudzes pārstāvji virs 50 un vairāk gadiem.

Svētku galds ar racionāliem tēriņiem

Lielākā daļa respondentu Latvijā (42%) atzīst, ka savam maciņam optimālo tēriņu apjomu jau atraduši un šogad svētku galdam tērēs tikpat vai nedaudz vairāk kā iepriekš. Tikmēr taupīgāku pieeju plāno katrs ceturtais iedzīvotājs, minot, ka plāno iztērēt nedaudz (20%) vai ievērojami mazāk (6%), salīdzinot ar pagājušo gadu. Visizteiktāk šo apņemšanos pauduši Vidzemes iedzīvotāji (36%). Savukārt 5% aptaujāto atzīst, ka šogad atļausies svētku galdam atvēlēt krietni lielākus finanšu līdzekļus nekā pērn.

Savukārt Igaunijā aptuveni trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju tērēs mazāk, bet 22% tērēs līdzīgi kā gadu iepriekš. Tikai 5% pauduši apņemšanos svētku galdu klāt par lielāku summu kā pērn, kamēr gana liela daļa – 28% atzina, ka tēriņus nemaz neapdomā.

Tikmēr pusē jeb 50% Lietuvas iedzīvotāju tērēs līdzīgi kā pagājušajā gadā, savukārt 16% plāno šogad būs ekonomiskāki. Savukārt 3% sev neko neatteiks un tērēs svētku galdam ievērojami vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Apdāvināšanās tradīcija arvien populāra

Apdāvināšanās arvien ieņem lielu lomu svētku kulminācijā un arī šeit kārtīga gatavošanās nav izņēmums. Tomēr tas nav tikai par pašām dāvanām un dāvināšanas prieku, jo Latvijā arvien izplatīta vērtīga un skaista tradīcija – pie eglītes skaitīt pantiņus un dzejoļus, arī kopīgi nodziedāt kādu dziesmu. Tieši šīs svētku daļa daudziem rada patieso svētku noskaņojumu un īsto svētku vērtību!

Šiem jaukajiem kopābūšanas brīžiem gatavojoties, 40% Latvijas iedzīvotāju plāno tērēt tikpat vai nedaudz vairāk nekā pērn, savukārt aptuveni katrs trešais aptaujātais (36%) izvēlējies šogad būt taupīgāks (tai skaitā ievērojami – 7%). Tikai 7% atzīst, ka šogad svinēs bez dāvanām.

Igaunijā katrs ceturtais iedzīvotājs (24%) plāno uz dāvanām ietaupīt, meklējot atlaides vai veidojot dāvanas pašiem. Aptuveni trešdaļa jeb 31% Igaunijas iedzīvotāju tērēs mazāk, bet 22% tērēs līdzīgi kā gadu iepriekš. Tikai 5% pauduši apņemšanos Ziemassvētkiem atvēlēt lielāku summu kā pērn.

Tikmēr Lietuvā 49% respondentu plāno dāvanām tērēt tikpat vai nedaudz vairāk nekā pērn, 22% izvēlas būt taupīgāki šogad, bet 3% šogad apdāvināšanu neplāno.

Iecienīta stratēģiska un gudra iepirkšanās

Idejas, kā svētku laikā ietaupīt Baltijas valstu iedzīvotājiem nav sveša tēma – teju katram ir kāds knifs, kā tēriņus samazināt. Vispopulārākās izvēles Latvijas iedzīvotājiem ir sekot akcijām un atlaidēm (55%), cenu salīdzināšanai dažādos veikalos (36%) un laicīga iepirkšanās, izdevumus sadalot vairākās daļās (29%). 

Arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem šīs metodes ir iecienītas, attiecīgi 57%, 37% un 14% Igaunijā un 48%, 37% un 25% Lietuvā.

Tāpat atjautīga pieeja ir privāto preču zīmolu izvēle (Latvijā - 12%, Igaunija – 22%, Lietuvā 13%) – kā zināms, tiem mazumtirgotāji var nodrošināt zemākas cenas un nemainīgi labu kvalitāti. Šīs zināšanas visbiežāk lietā liks jaunā paaudze, vecumā no 18 līdz 29 gadiem (Latvijā - 19% un Lietuvā – 26%). 

Interesanti, ka vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (54%) svētku pirkumus uzsāk vismaz divas nedēļas iepriekš, katrs otrais no tiem pat mēnesi pirms svētkiem. Igaunijā šādi rīkojas 58% iedzīvotāju. Šī tendence norāda uz pārdomātu iepirkšanos un vēlmi samazināt stresu, ko dažkārt rada dāvanu iegāde. 

Kopumā šie paradumi norāda uz ļoti stratēģisku plānošanu un analizēšanu, lai svētkus sagaidītu iespējami maciņam draudzīgi. Tomēr arvien netrūkst to, kas svētkus vēlās sagaidīt un pavadīt bezbēdīgi – 13% Latvijas iedzīvotāju minēja, ka vēlās kārtīgi uzdzīvot un neplāno pārdomāt savu iepirkšanos. Savukārt Igaunijā šis iedzīvotāju skaits ir 28%, bet Lietuvā – 20% aptaujāto.

Lai kāda būtu tava pieeja, gatavojoties Ziemassvētkiem, svarīgi atcerēties – ir vērtīgi ne tikai gatavoties, bet arī ar patiesu prieku un vērtību tos nosvinēt!

* Aptaujas 2025. gada novembrī pēc “Lidl Latvija”, “Lidl Lietuva” un “Lidl Eesti” pasūtījuma veica pētījumu aģentūra “Norstat”, katrā aptaujā piedalījās virs 1000 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.