2019.gada 20. oktobris

Leonīda, Leonīds

"Jēkabpils PMK" par Pļaviņu HES stiprināšanas darbiem iztiesājusi gandrīz 200 000 eiro

"Jēkabpils PMK" par Pļaviņu HES stiprināšanas darbiem iztiesājusi gandrīz 200 000 eiro

SIA "Jēkabpils PMK" par savulaik veiktajiem Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) stāvkrasta pakājes stiprināšanas darbiem tiesas ceļā no valsts izdevies piedzīt 195 344 eiro, liecina otrdienas valdības sēdes darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Saskaņā ar minētajiem dokumentiem, Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Latgales apgabaltiesas 2016. gada spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta SIA "Jēkabpils PMK" prasība - piedzīt no valsts 195 344 eiro par neapmaksātiem Pļaviņu HES stāvkrasta pakājes stiprināšanas darbiem. 188 414 eiro ir summa par neapmaksātajiem būvdarbiem, bet 6930 eiro - tiesas izdevumi.

Tiesas spriedumā skaidrots, ka VSIA "Vides projekti" 2011. gadā izsludināja iepirkumu par "Pļaviņu HES ūdenskrātuves stāvkrasta pakājes nostiprināšanu "Daugavkrasti" māju apkaimē". Konkursā uzvarēja SIA "Jēkabpils PMK" un starp abām pusēm tika noslēgts līgums kopsummā par 188 697 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Tiesa norāda, ka būvdarbu veicēji savas saistības izpildīja, par ko liecinot arī darbu pieņemšanas nodošanas akts un atzinums par objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Taču VSIA "Vides projekti" atlīdzību par veiktajiem būvdarbiem neesot samaksājusi.

Starp abām pusēm 2012. gada aprīlī tika noslēgta vienošanās par grozījumiem būvdarbu līgumā, nosakot jaunu maksājumu veikšanas kārtību, kā arī paredzot līgumsodu 0,1% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no līguma kopējās summas. Tomēr valsts uzņēmums neveica maksājumus atlīdzību arī atbilstoši veiktajām izmaiņām.

2012. gadā "Vides projekti" pieteica maksātnespējas procesu un tika likvidēta.

Atbilstoši Civillikumam, Pļaviņu HES ūdenskrātuve ir publiska upe, tātad tās īpašniece ir valsts. Līdz ar to veiktie būvdarbi attiecināmi uz valsts īpašumu, nevis maksātnespējīgo VSIA "Vides projekti" īpašumu.

Augstākā tiesa noteikusi tiesības būvdarbu veicējam saņemt 6% no piespriestās, bet nesamaksātās summas, nepārsniedzot summu 188 414 eiro par laiku no dienas, kas noteikta sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma pilnīgas izpildes dienai.

Līdz ar to valdība šodien atbalstīja rīkojumu, kas paredz uzdot Finanšu ministrijai piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 383 760 eiro, lai nodrošinātu tiesas sprieduma izpildi.

Tiesa noteikusi valstij 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedums stājies spēkā 2019. gada 11. aprīlī.

VARAM pieprasījums par līdzekļu piešķiršanu FM jāiesniedz atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai - apmērs atkarīgs no tā, vai un cik dienas ir pagājušās pēc sprieduma labprātīgās izpildes.

Atstājiet komentāru