ES atbalsts videi draudzīgu autobusu transporta attīstībai Jēkabpilij paredzēts – 1,1 miljons eiro

Eiropas Savienības (ES) atbalsts videi draudzīgu autobusu transporta attīstībai Jēkabpilij paredzēts 1,1 miljons eiro, liecina Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu sešām pašvaldībām gatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma ieguldīšanai, lai ar investīcijām autobusu satiksmē attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Kopumā šajā programmā līdz 2018.gada 31.decembrim paredzētais finansējums ir ne mazāks kā 13 814 585 eiro, tai skaitā KF finansējums - 11 742 397 eiro, nacionālais finansējums - ne mazāk kā 2 072 188 eiro.

Līdz 2018.gada beigām pieejamais KF finansējums Ventspilī ir 4,6 miljoni eiro, Jelgavā - 1,44 miljoni eiro,Jēkabpilī - 1,1 miljons eiro, Jūrmalā - 1,2 miljoni eiro, Rēzeknē - 1,3 miljoni eiro un Valmierā - 1,9 miljoni eiro.

Programmas mērķis ir veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskajā transportā. Paredzēts, ka ar šo ieguldījumu šajās pilsētās tiks iegādāti vai atbilstoši aprīkoti 46 videi draudzīgi sabiedriskie transportlīdzekļi.

Atbilstoši programmas noteikumiem uzaicinājumi sagatavot un iesniegt projektus nosūtīti Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pašvaldībai, un projektus var iesniegt pašvaldības vai komersanti, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus šajās pašvaldībās, izmantojot autobusus, un ar kuriem ir noslēgti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumi. Projektus iesniegt CFLA aicina līdz 31.maijam.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiks iegādāti jauni videi draudzīgi transportlīdzekļi (autobusi), kuri darbojas ar elektrību, ūdeņradi, 100% biodegvielu, saspiesto dabasgāzi, duālo degvielas sistēmu un dīzeļdegvielu. Tāpat līdzekļus varēs investēt esošo autobusu aprīkošanai ar elektrību un saspiesto dabasgāzi, kā arī izveidot nepieciešamo uzlādes vai uzpildes infrastruktūru atbilstoši ieguldījumu veidam.

Atbilstoši valdības apstiprinātajiem programmas noteikumiem konkrētā programma netiek attiecināta uz Rīgu, Daugavpili un Liepāju tāpēc, ka šajās pilsētās ir tramvaju infrastruktūra. Attiecīgi tās arī saņem līdzekļus tramvaju infrastruktūras attīstībai.

Noteikumu anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā pasākumam pieejamo ierobežoto finansējumu, sākotnējā novērtējumā kā optimālākais atlases un budžeta sadales veids ieteikta finansējuma sadale pēc ierobežotas projektu iesniegumu atlases ar nosacītu priekšatlasi, nosakot katram projektam maksimālo KF līdzfinansējuma apmēru. Sākotnējā novērtējuma ietvaros veiktā pašvaldības un pārvadātāju pārstāvju aptauja liecināja, ka interese par videi draudzīgu jaunu autobusu iegādi vai esošo autobusu aprīkošanu darbam ar AER iekārtām ir, taču potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nebija skaidri un visās detaļās pilnībā izprotami šīs jomas tehniskie, finanšu (tajā skaitā autobusu un uzlādes vai uzpildes staciju cenas) un praktiskie aspekti. Turklāt Latvijā ir salīdzinoši neliela pieredze transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar AER iekārtām, ekspluatācijas jomā.

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija, lai veicinātu potenciālo finansējuma saņēmēju izpratni par pasākuma mērķi un atbalstāmajām darbībām un par atbalsta mērķu sasniegšanas iespējām, sadarbībā ar JASPERS konsultantiem un nozaru asociācijām, 2016.gada 10.jūnijā organizēja informatīvu semināru potenciālajiem finansējuma saņēmējiem par pasākuma īstenošanu un projektu piemēriem, kas ļāva potenciālajiem finansējuma saņēmējiem reālistiskāk izvērtēt iespējamo projektu saturu un izmaksas sabiedrisko pasažieru pārvadājumu tīklā.

Pēc informatīvā semināra, Satiksmes ministrija veicot pašvaldību/sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju aptauju par indikatīvajiem projektiem un pašvaldību/sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju veiktām sākotnējām tirgus izpētēm, tika identificēts indikatīvais projektu saraksts.

Veicot iesniegto vajadzību analīzi un izstrādājot finansējuma sadales priekšlikumu, Satiksmes ministrija piemēroja vairākus kritērijus - vides kritēriju (maksimizēt vides mērķu sasniegšanu, pasākuma rezultātā samazinot autotransporta radītās emisijas); sociālo kritēriju (nepalielināt autobusu parka esošo kapacitāti, ņemot vērā demogrāfijas tendences un pārvadāto pasažieru skaitu, kas dažādās pilsētās atšķiras vairāk nekā trīs reizes, piemēram Ventspilī tiek pārvadāts gandrīz tikpat pasažieru, cik Valmierā un Jēkabpilī kopā); tehnisko kritēriju (nomaināmo autobusu skaits līdz 70% no esošā autoparka, ņemot vērā pilsētu autobusu parku atšķirības pēc izmantojamo autobusu ietilpības un skaita, kas svārstās robežās no 12 līdz 35 vienībām, piemēram, Jelgavas un Ventspils autobusu parkos ir vairāk nekā 30 autobusu, bet Jēkabpils un Valmieras pilsētās attiecīgi 12 un 16).

 Materiāls tapis sadarbībā ar LETA