Jēkabpils pusē gada laikā taps kaujas šāviņu un prettanku mīnu ražotne (FOTO)
- Radio1.lv/LETA --
- 26 augusts 2026 --
- 0 Komentāri
Kompānijas "Wolfram Europa" plānotā kaujas lādiņu ražotne Jēkabpils novadā darbu varētu sākt 2027. gada otrajā pusē, trešdien preses konferencē sacīja "Wolfram Europe" valdes priekšsēdētājs Magnuss Valdemārs Sārs.
Uzņēmums Jēkabpils novadā plāno 200 miljonu eiro kapitālieguldījumu programmu, lai attīstītu integrētu enerģētisko materiālu un kaujas lādiņu ražošanas kapacitāti Latvijā. Sārs sacīja, ka pagaidām neatklās precīzu ražotnes atrašanās vietu.
Sārs uzsvēra, ka Eiropā pēdējos gados nav uzbūvēta neviena jauna munīcijas rūpnīca un Eiropas munīcijas ražošanas jaudas jūtami atpaliek no, piemēram, Krievijas jaudām. Jaunās rūpnīcas būvniecība tiks sākta jau šogad.
Sārs norādīja, ka Eiropa pārapbruņojas, taču investīcijas joprojām galvenokārt ir vērstas uz platformām un montāžu. Līdz ar to Eiropa palielina savu ieroču ražošanu ātrāk nekā sprāgstvielu un kaujas galviņu ražošanu, bet tieši šis komponentes padara ieročus efektīvus.
Sārs pauda, ka "Wolfram Europa" tika izveidota, lai paveiktu divas lietas - segtu šo jaudas plaisu un veiktu tehnoloģisko lēcienu, proti, ražotu pasaules līmeņa sprāgstvielas un kaujas galviņas, izmantojot modernākās tehnoloģijas un ražošanas metodes.
Pēc Sāra teiktā,
Jēkabpils novada ražotne neapkalpos tikai Latviju - tā nodrošinās stratēģiskas ražošanas jaudas visai Eiropai.
"Tā būs mūsu pirmā lielā ražotne, bet ne pēdējā," uzsvēra Sārs.
Sārs skaidroja, ka pirmajā fāzē rūpnīca varētu saražot apmēram 200 000 kaujas šāviņu un 100 000 prettanku mīnu gadā. Kopumā
rūpnīca vairāk būs orientēta uz eksportu, bet nodrošinās arī Latvijas vajadzības pēc kaujas lādiņiem.
Plānotos eksporta apmērus varētu sasniegt 2028. gada otrajā pusē.
Sārs piebilda, ka jaunā rūpnīca plānota darbam pēc "salas principa", lai laikā, kad krīzes apstākļos var sabrukt piegādes ķēdes, rūpnīca spētu kādu laiku tomēr nodrošināt ražošanu.
Projekts paredzēts trīs pakāpeniski īstenojamos posmos, proti, sākotnēji attīstot lādēšanas un montāžas kapacitāti, nākamajā posmā izveidojot ķīmiskās sintēzes ražošanu, bet trešajā posmā - mazjutīgo un uzņēmuma pašu izstrādāto sastāvu ražošanu.
Ražotnes pilnas darbības rezultātā plānots nodrošināt pilna cikla ražošanu Latvijā - no sprāgstvielu sintēzes līdz gatavam produktam. Projekta fokuss būs bezpilota sistēmu kaujas galviņas un pretmobilitātes risinājumi.
Pēc kompleksa izbūves pilnā apjomā tā ražošanas jauda sasniegs 300 tonnas heksogēna (RDX) vai 100 tonnas oktogēna (HMX) gadā, turklāt būs iespēja jaudu nākotnē vēl palielināt. Kompleksā tiks ražotas dažādas gala lietojuma sprāgstvielu kompozīcijas, tostarp "Composition B", "Composition H", A3, A4, A5, C4, PBX un citas formulas.
Kompleksā paredzēta arī iespēja uzglabāt līdz 1200 tonnām sprāgstvielu neto daudzuma (NEQ), nodrošinot stratēģisku rezervi, kas ļautu saglabāt piegāžu nepārtrauktību traucējumu gadījumā citviet piegādes ķēdē un nodrošināt nepieciešamos krājumus krīzes situācijās.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka jaunā rūpnīca būs Eiropas mērogā nozīmīgs projekts.
Rūpnīca tiks izvietota 40 hektāru platībā un tiks radītas 200 jaunas darbavietas.
Uzņēmums saņems arī valsts atbalstu kapitāla atlaides formā, jo izturējis konkursu tā saņemšanai, piebilda Valainis. Ministrs atklāja, ka Latvijas valdība projektā patlaban plāno ieguldīt 4,8 miljonus eiro, pie nosacījuma, ja tiek sasniegtas plānotās ražošanas jaudas un eksporta apmēri.
Valainis informēja, ka rūpnīcas pirmajā fāzē plānotās investīcijas ir aptuveni 15-16 miljoni eiro, no tiem trešdaļa ir valsts līdzfinansējums. Nākamajām rūpnīcas fāzēm būtu iespējams piesaistīt valsts atbalstu vēl aptuveni 20 miljonu eiro apmērā, kopējam investīciju apmēram sasniedzot ap 100 miljoniem eiro.
Valainis piebilda, ka ar šādiem projektiem Latvija palīdz Eiropai risināt problēmas, nevis gaida, kad kāds palīdzēs mums. "Sadarbojoties trīs Baltijas valstīm un piesaistot Poliju, mēs varam panākt būtisku izrāvienu aizsardzības industrijā un garantēt nodrošinājumu ar visu nepieciešamo," sacīja Valainis.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) sacīja, ka šādas investīcijas ir būtiskas reģionālajai attīstībai - tās ļaus saglabāt un attīstīt skolu tīklu, ceļu tīklu, veselības aprūpes tīklu.
Tavars arī uzsvēra, ka mobilitātes uzlabošanai Jēkabpils novadā
paralēli ir sāktas sarunas ar Aizsardzības ministriju par jaunā tilta projektu Jēkabpilī. "Tiek strādāts, lai pašvaldība varētu atjaunot jaunā tilta projektēšanu," teica Tavars. Ministrs uzsvēra, ka tilta nepieciešamību rada gan jaunā ražotne, gan arī Sēlijas poligona attīstība novadā.
Tavars uzsvēra, ka jaunais tilts Jēkabpilī ir šīs valdības prioritāte, jo vecais tilts pār Daugavu pamazām zaudē nestspēju un tas varētu apturēt visus projektus. "Tā ir augstākā prioritāte - normāls tilts ar augstu nestspēju," sacīja Tavars.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) preses konferencē uzsvēra, ka
jaunā investīcija radīs ne tikai jaunas, labi apmaksātas darbavietas, bet arī cels kopējo vidējo algu līmeni reģionā. Tāpat Ragainis kā pozitīvu minēja faktu, ka tik lielas investīcijas plānotas ārpus Rīgas un Pierīgas.
Arī Ragainis neatklāja plānotās rūpnīcas atrašanās vietu, vienīgi norādīja, ka tā ir mazapdzīvota un mežaina vieta Jēkabpils novadā.
Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis teica, ka
bažām par pieaugošu apdraudējumu novadā jaunās ražotnes dēļ nav īsti pamata, jo potenciāla iebrukuma gadījumā visa Latvijas teritorija būs apdraudēta.
"Svarīgi ir parādīt, ka Latvija ir gatava pretoties agresijai visiem spēkiem, tāpēc šāds objekts ir svarīgs," pauda Rikveilis.
SIA "Wolfram Europa" reģistrēta 2026. gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas kompānija "Wolfram Europa".
Pēc Igaunijas uzņēmumu reģistra datiem, Igaunijas "Wolfram Europa" īpašnieki ir Trīna Līmaska (64,44% akciju), Margusa Linnamē holdings "MM Grupp" (24%), Tāvi Madiberka un Marko Virkebau uzņēmums "Sirbi Investeeringud" (7,2%), Vēberu ģimenes uzņēmums "Giga" (4%) un bijušā Paides mēra Prīta Verka uzņēmums "Värk Investment" (0,36% akciju).
"Wolfram Europa" vadītājs Sārs no 2021. līdz 2025. gadam bija Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) direktors.
Igaunijas portāls "Delfi", atsaucoties uz Sāra teikto, iepriekš rakstīja, ka "Wolfram Europa" plāno izvērst liela apjoma ražošanu. "Biznesa plāns ir ļoti skaidri saistīts ar sprāgstvielām un ar tām saistītiem produktiem, piemēram, kaujas galviņām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem," Igaunijas "Delfi" citē Sāra sacīto.
Sārs arī teicis, ka ražotni apsvērts būvēt Igaunijā, Latvijā, Lietuvā vai Somijā. "Mēs izveidosim ražotni tur, kur tas būs ekonomiski izdevīgi un kur to varēs izdarīt visātrāk," sacījis "Wolfram Europa" vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka Igaunijas jaunuzņēmums "Frankenburg Technologies", kas ražo pretdronu raķetes "Mark I" un "Mark II", šovasar atklāja savu pirmo ražotni Baltijas reģionā - Rīgas ieroču sistēmu un raķešu komplektēšanas rūpnīcu. Paredzēts, ka kopā ar Ādažos iecerēto galīgās komplektācijas rūpnīcu tās ražošanas jauda līdz gada beigām sasniegs 100 raķešu dienā. "Frankenburg Technologies" plāno šogad Latvijā saražot 1500 raķešu.
Starp "Frankenburg Technologies" īpašniekiem ir Madiberks, Linnamē, Virkebau un citi investori.
Foto: "Wolfram Europa"