Jēkabpils novada dome šonedēļ izlems skolu likteni. Argumenti, kas izskanēja komitejas sēdē, atbalstot mācību iestāžu saglabāšanu
- Sandra Mikanovska --
- 23 februaris 2026 --
- 2 Komentāri
Jēkabpils novada dome ceturtdien, 26.februārī lems par skolu reorganizāciju, kas paredz trīs vidusskolās – Jēkabpils 2.vidusskolā, Zasas vidusskolā un Salas vidusskolā nākamajā mācību gadā neuzņemt desmitklasniekus un pārveidot tās par pamatskolām, bet divas skolas – Dignājas un Rubenes pamatskolas pašvaldība likvidēs, tāpat arī slēgs Krustpils pamatskolas filiāli – Variešu pagastā un Sūnu pamatskolas filiāles Vīpē un Atašienē. To paredz ceturtdien, 19.februārī, novada domes Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē atbalstītais lēmumprojekts.
Tas paredz Salā arī turpmāk saglabāt vidējo izglītību, Jēkabpils 3. vidusskolai tur atvērot vidējās izglītības īstenošanas vietu. Paredz slēgt pirmsskolas izglītības vietas Ritē, Mežārē un Vīpē. Tāpat arī ar lēmuma projektu plānots noteikt Aknīstes vidusskolu un Viesītes vidusskolu par izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku.
Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē ar piecām balsīm par - Aija Vetere (LZP), Alfons Žuks (Platforma 21), Daina Kalve (NA), Elīna Bataraga (LZP) un Ilona Mitre(LZP), divām balsīm pret Elīna Serkova (LPV), Ruslans Bajārietis(JRP), vienam deputātam nepiedaloties balsojumā - Ilona Salmiņa(LPV), komiteja lēma virzīt tālāk lēmumprojektu par skolu reorganizāciju.
Attaisnojošu iemeslu dēļ komitejas sēdē nepiedalījās deputāts Aivars Vanags (Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", JKP Jaunā konservatīvā partija, Partija "VIENOTĪBA").
Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē pirms balsošanas par lēmumu projekta notika diskusija, kurā skolu pārstāvji, vecāki, uzņēmēji argumentēti pamatoja, kāpēc konkrēto skolu būtu jāsaglabā.
Dignājas pamatskola: Neizprotam, kāpēc nav veikti precīzi aprēķini
Dignājas skolu pārstāvēja Ieva Dreimane, kas uzsvēra, ka nav izvērtēti visi faktori, nav veikti precīzi aprēķini.
“Esam sagatavojuši un iesnieguši daudz informācijas un sazināmies ne tikai ar novada domi, bet dažādām ministrijām un nosūtījuši informāciju prezidentam. Ir uzsāktas sarunas par klātienes tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Vēlos vērst atkārtoti uzmanību, ka nav izvērtēti visi faktori attiecībā uz Dignājas skolu, kā pieejamības skolas statusa piešķiršanu. Tāpēc mēs no savas puses sniedzām gan iebildumus, gan priekšlikumus tiesību akta izpētes rezultātā ministrijai. Balstoties uz to, ko mēs atrodam tiesību aktā, nav izvērtēti visi faktori. Mēs neizprotam, kāpēc nav aprēķini veikti precīzi par objektīvu attālumu no skolas uz skolu? 2018.gadā ir slēgta Dunavas pamatskola. Dignājas pamatskola, kopš 2018.gada 1.septembra veic Dunavas pamatskolai pieejamības statusu. Dignājas pamatskolā mācās ar pirmsskolu ieskaitot nepilni 50% Dunavas pagasta iedzīvotāju.
Ja skatāmies demogrāfisko procesu, neredzam, ka aprēķinos tiktu ņemti vērā Dunavas bērni.
Statiska rāda, ka dzimstības rādītājs ir pieaugošs. Arī audzēkņu skaits turpmākajos gados atbilst pieejamības statusam. Ja skatāmies nākotnes virzienā, tad jau šobrīd pirmsskolā Dignājā ir 29 audzēkņi, un ir arī jau iesniegums par 30 audzēkni.
Jau šodien vairāki mūsu audzēkņi ikdienu uz skolu dodas no attāluma 28 – 29 kilometri. Ņemot vērā ceļu stāvokli, sliktos laikapstākļus, reizēm ceļā uz skolu pavadot vairāk kā stundu. Likumprojekts paredz, ka pašvaldībai bija jāpieprasa atzinums par ceļu stāvokli, kurus izmantos audzēkņu pārvadāšanai. Tāda nav. Uzrakstījām VAS “Latvijas valsts ceļi”, tā kā neesam pašvaldība, mums sniedza tikai informatīvu ziņojumu, ka šie ceļu posmi pa kuriem plānoti skolēnu pārvadājumi, tuvāko trīs gadu laikā netiks remontēti vai tajos veikti uzlabošanas darbi. Uz viena no šiem ceļa posmiem ir tilts, kurš nav labā stāvoklī. Tuvāko triju gadu laikā audzēkņu skaits ir pietiekošs, lai Dignājā būtu pieejamības skola.
Dignājas pamatskolas audzēkņu rezultāti ir par 20% augstāki nekā skolēnu rādītāji vidēji pašvaldībā.
Dignājas pamatskolas audzēkņi ar labiem rezultātiem piedalās sacensībās, konkursos un olimpiādēs. Tā nav, ka mazās skolas nesniedz kvalitatīvu izglītību. Arī Valsts kontrole norāda, ka apvienojot skolēnus lielās klasēs, iekļaujošā izglītība nevar tikt veikta kvalitatīvi. Iekļaujošā izglītība valstī ir prioritāte. Neesam saņēmuši atbildi, kas notiks ar mūsu sešiem audzēkņiem, kuriem nepieciešama iekļaujošā izglītība.
Dignājas pamatskola kopā ar pašvaldību un sabiedriskajām organizācijām veic kopienas saliedētību un kultūras centra funkciju pagastā, kas pieminēts tiesību aktā, kas ir viena no sastāvdaļām pieejamības skolas statusam. Par šo neviens nav runājis.
Par šo runāsim tiekoties klātienē ar IZM un ceram sev līdzās redzēt arī pašvaldības pārstāvjus. Pieejamības skolas statusu paredz arī par nemateriālo kultūras mantojumu, ja skolā tas tiek īstenots. Jau 24 gadus Dignājas folkloras kopa darbojas nemateriālā kultūras mantojuma programmā, kopā ar “Pulkā eimu, pulkā teku” ir iesniegts uz UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma labo prakšu pamatojuma saraksts, mums ir jāsaņem šie slēdzieni, mums nepieciešams laiks, ko mēs nevaram ietekmēt. Dignājas un Dunavas iedzīvotāju kopiena kopā ar NVO uzsākušas nemateriālā kultūras mantojuma uzsaukumu “Dignājas bolss”, “Dignājas sīvu” dziedājumi. Dignājas pamatskolas audzēkņi to apgūst jau sākumskolas procesā, lai nezaudētu sēliskās identitātes piederību, lai saglabātu Dignājas dialektu, kultūras vērtības, kas ir Sēlijā.
Mēs cīnāmies par mūsu bērniem, mūsu ģimenēm, kas ir atgriezušās laukos, par mūsu uzņēmējiem, daudzbērnu ģimenēm, kas Dignājas pamatskolā ir 18 - trīs un vairāk bērnu ģimenes,” norāda Ieva Dreimane.
Rubenes pamatskola: Bērni socializēsies autobusos
Rubenes pamatskolas vecāku pārstāve Inga Geižāne vērsa uzmanību, ka slēdzot Rubenes skolu, bērniem nāksies mērot tālu ceļu līdz mācību iestādei, savu brīvo laiku pavadot autobusos.
“Lūdzu izvērtēt un vēlreiz pārskatīt lēmumu par Rubenes pamatskolas slēgšanu.
Šobrīd mēs redzam tikai tabulas, bet neviens nezina, kur šie bērniņi dzīvo, kas jau mēro lielu gabalu līdz skolai. Šobrīd tālākais bērns uz Rubeņu pamatskolu brauc 17 kilometrus. Ja viņš ies uz Zasas pamatskolu, tad tie būs jau 37 kilometri. Tas ir ļoti nogurdinoši.
Aicinu sagatavot sabiedrībai pieejamas un pārskatāmas visas datu analīzes skolu reorganizācijai. Cik esmu meklējusi šo aprēķinu informāciju, atduros pret to, ka nevar atrast ne pašvaldības analīzi, ne izveidotās tabulas.
Uz skolu un atpakaļ, tie ir divi gari braucieni, un bērni šo laiku varētu pavadīt kopā ar ģimenēm, draugiem un socializēties.
Tagad bērni socializēsies autobusos.
Ir arī riski bērnu drošībai. Kas būs ar pavadoņiem – vai tādi būs vai nebūs, kas notiks ziemas laikā.
Šogad puteņa laikā divas reizes autobusi bija ieputināti. Ceļu uzturētāji atbild, ka tas ir D klases ceļa posms un to tīrīs vēlāk, bet tas nenozīmē, ka tur nebrauc bērni.
Ja ziemā, tumšā laikā autobusu ieputina, kā lai vecāki tiek bērnam pakaļ? Jūs visu laiku runājat par izdevumiem, vai kaut kur var redzēt ietaupījumus no reorganizācijas? Ja skolas slēgs, tas nenozīmē, ka nebūs izdevumu. Visas aizslēgtās skolas būs jāuztur, jākurina. Būs vajadzīgi pavadoņi, autobusi, degviela. Ne visi bērni dzīvo centrā, daudzi nomalēs un izlaižot bērnu centrā, ne visiem ģimenēs ir automašīnas, daudziem ceļš pat līdz 10 kilometri būs jāmēro kājām,” saka Inga Geižāne.
Rubeņu iedzīvotāja: Pēdējais, kas palicis - griezties Eiropas parlamentā
“Rubeņu pamatskola atrodas Sēlijas reģionā, apmēram 20 kilometrus no Lietuvas robežas. Tieši šobrīd, kad Sēlija ir ieguvusi vēsturiskās zemes statusu un arvien skaļāk izskan Sēlijas vārds, tiek akcentēta reģiona vēstures, kultūras un sociālā nozīme, skolas slēgšana ir stratēģiski neloģisks solis. Teritorija pēdējos gados atguvusi redzamību, tas devis mums kā cilvēkiem cerību, ka reģions var atdzimt un pastāvēt, reģiona attīstība nav iespējama bez pieejamas pamatizglītības. Tādēļ skolas slēgšana ir pretrunā ar valsts deklarētajiem teritorijas attīstības mērķiem.
Rubeņu ciemā pastāv attīstīta sabiedriskā dzīve un funkcionējoša infrastruktūra – tautas nams, pagasta pārvalde, bibliotēka, aptieka, ģimenes ārsta prakse, veikali, dabas parks, pamatskola, kur mācās 46 skolēni un pirmsskolas izglītības iestāde ar 16 bērniem. Rubeņu pamatskola ir tuvākā skola Raiņa muzejam Tadenavā, tuvākā skola atjaunotajai baznīcai Kaldabruņā, kas pamazām kļūst par nozīmīgu kultūras un sabiedrisko pasākumu norises vietu. Šobrīd skola ir kā kopienas pastāvēšanas pamats jaunu ģimeņu palikšanai laukos, kā arī jaunu ģimeņu ienākšanai laukos.
Mēs apzināmies demogrāfiskos ierobežojumus, finanšu izaicinājumus, tomēr ceram uz Rubeņu pamatskolas individuālu izvērtēšanu un alternatīvu risinājumu meklēšanu, kas ļautu nodrošināt izglītības pieejamību Rubeņos. Turklāt pēdējo četru gadu laikā tuvumā jau ir slēgtas trīs skolas – Ancenes, Slates un Kaldabruņas pamatskola.
ES politikas dokumentos un reģionālās attīstības pamatdokumentos tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu pieejamību, neatkarīgi no dzīvesvietas, kā arī nepieciešamību veicināt teritoriju dzīvotspēju. Skolas slēgšana pierobežas reģionos ir pretrunā ar šiem mērķiem. Ilgtermiņā veicinās iedzīvotāju aizplūšanu, diasporas likums un reemigrācijas plāni un dati apliecina, ka reemigrāciju pamatā veido jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, kuru veiksmīga integrācija saistīta ar iestāžu pieejamību.
Cilvēki reemigrē ne jau uz pilsētas dzīvokļiem, viņi grib atgriezties laukos, atgriezties mājās, vietām no kurienes nākuši, saviem ciematiem. Skolas slēgšana ilgtermiņā radīs zaudējumus, cilvēku aizplūšanu un nodokļu ieņēmumu samazināšanos.
Ko mēs kā iedzīvotāji varam darīt? Pēdējais, kas palicis griezties Eiropas parlamentā, viņiem būs interesanti paskatīties, kā novada pašvaldības lēmums ietekmē reģiona attīstību,” uzsver Rubenes pagasta iedzīvotāja Rita Timofejeva.
Nobeigumā viņa citēja Latvijas zaļās partijas deputātu saukli priekšvēlēšanu kampaņā un lūdza to ņemt vērā: “Mēs esam viens novads un katrs cilvēks tajā ir svarīgs!”
Zasas vidusskola: Mēs vērsīsimies atbilstošās institūcijās, lai izvērtē šī lēmuma leģimitāti
“Esam nosūtījuši vēstuli Tiesībsaram, pašvaldībai vairākām valsts pārvaldēm, sagaidām atbildes.
Kamēr pašvaldība un Tiesībsargs nav snieguši atbildes, uzskatām, ka šis lēmums nedrīkst tikt virzīts uz domes sēdi.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas labas pārvaldības prakse no pašvaldības puses būtu nākt uz dialogu ar sabiedrību, skolēnu vecākiem, sniegt priekšlikumus, visaptverošas analīzes rezultātus. Šāds lēmums neatstāj ietekmi tikai uz skolu tīklu, tas ietekmē visu kopienu, lauku teritoriju dzīvotspēju, uzņēmējdarbību laukos. Sanāksmēs, kad pašvaldība brauca uz skolu un informēja par plānoto skolu reorganizāciju, mēs uzdevām vairākus jautājumus uz kuriem netika saņemtas atbildes. Ja ejam ar domu, ka skolas slēdzam, reorganizējam jau patlaban ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko un kā darīsim. Kā kompromisu varētu pieņemt, ka Zasas vidusskolai piešķirtu pieejamības skolas statusu un dotu laiku pašvaldībai veikt nepieciešamos priekšdarbus, atrast dialogu ar skolas vadību, iedzīvotājiem.
Aicinām atlikt lēmuma pieņemšanu. Ja tomēr šis lēmums tiks virzīts tālāk un apstiprināts, mēs vērsīsimies atbilstošās institūcijās, lai izvērtē šī lēmuma leģimitāti. Mums šķiet, ka šis lēmums neatbilst labas pārvaldības praksei,” uzsver Zasas vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs Guntars Babāns.
Dace Broka: Jēkabpils novada pašvaldība lika pārāk daudz šķēršļu pilnīgai informācijas saņemšanai
“Esmu bijusi 17 gadus Atašienes vidusskolas direktore un 12 gadus pašvaldības deputāte. Pirms 14 gadiem biju līdzīgā situācijā, kā šobrīd ir deputāti. Biju Krustpils novada deputāte un novadā bija skolu reorganizācijas process. Nebija viegli. Uzskatu, ka mana pieredze skolas direktores amatā un deputātes amatā ļauj spriest par šo situāciju. Salīdzinot abas reorganizācijas nemainīga ir galvenā devīze – pašvaldībai nav naudas! Tomēr tāpat kā iepriekš,neviens nav izvērtējis – vai tiešām naudas nav? Vai nav citu taupīšanas iespēju, nav izveidotas excel tabulas katrai skolai – kur saliktas visas saņemtās, iztērētās naudiņas, nav skaidrs, kur programmu bērniņi būs, nav saprotams, kas notiks ar likvidēto skolu ēkām?
Nav arī aprēķinu ko pašvaldība iegūs un, ko pašvaldība zaudēs no šīs skolu reformas. Tāpat kā pirms 14 gadiem, arī tagad stingri ievērots princips – jo mazāk deputāti zinās, jo vieglāk ar viņiem manipulēt.
Šajā gadījumā nevainoju deputātus, jo nevienam nav tāda iespēja izpētīt absolūti visus jautājumus par kuriem ir jābalso. Tādēļ pašvaldībā ir milzīgs darbinieku skaits, kuriem būtu jādod precīzs uzdevums izpētīt, izrēķināt, sagatavot, lai deputātiem ir skaidrs priekšstats par katras skolas likvidēšanas vai reorganizēšanas sekām, priekšstats vai tiešām pašvaldībā nav citu taupīšanas iespēju.
Gatavojoties šai sapulcei uzsāku excel tabulas veidošanu Atašienes skolai. Tomēr tas izrādījās grūtāk nekā es sākumā biju domājusi, jo Jēkabpils novada pašvaldība lika pārāk daudz šķēršļu pilnīgai informācijas saņemšanai.
Tāpēc tabulas man nav, bet pastāstīšu, ko man izdevās noskaidrot. Atašienes skolā mācās 47 skolēni, no kuriem 11 skolēni ir no Madonas novada.
Atašienes skola vienmēr ir bijusi naudas pelnītāja, ja runājam par savstarpējiem norēķiniem. Jēkabpils novads 2025.gadā par katru bērnu ir saņēmis 271,92 eiro mēnesī, kopumā gada laikā tie ir gandrīz 36 000 eiro, kas saņemti savstarpējos norēķinos. Ja Atašienes skolu slēdz, tad šie 11 bērni mācības turpinās kādā no Madonas skolām un šos 36 000 eiro pašvaldība nesaņems.
Kā zināms summas par bērnu izglītošanu savstarpējos norēķinos pieaug un nākamā gadā tās būs lielākas. No atlikušajiem 30 bērniem kādi 10 varētu braukt uz pilsētu, jo vecāki strādā Jēkabpilī. Pēc vecāku aptaujām 20 bērnus vecāki gatavi sūtīt uz Rudzātu vidusskolu Līvānu novadā. Līvānu novads jau” berzē rokas”, priecājas, gatavs sūtīt pēc bērniem autobusu. Ja šie 20 bērni aizbrauks uz Rudzātu skolu Jēkabpils novads par tiem Līvānu novadam maksās naudu savstarpējos norēķinos.
Viena bērna izglītošana Rudzātu vidusskolā šobrīd maksā 177 eiro un ja turp dodas 20 bērni gada laikā tie ir apmēram 43 000 eiro. Ja runājam par naudām tad nākamajā gadā savstarpējos norēķinos zaudējumi (neieņemtie un iztērētie līdzekļi) ir ap 80 000 eiro.
Tā kā Atašienes vidusskola atrodas Marinzejas muižā un Marinzejas muižas komplekss ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tad tā aizsardzības noteikumi noteic, ka šī muiža un komplekss jāuztur vismaz tādā pat stāvoklī kā līdz šim, nepazeminot kvalitāti, proti, skola ir jāuzkopj, jākurina, jānodrošina parka appļaušana un sakopšana. Līdz ar to šī brīža skolas ēkas un tukšas ēkas izmaksas atšķirsies tikai pavisam nedaudz.
Pēc sapulces skolā dzirdēju variantu par skolas ēkas pārdošanu. Uzskatu, ka tas ir nenopietni, protams, varētu atrasties cilvēks, kas Atašienes muižu nopērk, jo kadastrālā vērtība tai ir zema, tomēr lai pili padarītu par pelnošu objektu, jāiegulda miljoni. Es ļoti negribētu, lai notiktu tā kā ar Ķemeru sanatoriju, kad investors nopērk, naudu neinvestē, ēku atjaunot nespēj. Negribētu domāt, ka Jēkabpils novada deputāti vēlas, lai šī skaistā vieta beigtu pastāvēt, kļūst par graustu,” uzsver Atašienes pārstāve Dace Broka.
Viņa piebilst, ka skola Marinzejas muižā izveidota pirms 122 gadiem un tā ir pārdzīvojusi divus pasaules karus, neskaitāmas reformas, vienmēr lepojusies ar augstu izglītības kvalitāti, drošu vidi, skolēnu piesaisti. “Vai tiešām miera laikā gribam likvidēt to, kas ir izturējusi gadu pārbaudījumus?” ir neizpratnē Dace Broka.
Deputāts Leonīds Salcevičs jautāja: Vai varat piedāvāt kādus risinājumus?
“Jā ir risinājumi. Jautājums deputātiem:
Vai jūs zināt, cik šobrīd strādā cilvēku Jēkabpils novada administrācijā? Tie ir 339 cilvēki. Tajā brīdī, kad tika apvienoti novadi Jēkabpils novadā, tad bija nedaudz zem trijiem simtiem, vismaz 39 cilvēki ir nākuši klāt. Jautājums – vai mums ir pieaudzis iedzīvotāju skaits? Nav. Mums ir pieaudzis administrācijas skaits.
Strādājot privātajā sektorā- skatiens no malas, pazīstot gana daudz pašvaldības administrācijas darbinieku, zinu, ka ir sekojoša lieta, arī Krustpils novadā šāda situācija bija, ir darbinieki, kuri nav profesionāli, kuri savu darbu nespēj veikt, viņi knibinās, bet viņu pienākumus uztic tiem darbiniekiem, kuri šo darbu spēj veikt un tad vieni tiek pārslogoti, kamēr citi netiek galā ar pienākumiem, bet netiek arī atlaists, viņš turpat sēž, “knibina degunu” un saņem algu, arī prēmijas. Ir darbinieku vērtēšana, bet nevienam nav drosmes šos “knibinātājus” atlaist, jo tā ir liela pētīšana, dokumentu kārtošana. Tādu darbinieku Jēkabpils novadā ir pietiekami daudz.
Pietiekami daudz pārslogoto, pietiekami daudz neprofesionāļu. Jēkabpils novada pašvaldībai būtu jāizvērtē tie, no kuriem nav pienesumu un jāatlaiž, ietaupītos līdzekļi,” ar savu priekšlikumu padalās Dace Broka.
Uzņēmējs: Ja nav skolas, nav cerības uz jauno speciālistu
“Pārstāvu lauku uzņēmējus. Mēs aizmirstam par to, ka mums laukos ir ieguldītas ļoti lielas naudas - Eiropas investīcijas. Lai radītu pievienoto vērtību, mums vajadzīgs darbaspēks.
Cik viegli ir atrast darbaspēku lauku teritorijā, kur vairs nav skolas? Nav cerības dabūt jauno speciālistu un tev jāstrādā ar to, kas tur ir palicis. Un tad sanāk, ka mēs caur Leader, caur dažādiem Eiropas fondiem un Altum programmām laukus attīstam, “grūžam laukos” naudu, tajā pašā laikā “aiztaisām ciet” iespēju reģionam augt.
Man konkrēti ir Dignājas Dunavas puse un mēs redzam Dignājas skolu, bērnu skaits ir nostabilizējies, trīs gadus uz priekšu redzam, ka tas skaits saglabājas vai turpina pieaugt. Reģionam ir ceļš, pieeja, vietējie uzņēmēji diezgan spēcīgi, visi strādā un attīstās. Mums vajadzētu arī tādā griezumā paskatīties, nevis tikai, ka būs tukša skola. Ir jāsaliek kopā, kā mēs to reģionu redzam. Ja reģionā ir potenciāls, ja tur jau darbība notiek, ceļš ir sakārtots, skola diezgan stabila. Skatoties īpašumus, šobrīd Dignājas Dunavas reģionā vairs nav nopērkamas lielā izvēlē dzīves vietas, reģions iet uz augšu. Protams tas nenotiek vienā gadā.
Taču, ja paskatāmies kopumā novada dzimstību, tad Dunavā Dignājā pērn ir astoņi bērni, visā novadā 226 jaundzimušie. Tad tas ir zināms rādītājs, ka tur tā lauku teritorija ir spējīga lēnām attīstīties.
Tāpēc lūdzu vērtējam arī to, cik vietējā skola ir būtiska vietējam uzņēmējam,” aicina vietējais uzņēmējs Reinis Balodis.
Deputātiem atšķirīgi viedokļi
“Jēkabpils 2.vidusskola ir skola ar sensenām tradīcijām, kuras joprojām ir stipras. Tagad skolā nav krievu valodas, bet skola un cilvēki tur ir, cilvēki, kas dzīvo mūsu novadā, kas ir valsts pilsoņi, balsstiesīgi. Jēkabpils 2.vidusskola joprojām ir lielākā novada skola pēc skolēnu skaita. Skatoties tabulas, posmā no 6.-9.klasei ir pietiekoši daudz skolēnu 2.vidusskolā.
Ja pašvaldība teiktu – piecus gadus neaiztiekam 2.vidusskolu, jūs redzētu, ka skola visos posmos prasības izpildītu.
Cilvēkiem vajag stabilitāti. Skumji, ja tomēr lems vidusskolas posmu slēgt, tas nenozīmē, ka lieli ieguvēji būs 3.vidusskola vai ģimnāzija, skolēni varbūt aizies uz koledžu, Līvāniem, Koknesi vai vēl kur citur. Ja skolu neaiztiksim, vidusskolas posma jautājums būs pozitīvi atrisināts,” uzskata deputāts Ruslans Bajārietis (JRP).
Komitejas vadītājs Alfons Žuks, atbildot uz iepriekš Daces Brokas scīto, skaidroja, ka šobrīd domes administrācijā ir 362 darbinieki un no tiem vairāk kā puse strādā pagastu pārvaldēs. Savukārt 2022.gadā Jēkabpils domē bija 408 administrācijas darbinieki. Tas nozīmē, ka darbinieku skaits na pieaudzis, bet ir samazinājies.
“Runātāja no Atašienes skolas pateica manas domas. Gan par pieminētajiem savstarpējiem norēķiniem, gan kopumā – mums nav ziņu par izmaksām. Kā mēs varam skatīties kopā citas skolas izmaksas, arī pagasta pārvaldes izmaksas. Varbūt mēs tur varam saglabājot skolu samazināt izmaksas, nenolejot kādu asfalta posmu vai neuzlikt kādu elektrības stabu. Informācija vienveidīga – skola jāslēdz, jo jāmaksā summa X, bet pārējo ko šeit kundze minēja vienā piemērā – tie ir 80 tūkstoši eiro.
Nav aprēķinu, cik mēs iztērēsim autobusu iegādei, degvielai, jo ceļa posmi kilometros būs simtiem dienā, cik iztērēsim iespējamos pavadoņos utt. Un cik mēs neiegūsim, jo pedagogu darba samaksa atnāk pašvaldībai atpakaļ ienākumu nodoklī. Piekrītu arī citiem viedokļiem, jo slēdzot skolu, tajā vietā pagasts nomirst.
Mums jāskatās uz pašvaldībām, kuras ir progresīvas, uz uzņēmējdarbību attīstošas, piemēram, Valmieras novads, kurš ir pateicis – mēs piemaksāsim skolām piecus gadus. Nevis kā pie mums – spekulācija, neziņa, četri gadi šo lietu muļļājām, neko nedarījām un tagad esam nonākuši pie tā, ka mums nav aprēķinu, nav datu, bet ir lēmums - slēdzam piecas skolas, trīs samazinām. Stabilitāte nulle. Vīpē bērnus jau tagad ņem ārā un kur viņus liek – Līvānu skolā. Augšdaugavas novada Bebrenes skola “sit plaukstas”, priecājas par mūsu lēmumu – uzrunā bērnus no Rubeņu pamatskolas un pārvadājumiem pērk autobusu. Mēs par to visu domāsim augustā.
Mums, kolēģi, nebūs ko vest augustā, jo neviens uz to jūsu izdomāto maršrutu nebrauks,”ir pārliciniets deputāts Aivars Kraps (LPV).
“Arī es palieku pie savas pārliecības, ka mēs skolu reformu esam nogulējuši.
Mēs neesam meklējuši vai apzināti neesam gribējuši runāt četrus gadus par iespējamo skolu tīklu. Ja būtu darījuši, varbūt mēs būtu atraduši pietiekami daudz ideju skolu neslēgšanai. Mēs neesam strādājuši ar vecākiem, kopienu, neesam ņēmuši vērā Sēlijas kultūrvēsturisko aspektu.
“Sēlijai būt!” ir tikai sauklis, kas jāpiepilda. Dignājā un Rubenē šīs kopienas aktīvi piedalās šajā kultūrvēsturiskajā procesā. Mani arī uztrauc teiktais par uzņēmējdarbību. Es pilnīgi piekrītu uzņēmēja sacītajam, ka laukos uzņēmējdarbības loma sāk celties uz augšu un viņu nedrīkst bremzēt. Es domāju, ka var atrast kopsaucēju un nav obligāti mums jānolemj līdz 1.martam. Likumdevējs ir devis vēl trīs mēnešus lēmuma pieņemšanai. Patlaban šis jautājums nav sagatavots un nav atbilžu uz skolu uzdotajiem jautājumiem,” uzskata deputāts Leonīds Salcevičs.
“Esam aizmirsuši par saviem cilvēkiem, sākot no tā, ka mēs veicām pētījumu par ekosistēmu, bet neveicām padziļinātu pētījumu par to par ko šobrīd runā cilvēki, kas pārstāv skolas, uzņēmēji. Kur liksim bērnus, kur vedīsim, cik izmaksās, kādu ietekmi tas dos mūsu teritorijām. Otrkārt,
man bija ļoti skumji, kad Krustpils kultūras centrā, kur bija eko sistēmas izstrādes prezentācija, un nāca cilvēki, uzdeva jautājumus, kā tad būs? Viņiem teica nē, nē, tikai ierosinājumi, jautājumi šodien nē. Tā arī nesapratu, kurā tad brīdī iedzīvotāji varēja nākt ar saviem jautājumiem, saņemt atbildes, dot ierosinājumus, kur viņi būtu uzklausīti. Jāteic, ka šodien esam turpat, kur bijām, mēs skatāmies papīros, excel tabulās, bet cilvēki ir palikuši ārpus tā visa.
Mēs nepaskatāmies kāda tad īsti tā labbūtība būs tiem bērniem, kuri celsies agri no rīta un mēros tos lielos ceļa gabalus. Neesam padomājuši par bērniem, kuriem vajadzīgs īpašs atbalsts. Viņiem gan šī ceļa mērošana, gan lielākas klases var radīt vēl lielāku stresu un labbūtība pavisam noteikti nepieaugs, bet gan samazināsies. Neatbalstu šo projektu, jo uzskatu, ka brīdī, kad sabiedrībai ir tik daudz jautājumu, mēs to nedrīkstam virzīt uz priekšu,” sacīja deputāte Elīna Serkova.
“ Vienmēr jāliek centrā bērna labbūtība, augsta izglītības kvalitāte un vienlīdzība. Neatbalstu šo stratēģiju un lēmumu. Balsojumā nepiedalīšos, jo nevaru to darīt kā Jēkabpils 2.vidusskolas direktore,”sacīja deputāte Ilona Salmiņa (LPV).
“Esam nonākuši pie emocionāli smāgākā, bet arī atbildīgākā lēmuma šī sasaukuma laikā.
Diemžēl šīs pārmaiņas ir neizbēgamas, neizbēgama realitāte.
Paldies visiem Dignāja, Rubene, Atašiene, es saprotu jūsu cīņu, jūsu vēlmes par kopienu, vidi. Saprotu, ka skola, tā ir sirds katrā konrētajā vietā. Man, kā domes priekšsēdētāja vietniecei kultūras un izglītības jautājumos, ir pienākums raudzīties ne uz šodienas emocijām, bet uz bērnu konkurētspēju rītdienas pasaulē. Mēs saskaramies ar milzīgu demokrātisko kritumu. Tā vairs nav prognoze, tā ir realitāte, kas novedusi pie šodienas lēmuma. Protams, arī jaunais finansēšanas modelis, turpmāk valsts apmaksās tikai pilnu klases komplektu. Ja mēs nesakārtosim skolu tīklu, tad katru gadu no pašvaldības budžeta vairāki simti tūkstoši tiks novirzīti nevis ceļu remontiem un attīstībai, nevis sociālajam atbalstam, bet gan skolu tīkla uzturēšanai, ko mēs nevaram atļauties. Visā Latvijā skolu tīkls nav sakārtots tikai piecās pašvaldībās, to vidū esam arī mēs. Visos novados, kas veikusi reformu samazināts skolu skaits.
Mēs nevaram baidīties no pārmaiņām, jo katra vilcināšanās ir visaugstākā cena par bērnu nākotni, konkurētspēju,” skaidro Aija Vetere.
Viņa piebilda, ka pieejamības statuss ir gan šai pierobežai, gan, ja ir runā par kultūrtelpām, kur šis jautājums attiecas arī uz Dignāju. Taču Dignāja atšķirībā no Kurzemes novada, kur jau laikus tika iestrādātas likumos kultūrvēsturiskās telpas - Bārta, Nīca un Rucava, nav šajā likumā. “Man ir žēl, ka Dignājas kultūrtelpa nav šajā sarakstā reģistrēta. Tāpēc paļauties uz to, ka Dignāja ir pieejamības skola, saglabājot kultūrtelpu, šajā gadījumā nevaram. Turklāt tās skolas, kuras ir saņēmušas pieejamības statusu uz 2025.gada 1.septembri bija izpildījušas visus nosacījumus. Kas Dignājas un arī Rubenes pamatskolas gadījumā nav,” saka Aija Vetere.
“Ja mēs sakām, ka četrus gadus muļļājam un Dignāja nav sakārtojusi statusu kultūrtelpas reģistrā un tāpēc “nespīd” pieejamības skolas statuss. Kāpēc tos četrus gadus netika runāts ar Dignājas kopienu par to, ka varētu sakārtot šo statusu un tad skola būtu pieejamības skola. 2025.gada rudenī gan vecākiem, gan uzņēmējiem tika paziņots – necelsim brēku Dignājas skolai viss būs kārtībā ir pieejamības statuss. Un tagad runājam par skolas slēgšanu, reģionā, kur bērnu skaits ir pieaugošs,” neizpratnē ir uzņēmējs Reinis Balodis.
“Jūs sakiet, ka reorganizējot skolas celsies kvalitātes līmenis, labklājība. Bet es varu droši teikt, ka novadā paaugstināsies klaiņojošo bērnu skaits, skolu neapmeklētība un noziedzība. Pirms vairākiem gadiem slēdza Biržu internātskolu. Esat painteresējušies, cik no šiem bērniem palika uz ielas? Kāpēc palika? Jo nespēj integrēties lielajās skolās. Kāds ir teicis: ja slēdzam skolas varēsim celt cietumus,” saka pedagogs un pārstāvis no Zasas - Juris Ratnieks.
Konkrētu skaitļu, cik būs jātērē un cik ietaupīs no skolu reorganizācijas - nav
Vietējo mediju pārstāvji, tiekoties preses konferencē ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP) jautāja, cik šī gada budžetā atvēlēts līdzekļus skolu reorganizācijai.
“Tieši skolu reorganizācijai budžetā līdzekļi nav atvēlēti, nav tādas konkrētas summas, jo katrai skolai ir savs budžets un pie reorganizācijas izmantos jau skolu esošos līdzekļus. Tāpat arī budžetā ir rezerve 430 000 eiro, ja būs nepieciešams, arī no šiem līdzekļiem varēs izmantot skolu tīkla sakārtošanai,” saka Raivis Ragainis.
Viņš arī piebilda, ka iespējamie jaunie maršruti skolēnu pārvadājumiem vēl nav izstrādāti, šobrīd notiekot vecāku aptauja, kurā skolā izglītību turpinās viņu bērni. Kad būs šo aptauju rezultāti varēs sākt plānot maršrutus. Pašvaldībai skolēnu pārvadāšanai šobrīd ir 22 dažādi transporta līdzekļi un drīzumā būs vēl divi jauni autobusi.
Jautāts vai zināms, ko darīs ar slēgto skolu un mācību iestāžu filiāļu ēkām, Raivis Ragainis atzina, ka tik tālu nav domāts. Ka visam jānotiek pēc kārtas soli pa solim. Vispirms jānoslēdzas reorganizācijai, tad varēšot domāt, ko tālāk ar skolu ēkām.
Radio1.lv jautāja vai pašvaldībai ir kaut vai provizorisks aprēķins, kāds finansiāls ieguvums būs no skolu reorganizācijas. Raivis Ragainis sacīja, ka šāda aprēķina nav, bet kā jau minēts katrai skolai ir savs budžets šim gadam un ar šiem līdzekļiem pašvaldība rēķinās. Radio1.lv lūdza pašvaldībai sniegt informāciju par novada mācību iestāžu budžetu, darbinieku un skolēnu skaitu 2025.gadā, ja šobrīd nav iespējams pateikt, kā finansiāli sakārtosies šis gads, lai būtu priekšstats par skolu budžetiem gada griezumā. Ar saņemtajām tabulām iepazīstinām arī jūs. Tabula ar audzēkņu skaitu medijiem tika iedota šī mācību gada sākumā, savukārt par skolu budžetu – saņēmām pagājušās nedēļas nogalē.
Attēlā: Jēkabpils novada domes Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas deputāti, kas balsoja “par” skolu reorganizāciju, virzot lēmuma projektu uz domes sēdi; kā arī foto no komitejas sēdes
Komentāri (0-2/2)
Ko nu murgo!
23.02.2026 14:31Aļo! Deputātiem ir jābalso par skaidriem un saprotamiem lēmumprojektiem! Ir jāpēta, jāiepazīstas! Tikai un vienīgi tā!
kas
23.02.2026 10:55