Kamēr Jēkabpils novadā sperts pirmais solis, Aizkrauklē darbs padarīts. Aizkraukliešu ieguvumi skolu reorganizācijā
- Sandra Mikanovska --
- 14 oktobris 2025 --
- 2 Komentāri
Jēkabpils novadā joprojām nav sakārtota izglītības ekosistēma. Tikai pavisam nesen - septembra nogalē dome apstiprināja Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2026.–2029. gadam pirmo daļu un otro daļu nodeva publiskajai apspriešanai. Tikmēr kaimiņnovadā Aizkrauklē šis solis jau ir sperts, turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajos termiņos, lai saņemtu finansējumu no Atveseļošanās fonda un līdzekļus ieguldītu novada skolu attīstībā. Radio1.lv sarunā ar Aizkraukles novada pašvaldības vadību un speciālistiem skaidroja, kā notika izšķiršanās par reorganizāciju un kādi ir ieguvumi.
Aizkraukles novada pašvaldība kā vienīgā nodrošināja Eiropas Atveseļošanas fonda investīciju otrās atlases kārtas kritēriju izpildi, ārpus novada pašvaldības administratīvā centra veicot vidusskolu tīkla sakārtošanu. Pašvaldībai par pamatskolām reorganizētajām Jaunjelgavas, Neretas un Pļaviņu vidusskolām ir pieejamas Eiropas Atveseļošanas fonda otrās kārtas investīcijas 4 403 243 eiro izglītības iestāžu modernizācijai un mācību vides uzlabošanai. Vienlaikus Aizkraukles novadā ir saglabātas trīs vidusskolas - Aizkraukles, Ilmāra Gaiša Kokneses un Andreja Upīša Skrīveru, kuras atbilst ilgtspējīgas iestādes kritērijiem.
Pieņēmām lēmumu ar pievienoto vērtību
Radio1.lv sarunā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu (LA/Vidzemes partija) jautāja, cik viegls bija šis solis – sākt vidusskolu reorganizāciju, sakārtojot novada skolu tīklu.
“Bijām drosmīgi un pirms vēlēšanām pieņēmām nepopulāru lēmumu, jo agri vai vēlu šis solis bija jasper.
Skolēnu skaits samazinās. Jā, šis lēmums nav populārs un varu teikt, ka ietekmēja vēlēšanu rezultātu. Domāju, ka ar šo soli mēs vienu vietu vēlēšanās zaudējām. Taču arī šobrīd esmu pārliecināts, ka pieņemtais lēmums bija pareizs,” saka Leons Līdums.
Viņš atzīst, ka trīs vidusskolu reorganizāciju lielākā daļa vecāku, pedagogu uzņēma ar protestu. Maz bijis to, kas saprata, atbalstīja.
„Mēs no pašvaldības puses daudz tikāmies ar skolu kolektīviem, iedzīvotājiem, stāstījām, rādījām ciparus, skaidrojām. Veicām plašu, izsmeļošu un pacietīgu izskaidrošanu un informēšanu, līdz pamazām mūs saprata, pieļauju, ka ne visi pieņēma lēmumu, bet to saprata,” vērtē Leons Līdums.
Viņs piebilst, ka šādam lēmumam bijusi liela pievienotā vērtība - līdzekļi, ko par šādu lēmumu pašvaldība saņēma un iespējām ar šo naudu uzlabot skolu infrastruktūru un mācību līdzekļu bāzi.
“Pieļauju, ka skolu reorganizāciju būs jāturpina arī nākotnē, iespējams, šajā sasaukumā varbūt vēl iztiksim bez šādiem lēmumiem, taču tālāk, visticamāk, būs pamatskolas, kuras skolēnu nepietiekamības dēļ būs jāreorganizē par sākumskolām,” prognozē Leons Līdums.
Jānotic statistikai. Skolēnu nav un nebūs vairāk
Plašāk par Aizkraukles novada skolu tīkla zina stāstīt Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa.
“Šis ir pēdējais gads, kad Jaunjelgavas, Neretas un Pļaviņu skolās ir vidusskolas jeb jau absolventu klases. Pēc lēmuma reorganizēt vidusskolas par pamatskolām, vidusskolas posmā jauni audzēkņi vairs netika uzņemti. Burkāns, lai veiktu skolu reorganizāciju, bija iespēja iegūt līdzekļus skolu attīstībai,” saka Sarmīte Kļaviņa.
Kā jau minēts, Aizkraukles novadā darbu turpina – Aizkraukles, Kokneses un Skrīveru vidusskolas un četras pamatskolas – Bebros, Secē, Daudzesē un Mazzalvē.
“Skolēnu skaits nepieaug un prognozes liecina, ka nebūs arī turpmāk. Ar skolēnu skaitu vidusskolas posmā problemātiski ir arī Aizkraukles vidusskolai, tāpēc tiek darīts viss, lai šeit saglabātu vidusskolu, jo novada centrā vidusskolai ir jābūt. Skolā darbu sākusi jauna direktore, ceram uz inovatīvām idejām skolēnu piesaistē,” stāsta Sarmīte Kļaviņa.
Viņa piebilst, ka Aizkrauklei tuvu ir Jaunjelgava un viss liecinājis, ka reorganizējot Jaunjelgavas vidusskolu būs vairāk audzēkņu Aizkrauklē. Tomēr šis plans pilnībā nav īstenojies, uz Aizkraukli vidusskolā posmā atnāca neliels skaits audzēkņu.
“Mūsu pieredze liecina, ja aizveras skola vecāki bieži vien neizvēlas tuvāko centrā, bet gan skatās Ogres un Rīgas virzienā. Arī no Pļaviņām tikai nedaudzi ir izvēlējušies vidusskolā mācības turpināt Aizkrauklē, ir nedaudzi, kas devušies uz Jēkabpils Valsts ģimnāziju vai Koknesi, tomēr vairums izvēlas skolas tuvāk galvaspilsētai,” secina Sarmīte Kļaviņa.
Nereta atrodas Aizkraukles novada nomalē, līdz centram 50 kilometri, šeit tuvākās vidusskolas ir Aknīstē un Viesītē. Veidot pieejamības vidusskolu Neretā, pašvaldība nesaskatīja iespēju, jo skolēnu skaits ir mazs un arī tuvākajā nākotnes prognozes nav iepriecinošas. Tomēr arī neretieši tikai nedaudzi izvēlas vidējo izglītību iegūt tuvākajās vidusskolās, arī te vērojama tendence skolēniem aizplūst Rīgas virzienā. No Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekš izskanēja plans veidot tādu kā trijstūri - Neretas, Aknīstes un Viesītes vidusskolu, kur Viesīte būtu kā pieejamības vidusskola centrālā un Nereta un Aknīste kā satelīti. Taču tā joprojām ir tikai kā viena no idejām, jo no ministrijas puses lēmumi nav sekojuši.
Sarmīte Kļaviņa stāsta, ka šovasar aizvēra arī Aizkraukles pagasta sākumskolu. No 31.augusta skol ir likvidēta. Savukārt uz Aizkraukles pagasta sākumskolas ēku pakāpeniski parceļ bērnudārzu "Saulīte". Skolēnu skaita samazinājuma un nepietiekama valsts finansējuma dēļ Aizkrauklē veikta triju izglītības iestāžu rotācija.
“Šajā mācību gadā bijušajā Aizkraukles pagasta sākumskolas ēkā izvietota pirmsskola un uz ēku pakāpeniski pārcelsies Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte". Pagasta sākumskolas 1.-4.klasi pievienoja Aizkraukles novada vidusskolai. Savukārt uz "Saulītes" telpām pārcēlies Aizkraukles novada Izglītības interešu centrs,” skaidro Sarmīte Kļaviņa.
2025./2026. mācību gada noslēgumā, kad būs pabeigta "Saulītes" pilnīga pārcelšanās uz Aizkraukles pagastu, "Saulītē" atbilstoši pieprasījumam varētu darboties sešas pirmsskolas izglītības grupas - piecas speciālās un viena vispārējā vai četras speciālās un divas vispārējās. Sarmīte Kļaviņa uzsver, ka ir arvien lielāks pieprasījums pēc speciālajām izglītības grupām.
Viņa arī turpmākajos gados prognozē skolēnu skaita kritumu, tāpēc netiek izslēgta iespēja, ka piecu šešu turpmāko gadu laikā, kāda no novada pamatskolām var tikt reorganizēta par sākumskolu.
“Beidzot ir jānotic statistikai! Bērnu nav un nebūs vairāk. Arī Sēlijas poligona izveide neveicinās sākotnēji cerēto jaunu ģimeņu pārcelšanos uz šo pusi un bērnu skaita pieaugumu, līdz ar to nevar un nav pamata turēties pie ierastā skolu skaita. Reorganizējot varam nodrošināt kvalitatīvāku izglītību un mācību vidi,” tā Sarmīte Kļaviņa.
Līdzekļu apgūšana notiek intensīvi
Par to, kā tiek izlietoti piešķirtie 4,4 miljoni eiro par sakārtotu skolu tīklu, Radio1.lv jautāja Aizkraukles novada domes izpilddirektoram Gvido Liepiņam. Viņš norāda, ka patlaban visās skolās – gan reorganizētajās – Pļaviņās, Neretā un Jaunjelgavā, gan novada vidusskolās – Koknesē, Aizkrauklē, Skrīveros, atbilstoši projektam notiek gan remontdarbi, gan tiek iegādāta dažāda materiāltehniskā bāze. Kā izlietot iegūtos līdzekļus idejas bijušas gan attiecīgo skolu vadībai, gan izglītības pārvaldei, gan pašvaldībai. Gvido Liepiņš piebilst, ka par projekta virzību plašāk jājautā Aizkraukles novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļas projektu vadītāja Ēva Jaunošāne.
Sarunā ar Radio1.lv viņa stāsta, ka pēc Aizkraukles novada izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas pašvaldībai
no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda piešķirti 4 403 243 eiro skolu mācību vides uzlabošanai. Vismaz 60 % no piešķirtā finansējuma sadalīti starp reorganizētajām mācību iestādēm - Pļaviņu vidusskolu, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu un Jaunjelgavas vidusskolu, kuru jaunais statuss no nākamā mācību gada būs – pamatskola. Savukārt 40 % sadalīs starp Aizkraukles novada vidusskolu, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolu un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu.
Eva Jaunošāne uzsver, ka šis ir komplekss projekts, kurā uzsvars ir uz mācību kabinetiem, mācību vides sakārtošanu. Projekts ietver sevī ļoti daudz pozīciju — telpu remontus, ergonomiskas mēbeles, utt. Īpašs uzsvars tiek likts uz STEM kabinetiem, kas ir dabaszinības, ķīmija, fizika. Protams, arī projektēšana, autoruzraudzība, kā arī IT sadaļa un vājstrāvu tīkli, kam tiek pievērsta liela uzmanība. Jo skolās vājstrāvu tīkli ir nolietojušies, internets ir diezgan lēns, taču visi vēlas strādāt ar jaunām iekārtām. Ir noslēgts iepirkums par STEM mēbeļu izgatavošanu, piemēram, ķīmijas kabinetiem - velkmes skapji, demonstrācijas galdi. Katram galdam būs ūdens pievads, lai katrs skolēns var sēdēt pie sava galda un turpat veikt eksperimentu.
Vislielākais telpu remonta apjoms plānots Pļaviņu skolā. Turklāt Pļaviņu un Neretas skolās pilnībā renovēs dizaina un tehnoloģiju kabinetus ar moderniem darbagaldiem un virtuves iekārtām. Projekta īstenošanā vēl daudz darāmā, kas jāpaveic līdz pavasarim. Tāpēc visi darbi skolās patlaban notiek paralēli mācību darbam.
Projekta īstenošanas beigu termiņš ir 2026. gada 31. maijs.
Komentāri (0-2/2)
Hmmmm
14.10.2025 13:02Līga
14.10.2025 11:29