Klaucānu un Priekulānu ezeru dabas aizsardzības plānā paredz pasākumus peldošo ezerriekstu saglabāšanai
- Radio1.lv --
- 09 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Dabas lieguma "Klaucānu un Priekulānu ezeri" dabas aizsardzības plānā paredzēti pasākumi peldošo ezerriekstu saglabāšanai, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apstiprinājusi dabas lieguma "Klaucānu un Priekulānu ezeri" dabas aizsardzības plānu laika posmam līdz 2037. gadam. Plāna mērķis ir saglabāt saldūdeņu un mežu biotopus un retu un aizsargājamu sugu, īpaši - peldošā ezerrieksta, populāciju, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu tūrismu un rekreāciju Jēkabpils novadā.
Plānā skaidrots, ka šis dabas liegums ir viena no retajām vietām Latvijā, kur uz izplatības ziemeļu robežas joprojām sastopams peldošais ezerrieksts (Trapa natans). Tas aug vien četros ezeros valstī. Kopumā dabas liegumā konstatētas 37 īpaši aizsargājamas sugas, tostarp zivjērglis, mežirbe, dzērve, vairākas dzeņu un sikspārņu sugas, kā arī reti bezmugurkaulnieki, piemēram, Šneidera mizmīlis un vairākas spāru sugas.
Klaucānu un Priekulānu ezeri atbilst Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopam eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Savukārt ezeru krastos konstatēti ES nozīmes meža biotopi: veci vai dabiski boreāli meži, staignāju meži, aluviāli meži un lakstaugiem bagāti egļu meži.
Lai nodrošinātu šo vērtību aizsardzību, plānā noteikti vairāki pasākumi, piemēram, hidroloģiskā režīma stabilizācija, proti, ūdens līmeņa regulēšana Klaucānu un Priekulānu ezeros, kā arī Podvāzes upē, lai novērstu biotopu degradāciju. Plānoti biotopu apsaimniekošanas pasākumi, proti, zālāju atjaunošana, invazīvo sugu ierobežošana un dabisko meža struktūru saglabāšana.
Tāpat tiks veikts zinātniskais monitorings: regulāra sugu un biotopu stāvokļa izpēte, lai operatīvi reaģētu uz vides izmaiņām. Plānots informēt sabiedrību par teritorijas dabas vērtībām un cilvēka ietekmi uz tām, kā arī tūrisma infrastruktūras uzturēšana, veicinot dabu saudzējošu atpūtu.
Plāna izstrādes gaitā notika konsultatīvās grupas sanāksmes, sabiedriskā apspriešana un tikšanās ar vietējiem zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem. Iesniegtie priekšlikumi ņemti vērā, lai rastu līdzsvaru starp dabas aizsardzību, kultūrvēsturiskajām vērtībām un sociāli ekonomiskajām interesēm, apgalvo DAP.
Plānu izstrādāja Daugavpils Universitāte pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.