2019.gada 12. novembris

Kaija, Kornēlija

Zvanu skaņās ar Parīzes Dievmātes katedrāli solidarizējas Eiropas dievnami, arī Rīgas Doms

Zvanu skaņās ar Parīzes Dievmātes katedrāli solidarizējas Eiropas dievnami, arī Rīgas Doms

Otrdien, 16.aprīlī, plkst.12 Rīgas doms kopā ar citām Eiropas katedrālēm zvanu skaņās solidarizējas ar Parīzes Dievmātes katedrāli, kas cieta plašā ugunsgrēkā pagājušajā naktī. Bet Parīzē pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē sēro un vienlaikus cer uz tās atjaunošanu, informē sabiedrisko mediju portāls.

Paziņojumā Rīgas Doma pārvalde norāda, ka ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē nozīmē vairāku paaudžu darbu iznīcināšanu un milzīgus zaudējumus visai Eiropai un “uguns skar arī mūsu sirdis”. Rīgas Domā izsaka līdzjūtību un solidarizēšanos.

Tikmēr Parīzē pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē rīts ir iesācies klusāk nekā citās dienās, stāsta Francijas galvaspilsētā dzīvojošie latvieši.

Bijusī aktrise, tagad pasniedzēja Lelde Vikmane jau vairākus gadus dzīvo Parīzē. Kad ugunsgrēks sākās, viņa pasniedza lekcijas. Bet otrdien Parīzē rīts esot iesācies citādāk. Vikmane stāsta, ka parīziešiem ir nesaprašana, kā postošais ugunsgrēks varējis notikt: „Sajūta, ka cilvēki apkārt, viena daļa ir ļoti traumēti. Ir tiešām sajūta, ka kaut kas noticis nebijis. Tā [katedrāle] ir pārcietusi revolūciju, pārcietusi karus un tagad kaut kādā 21. gadsimta 2019. gadā tā pēkšņi nodeg. Milzīga trieciena sajūta un arī sēras daudziem cilvēkiem ir arī.”

Bet rakstniece Biruta Zujāne Parīzi par savām mājām sauc jau 17 gadus. Bieži apmeklējusi arī Dievmātes katedrāli pati. Viņa saka, ka šis rīts Parīzē iesācies daudz klusāk nekā citā dienās. Arī zvanot draugiem, noskaņa esot tāda pati.

„Godīgi sakot, neviens negrib par to runāt. Te ir tāds klusums. Tas nav klusums, kā dabas klusums, bet klusums par kaut kādu izdzīvotu sāpi. Tur nav tie emocionālie vārdi – šausmīgi, traģiski, tas ir kaut kas dziļāk, daudz sāpīgāk. Jo izrādās, ka neviens no nekā nav pasargāts. Un tas ir sen zināms, bet mēs to aizmirstam. Un ļoti daudzi cilvēki rakstīja īsziņās, ka es nevaru parunāt, es raudu,” stāsta Zujāne.

Bet Evita Knospiņa, kura Parīzē strādā par programmētāju, jau kopš agra rīta seko līdz tam, ko stāsta franču mediji. Ir televīzijas kanāli, kas ziņo tikai par ugunsgrēku.

„Ziņās cilvēkus arī intervē, un visi ir nopietni, skumju un šokā būtībā, kā tas varēja notikt. Pat diena šodien ir apmākusies, tā kā tas viss kopā ir tāda sirreāla sajūta. Daudzi nesaprot, kā tas varēja notikt, ka tik pēkšņi. Un notika remontdarbi, un rāda te iepriekšējos kadrus ar remontdarbu veicējiem, ka tagad viss būs skaisti un atjaunots, bet tagad, kad visam būtu jābūt tik labi, notiek kaut kas tāds,” stāsta Knospiņa.

Taču visi uzrunātie norāda, ka pozitīvi ir tas, ka jau otrdien Parīzē runā arī par katedrāles atjaunošanu.


Avots: lsm.lv

Atstājiet komentāru