2020.gada 9. aprīlis

Alla, Valērija, žubīte

Zosu migrācijas rezultātā ir apdraudēti ziemāju sējumi, zemnieki par gājputnu nodarītajiem postījumiem saņems kompensācijas

Ņemot vērā šī brīža siltos laikapstākļus, lielākajā daļa Latvijas notiek intensīva gājputnu migrācija, kas šogad ir sakritusi ar situāciju, kad ziemājus neklāj sniega sega, tādēļ zosis sējumos uzturēsies ilgāk un izmantos tur pieejamo barības bāzi. Šajās platībās migrējušie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un zaudējumi par gājputnu nodarītajiem postījumiem ir būtiski – no 300 līdz 500 eiro par hektāru. Šobrīd daudzviet Latvijā novēroti masveidā atlidojuši gājputnu bari, tostarp arī zosis, kas pēdējos gados nodara vislielākos postījumus graudaugu, zirņu un pupu sējumiem. No vairāk nekā 400 Latvijas lauksaimnieku iesniegumiem par zosu letālo atbaidīšanu apstiprināti ir vien 140.

Patiesie zosu nodarītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir mērāmi vairākos miljonos eiro. 2017. gadā lauksaimniekiem nācās piedzīvot lietavu un plūdu radītos zaudējumus. 2018. gadā daudzviet Latvijā piemeklēja postošs sausums. Zosu postījumi ir kārtējais izaicinājums, ar kuru lauksaimnieki ir bezspēcīgi, jo zosu atbaidīšana ar ierastajām metodēm nav efektīva. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas.

Latvijā pagaidām esošā prakse cīņai ar zosīm ir kompensācijas par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem, pie nosacījuma, ka ir veikti preventīvie pasākumi jeb atbaidīšana. Tomēr pastāv kompensāciju apjoma ierobežojumi “De minimis”, kas paredz ne vairāk par 25 tūkstošiem eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā – finansējums tiek likts vienā grozā ar citām kompensācijām un reāli zaudējumus nespēj nosegt. Jau pērn no DAP un VARAM saņēmām solījumu, ka, ja finansējums pietrūks, DAP un VARAM vērsīsies valdībā pēc papildus finansējuma pieprasījuma, tomēr valdība šo jautājumu vēl nav skatījusi. Joprojām par 2019. gadā nodarītajiem postījumiem, ko lauksaimnieki pieteica DAP un kas tika aprēķināti, liela daļa lauksaimnieki vēl nav saņēmuši kompensācijas.

Alberts Gailums, LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektors: “Pirmie migrējošie putni Barkavas pusē parādījās jau trīs nedēļas atpakaļ, un ar katru dienu uz ziemāju sējumiem tie ierodas arvien vairāk. Līdz šim migrējošo putnu atbiedēšanai uz sējumiem likām karogus, izmantojām agro-lāzerus un biedēšanu ar trokšņiem, kas ilgtermiņā nav efektīvi paņēmieni, jo putni uz īsu brīdi pārlido uz kaimiņu lauku. Par pērnā gada zosu nodarītajiem bojājumiem, vēl joprojām aptuveni 50% mūsu kooperatīva lauksaimnieku nav saņēmuši kompensācijas. Šāda zosu kaitniecība un nepilnīgs DAP atbalsts apdraud mūsu kooperatīva apgrozījumu un būtību.”
Edgars Putra, Z/S Pīlādži: “Kurzemes pusē, Durbes novadā zosis baros ar aptuveni 1000 indivīdiem sāka pulcēties jau pirms divām nedēļām. Lai cīnītos pret migrējošiem putniem, savās sējumu platībās likām putnubiedēkļus, bet tie efektīvi darbojās tikai pirmās divas dienas. Pēc šo putnu postījumiem sējumu potenciālā raža ir tuvu nullei, kas ir reāli zaudējumi lauksaimniekiem. Tāpēc uzskatu, ka ir pamatots lauksaimnieku satraukums par DAP kavēšanos ar atļauju izsniegšanu un kompensāciju maksāšanu. Kaut arī esam starp tām saimniecībām, kuras saņēma DAP atļauju zosu letālajai atbaidīšanai, noteiktais 10 indivīdu limits ir pārāk mazs. Tomēr izbrīnu vairāk izraisa tas, ka zosu atbaidīšanu mums atļauj tikai daļā no pieteiktajām platībām, bet nav atļauta tieši ziemas kviešu sējumos, kuros zosu koncentrācija ir vislielākā. Tāpēc ir jautājums, pēc kādiem kritērijiem DAP šo atļauju ir izsniegusi? Uzskatu, ka svarīgi ir izvēlēties – ļaut zosu letālo atbaidīšanu vai pilnvērtīgi kompensēt sējumu platību zaudējumus.”

Mareks Bērziņš, Z/S Lojas: “Situācija Ziemeļvidzemē, Mazsalacas novadā ar migrējošām zosīm pagaidām vēl ir ciešama. Šobrīd zosu koncentrācija uz laukiem nav pārāk liela, lai radītu būtisku kaitējumu sējumu platībām, bet tas ir tikai laika jautājums. Uz laukiem ir novēroti arī ziemeļu gulbji, kuri atlidojuši divas nedēļas ātrāk un pulcējās neraksturīgi lielos baros, un īpatnība šogad ir tāda, ka gulbji nemaina šīs atrašanās vietas. Vietās, kur ilgstoši uzturas šādi migrējošo putnu bari, sējumi tiek praktiski iznīcināti. Lauksaimniekiem ir arī nesaprotama DAP attieksme par solītajām zosu letālās atbaidīšanas atļaujām, jo pašreiz no iesniegtajiem 400 iesniegumiem apstiprināti ir vien 140. Pie šīm atļaujām tikušas tikai tās saimniecības, kuras pirmās iesniedza iesniegumus, bet pārējām lauki paliks neaizsargāti. Arī termiņi, kādās DAP izsniedza šīs atļaujas, bija pārāk ilgi, lai varētu operatīvi kaut ko vērst uz labo pusi. Pašreiz jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.”

Eiropas Savienībā putnu medības tradicionālā izpratnē pavasarī ir aizliegtas, tomēr ir paredzēti dažādi izņēmumi. Viens no izņēmumiem – lai nepieļautu postījumus lauksaimniecībai. Piemēram, Igaunijā jau otro gadu tiek izsniegtas atļaujas lauksaimniekiem aizsargāt savus laukus pret zosu postījumiem. Arī biedrība “Zemnieku saeima” savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi iespējamos pasākumus zosu nodarīto zaudējumu mazināšanai augkopībā un uzskata, ka esošie preventīvie pasākumi ir neefektīvi pret zosu atbaidīšanu no sējumiem. Komplektā ar putnu spēju atcerēties “bīstamās vietas”, letālā atbaidīšana ir efektīvākais risinājums postījumu mazināšanā ne pilnīgā novēršanai. Šāds risinājums nenodarītu kaitējumu zosu populācijai, jo letālās atbaidīšanas apjomi nebūtu lieli – putni pēc pirmā šāviena tiktu izbaidīti, pamestu lauku un nākotnē no konkrētajām vietām izvairītos. Rezultātā būtu sasniegts maksimāls efekts pie minimāliem populācijas zaudējumiem.


Par biedrību „Zemnieku saeima”

Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Informāciju sagatavoja
Biedrība „Zemnieku saeima”

Atstājiet komentāru