2020.gada 31. maijs

Alīda, Jūsma

Vēlas Varakļānu novada iekļaušanu Latgalē, pievienojot arī Atašieni

Vēlas Varakļānu novada iekļaušanu Latgalē, pievienojot arī Atašieni

Pēdējo mēnešu laikā Varakļānu novada un kaimiņu pagastu iedzīvotāji un biedrība “Latgales saeima” (“Latgolys saeima”) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Saeimai nosūtījuši vairākas vēstules, paužot savu viedokli par Varakļānu novada nākotni, kuru ministrija iezīmējusi kā daļu no Madonas novada Vidzemē, nevis ar kādu novadu Latgalē. 540 personu parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastus.

“Ģeogrāfiski lielu novadu izveide nākotnē būs liela kļūda, kas diemžēl tikai sekmēs tālāku lauku apvidu depopulāciju.

Vēlamies nosargāt savu valsti kopumā – arī lauku teritorijas un tās iedzīvotājus, lai mūsu bērniem un jauniešiem, radiem, draugiem, paziņām būtu, kur atgriezties gan no Rīgas, gan no ārzemēm.
Mēs, Varakļānu novada un apkaimes pagastu iedzīvotāji, nevēlamies saplūst ar lielu novadu un kārtējo reizi kļūt par novada un reģiona nomali,” pausts vēstulē.

Viena no aktīvistēm Jolanta Smane norāda, ka, neskatoties uz Varakļānu novada domes neaktīvo rīcību, skaidrojot savu viedokli par reformu un novada nākotni, iedzīvotāji ir izrādījuši necerēti lielu aktivitāti, ar saviem parakstiem apliecinot vēlmi saglabāt savu novadu un saredzot tā nākotni Latgales plānošanas reģionā.

Savukārt “Latgales saeima” nosūtījusi Varakļānu novada un Dekšāres pagasta iedzīvotāju vēstuli ar 355 parakstiem Saeimas deputātiem, kurā norādīts, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales sastāvdaļa.

Biedrība uzskata, ka Varakļānu vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tās mākslīga atraušana no Latgales reģiona neesot loģiska un apdraudot valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu.

Kā arguments Varakļānu novada piederībai Latgales plānošanas reģionam minēts fakts, ka pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu.

Tāpat ticīgie Varakļānu novada iedzīvotāji pieder Latvijas Romas katoļu baznīcas Varakļānu dekanāta draudzei, kas pieder pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes.

Tāpat kā arguments par labu Latgalei minēti kvalitatīvi ceļi Jēkabpils-Rēzekne un Viļāni-Preiļi.

“Lubāna ezera apvidus tūrisma attīstības kontekstā Varakļānu novads ir tiešā veidā saistīts ar Nagļu, Gaigalavas pagastu un Rēzeknes novadu kopumā. Ar Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā būtu atrisināta Varakļānu dzelzceļa stacijas ilggadīgā atrašanās citā novadā,” uzskata “Latgales saeima”.

Varakļānu novada domes sēdes protokols liecina, ka dome lēma neatbalstīt VARAM izstrādāto pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas modeli un lūgt Saeimu rosināt pašreizējo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros izveidot otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas pašvaldību autonomās funkcijas.

Vēl vienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai iesniegtajā iedzīvotāju vēstulē šo lēmumu sauc par absurdu, norādot arī, ka vietvara savu nostāju par reformu paudusi, nenoskaidrojot iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli.

Šodien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija skata priekšlikumus, kas saņemti saistībā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu. Uz sēdi uzaicināti Latgales, kā arī Varakļānu un Madonas pašvaldību vadītāji.

Jau ziņots, ka administratīvi teritoriālā reforma paredz izveidot apvienoto Madonas novadu, apvienojot piecas pašvaldības – Ērgļu, Cesvaines, Lubānas, Madonas un Varakļānu novadus.

Ar 33 000 iedzīvotājiem jaunveidojamais novads atbilstu vidējam Latvijas novadam un būtu 15 lielākais pēc iedzīvotāju skaita.

Platības ziņā tas būtu otrais lielākais valstī aiz jaunveidojamā Liepājas novada un aptvertu 3354 kvadrātkilometrus lielu teritoriju.

Atstājiet komentāru