2020.gada 12. jūlijs

Indriķis, Ints, Namejs

Māmiņu biedrība “Atspulgs”: Pārliecinies, ka tavs bērns tumsā ir redzams

Māmiņu biedrība “Atspulgs”: Pārliecinies, ka tavs bērns tumsā ir redzams

Ar Radio1.lv sazinājās māmiņu biedrības “Atspulgs” pārstāve Inese Grišāne, kas stāstīja, ka māmiņas Jēkabpilī novērojušas satraucošu situāciju. “Ziemas mēnešos rīti un vakari ir tumši. Turklāt tas, ka nav sniega situāciju tikai pasliktina. Mēs biedrībā nepārtraukti saņemam satraucošas ziņas no mammām par riteņbraucējiem un jauniešiem, kas tumšajā laikā nereti pēkšņi skrien vai brauc pāri ielai un bez atstarotājiem nav pamanāmi. Piemēram, viena no māmiņām stāstīja, ka braucot pa Pormaļu ielu, gandrīz notriekusi jaunieti riteņbrauceju, pēdējā brīdī pamanījusi un nobremzējusi. Pusaudzis bija devies ielās bez atstarojošiem elementiem. Jaunā sieviete stāstīja, ka pēc avārijas bijis šoks, ilgi drebējušas rokas. Labi, ka pateicoties ātrai autovadītājas reakcijai viss beidzās labi. Tāpat arī jauniešiem kājām ejot nereti ir tendence pēkšņi šķērsot ielu un bez atstarotāja tie laikus nav pamanāmi.  Svarīgi, lai vecāki seko līdzi vai bērni izmanto atstarotājus. Mēs biedrībā šo jautājumu esam  pārrunājušas un māmiņu vidū aktualizējušas un aicinām to darīt arī citiem vecākiem,” saka Inese Grišāne.

Viņa piebilda, ka, protams, pilsētā ielas ir izgaismotas, taču, ja gājējs vai riteņbraucējs ir bez atstarotāja, bieži vien tas ir nepamanāms. Inese Grišāne uzskata, ka šo jautājumu būtu jaaktualizē arī pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, jo ikvienu no mums kāds gaida mājās. 

“Ceturtdiena” sazinājās ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieku Induli Surkuli un jautāja vai pašvaldības policija seko līdzi un veic preventīvu darbu ar jauniešiem, lai tie izmantotu atstarotājus.

“Jāatzīst, ka lauku iedzīvotāji daudz vairāk domā par savu drošību un diennakts tumšajā laikā velk atstarojošās vestes vai izmanto atstarotājus. Pilsētā situācija ir atšķirīga. Saskaņā ar noteikumiem atstarotāji nav jālieto pilsētas ielās, kur ir ielu apgaismojums, tajā skaitā arī Pormaļa ielā. Protams, nereti arī tur, kur ir ielu apgaismojums bez atstarotāja gājēji un velosipēdisti ir nepamanāmi vai tiek pamanīti pēdējā brīdī, tāpēc arī pilsētniekiem atstarotāji ir vajadzīgi. Mēs bērnudārzos un skolās sākumskolas vecuma bērniem stāstām par atstarotāju nepieciešamību un drošu uzvedību ielās, kā arī dalām bērniem atstarojošās vestes.  Jāteic, ka mazie bērni un sākumskolas skolēni lieto atstarojošās vestes vai atstarotājus, diemžēl vecāko klašu skolēni to aizmirst un nelieto. Īpašus reidus pilsētas ielās neveicam,” stāsta Indulis Surkulis un piebilst, ka katram cilvēkam ir pašam jārūpējas par savu drošību, savukārt vecāki ir atbildīgi par savu bērnu drošību.

Viņš arī norāda, ka izskriešana uz gājēju pārejas, mēģinājumi šķērsot ielu neatļautās vietās, lavierējot caur automašīnu plūsmu, luksofora signālu neievērošana. Šīs ir tikai dažas no kļūdām, ko ikdienā pilsētvidē pieļauj gājēji, tajā skaitā arī bērni un jaunieši. Tomēr īpaši bīstamas šīs situācijas kļūst rudens un ziemas periodā. Tāpēc “gājējus aicinātu vairāk domāt par savu drošību un vecākiem vēlreiz bērniem izskaidrot, kā viņiem jārīkojas uz gājēju pārejas, kā jārīkojas uz ceļa vispār,” saka Indulis Surkulis.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, sarunā ar sabiedrisko mediju portāla žurnālistiem, atzīst, ka cilvēku, kuri noteikumu, lietot atstarojošās vestes vai atstarotājus, ignorē, par spīti plašājam preventīvajam darbam vairāku gadu garumā, nav palicis mazāk. Pagājušajā gadā par atstarotāju nelietošanu sodīti 4500 cilvēki, bet šogad jau 560. Policijā secina - cilvēki nerūpējas par savu drošību, jo šo gadu laikā likumsargi ir izdalījuši vairāk vestu, nekā Latvijā ir iedzīvotāju, bet cerētais rezultāts nav sasniegts.

Arī ceļu satiksmes drošības direkcija vērš uzmanību uz dažām situācijām pilsētvidē, kur transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem, proti, jābūt gataviem strauji reaģēt. Piemēram, situācijās: gājējs, austiņas, telefons. Tātad viņš neko nedzird ceļu satiksmē, un viņš var darīt kādu neprognozējamu gājienu. Vienā pusē ir bērnu bariņš, otrā pusē skola. Draugs pēkšņi izdomā, ka viņam jāaizskrien pie bērniem otrā pusē ceļam. Autovadītājam ir jāparedz, ka šajā situācijā varbūt viņam būs strauji jānobremzē. Vēl cita situācija:Tumsa, veikals, iespējams, autobusa pietura. Arī šī ir situācija, kad autovadītājs jau laikus zina, ka viņam vajadzētu samazināt ātrumu, būt gatavam straujai bremzēšanai.

Tāpat autovadītājiem jāņem vērā, ka liela daļa gājēju nekad nav sēdējuši pie auto stūres. Viņiem nav ne jausmas, kāda ir auto inerce, kāds ir bremzēšanas ceļš un kā tas mainās, ja ceļi ir slideni.

Tikmēr gājējiem nevajadzētu paļauties uz autovadītāju spēju strauji reaģēt. Jāsāk ir ar sevi – jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, un tad arī konfliktsituāciju uz ceļiem būs mazāk, norāda CSDD.

Atstājiet komentāru