2020.gada 11. jūlijs

Leonora, Svens

Mums raksta: Sveicieni Latvijas romu sievietēm no Maķedonijas romiem (FOTO)

Mums raksta: Sveicieni Latvijas romu sievietēm no Maķedonijas romiem (FOTO)

Portāla Radio1.lv redakcija saņēma čigānu jeb romu psiholaga un Latvijas un pasaules romu pētnieka Andra Tertata rakstu. Patlaban viņš dzīvo ārzemēs un iepazīst pasaules čigānu vēsturi, kā arī seko līdzi visām aktualitātēm Latvijā. Andris Tertats ir biežs viesis Latvijā un piedalās visos Latvijas romu dzīves nozīmīgos pasākumos, cīnās par romu tiesībām un integrāciju sabiedrībā. Andris Tertats vairākkārt ir bijis Jēkabpilī un ticies ar Jēkabpils romiem, kā arī rakstījis par tiem. Šoreiz piedāvājam viņa apcerējumu par romu sievietēm.

 

SVEICIENI LATVIJAS ROMU SIEVIETĒM NO MAĶEDONIJAS ROMIEM

Aicinājums Latvijas romu sievietēm – esiet sabiedriski aktīvākas, piedalieties Eiropas Romu sieviešu tīkla aktivitātēs un iniciatīvās!

Latvijā romu aktivitātēs biežāk piedalās sievietes un bērni. Ar romu vīriešiem un jaunekļiem ir jāmeklē īpašs komunikācijas veids, lai viņus ieinteresētu un aktualizētu romiem būtiskus un svarīgus jautājumus. Sievietes izrāda lielāku iniciatīvu dažādu ar romu problēmām saistītu projektu veidošanā un īstenošanā. Romu sievietēm ir liela ietekme viņu pašu ģimeņu veidošanā un jaunās paaudzes attīstībā.

Arī ES gaiteņos, aktualizējot tiesiskos regulējumus, pedējā laikā par to aizdomājas arvien biežāk, īpašu lomu ierādot tieši romu sievietēm. Patriarhālo attiecību dēļ daudzām romu sievietēm nav izvēles brīvības jautājumos, kas skar svarīgākos lēmumus viņu dzīvē; tādējādi tiek ierobežotas viņu iespējas izmantot savas cilvēka pamattiesības.

2010.gada sakas jauns paversiens visu Eiropas valstu romiem (ciganiem): Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Mr. Thorbjørn Jagland ierosinājuma tika publiski aktualizētas visas Eiropas romu jauāajumi ar valstu un pašu romu līdzdalību, lai uzsāktu meklēt minoritāšu politikas risinājumus vietējo valsts un Eiropas – Augstākā līmenī.

Latvijā tieši romu sievietes tiek vairāk diskriminētas salīdzinājumā ar vīriešiem. No romu tautības bezdarbniekiem (2011.g.dati) sieviešu īpatsvars veido 58%, kamēr vīriešu – 42%.

Taču mēs ikviens zinām, ka tieši SIEVIETE IR PIRMAIS UN SVARĪGĀKAIS CILVĒKS pasaulē. Viņas veselība, labsajūta un labklājība ir priekšnoteikums jaunās paaudzes veiksmīgai attīstībai.

Īpaši vēlos uzrunāt Latvijas romu sievietes, kuru kultūras un identitātes saites ir tik tuvas citu Eiropas valstu romu sabiedrībai, kuru ģimenes, personības ierobežojumi un saistības ir līdzīgas kā viņu tautietēm citās Eiropas valstīs.

2010. gadā sākās jauns pavērsiens visu Eiropas romu (čigānu) dzīvēs: Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nāca klajā ar ierosinājumu aktualizēt visas Eiropas romu jautājumu, ar katras valsts vietējās varas un pašu romu līdzdalību uzsākt veidot minoritāšu politikas risinājumus augstākājā līmenī.

ADVANCING DESPITE EVERYTHING! – ATTTĪSTĪBA PAR SPĪTI VISAM! –ar šādu devīzi 2015.gada 8.-7.oktbrī Skopjes pilsētā ar bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas valdības atbalstu norisinājās Eiropas Padomes organizēta 5. Starptautiskā romu sieviešu konference. Šis ir unikāls Eiropas mēroga pasākums, kas norisinās jau piekto reizi un ir vērsts tieši uz Eiropas romu sieviešu jautājumu aplūkošanu un risinājumu meklēšanu. Es šajā konferencē biju vienīgais, kas pārstāvēja Latvijas romu (čigānu) kultūru, atklājot sev jaunas aktualitātes specifiskā – Eiropas romu sieviešu platformas – kontekstā, saistot to ar informāciju par Latvijas romu sievietēm. Tas atšķīra jaunu lapu Latvijas romu sieviešu dzīves problemātikā – jautājumos par politiku, cilvēktiesībām, romu tradicionālās kultūras saglabāšanu, ģimenes attiecību modeļu veidošanu, dzimumu lomu, sociālo nostādņu prognozēšanā, palielinot tās nozīmību Latvijas multikulturālas sabiedrības veidošanā un izkopšanā.

Man gadījās sastapt romu sieviešu tiesību aizstāvjus no visdažādākajām profesijām. Tie bija gan sabiedriski aktīvisti, gan psihologi, antropologi, sociālie darbinieki, juristi, gan politiķi, nacionālo valstu parlamentu pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju dalībnieki. 98% konferences delegātu pārstāvēja romu kopienas no Vācijas, Francijas, Lietuvas, Igaunijas, Spānijas, Anglijas, Īrijas, Albānijas, Maķedonijas, Nīderlandes, Somijas, Norvēģijas, Moldovas, Ukrainas, Grieķijas, Montenegro, Slovēnijas, Bosnijas, Hercegovinas, Rumānijas, Itālijas, Bulgārijas, Turcijas, kā arī Eiropas padomes pārstāvji – romu tiesību aktīvisti. Manā personā tika pārstāvēta Latvija. Aptuveni 200 dalībnieku vidū vīriešu dzimuma pārstāvju bija tikai 10, ieskaitot televīzijas operatorus, tulkotājus, pētniekus un uzaicinātos ES pārstāvjus. Konferences darba valodas – romu, angļu un maķedoniešu.

Pirmā vispārīgā romu sieviešu konference ar ES atbalstu norisinājās Seviļā, Spānijā. Tas bija pirmais šāda mēroga pasākums, kura mērķis bija aicināt visas Eiropas sabiedrību uzklausīt romu sievietes.

Romu Sieviešu Iniciatīvu tīkla darbības mērķis ir plašā sabiedrībā kliedēt stereotipus par romu kultūru un sadzīvi grupas iekšienē – par vīra un sievas un ģimenes attiecību tradicionālo izpratni, par vīra un sievas dažadājām lomām dzimumu atšķirību skatījumā. Tradicionālās īpatnības paaudžu attiecībās romu tautības ģimenēs vājina ģimenes vērtību stiprumu, piemēram, izdodot pie vīra nepilngadīgas meitenes, tādējādi neļaujot tām psihoemocionāli un fiziski nobriest. No viens puses, šāda vecāku rīcība uzskatāma par romu etniskās tradīcijas turpinājumu, bet no otras puses tā pārkāpj nacionālo valstu laulības institūcijas tiesiskos regulējumus, kas, piemēram, Latvijā ļauj laulāties vai reģistrēt attiecības no 18 gadu vecuma.

Eiropas Romu Sieviešu iniciatīvu tīkls meklē sabalansētu risinājumu starp romu kultūras tradīciju saglabāšanu un mūsdienu globalizācijas pieprasītajām vērtībām. Romu sieviešu tīkla ideja pauž uzskatu, ka Eiropas romu ģimenei vērtība ir iegūt izglītību, īpaši izceļot to, ka romu sievietei ir ļoti liela ietekme kā ģimenes, tā nācijas kultūrā vispār. Bez izglītības jaunas romu sievietes un ģimenes dzīve ir atkarīga no vīra, tai nav nekādas pašnoteikšanās iespējas, līdz ar to mazinās romu sievietes loma sabiedrībā.

Jaunavas pāragra izprecināšana ir būtisks romu kultūras tradīciju saglabāšanas elements. Manuprāt, tas pierāda tikai romu kultūrvides stagnāciju, pretēji tam, lai nacionālajās tradīcijās iekļautu mūsdienu pazīmes. Pastāv nerakstīta diskriminējoša attieksme no romu vīriešu dzimuma puses, ka a priori par jaunavām tiek uzskatītas meitenes no vidēji 12 gadu vecuma, kuras tiek izprecinātas, nerēķinoties ar viņu pašu gribu. Meiteņu un līgavaiņu vecāki noslēdz tādu kā savstarpēju vienošanos jeb darījumu. Šādas pazīmes vērojamas mazāk attīstītās valstīs, īpaši Āzijā.” ( Latviešu pedagogs un psihologs Jūlijs Students, 1925 g.)

Ir dzirdēti gadījumi, kad Latvijā apprecas, nesasniedzot pilngadību, un rezultātā pamet skolu, neiegūstot pamatizglītību. Romu sieviešu aktuālās problēmas Eiropā ir samērā līdzīgas. Ģimenē galvenais un noteicošais ir vīrietis. Sievietei viņš jāciena, tādēļ viņa nedrīkst pieprasīt sev tādas pašas privilēģijas. Vīrieši sievas gan ciena, taču uzskata par savu īpašumu. Joprojām arī mūsdienās čigānu ģimenē visos svarīgākajos jautājumos sievietei jālūdz vīra atļauja. Savukārt vīra pienākums ir sievu atalgot par paklausību, sniedzot tai palīdzību un materiālo nodrošinājumu un laipnu izturēšanos.

Šie un citi iemesli arī nosaka romu sievietes tieksmi pēc emancipācijas. Viņa nevēlas būt tikai “māte – dzemdētāja”, “sieva – ēdiena gatavotāja”, utml. Mūsdienu romu sieviete cenšas sevi pieteikt ar paceltu galvu – “es esmu skaista un sirsnīga sieva un māte, bet arī izglītota, gudra, patstāvīgi domāt un spriest spējīga, atbildīga. Es esmu līdzvērtīga – es arī protu aizstāvēt savu ģimeni.” Eiropas romu feminisma ideju nesējas vēlas izskaust nievājošu pieskaņu visās jomās, apliecinot ka abiem dzimumiem pienākas vienādas politiskās, sociālās, seksuālās, intelektuālās un ekonomiskās tiesības.

No vēstures

Romu sieviešu tiesību jautājums aktualizējās pagājušā gadsimta 90-to gadu vidū ar starptautisko organizāciju atbalstu, kuras ir sākušas identificēt institucionālos mehānismus, lai to risinātu, cenšoties sadarboties ar romu NVO un citām starptautiskajām organizācijām un aktīvistiem. Eiropas Parlamenta komisija par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām 2013. gada oktobrī ir pieņēmusi rezolūciju par “dzimumu aspektiem Eiropā saistībā ar nacionālo valstu romu integrācijas stratēģijām”.

Eiropas romu feminisma ideju nesēju mērķi un stratēģija:

  1. Cīņa pret rasismu, pret čigānu diskrimināciju, stereotipu graušana par romu sievietēm un meitenēm.

  2. Dažāda veida vardarbības pret romu sievietēm un meitenēm novēršana.

  3. Romu sieviešu un meiteņu vienlīdzīgu tiesību garantēšana sabiedrisko pakalpojumu saņemšanā.

  4. Romu sieviešu vienlīdzības garantēšana tiesisko pakalpojumu saņemšanā.

  5. Romu sieviešu atbilstoša un nozīmīga līdzdalība politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanā.

  6. Panākt dzimumu līdztiesību un romu sieviešu integrēšanu visās politikas jomās un pasākumos.

[Phenjalipe Neformālais Tīkls Romu Sievietēm (The Phenjalipe Informal Network of Romani Women), Phenjalipe Romani women’s Working Group ,(Strategy on the Advancement of Romani Women and Girls (2014-2020)]

Izziņai:

4. Starptautiskā romu sieviešu konference notika 2013.gada 17.-18.septembrī Helsinkos, Somijā. Tās galvenās tēmas bija “Izglītība kā priekšnoteikums romu sieviešu tiesību realizācijai”, “ Tiesību un dzimumu līdztiesības attīstība romu sievietēm un viņu sabiedriskā mobilizācija”, “Aktīva pilsoniskuma un līdzdalības veicināšana romu sieviešu vidū”.

3. Romu sieviešu konference – tikšanās Granadā, Spānijā 2011.gada 23.-25. oktobrī no dažādiem kontinetiem (Eiropas, Āzijas, Amerikas un Āfrikas) pulcēja dalībnieces, kuras dalījās ar savām idejām un pieredzi.

Otrā konference ar devīzi “I am a Eoropean Roma woman” – Atēnās 2010.gada 11.-12.janvārī. Konferencē sprieda, kā mainīt negatīvos priekšstatus par romu sievietēm medijos, kā novērst tādas negatīvas prakses kā pāragras laulības un piespiedu sterilizācija, kā arī par uzņēmējdarbības un ekonomisko iespēju veicināšanu romu sievietēm.

Pirmā Starptautiskā romu sieviešu tiesību konference – Stokholmā 2007.gada 3.-4.decembrī. Tā bija iespēja dalīties ar informāciju un labas prakses apmaiņa starp politikas veidotājiem un romu sieviešu tīkliem no visas Eiropas.

Starptautisks seminārs Kijevā, Ukrainā(2011) – par dzimumu līdztiesības optimizāciju un citiem plāniem ar čigāniem saistītās naciuonālās stratēģijās.

Īpaši gribas izcelt vieno no Eiropas romu sieviešu iniciatorēm un konferenču organizētājām – ISABELA MIHALACHE – gados jaunu, spilgtu aktīvisti no Skopjes Maķedonijā. Tieši viņa bija pirmā, kas mūs uzrunāja romu (čigānu) valodā, tikpat brīvi komunicējot ar sievietēm arī angliski.

Mans ieguvums no šā gada konferences – plašāks skatījums uz Eiropas romu jautājumiem, jaunas zināšanas un pieredze dzimumu līdztiesības problēmās – vispārīga izpratne, īpaši par to, kā uz šīm lietām skatās romu diasporas iekšienē. Tā ir laba bāze diskusijas uzsākšanai Latvijā, ļauj precīzāk un saprotamāk izskaidrot Latvijas romu nodarbinātības, izglītības, laulības un citu problēmu specifiku, dod iespēju izstrādāt un piedāvāt diferencētas programmas.

Konferencē jutos sirsnīgi uzņemts viesis – Latvijas pārstāvis romu konferecē – kā savējais no dzimtas brāļiem. Man bija svarīgi saņemt etniskās identitātes apliecinājumus, iesaistīties produktīvās diskusijās un meklēt risinājumus saviem tautas brāļiem un māsām Eiropas līmenī. Bija brīnišķīga sajūta – atrasties starp daudziem inteliģentiem romu pārstāvjiem Maķedonijā, Skopjē! Joprojām ar prieku un pārsteigumu atmiņās kavējos pie tām jaukajām inteliģentajām dāmām, kuras aizstāv un pārstāv ne vien savas – sieviešu problēmas, bet čigānu tautu vispār. Viņu vidū satiku daudzus domu biedrus – psihologus, sociologus, tiesību pētniekus, antropologus, romu kultūras biedrību aktīvistus u.tml., kurus saista ļoti līdzīgi jautājumi un dažādi emocionāli pārdzīvojumi, idejiskā virzība un nepieciešamība meklēt risinājumus savās valstīs. Vēl lielāks pārsteigums bija, kad negaidot ieradās un 3 stundu garumā mūs izklaidēja Balkānu valstīs populārā romu dziedātāja, vai kā viņu mēdz saukt –“čigānu karaliene” – Esma Redžepova no Maķedonijas. Viņas dažādos stilos (pop, etno-pop, RnB) izpildītās dziesmas mūs visus iekustināja uz dejām Tāpat arī visiem kas vēlējās, bija iespēja nofotografēties kopā ar dīvu.

Iepriekš neplānojot, ātri noorganizējām izzinošu pasākumu, lai iegūtu priekšstatu par to, kā dzīvo Maķedonijas romi.

Impulsīvi devāmies izbraukumos ar taksometriem, pa ceļam iztaujājot vairākus cilvēkus. Es braucu kopā ar konferences dalībnieci Lauru – romu aktīvisti no Moldovas. Norunājām vadīties pēc noteiktas shēmas, lai ierobežotā laika sprīdī varētu izpētīt pēc iespējas vairākas jomas un lai mūsu mikro-pētījums sniegtu kādu skaidru redzējumu. Realitātē ekspedīcija izvērtās par mazāk kontrolētu, bet sirsnīgu un draudzīgu. Vietējie romu jaunieši mūs izvadāja pa daudzām Skopjes ielām, apciemojot vairākas romu ģimenes viņu mājās.

Vienā vietā kāds zēns speciāli mums muzicēja – īpatnējā ritmā talantīgi un profesionāli sita bungas. Citās mājās mūs sagaidīja, spēlējot dažādus instrumentus un dziedot pasaules romu himnu Dzelem, Dzelem.

Savukārt, kādā citā rajonā mūs sagaidīja klusums un tumsa, kā arī milzu nekārtība – visapkārt izmētāti koka gabali un dažādi atkritumi. Cilvēki no šejienes mēro 5 kilometrus kājām līdz pilsētas centram. Taksists stāstīja, ka tās apkārtnes romi esot “mežonīgāki”. Mēs ar Lauru secinājām, ka: romi ir līdzīgi pēc vispārīgām pazīmēm, principiem, tipiskas uzvedības, dzīves uztveres, manierēm. Atšķiras vietējo valstu līdzdalība un politiskā griba un spēja sniegt viņiem atbalstu.

Kādā karstā diskusijā ar gados jaunu romu politikas pētnieku, maķedonieti, no viņa stāstītā ieguvu plašāku priekšstatu.

Maķedonijā romu diaspora ir mērāma vairākos simtos tūkstošu. Šeit dzīvo daudzas jauktas romu ģimenes, ik dienas šeit ierodas un izbrauc romi no Horvātijas, Albānijas un citām Balkānu valstīm. Viņus ir grūti gan uzskaitīt, gan savākt kopā, lai risinātu svarīgus jautājumu. Pastāvīgā migrācija ir viena no problēmām. Balkānu valstīs pastāv atšķirīga šo jautājumu iekšpolitiska nostādne. Romu piederība atšķirīgām valstīm un šo valstu savstarpējas politiskas nesaskaņas (piemēram, starp Albāniju un Horvātiju)romiem ir izdevīga. Vairākos gadījumos viņi fiziski uzturas vienā valst, bet politiski aizstāv citu valsti. Pastāv atšķirības dažādu valstu varas attieksmē pret romiem, kā arī izteikti atšķirīgi nacionālie uzskati.Tas viss rada lielas pretrunas un kardinālas atšķirības; tādējādi vēl ilgs ceļš ejams līdz Balkānu un Maķedoniešu romu dzīves līmeņa uzlabošanai.

Mani šokēja kāds gadījums lielā Skopjes tirdzniecības centrā. Daudzi cilvēki vienaldzīgi gāja garām zēnam, kas visu acu priekšā pilnīgi atklāti ostīja līmi.Viņš apstājās, izspieda plastikāta maisiņa saturu un cieši pielika pie mutes. Kādu brīdi nekustīgi stāvēja, tad sāka lēni un bezmērķīgi pārvietoties uz dažādām pusēm. Dīvaini, ka nekur nebija manāmas nedz videonovērošanas kameras, nedz apsargi, nedz policisti. Apkārtējie vispār nereaģēja uz pusaudža uzvedību, viņa ārējo izskatu, kas liecināja par aptuveni 12-14 gadu vecumu. Tas bija šokējoši! Vai Maķedonijas sabiedrība ir vienaldzīga pret šadām lietām? Vai tikai attiecībā pret romu izskata cilvēkiem? Mēs ar Lauru jutāmies emocionāli satriekti. Laura bija šokēta un pārsteigta – “kāpēc konferencē runā skaistus vārdus tajā pat laikā, kad romu realitāte ir dramatiska un šusmīga?!”

Latvijas un Maķedonijas diplomātiskās attiecības

Maķedonija – viena no Balkānu saimes valstīm ar 2,107 miljoniem (2013.g) iedzīvotāju. Latvija Maķedonijas valstisko neatkarību atzina 1993.gada 23.martā. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1996.g 14.martā. Kopš 2014.gada 30.maija Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ar rezidenci Prāgā ir Alberts Sarkanis. Maķedonijas parlamentā darbojas Maķedonijas-Latvijas sadarbības grupa, kuras priekšsēdētāja ir Liljana Popovska. 2005.gada 19.septembrī un 2011.g. 2.-4.februārī notika Maķedonijas parlamentāriešu vizītes Latvijā. 2007.g.11.-15.novembrī – Latvijas parlamentāriešu vizīte Maķedonijā. 2015.g. 11.-13.maijā – Latvijas aizsardzības ministra darba vizīte Maķedonijā.

Andris Tertats, Latvijas romu(ciganu) petnieks,

psihologs un cigans

 

Autora foto

Atsauces:

  1. .http://www.coe.int/en/web/portal/roma-women

  2. .http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-makedonijas-divpusejas-attiecibas

  3. .http://neogeo.lv/?p=10080

  4. .http://apollo.tvnet.lv/zinas/ciganu-dzive-galvenais-gimene/360241

  5. .https://en.wikipedia.org/wiki/Esma_Red%C5%BEepova

  6. .(Eiropas Parlamenta rezolūcija par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā (2005/2164(INI)).

Atstājiet komentāru