2020.gada 21. februāris

Ariadne, Eleonora

Aleksandra: Jēkabpilī, pieturvietā pie Bebru ielas trīs beigtas zīdastes. Vai nav putnu gripa? (PAPILDINĀTS)

(Papildināts ar ornitologa viedokli, pievienota 2.rindkopa)

Radio1.lv redakcija saņēma jēkabpilietes Aleksandras atsūtītos foto, kuros redzami trīs beigti putni, zīdastes. Viņai neizpratni raisījusi situācija, ka ceļmalā guļ neviens viens, kas kaut kādā veidā gājis bojā un kā mēdz gadīties, bet gan uzreiz trīs beigti putni rindā cits aiz cita. Viņa interesējās vai bojājejas iemsls nav kāda infekciju slimība, piemēram, putnu gripa. Radio1.lv atbildi sniedza Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus: "Man, redzot trīs beigtus putnus ceļmalā, ticamākā šķiet versija, ka tās notriekusi mašīna. Tā kā zīdastes uzturas bariņos, notriekt trīs vienā paņēmienā nav grūti. Putnu gripa tā noteikti nav."

Arī Radio1.lv noskaidroja, ka saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju, Latvijā šogad nav konstatēta mājputnu vai savvaļas putnu saslimšana ar putnu gripu.

Savukārt interneta enciklopēdijā Vikipēdija, kādā rakstā par zīdastēm Latvijā, minēts, ka reizēm zīdastes intoksicējas ar fermentētiem jeb saskābušiem, sarūgušiem  augļiem un iet bojā. Iespējams šis varētu būt šo putnu bojāejas iemesls, jo zīdastēm patīk mieloties ar augļiem un ogām, joīpaši priekšroku tās dodot āboliem un pīlādžiem. Līdzās pieturvietai Bebru ielā aug pīlādzis, kura ogās, iespējams, pie mainīgajiem laikapstākļiem šoruden, kad īsi sala periodi mijas ar siltām un lietānām dienām, sācies rūgšanas process. Bet tas ir tikai pieņēmums.

Interneta enciklopēdija Vikipēdija, Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga. Ligzdo Eirāzijas un daļēji Ziemeļamerikas taigas zonā, ziemās pārvietojas uz dienvidiem. 

Zīdaste kā ligzdotāja izplatītā visā Eirāzijas skujkoku taigas zonā, tai skaitā arī Eiropā, sākot ar Zviedriju un Norvēģiju rietumos un beidzot ar Kamčatku austrumos, austrumu virzienā areāls turpinās Ziemeļamerikas rietumu daļā — Kanādā un Aļaskā. Vienu reizi ligzdošana pierādīta arī Igaunijā. Ziemās zīdastes pārvietojas uz dienvidiem, Eiropā sasniedzot Lielbritāniju, Alpus (Šveici), Karpatus, Ukrainu un Balkānus (reti tālāk).

Latvijā zīdaste (senākā literatūrā atrodami arī sugas nosaukumi kadiķu irbīte un ziemas strazds) ir parasta caurceļotāja un ziemotāja. Novērojama katru gadu no septembra līdz maijam. Īpaši bieži novērojama rudeņos, parasti apdzīvotās vietās, kur dārzos un apstādījumos pieejamas ogas (sevišķi pīlādži un āboli). Ziemā un pavasara ceļošanas laikā mazākā skaitā nekā rudenī. Ziemojošo putnu skaits katru gadu ir mainīgs un saistīts ar pieejamās barības daudzumu ligzdošanas areālā un ziemošanas vietās.

Zīdaste ir ļoti krāšņs putns ar garu cekulu. Pēc izskata tā nav sajaucama ar citiem Eiropā sastopamajiem putniem. Zīdaste ir aptuveni mājas strazda lielumā: ķermeņa garums 16—23 cm, spārnu plētums 32—45 cm, svars 34—85 g (parasti ap 55 g).

Apspalvojums pelēcīgi sārts, ar spilgtiem laukumiem (baltiem un dzelteniem) uz tumšajiem spārniem, melnu masku uz acīm un melnu pazodi. Ķermenis spēcīgs ar masīvu kaklu, spārni plati un smaili, līdzīgi kā strazdiem. Aste ļoti īsa ar taisnstūrveida astes galu, kas ir koši dzeltenā krāsā. Dažām spārnu sekundārajām lidspalvām ir sarkani gali — raga plātnītes kā spalvu pagarinājumi, atgādinot zīmogu vasku. Jo putns kļūst vecāks, jo sarkanie gali kļūst lielāki.

Kājas melnas, jaunajiem putniem rozīgas. Knābis melns ar sarkanu pamatni, jaunajaiem putniem tumši pelēku. Acis sarkanas, jaunajiem putniem tumši brūnas. Īpašas pazīmes ir krāšņais, smailais cekuls un bieži dzirdamā augstā, maigā balss.

Atstājiet komentāru