2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Likteņdārza Saieta namā atklāta pastāvīgā izstāde “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”

Likteņdārza Saieta namā atklāta pastāvīgā izstāde “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”

Likteņdārza Saieta namā atklāta pastāvīgā izstāde “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, kas veidota sadarbībā ar Tukuma muzeju. Izstāde ir veltīta 30 gadadienai kopš izveidota UNESCO programma “Pasaules atmiņa”, ievērojot to, ka Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss kā dokumentārā mantojuma liecība šobrīd iekļauta Latvijas nacionālajā Pasaules mantojuma reģistrā un tādējādi pretendē uz iekļaušanu starptautiskajā reģistrā.

Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir unikāls dokumentārais mantojums, ko uztur kopumā 11 Latvijas muzeji. Dokumentārā mantojuma kolekcijā, kas sākta veidot 2009. gadā un pastāvīgi papildināta, ir kopskaitā 52 vēstules, ko rakstījuši 18 cilvēki. Kolekcija glabājas gan Tukuma muzejā, gan Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Jēkabpils vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas okupācijas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas Ebreju kopienas muzejā “Ebreji Latvijā” un Talsu muzejā.

Pastāvīgajā izstāde apskatāma ikvienam Likteņdārza Saieta nama apmeklētājam. Tajā ir ziņas par vēstuļu autoriem, kuri savas sabiedriskās darbības un pilsoniskās nostājas dēļ bija nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti, nogādāti GULAG nometnēs vai piespiedu kārtā deportēti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā.

Vēstules uz bērza tāss ir uzskatāmas par retiem dokumentiem, jo īpaši tādēļ, ka pēc saņemšanas tās bieži tika iznīcinātas vai slēptas, lai vēstuļu saņēmējus nepakļautu režīma represijām. Katra vēstule un apsveikums, kas rakstīti uz bērza tāss nometinājuma vietās Krasnojarskas apgabala Ņižnijingaša rajonā un Omskas apgabala Odeskas rajonā, kā arī ieslodzījuma vietās Taišetā (Irkutskas apgabals), Širokostrojā un Usoļlagā (Molotova apgabals), ir liecība par padomju totalitārā režīma necilvēcību, taču vienlaikus apliecina represēto cilvēku gara spēku un spēju garīgi būt stiprākiem par smagajiem ikdienas apstākļiem. Vēstuļu formu unikālu padara bērza tāss, kas Otrā pasaules kara laikā bija vienīgais rakstīšanai pieejamais materiāls. Vēlāk, kad papīra trūkums vairs nebija tik akūts, politiskie represētie turpināja rakstīt apsveikumus uz bērza tāss kā simboliskus vēstījumus.

Kolekcijas turētāji sadarbībā ar valsts institūcijām pašlaik strādā pie idejas veidot īpašu bērza tāss vēstuļu ekspozīciju izstādīšanai Francijas Nacionālajā Bibliotēkā Strasbūrā un Rivsaltes nometnes memoriālā 2023. gadā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Padomes Ministru komitejā.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA
Foto: staburags.lv

Atstājiet komentāru