2022.gada 22. maijs

Emīlija, Zenots

Koalīcija vienojas par atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai

Koalīcija vienojas par atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai

Valdību veidojošie politiskie spēki ir konceptuāli vienojušies par atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Viņš norāda, ka jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.
Koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.

Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti,
Tāpat koalīcija vienojusies par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) aģentūrai LETA apstiprināja, ka līdz ar jauno, visiem senioriem paredzēto 20 eiro pabalstu mēnesī, vakcinētajiem senioriem kopā būs piešķirti divi pabalsti.

Valdība iepriekš nolēma uz dažiem mēnešiem izmaksāt 20 eiro pabalstu vakcinētajiem senioriem.

Vidēja termiņa atbalstam tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem. Vienlaikus mēneša laikā valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.

"Atbalstu mēs kompensēsim centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski no šī uzņēmuma, kas viņam nodrošina siltumu," sacīja ministrs.
Savukārt dabasgāzei par "ekstremālo" slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021.gada otrajā pusē.

"Janvārī, ja valsts nebūtu iesaistījusies, cenu kāpums gāzes apkures lietotājiem būtu ļoti, ļoti straujš, sākot no 53% līdz 90%. Būtu mājsaimniecības, kur cenas gandrīz divkāršotos. Ar šo atbalsta slieksni 34 eiro par MWh tiks saglabāti iepriekšējie rēķini, kādi bija spēkā no jūlija līdz decembrim 2021.gadā," skaidroja Vitenbergs.

Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības apgabalā 2021.gadā vidējā elektroenerģijas cena bija 88,78 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 2,6 reizes lielāka nekā 2020.gada vidējā cena, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Savukārt Vācijas "Gaspool" vidējā dabasgāzes cena 2021.gada decembrī bija 81,11 eiro par MWh, kas ir par 5,9 reizēm vairāk nekā 2020.gada analogā periodā.

Iepriekš pirmdien, 17.janvārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē koalīcija vēl nespēja vienoties par jauniem atbalsta mehānismiem. Vaicāts, kāpēc vienošanos nepanāca pirmdien, premjers teica, ka saņemti vairāki atšķirīgi priekšlikumi, kurus sākumā jāizsver, un tad koalīcijai par tiem kopīgi bija jāvienojas.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," pirmdien pēc sanāksmes atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Vienlaikus premjers norādīja, ka šī energokrīze liek Latvijai citādāk sākt domāt par energopatēriņu un patērētās enerģijas veidu. Ilgtermiņā Latvijai būtu jāpāriet uz citiem energoavotiem, minēja Ministru prezidents. Esot redzams, ka Krievija "klaji manipulē" ar gāzes piegādēm, tāpēc Latvijai jāskatās, kā mazināt atkarību no šī fosilā kurināmā, teica Kariņš, vienlaikus norādot, ka šī pāreja prasīs vairākus gadus.

Savukārt stāstot par īslaicīgiem risinājumiem šajā energokrīzē, Kariņš teica, ka ir nepieciešami atbalsta un pabalsta mehānismi, kas nav pretrunā ar ilgtermiņa mērķiem. Premjers atklāja, ka pie tā koalīcija strādā un vēl neesot nonākusi pie viena kopsaucēja.

Atstājiet komentāru