2019.gada 10. decembris

Guna, Judīte

Latvijā svin Mārtiņdienu - latviešu bagātīgākos svētkus

Latvijā svin Mārtiņdienu - latviešu bagātīgākos svētkus

Šodien, 10.novembrī, Latvijā tiek svinēta Mārtiņa diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.

Aprakstos par folkloru sastopami dažādi svētku nosaukuma - Mārtiņu vai Mārtiņdienas - skaidrojumi. Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kas sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera.

Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks. Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.

Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.

Arī par laika vērojumiem Mārtiņdienā stāsta daudzi ticējumi. Piemēram, ja Mārtiņos salst, tad novembra beigās līs, ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, tad visa ziema būs ar atkušņiem, ja Mārtiņi ir skaidri - ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis, tad būs skaidrs siena laiks. Sakritība esot ievērota arī starp noteiktām dienām - starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem, Mārtiņiem un Lieldienām, Mārtiņiem un Vasarsvētkiem. Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, tad Lieldienās tās ies pa ledu. Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.

Dainās tiek minēts, ka Mārtiņu galdā celti plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, Mārtiņu gailis.

Mārtiņdienai raksturīga arī zīlēšana, kad jaunās meitas varēja uzzināt sava nākamā vīra izskatu.

Ar Mārtiņiem sākās budēļos iešana, kas turpinājās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Budēļos ejot, cilvēki ar pārģērbšanos attēlo dažādus zīmīgus cilvēkus, dzīvniekus, meža zvērus vai lietas. Budēļu vidū parasti redzama garā sieva, mazais vīriņš, kaza, dzērve, vilks, lācis, dzirnas, labības statiņš un citi.

Budēļi sāk savas gaitas Mārtiņos, iedami no sētas uz sētu, svētību nesdami, un tāpēc visur gaidīti. Katrā sētā viņi ierodas ar jautriem priekšnesumiem, dejām, rotaļām un dziesmām, par ko saņem no saimnieces cienastu.

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāzes informācija, šogad Mārtiņos vārda dienu svin 12 899 Mārtiņi.

Atstājiet komentāru