2023.gada 29. janvāris

Aivars, Valērijs

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde: Slimnīcai šis ir bijis dinamisks gads

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde: Slimnīcai šis ir bijis dinamisks gads


Šis gads SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” bijis daudzu pozitīvu notikumu bagāts. Ir noslēgušies vairāki apjomīgi investīciju projekti, daudzas slimnīcas nodaļas ieguvušas jaunu veidolu, iegādātas modernas iekārtas, slimnīcā darbu sākuši jauni ārsti un medicīnas personāls, attīstīti jauni pakalpojumi. Mainījies valdes sastāvs. 

Kā slimnīcas attīstību un izaugsmi šajā gadā vērtē jaunā slimnīcas valde, to intervijā laikrakstam “Ceturtdiena” stāsta valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs un valdes loceklis Kaspars Čanders.

-    Kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi veselības nozarē valstī kopumā? 

EK.:
Lielākie izaicinājumi ir energoresursu sadārdzinājums. Tas jau no gada sākuma ir radījis papildu finanšu slodzi slimnīcaas budžetam. Lai arī patlaban darbojas atbalsta mehānismi, kas ļauj nedaudz uzelpot, tomēr jāsaprot, ka šobrīd esam gadalaikā, kad šie energoresursi tiek tērēti visintensīvāk. Līdz ar to, ja gada vidū mēs saskārāmies ar to, ka ir cenu pieaugums konkrētiem energoresursiem, tad šobrīd mēs saskaramies ar to, ka cenas ir nedaudz samazinājušās, bet ir pieaudzis energoresursu patēriņš – šķeldai, dabasgāzei un elektroenerģijai. Visas šīs trīs komponentes šobrīd tiek ļoti aktīvi lietotas. Vasarā neliels atvieglojums bija apstāklis, ka nav jānodrošina apkure un lielāko ietekmi uz finansēm atstāja tieši elektroenerģijas patēriņš, tad šobrīd jau trešo mēnesi ļoti aktīvi tiek tērēti visi energoresursu veidi, kas ietekmē finansiālo situāciju. Par šo situāciju esam informējuši gan Veselības ministriju, gan Nacionālo veselības dienestu. Septembra beigās energoresursu patēriņam bija izlietots par 356 972.79eiro vairāk nekā šajā pašā periodā 2021.gadā, kas nepārprotami atspoguļosies finanšu datos. Turklāt jāņem vērā, ka ir noslēgušies vairāki projekti, ir siltinātas un modernizētas slimnīcas ēkas, kas dod ekonomiju, tomēr izmaksas tāpat ir vērā ņemamas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 
Šobrīd veselības aprūpē galvenā kritiskā tendence ir arī personāla trūkums. Tas ietekmē vairākus faktorus, viens no tiem ir pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un pakalpojumu pieejamība, kas arī ietekmē slimnīcas budžetu. Tā ir papildus slodze esošajam personālam, kas nozīmē arī izmaksu pieaugumu, maksājot par virsstundām. 

-    Kāda ir slimnīcas finansiālā situācija, noslēdzot 2022.gadu?

EK.:
Prognozes liecina, ka gads noslēgsies ar zaudējumiem, kam iemesls ir visi iepriekšminētie apstākļi. Vēl viens no iemesliem – finansējuma, ko saņemam no Nacionālā veselības dienesta, samazinājums. Tas radies vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem - pacientu skaita kritums stacionārā. Te gan jāmin, ka pacientu skaita palielinājums nav mūsu ietekmes sfēra, pacientu samazinājumam ir vairāk vai mazāk objektīvi iemesli. Viens no tiem – gada sākumā notika pārorientācija uz Covid seku likvidēšanu, kas visās citās sadaļās likumsakarīgi nozīmē gan pakalpojuma apjoma, gan pacientu samazinājumu. Šogad, par ko ir ne tikai mūsu iebildumi, bet ir iebildusi arī Latvijas slimnīcu biedrība, ir mehāniskā pieeja pārskatot plānoto budžetu, faktiski neņemot vērā objektīvos apstākļus pacientu skaita samazinājumam, bet gan mehāniski samazinot kopējo pacientu apjomu.  Pēdējo divu mēnešu laikā zaudējums ir 600 000 eiro, kuri ir ieturēti pacientu skaita samazinājuma dēļ. Tie ir ap 1200 pacienti mazāk. Esam arī saņēmuši zināmu kompensāciju saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, - 108 000 eiro, kas ir mazāk nekā 30% no reālajām izmaksām. 



-    Kāds šis gads kopumā bijis Jēkabpils slimnīcai?

EK.:
 Grūti vērtēt gadu kopumā, bet pēdējais pusgads ir bijis dinamisks. Ir daudz pozitīvu mirkļu – jauno speciālistu piesaiste, jauno rezidentu piesaiste, kas ir nopietns darbs. Lai piesaistītu speciālistu, pirmkārt, ir jānodrošina vide, uz kuru viņš vēlas nākt strādāt. Otrkārt, tās ir izaugsmes iespējas, kolēģu un kolektīva atbalsts. Mēs šajā gadījumā esam vairāk vai mazāk tehniskā darba izpildītāji, sameklējot un uzrunājot šos speciālistus, iesaistot pārējo kolektīvu viņu piesaistē. 

-    Kādi ir jūsu plāni investīciju projektu jomā?

EK.:
Šajā jomā jāuzteic iepriekšējā vadība, visi viņu iesāktie projekti vai nu ir noslēgušies vai arī ļoti aktīvi tiek virzīti uz loģisku rezultātu. Neviens no iesāktajiem projektiem nav pamests novārtā, norit aktīva to realizācijā. Atsevišķās sadaļās mēs redzam finansējuma atšķirīgas izlietošanas iespējas. Redzam citas prioritātes, citas iekārtas, kas būtu nepieciešams iegādāties. Taču kopumā ļoti pozitīvi vērtējam iespēju izmantot esošo projektu finansējumu. Kas attiecas uz jaunu finansējumu piesaisti šobrīd, tad tā varētu būt digitalizācijas joma.  

-    Ko izdevies panākt jauno speciālistu piesaistē 2022.gadā un kādi ir nākotnes plāni?

EK.:
Šajā kontekstā jārunā par tiem  rezidentiem, kas jau ir uzsākuši sadarbību ar slimnīcu. Tie ir pieci rezidenti, kas ar mums šogad noslēguši līgumu, esam piesaistījuši arī vienu sertificētu ārstu – oftolmologu. Liels atbalsts ir arī vēl pieci rezidenti, kas beiguši mācības un uzsākuši pilnvērtīgas darba gaitas mūsu ārstniecības iestādē, patiesībā ir vēl virkne citu jauno speciālistu, kas ir uzsākuši darbu. Arī šobrīd aktīvi iesaistāmies diskusijās ar vairākiem speciālistiem, kas ir izrādījuši vēlmi ar mums sadarboties. Nevarētu teikt, ka šīs aktivitātes ir būtiski mainījušas situāciju ar ārstniecības personu trūkumu, bet speciālistu piesaiste vai uz kādu brīdi pārtraukto pakalpojumu atsākšana - tas ir dinamisks ikdienas darbs. Pakalpojumu un speciālistu piesaistē mums šobrīd pats aktuālākais ir traumatoloģijas nodaļas darba atjaunošana, ko plānojam realizēt jaunajā gadā. Nākošais loģiskais solis iekšējās kapacitātes stiprināšanā būtu vairākām nodaļām, kas darbojušās bez vadītājiem, nodrošināt vadītājus. Tas ļautu kvalitatīvāk uzraudzīt, plānot un koordinēt nodaļas darbu. Tas būtu arī atbalsts galvenajam ārstam un valdei.    
 
-    Šajā gadā Jūs sākāt darbu slimnīcas valdē, vai ir kāda iniciatīva, ko jau izdevies realizēt?

KČ.: Darbā man rit ceturtā nedēļa. Pirmais mēnesis bijis ļoti dinamisks, katru dienu iepazīstu slimnīcu arvien vairāk. Viss ir jauns - jauni procesi, jaunas vadlīnījas, jauni cilvēki, jauni kolēģi. Tas viss ir jāiepazīst, tādēļ šobrīd es vēl nevaru teikt, ka jau būtu kaut ko paveicis vai sasniedzis, es esmu iepazīšanās procesā. Pirmais, vizuālais iespaids – slimnīca ir sakārtota, skaista, moderna, gan ambulatorais bloks, gan stacionārs. Loma slimnīcai šajā reģionā ir ļoti liela un ļoti svarīga - kā reģionālajai slimnīcai sniedzot pakalpojumus plašai apkārtnei. Idejas, iniciatīvas, ko vēlos realizēt, ir nākotnes jautājums.

EK.: Pusgads varbūt šķiet diezgan garš termiņš, kopš esmu valdē, bet ņemot vērā ikdienas dinamiku, tas absolūti nav garš termiņš. Jāteic, ka ir gan organizatoriski, gan citi jautājumi, kas joprojām mēdz ikdienā pārsteigt mani ne vienmēr sagatavotu, tāpēc arī man jāatzīst, ka arī es vēljoprojām iepazīstos. Sākuma posmā esam izstrādājuši vairākus administratīvos dokumentus, ar mērķi sakārtot adminisitratīvos procesus kapitālsabiedrībā, šīm lietām iespējams, iepriekš netika pievērsta liela nozīme, bet ko es redzu, kā būtiskus uzlabojumus, kas ļautu dinamiskāk virzīties uz priekšu darba organizatoriskajā ziņā. Šajos sešos mēnešos ir izkristalizējies būtiskais- ir aktīvāk jāstrādā pie kolektīva saliedētības un stiprināšanas, kopīgas motivācijas sasniegt izvirzītos mērķus. Tas mums, kā iestādes vadībai, būs prioritāte. Tikai tajā brīdī, kad mēs visi kā kolektīvs saprotam, ka virzāmies uz vienu konkrētu mērķi jeb tēlaini sakot, ejam vienu ceļu, tikai tad ir iespējams rezultāts ar kuru mēs visi varētu būt apmierināti. 

-    Kāds ir Jūsu pienākumu sadalījums valdē?

KČ.: Kopējais deleģējums no pašvaldības puses abiem ir absolūti vienāds. Iekšēji esam runājuši par atbildības sadalījumu un manā kompetencē būs finanses, projekti, iepirkumi un saimniecība. Līdz juridiskam sadalījumam neesam tikuši, jo šobrīd tam nav jēga, jo man vispirms ir pilnībā jāiepazīstas ar visiem procesiem. Tikai tad es būšu gatavs pilnvērtīgi darboties noteiktos virzienos. 

EK.: Slimnīcas stratēģiskā vadība, personālvadība varētu būt manas jomas. Kā jau iepriekš minēju, kolektīva saliedētība patlaban ir galvenais mērķis. Spēja panākt kompromisus, jo kā zināms - pat viens darvas piliens medus mucā var visu sabojāt. Kompromisam ir milzīgs spēks. 

-    Kāda ir valdes sadarbība ar slimnīcas kolektīvu?

KČ.:
Sadarbība ir daudzpusīgavispusīga. Mēs esam atvērti un labprāt uzņemam un tiekamies ar kolēģiem, ārstiem administrācijā, kā arī tiekamies stacionārā, kad izejam stacionāru. Man mēnesis ir bijis gana īss laiks, lai pilnvērtīgi iepazītos un apmeklētu pilnīgi visas nodaļas.
EK.: Visu šo laiku esam mēģinājuši ieviest un praktizējam dažādus sadarbības modeļus, atsevišķu jautājumu risināšanai ir izveidotas darba grupas, ar galveno ārstu sadarbība ir diezgan cieša. Mēs novērtējam entuziasmu ar kādu galvenais ārsts ir pievērsies diezgan lieliem izaicinājumiem šajā ārstniecības iestādē. Man šķiet, ka esam nonākuši pie diezgan skaidra modeļa, kādā virzienā iet, kā ārstniecības iestādei. Tiekamies ar ārstiem un darbiniekiem nodaļās. Tāpat arī sadarbojamies ar arodbiedrību, kas ir lielākais darbinieku pārstāvis. Runājam, diskutējam un sarunās cenšamies rast kompromisu. 

-    Ar Kasparu Čanderu, kopš viņš sācis darbu valdē, nav bijis plašākas intervijas. Tāpēc jautājums viņam: kāpēc nolēmāt startēt konkursā uz slimnīcas valdes locekļa amatu?

KČ.:
Laikam katram dzīvē pienāk brīdis, kad esošajā amatā, struktūrā nostrādāts zināms laiks un tu uzdod jautājumu – vai tas ir viss, ko es varu? Vai es varu, kaut ko citu? Vai es varu vairāk? Vai es varu paveikt kaut ko arī citā jomā ? Man šis brīdis sakrita ar iespēju startēt konkursā uz slimnīcas valdes locekļa amatu un es startēju. Man tas šķita interesants izaicinājums, kur var noderēt mana pieredze. Tas man ir jauns sākums sevis pilnveidošanā. Mana izglītība ir jurists, darba pieredze – finanšu joma. Gan juridiskās, gan finanšu zināšanas un pieredze man šķita laba kombinācija un artava, ko es varētu dot slimnīcai.



-    Kāds bija Jūsu mērķis, nākot strādāt uz Jēkabpils slimnīcu?

KČ.:
Mērķis ir ļoti sociāls, vēlos dot savu pienesumu slimnīcai jomās, kuras pārzinu. Tāda viena konkrēta mērķa vai uzdevuma, ka kaut kas te būtu jāizdara vai jāmaina, man nav. Es strādāju cieši kopā ar valdes priekšsēdētāju un cenšos izprast nākotnes redzējumu, kā un ko mēs varētu darīt lietas labā pareizāk un vienkāršāk. Esmu jaunā ceļa sākumā. 

-    Pastāstiet par sevi?

KČ.:
Esmu dzimis, audzis Jēkabpilī, dzimis šajā slimnīcā. Mani aizrauj daudzas lietas, nav viena dominējoša hobija. Man patīk lasīt grāmatas, sporta raidījumi, sportot pašam, spēlēt basketbolu, volejbolu. Vēl viens hobijs – medības. Patīk laiku pavadīt ar ģimeni, doties kopīgos braucienos. Ceļojumos ar ģimeni dodamies gan pa Latviju, gan ārpus valsts, pēdējais ceļojums bija uz Igauniju. Grāmatas lasu visdažādāko žanru - gan kriminālromānus, gan ceļojuma aprakstus, gan vēsturiskas, gan filozofiskās. 

-    Jēkabpils slimnīca pērn īpaši pārsteidza ar iespaidīgu gaismas rotājumu Ziemassvētku noskaņās. Vai šogad būs kāds īpaši veidots svētku noformējums? 

EK.: Tāpat kā visi, arī mēs šogad būsim taupīgi un tāpēc iestādē vai pie tās šogad vizuālo efektu būs mazāk, tomēr arī taupībai ir savas robežas, tāpēc mēģināsim nodrošināt arī svētku noskaņojumu, svētku atmosfēru. 
    
Lāsma Vindule (Sabiedrisko attiecību speciāliste): Šogad slimnīcai aprit 110 gadu, iepriekšējos gados ir izpalikuši kolektīvu saliedējošie pasākumi. Tāpēc šogad lielu daļu finansiālo resursu esam novirzījuši vairāk kolektīviem pasākumiem – ikgadējam Mediķu dienas koncertam, bērnu teātra izrādei darbinieku bērniem vasaras nogalē, šobrīd gatavojamies īpašam darbinieku pasākumam gada nogalē. Pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma dokumentālo filmu ciklā “Mēs jēkabpilieši” ir tapusi filma par Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Pirms Ziemassvētkiem tiksimies ar kolēģiem filmas pirmizrādē un ballē. Tāpēc šogad mazāk atvēlēts materiālām lietām un noformējumam, bet primāri svētku sajūtu radīsim ar kopābūšanas prieku jubilejas svinībās. 

-    Vai ir vēl kas piebilstams par šī gada procesiem slimnīcā, pirms uzdodu pēdējo jautājumu?

EK.:
Es gribētu vairāk laika katrā dienā, nedēļā, mēnesī, lai vairāk var paveikt. Man prieks, ka pēc šiem sešiem mēnešiem es neesmu zaudējis entuziasmu, ir daudz, kas vēl uzlabojams, darba apjoms nav mazinājies. Ļoti ceru, ka arī Kasparam, šajā ne tik vienkāršajā sākumposmā, nepazudīs vēlme nākt ar jaunām idejām un svaigiem risinājumiem kopējā labuma vārdā.

-    Ir Adventes laiks, drīzi Ziemassvētki, gadumija – ko novēlat Ziemassvētkos un Jaunajā Gadā?

KČ.:
Novēlu visiem stipru veselību un saticību. Lai šajā ekonomiski saspringtajā laikā izdodās sevī uzturēt svētku prieku. Lai visiem skaisti un saticīgi Ziemassvētki!

EK.: Pievienojos Kaspara vēlējumiem. Jāteic, ka šis gads nevienam nav bijis vienkāršs, tāpēc visiem vēlu saglabāt optimismu un izturību un nākamajam gadam izvirzīt vēl augstākus mērķus, nopietnākus izaicinājumus.

-    Paldies par sarunu!

Komentāri (0-4/4)

  • īstenībā
    14.12.2022 11:09
    Daži te lamājas,bet es gribu izteikt pateicību Dienas stacionāra māsiņām un ķirurgam dr.Rībeniekam.
    Cepuri nost! Lai Jums laba veselība un mazāk nīgru pacientu.
    Slimnīcas administrācijai - rūpējieties par jūsu darbiniekiem!
  • Iveta
    13.12.2022 18:30
    Labdien!
    Vai tiešām medicīniskie darbinieki nav pelnījuši prēmijas,bet kronis visam,ir tas,ka pašiem jāmaksā par balli 20eiro...nebrīnīšos,ka šie 2.vepri,drīz liks piemaksāt,ka cilvēki strādā-necieņa pret med.,darbiniekiem???!!!
  • ???
    10.12.2022 12:01
    Interesants formulējums no valdes priekšsēdētāja - mēs esam tehniskā darba veicēji? Tad jau varbūt arī algai jābūt atbilstošai šim traktējumam?
  • Skats no malas
    09.12.2022 18:51
    Paldies traumatologam-ortopēdam Kasparam Ūdrim labdarības akcijas “Dzīvo vesels” iniciatoram, traumatologam-ortopēdam Aldim Šperliņam un traumatologam-ortopēdam Dmitrijam Kirejevam par akcijas norisi Jēkabpils novada pansionātā “Jaunāmuiža”. Viņi nekur netiek, tad vismaz dakteri viņus apciemoja...

Atstājiet komentāru