Ekonomists: Līvāni turpina strauju attīstību
- LETA/Radio1.lv --
- 18 augusts 2026 --
- 0 Komentāri
Latgales eksporta uzņēmumu algu fonds naudas izteiksmē pērn pieauga par 5%, tomēr šis rādītājs bija zemāks par Latvijas vidējo, aģentūrai LETA norādīja "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, atsaucoties uz bankas reģionu attīstības pētījumu. Izņēmums ir Līvāni, kur novērota strauja attīstība.
Ekonomists skaidro, ka algu fonda kāpums par 5% nozīmē, ka Latgales eksporta uzņēmumos tas nedaudz palielinājies arī reālā izteiksmē. Tomēr reģiona ekonomikas kopējo attīstību joprojām kavē tranzīta un jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu samazināšanās. Šī tendence, kas bija jūtama pagājušajā gadā, turpinās arī šogad.
Vienlaikus Strautiņš norāda uz vairākiem pozitīviem piemēriem Latgales ekonomikā. Pirmkārt, situācija Rēzeknes ekonomikā ir labāka, nekā varētu šķist pēc publiskajā telpā izskanējušajām ziņām par sarežģījumiem pašvaldības pārvaldībā. Pēc attīstības tempa Rēzekne pērn bija piektajā vietā starp Latvijas pašvaldībām. Šogad pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē atklātas divas lielas kokapstrādes rūpnīcas, kuru ietekme ekonomikas datos bija redzama jau pērn.
Otrkārt, strauju attīstību turpina Līvāni, kas pagājušajā gadā pārsniedza Latvijas vidējo tempu un pēc eksporta uzņēmumu radītajiem algu ienākumiem uz vienu iedzīvotāju nostiprinājās otrajā vietā aiz Mārupes novada.
Nozīmīga loma Līvānu ekonomikā ir uzņēmumam "Light Guide Optics International", kas gatavojas nākamajam attīstības posmam. Strautiņš norāda, ka uzņēmuma apgrozījums var sasniegt vairākus simtus miljonu eiro. "Grūti atrast citu pilsētu visā valstī, kur vēl pamatotāks būtu valsts atbalsts īres dzīvokļu attīstībai, kas lielā mērā ir optiskās šķiedras ražošanas attīstības priekšnoteikums," norāda Strautiņš.
Treškārt, īsā laikā ir saņemti vairāki apliecinājumi tam, ka ražošanas telpu jautājuma risināšanai seko jaunu ražotņu izveide. Tas var notikt privātās iniciatīvas rezultātā, kā Gulbenes novada uzņēmumam "Avoti" rekonstruējot bijušo "Rebir" rūpnīcu Rēzeknē. Tas var notikt arī sabiedriskā sektora iniciatīvas rezultātā, kā "Altop" biznesa parkā pie Daugavpils, kur jau ir pirmie īrnieki. Mazāk zināmi piemēri ir Preiļos un Ludzā, kas ir pamats labām ziņām par ražošanas attīstību.
"Diemžēl šie ir gandrīz vienīgie piemēri jaunu ražotņu veidošanai šajos novados daudzu gadu laikā. Šis nav perfekts reģionālās attīstības instruments, ir konkurences kropļošanas riski, vietām ieguldījumi var nesniegt vismaz tūlītēju atdevi," norāda Strautiņš, piebilstot, ka ir ļoti maz risinājumu, kas ir pierādījuši spēju veicināt Latgales attīstību, dodot izmērāmus rezultātus.
Strautiņa ieskatā valsts uzņēmējdarbības atbalstam turpmāk vajadzētu būt vairāk koncentrētam tieši Latgalē. Kā piemēru viņš min AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" aizdevumus ar kapitāla atlaidi, kurus pašlaik var saņemt uzņēmumi visā Latvijā, tostarp finansiāli spēcīgi nozaru līderi. Ekonomists uzskata, ka nākotnē šāda veida atbalsts būtu vairāk jānovirza Latgalei.
Ekonomists pauž, ka ir ziņas par vairāku simtu darbavietu zaudēšanu Daugavpilī, kuru tūlītēja aizstāšana ar citām ir maz ticama. Sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars Latgalē tālu pārspēj Latvijas vidējo, tas pērn bija 47%. No visām aizņemtajām darbavietām šajā reģionā 17% ir izglītībā, salīdzinājumā Rīgā šis īpatsvars ir 9%, lai arī tur ir liela daļa augstskolu un komerciālās izglītības aktivitāšu.
"Apzinoties demogrāfiskās tendences - gan dzimstību, gan iekšējo migrāciju valstī, liela daļa no šīm darbavietām nākamajā desmitgadē izzudīs, lai kā pašvaldības censtos tās saglabāt, visdrīzāk neturpinās darboties skolas, ja tajās būs vien daži skolēni," pauž Strautiņš.
"Luminor Bank" pētījuma dati kopš 2014. gada rāda, ka starp Latgales pašvaldībām tikai Līvānu novadā eksporta ienākumu pieauguma temps ir pārspējis Latvijas vidējo. Turklāt ir runa par dažiem simtiem labi apmaksātu darbavietu divos uzņēmumos, kuras lielā mērā aizpilda citur dzīvojošie - Preiļu, Jēkabpils, pat Rīgas reģiona iedzīvotāji. Pārējās Latgales pašvaldībās attīstības temps atpaliek no vidējā. Centrālās statistikas pārvaldes publicētajos iekšzemes kopprodukta (IKP) datos Latgales reģiona daļa kopējā Latvijas ekonomikā ilgākā laikā samazinās, bet IKP uz vienu iedzīvotāju attiecība pret valstī vidējo stabilizējas straujākas iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ.
"Reģiona rūpniecības struktūra liecina, ka ir priekšnosacījumi tās straujai attīstībai. Ir liela inženierijas nozaru daļa, kokapstrādē liela loma ir saplākšņa ražošanai," norāda Strautiņš, piebilstot, ka tranzīta plūsmu atjaunošanās tuvākajā laikā ir maz ticama, tāpēc uz šīm nozarēm ir jāfokusē galvenie politikas veidotāju pūliņi.
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra tā ir ceturtā lielāka banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone". Taču 2026. gada jūlijā panākta vienošanās par "Luminor Bank" Baltijas biznesa pārdošanu Ungārijas "OTP Bank". Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešamas regulatoru atļaujas.