Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 30.janvārī

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,5 %. Savukārt 2025. gada decembrī, salīdzinot ar 2024. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,8 %, liecina statistikas pārvaldes apkopotie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,2 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 1,2 %, autodegvielas – palielinājās par 0,6 %. Salīdzinot ar 2024. gada decembri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos.

Latvijas uzņēmēji pašreizējos ekonomiskajos apstākļos saglabā piesardzīgu optimismu, taču optimisma līmenis ir nedaudz sarucis, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunākie  indeksa rezultāti, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju noskaņojumu 2025. gada ceturtajā ceturksnī. Pētījumā secināts, ka indeksa vērtība ir 50,31 punkts, kas liecina par nelielu uzņēmēju optimismu, tomēr, salīdzinot ar 2025. gada otro ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 0,4 punktiem. Lai arī noskaņojums par situāciju ekonomikā valstī saglabājas pozitīvs, tam ir tendence mazināties gan lēnās ekonomikas izaugsmes, gan sastopamo izaicinājumu dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrija plāno par 1,4 miljoniem eiro pasūtīt izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Konkursa uzvarētājam būs jāveic visaptverošs izvērtējums par kodolenerģijas ieviešanas iespējām Latvijā, aptverot tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus. Tādējādi jāizstrādā ziņojums ar atklātajiem trūkumiem un priekšlikumiem, kādus grozījumus normatīvos vai jaunus normatīvus jāizstrādā vairākās ar kodolenerģijas ieviešanu saistītās jomās - radiācijas aizsardzībā, kodoliekārtu un kodolmateriālu drošībā un aizsardzībā, gatavībā ārkārtas situācijām, kodoldegvielas transportā un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanā.

Jau ziņots, ka valdība 2025. gada maijā uzdeva Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 1. septembrim sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanā, kā arī vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrustacijubūvniecībā un ekspluatācijā.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa noraidījusi ideju par atsevišķas Eiropas armijas izveidi, uzsverot, ka bloka valstīm jau ir savi bruņotie spēki, kas darbojas NATO struktūrā. Par to Kallasa paziņoja vakar Briselē pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Ukrainas prezidenta iniciatīvu veidot Eiropas armiju, kuras pamatā varētu būt Ukrainas bruņotie spēki. Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Marks Rute arī pauda viedokli pret atsevišķas Eiropas armijas izveidi, uzsverot, ka šāds solis varētu vājināt Eiropas drošību un dot priekšrocības Krievijai.

Igaunija plāno aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem valstī nav pastāvīgā iedzīvotāja statusa, iegādāties īpašumus. Aizliegumu plāno arī uzņēmumiem, kas darbojas viņu vārdā. To plāno, ņemot vērā drošības riskus. Lai gan Igaunija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā reti izsniedz vīzas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, daudzas citas Eiropas Savienības valstis to joprojām dara. Tas ļauj Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ceļot pa bloku pēc saviem ieskatiem. Igaunija tagad arī aicina aizliegt ieceļošanu visiem Krievijas un Baltkrievijas veterāniem ar kaujas pieredzi. Pastāvīgā iedzīvotāja statusu iestādes piešķir tikai pēc tam, kad trešās valsts pilsonis ir nodzīvojis Igaunijā vismaz piecus gadus un prot igauņu valodu B1 līmenī.

Turpinām ziņas

SIA “Pils rajona Namu pārvalde” informē, ka no 1. februāra, Jēkabpilī Pils rajonā tās pārvaldītajās daudzdzīvokļu mājās mainās norēķinu kārtība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Turpmāk rēķinus par atkritumu izvešanu iedzīvotāji saņems tieši no pakalpojuma sniedzēja - SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, un maksājumi būs jāveic saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja rēķinos norādītajiem rekvizītiem. Jāņem vērā, ka rēķinu izsūtīšana papīra formātā pa pastu no SIA “Jēkabpils Pakalpojumi” puses ir maksas pakalpojums, un tā izmaksas ir 3,40 eiro par katru rēķinu. Lai izvairītos no papildu izdevumiem, iedzīvotāji aicināti izvēlēties rēķinu saņemšanu elektroniskā formātā, kas ir bez maksas. Elektronisko rēķinu saņemšanas iespējas var pieteikt Pils rajona namu pārvaldē. 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju būs jāmeklē risinājumi, lai palielinātu kompensācijas iedzīvotājiem, kuru īpašumā esošās teritorijas tiek iekļautas "Natura 2000" Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, trešdien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Grozījumi likumā paredz "Natura 2000" statusu piešķirt dabas lieguma teritorijām 4 tūkstoši 311 hektāru platībā, ietverot ekoloģiski jutīgo zālāju platības. 

Daļa teritoriju īpašnieku iebilst pret sava īpašuma iekļaušanu aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija tikusies ar četrām pašvaldībām - Tukumu, Madonu, Krāslavu un Jēkabpili -, kurām ir galvenie iebildumi pret izstrādāto biotopu teritoriju plānu. Pašvaldību deputāti norāda, ka diskusija par likumprojektu nav turpināma, kamēr nav rasta kāda vienošanās par kompensācijām. Arī Jēkabpils novada priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars uzsver, ka ir nepieciešams kompensāciju mehānisms un ka kompensācijām jābūt augstākām nekā patlaban.

Un vēl

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas uzdodas par aģentūras  darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un mēģina izkrāpt personas datus, bankas piekļuves kodus un naudu. Sociālā aģentūra aicina iedzīvotājus pārrunāt šos riskus ar vecākiem un vecvecākiem, jo tieši seniori visbiežāk kļūst par krāpnieku mērķi. Visbiežāk krāpnieki apgalvo, ka nepieciešams veikt pensijas pārrēķinu, precizēt darba stāžu vai pierakstīties uz vizīti aģentūrā, aicinot atvērt telefonā nosūtītu saiti. Tāpat izplatīta shēma ir zvani par it kā "ierakstītas vēstules" piegādi no aģentūras, kuras saņemšanai krāpnieks prasa apstiprināt identitāti ar "Smart-ID" kodu. Šaubu gadījumā iedzīvotāji aicināti pārtraukt sarunu un sazināties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru vai policiju.

Palielinās risks, ka Krievija un citas pret Latviju nelabvēlīgi noskaņotas valstis varētu mēģināt ietekmēt rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, izmantojot arvien plašākas ietekmes kampaņas un mākslīgā intelekta iespējas, atzinis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Ar valdības rīkojumu 28. janvārī izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai novērstu iespējamos drošības apdraudējumus demokrātiskai un godīgai Saeimas vēlēšanu norisei. Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanas notiks 3. oktobrī.

Starptautiskajā reitingā "QS World University Rankings: Europe 2026" Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte noturējušas savas pozīcijas starp 300 Eiropas labākajām universitātēm. Latvijas universitāte reitingā ieņēmusi 274. vietu, savukārt Rīgas tehniskā universitāte - 277. vietu. Pārējās Latvijas augstskolas atrodas zem 400. vietas.

Krāpnieki 2025. gada laikā no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši vairāk nekā 23,7 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 7,5 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr tendences krāpšanas apjomu samazinājumam pašlaik nav, atzīst atbildīgie dienesti un eksperti. Vienlaikus četrām lielākajām bankām pērn pirmo reizi vēsturē izdevies nosargāt vairāk iedzīvotāju līdzekļu, nekā ticis izkrāpts. Novērsti krāpšanas mēģinājumi vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā, bet noziedzniekiem tomēr izdevies izvilināt no šo banku klientiem 12,2 miljonus eiro. 

Eiropas Komisija vakar izdevusi pirmo Eiropas Patvēruma un migrācijas pārvaldības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. Stratēģijā izklāstīts turpmākais rīcības virziens, lai sasniegtu trīs galvenos mērķus - novērst nelikumīgu migrāciju un izjaukt noziedzīgo cilvēku kontrabandas tīklu darbību, aizsargāt cilvēkus, kuri bēg no kara un vajāšanas, vienlaikus novēršot sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī piesaistīt talantus Eiropas Savienībai, lai stiprinātu tās ekonomisko konkurētspēju.

Laikā, kad Ķīnas attiecības ar ASV ir saspringtas, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ieradies vizītē Pekinā. Tiekoties ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, viņš aicināja veidot ciešākas attiecības starp abām valstīm. Stārmers ir pirmais britu premjers, kas apmeklē Ķīnu pēdējo astoņu gadu laikā. Abas valstis paudušas vēlmi attiecības pēc vairāku gadu atsaluma uzlabot, un vienojušās strādāt pie viskija tarifu samazināšanas, bezvīzu ceļojumu režīma ieviešanas, kā arī sadarbības migrācijā.

Turpinām ziņas

Aukstā laikā Jēkabpils novada pašvaldības policija ir pastiprinājusi patrulēšanu, īpaši pārbaudot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas. Nelabvēlīgos laika apstākļos personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem pašvaldība nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas Jēkabpils naktspatversmē, kā arī siltu tēju, vakariņas, personīgās higiēnas iespējas, siltu apģērbu un sociālā darba speciālista pakalpojumus. Nepieciešamības gadījumā īslaicīgas uzturēšanās iespējas ir arī pansijā "Mežvijas" vai Ģimenes atbalsta centrā. Lai novērstu cilvēku bojāeju vai veselības apdraudējumu, pašvaldība lūdz iedzīvotājus būt atsaucīgiem un nepaiet garām cilvēkam, kurš nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, zvanot atbildīgajiem dienestiem.

Ieslodzījuma vietu pārvalde pirmo reizi organizē “Atvērto durvju” dienu Jēkabpils cietumā, kuras laikā interesentiem būs iespēja apmeklēt ieslodzījuma vietu un uzzināt vairāk par darba vidi un iespējām. Pasākuma mērķis ir piesaistīt motivētus darbiniekus un veicināt sabiedrības izpratni par darbu ieslodzījuma vietu sistēmā Latvijā. “Atvērto durvju diena” Jēkabpils cietumā norisināsies šodien pēcpusdienā. 

Un vēl

Aizsalstot upēm un ezeriem, ūdensputniem zudusi iespēja baroties. Pilsētās ziemojošie putni masveidā pulcējas vietās, kur vēl saglabājušās nelielas vaļēja ūdens strēles. Tā kā sals vēl kādu laiku turpināsies, ornitologi atgādina – ja iedzīvotāji putnus piebaro, tas jāturpina darīt līdz pavasarim.  Ornitologi skaidro, ka putniem ziemā problēma nav aukstums, bet gan barības trūkums. Barība - graudi, pārsas vai sasmalcināti dārzeņi -   jānober sausā vietā vai uz ledus. Graudus nevajadzētu bērt ūdenī, jo tie nogrimst un putniem jātērē papildu enerģija, nirstot pēc barības. Tāpat ūdensputnus nevajadzētu barot ar maizi, jo tā var izraisīt gremošanas traucējumus. 

Eiropas Investīciju bankas grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram – 381 miljonam eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu. Vērtējot piešķirtā finansējuma attiecību pret valsts ekonomikas apjomu, Latvija ir starp tām valstīm, kuras saņem visvairāk finansējuma no Eiropas invenstīciju bankas grupas, kurā ietilpst Eiropas Investīciju fonds. Pagājušajā gadā atbalstu izmantoja aptuveni tūkstoš 400 Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, un tas ļāva valstī saglabāt gandrīz 13 000 darbvietu. 

Potenciālā pretinieka sākotnējais uzbrukums primāri nevirzīsies pa dzelzceļu, bet uz dzelzceļa balstīsies pretinieka spēku apgāde nākamajās fāzēs, ja sākotnējais uzbrukums izrādīsies sekmīgs, intervijā aģentūrai LETA skaidro Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Vaicāts par NBS pozīciju, vai sliedes pie austrumu robežas ir jānojauc, Pudāns atbildēja, ka kopš pastāv valsts aizsardzības plāni, tajos ir paredzēts, ka apdraudējuma gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums par šķēršļiem, viens no uzdevumiem ir mobilitātes infrastruktūras demontāža vai bojāšana, šķēršļu izlikšana, lai neatstātu priekšrocību pretiniekam. Pudāns apgalvoja, ka NBS ir plāni rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā, ko armija varot izdarīt ar dzelzceļu tad, kad pretinieks jau ir uzbrucis vai ir tuvu tam, lai veiktu uzbrukumu.

Hansa Kristiana Andersena balvai no Latvijas nominēta dzejniece Inese Zandere un ilustratore Gundega Muzikante, liecina Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes jeb "IBBY" (International Board on Books for Young People) publiskotā informācija. Kopumā iesniegti 78 pieteikumi no 44 valstu "IBBY" nodaļām - balvai nominēts 41 rakstnieks un 37 ilustratori. Pieteikumus izvērtēs starptautiska žūrija. Gan Zandere, gan Muzikante šai balvai izvirzītas vairākas reizes. Andersena balva ir augstākais starptautiskais apbalvojums, ko piešķir bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem. 

Igaunijas valsts informāciju tehnoloģiju centrs gada otrajā pusē sāks testēšanas procesu, lai izvērtētu iespēju valsts sektorā izmantot digitālos risinājumus, kas nav atkarīgi no tehnoloģijām, ko piedāvā tādas ASV kompānijas kā, piemēram, "Microsoft", "Google" un "Amazon".  Vienlaikus iestādē uzsvēra, ka nav runa par pilnīgu atteikšanos no amerikāņu risinājumu lietošanas. Kā vēsta igauņu sabiedriskas medijs "ERR", Igaunijas valsts informāciju tehnoloģiju centrā norādīja, ka testēšanas mērķis ir izvērtēt, kādā stāvoklī atrastos Igaunija gadījumā, ja Eiropas Savienības līmenī tiktu pieņemts lēmums ierobežot uzticību ASV tehnoloģijām. 

Eirovīzijas dziesmu konkursa pasākumus šogad vadīs juvelierizstrādājumu uzņēmuma "Swarovski" mantiniece Viktorija Svarovska un aktieris Mihaels Ostrovskis. Konkursa pusfināli un fināls Austrijas galvaspilsētā Vīnē plānoti no 12. līdz 16. maijam.  Baumas par Svarovskas dalību Eirovīzijā klīda jau iepriekš, tāpēc Austrijas televīzijas "ORF" pārstāvju paziņojums nebija pārsteigums. Toties pārsteigums tiem, kas aizrautīgi seko līdzi Eirovīzijas jaunumiem, bija 53 gadus vecā Ostrovska izvēle. Televīzijas programmu direktore arī viņu nodēvēja par kaislīgu Eirovīzijas dziesmu konkursa vēstnesi, kas "atstās paliekošu iespaidu". 

Turpinām ziņas

Augšdaugavas novada dome iedzīvotāju vētīšanai nodevusi jauno teritorijas plānojumu. Pašvaldības vadītāji paredz, ka arī Augšdaugavas novadu var piemeklēt līdzīgs liktenis kā Preiļu un Bauskas novadus, kur ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojumu šo novadu teritorijās daļēji apturēta teritorijas plānojuma ieviešana, kas skar iecerēto vēja parku izbūvi. Arī Augšdaugavas novadā plānots izbūvēt divus vēja parkus.  Vēja parku izbūvei paredz noteikt aizsarglīniju 1,6 kilometru attālumā līdz dzīvojamām mājām. Valsts nostāja ir, ka šādai buferzonai jābūt 800 metriem. Šī noteikuma neievērošanas dēļ iepriekš daļēji apturēti arī Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumi. Tāpēc arī Augšdaugavas novada gadījumā var būt kārtējais precedents ar tiesāšanos, neizslēdz teritorijas plānojuma izstrādātāji.  

Silto džemperu dienā 5. februārī iedzīvotāji, skolas un organizācijas visā Latvijā aicinātas par dažiem grādiem samazināt temperatūru telpās un uzvilkt siltāku džemperi. Šī simboliskā rīcība atgādina, ka pat nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var palīdzēt taupīt enerģiju un mazināt klimata pārmaiņas. Vides izglītības fonds aicina iedzīvotājus pievienoties akcijai 5. februārī, iesaistot arī ģimenes locekļus, pašvaldības, izglītības iestādes un sadarbības partnerus. Akcijā piedalās gan pirsmsskolas izglītības iestādes, gan skolas, gan tehnikumi, gan augstskolas no daudzām vietām Latvijā, tajā skaitā arī no Aizkraukles un madonas novadiem.   

Un vēl

Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra Latvijā kļūs vēl zemāka, prognozē sinoptiķi. Laiks būs pārsvarā saulains, mākoņainākas debesis gaidāmas Ziemeļkurzemē un brīžiem arī valsts austrumu daļā. Vietām gaidāms neliels sniegs un sarma. Galvenokārt pūtīs lēns austrumu vējš, kas pāries ziemeļu vējā. Iespējams, aukstākā būs nakts uz pirmdienu, kad gaisa temperatūra daudzviet Latvijā var noslīdēt līdz -28..-33 grādiem, 30 grādu sals iespējams arī Pierīgā. Tik zema gaisa temperatūra gaidāma tikai tur, kur visu nakti būs skaidras debesis un bezvējš. Dienas vidū gaiss iesils līdz -10..-18 grādiem. Sagaidāms, ka nākamās nedēļas gaitā sals mazināsies un mākoņu kļūs vairāk, tomēr arī nedēļas otrajā pusē vietām, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra naktīs var pazemināties līdz -20 grādiem.

Zemākā gaisa temperatūra, kas līdz šim novērota šajā ziemā Latvijā, ir -28,4 grādi 30. janvāra rītā Daugavpils novērojumu stacijā. 30 grādu sals Latvijā nav reģistrēts kopš 2024. gada 8. janvāra, savukārt -33 grādi pēdējo reizi bija 2012. gada februārī.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem februāra pirmā nedēļa Latvijā gaidāma astoņus grādus aukstāka par normu, otrā nedēļa varētu būt piecus grādus dzestrāka nekā vidēji 1991. - 2020. gadā, savukārt mēneša otrā puse prognozēta aptuveni divus grādus vēsāka nekā parasti. Līdz ar to mēneša vidējā gaisa temperatūra prognozēta četrus grādus zem normas.