Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 27.aprīlī

27 aprilis 2021 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai valdība šodien lems par tālākiem soļiem Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā? Izsludina grozījumus augstskolu likumā; un Jēkabpils siltums aicina iedzīvotājus izmantot iespēju slēgt vienošanos par izlīdzināto maksājumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nesagaida, ka valdība sēdē šodien, varētu pieņemt lēmumu par tālākiem soļiem Covid-19 ierobežojumu atvieglošanai, jo to neļauj saslimstības ar Covid-19 rādītāji. To premjers vakar atzina pēc varas partiju veidojošās sadarbības sanāksmes. Ministru prezidents uzskata, patlaban nav iespējami nekādi ierobežojumu atvieglojumi, kas veicinātu cilvēku pulcēšanos, tajā skaitā nevar pieļaut .

Šodien atzīmēs Latgales kongresa dienu. Pirms 104 gadiem Rēzeknē sanāca topošie politiķi un izlēma, ka kopā ar Vidzemi un Kurzemi veidos Latvijas valsti. Tam par godu pirms četriem gadiem atklāja Latgales kongresa simtgades pieminekli, kam nu jau radušies dažādi defekti. Jau ziņots, ka Latgales kongresa simtgades piemineklis izmaksāja 670 tūlstoši eiro. Piemineklis izveidots pirms 4 gadiem un tagad tas sācis plaisāt. Arhitekts atzīst, ka ir pieļauta kļūda – bruģis uzlikts nepareizi, tas lauž apdares plāksnes. Ja kļūdu nenovērsīs, sāks nopietnāk plaisāt arī pats piemineklis. Pašvaldība sola bojātās plāksnes salabot. Taču par ilgtermiņa risinājumu kļūdu novēršanai patlaban skaidrības nav.

Turpmākajos divos gados jeb Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platība Latvijā pieaugs no pašreizējiem 260 tūkstošiem līdz 305 tūkstošiem hektāriem. Vienlaikus, lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas periodā tiks turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ar līdzšinējām atbalsta likmēm un finansējumu diviem gadiem 70 miljonu eiro apmērā. Jau ziņots, ka šogad sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.

Turpinām ziņas

Neraugoties uz būtiskiem trūkumiem, Valsts prezidents Egils Levits tomēr izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka valsts valodas lietojuma prasības studiju programmās, izriet no publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Valsts prezidents atzinis, ka likumā ir būtiski trūkumi, tomēr izsludinājis tos, atsevišķā paziņojumā sniedzot sīkāku skaidrojumu savai rīcībai. Prezidents atzīst, ka Saeima ar 8.aprīļa likumu ir pieļāvusi iespēju sašaurināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā, paredzot augstskolām noteikt plašākas iespējas svešvalodu lietojumam augstskolu un koledžu īstenotajās studiju programmās, nesabalansējot to ar konstitucionālo pienākumu nodrošināt pilnvērtīgu valsts valodas lietojumu visās dzīves jomās, tajā skaitā augstākajā izglītībā un zinātnē. Tajā pašā laikā Levits ir ņēmis vērā, ka likuma grozījumiem jāstājas spēkā 1.maijā. Prezidents uzsver, ka tas ir vienīgais iemesls, kādēļ viņš likuma grozījumus tomēr izsludinājis.

Latvijā 2019.gada nogalē 82,8 procenti no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem bija nodarbināti, savukārt no 2018.gada absolventiem gadu pēc studiju pabeigšanas bija nodarbināti 85,9% absolventu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus reģistrēto bezdarbnieku statusā divus gadus pēc augstākās izglītības iegūšanas bija 3,7 procenti absolventu, bet ekonomiski neaktīvi bija 6,5 procenti. Divus gadus pēc izglītības iegūšanas bija nodarbinātas 83,3 procenti sievietes absolventi un 82,1 procents vīrieši absolventi. Pēc apkopotajiem datiem, lielākā daļa absolventu bija nodarbināti trijās augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās - vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti. Salīdzinot 2017.gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, secināts, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Un vēl

SIA “Jēkabpils siltums” jau vairākus gadus, noslēdzoties apkures sezonai, klientiem piedāvā izmantot iespēju noslēgt vienošanos par izlīdzināto maksājumu. Tas ir viens no uzņēmuma piedāvātajiem variantiem klientiem paredzamu maksājumu plānošanai. Ikdienā uzklausot uzņēmuma klientus, kuriem, dažādu iemeslu dēļ, ir izveidojušies parādi par siltumenerģiju, secināts, ka ne vienmēr tiek izmantotas visas piedāvātās iespējas parāda mazināšanai. Līgumus par izlīdzināto maksājumu par apkures pakalpojumu SIA "Jēkabpils Siltums" ar pakalpojuma saņēmējiem slēdz, sākot ar kārtējā gada 1. maiju. Tā tas būs arī šogad. Taču jāņem vērā, ka šobrīd, saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī, visa nepieciešamā komunikācija ar klientiem tiek veikta sazinoties attālināti.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm; Pļaviņās izglābj Daugavā iekritušu cilvēku; un Latgales kongresa gadadienā tiek izdota jauna latgaliešu dziesma.

Maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Ministrijā norāda, ka kopš 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību nodrošināt.

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas attiecīgā paziņojuma publiskošanas. Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vakar publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Likums dod Rimšēvičam tiesības vērsties Tieslietu ministrijā par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai arī iesniegt prasību tiesā. Pagaidām netiek komentēts, vai šādas tiesības tiks izmantotas.

Zinātnieki plastmasas mikrodaļiņas atraduši Islandes ledājos. Pētījumu vienā no salām veica galvaspilsētas Reikjavikas Universitātes zinātnieki sadarbībā ar Zviedrijas kolēģiem un vietējiem ekspertiem. Sarunā ar mediju pārstāvjiem pētnieki norādīja, ka plastmasas piesārņojuma pēdas Islandē jau iepriekš tikušas konstatētas, taču nu ir gūts apliecinājums to klātbūtnei lielākajā valsts ledājā. Daļiņu koncentrācija un ietekme uz vidi vēl jāpēta, taču skaidrs, ka tā patlaban ir globāla problēma. Jau iepriekš šāds piesārņojums tika konstatēts arī citos grūti sasniedzamos rajonos visā pasaulē, tajā skaitā Alpu kalnos.

Turpinām ziņas

Pirmdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji izglāba cilvēku, kas Pļaviņās bija pārkritis pār aizsargdambja valni un iekritis upē Daugava. Ugunsdzēsēji glābēji cilvēku izcēla no ūdens un nodeva ātrās palīdzības dienesta darbiniekiem. Pagājušajā diennaktī visā Latvijā VUGD saņēma 47 izsaukumus – 22 uz ugunsgrēku dzēšanu, 16 uz glābšanas darbiem, bet deviņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs nolēmis rosināt Dundagas novada domes atlaišanu. Ņemot vērā, ka līdz šim brīdim Dundagas novada dome nav lēmusi par domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu, kā arī domes atbilde ministrijai nepārprotami liecina, ka tas netiks darīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija valdībai iesniegs likumprojektu par Dundagas novada domes atlaišanu. Saskaņā ar Pašvaldību likumu dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Pēc domes atlaišanas, Saeimai pēc Ministru kabineta priekšlikuma jāieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrācija, kas darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.

Un vēl

Latgales kongresa dienā, šodien, 27. aprīlī muzikālu kopdarbu prezentē mūziķi Arnis Slobožaņins (grupa "Dabasu Durovys") un mūziķis "Weron Martin", kuram šī dziesma ir arī atgriešanās latgaliskajā mūzikā pēc piecpadsmit gadu pārtraukuma. Jaunās dziesmas rašanās stāsts ir abu draugu satikšanās pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma, izrunājot katram savu šajā laikā piedzīvoto un, iegūto krāsaino pieredzi. Dziesmas "Muni pādi nava svāti" autori ir abi mūziķi – Arnis Slobožaņins un Weron Martin, bet dziesmas teksta ideja smelta Latgales dzejnieka Valentina Lukaševiča dzejas krājuma nosaukumā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Valdība apstiprina precizēto Latvijas plānu «ES finanšu potei» ; Skolnieks no Latvijas izcīna zelta medaļu 27. Baltijas informātikas olimpiādē; un Baltijas jūras piekrastē atrod svešzemniekus – dubļu krabjus.

Valdība šodien akceptēja precizēto plānu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma. Finanšu ministrijai plāns Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz 30. aprīlim. Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pieejams Latvijai. Pēc plāna apstiprināšanas valdībā, tas tiks neformāli iesniegts Eiropas Komisijas pēdējiem tehniskiem komentāriem. Vienlaicīgi veiktas arī plāna saturiskās izmaiņas, novirzot lielāku finansējuma daļu sociālās iekļaušanas pasākumiem. Tāpat palielināts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. Palielināti resursi energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas.

Izskanot pretējiem viedokļiem, Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija rudenī plāno atgriezties pie jautājuma par iespējamām atbildības izmaiņām dzērājšoferiem. Latvijā kopš pērnā gada 1. jūlija vairs neeksistējot administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Iepriekš vairākus gadus par sēšanos pie stūres alkohola reibumā varēja piemērot administratīvo arestu. Patlaban Krimināllikums par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām un dzērumā paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

No 1. jūlija spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības tiesību aktos par e-komercijas sūtījumiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli. Tie paredz, ka pilnīgi visām precēm, kuras privātpersona iegādāsies interneta veikalos ārpus ES, piemēram, Ķīnas, Amerikas, Lielbritānijas internetveikalos tiks piemērots PVN. Līdzšinējo lēto preču iegāde kļūs piņķerīgāka un dārgāka. Līdz 1. jūlijam vēl ir spēkā pašreizējais PVN atbrīvojums importējamajām precēm, kuru vērtība ir mazāka par 22 eiro. Dāvanas, kuru vērtība nepārsniegs 45 eiro, arī pēc 1. jūlija netiks apliktas ar PVN. Jaunie noteikumi par PVN attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz visām Eiropas Savienības valstīm.

Turpinot vakcināciju šodien tiek atvērta nākošā prioritārā grupa - ieslodzījuma vietu un patversmju klienti un darbinieki. Ņemot vērā riskus Covid-19 izplatībai slēgta tipa vietās ar lielu iemītnieku skaitu, šī iedzīvotāju grupa iekļauta sestajā prioritārajā vakcinējamo grupā.
Patversmju darbinieku vakcinācija jau notiek vienlaikus ar sociālās aprūpes centru darbinieku vakcināciju, savukārt patversmju iedzīvotāji tiks vakcinēti, nodrošinot izbraukuma vakcināciju uz visām patversmēm. Kolektīvā vakcinācija paredzēta aptuveni 40 patversmēs visā Latvijā. Savukārt ieslodzījumu vietu darbinieki tiek aicināti pieteikties vietnē "manavakcina.lv".

Latvijā pirmo reizi konstatēts Covid-19 Brazīlijas paveids, par to valdības sēdē šodien informēja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš klāstīja, ka Covid-19 Brazīlijas paveids Latvijā atklāts kādam tālbraucējam. Saslimšana ar Covid-19 notikusi marta beigās, inficēšanās notikusi ārzemēs. Tiek pieļauts, ka vīrietis, visticamāk, inficējies ar šo Covid-19 paveidu izbraukumā Itālijā. Pagaidām atkārtoti Covid-19 Brazīlijas paveida gadījumi Latvijā nav konstatēti. Jau ziņots, ka Covid-19 Brazīlijas paveids ir lipīgāks kā cita tipa vīrusi un vakcīnas pret to ir mazākefektīvas.

Turpinām ziņas

Matīss Kristiņš no Latvijas 99 dalībnieku konkurencē 27. Baltijas informātikas olimpiādē izcīnījis godpilno zelta medaļu. Baltijas informātikas olimpiādē, kuru rīkoja Vācija, Latviju šogad pārstāvēja divas izlases. Tās veidoja pēdējo klātienes sacensību "Latvijas informātikas olimpiādes 2020" medaļnieki, kas vēl nav absolvējuši vidusskolu. Abu izlašu dalībnieki šogad sacentās par iekļūšanu Starptautiskās informātikas olimpiādes Latvijas delegācijas četriniekā, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Matīss Kristiņš olimpiādē izcīnīja arī vienu no zelta medaļām.

2. maijā pulksten 12 pirmizrādi piedzīvos jauniešu teātra studijas “Kāpnes” digitalizētā seriālluga “Augšup pa lejupejošām kāpnēm” pēc Belas Kaufmanes romāna motīviem. Izrāde video formātā būs pieejama vietnē “Youtube”, kā arī jauniešu teātra studijas “Kāpnes” mājaslapā. Izrāde atspoguļo skolu sistēmas traģikomisko birokrātiju 60. gadu Ņujorkā, vienlaikus atjautīgi velkot paralēles ar mūsdienu mācību procesu, kas noris pārsvarā attālināti.

Un vēl

Baltijas jūras piekrastē pie Tūjas atrasti Latvijas dabai neraksturīgie dubļu krabji. Tie līdz Latvijai, visticamāk, nonākuši ar kuģu balasta ūdeņiem vai apaugumiem. Dubļu un cita veida krabji jūras krastā paretam manīti arī iepriekš. Lai arī krabji Latvijas ūdens faunai nav raksturīgi, speciālisti skaidroja, ka tas nav arī pārsteigums. Tāpat arī speciālisti novērojuši, ka Latvijā dubļu krabīši jau vairojas, taču pagaidām vēl ne tādā daudzumā, lai kaitētu vietējai videi.