Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 2.oktobrī

02 oktobris 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Sākta izmeklēšana par informācijas noplūdi no iekšējās NBS apziņošanas sistēmas; Vai Lielbritānijas premjerministrs radis risinājumu Īrijas robežjautājumam? un Kādu laiku sinoptiķi prognozē nedēļas nogalē?

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sākuši izmeklēšanu par informācijas noplūdi no iekšējās NBS apziņošanas sistēmas. Visdrīzāk informācija no apziņošanas sistēmas ir apzināti nopludināta, nevis kļūdaini izsūtīta. Nopludinātās īsziņas nesatur klasificētu informāciju, bet tām ir ierobežotas pieejamības statuss. Patlaban ir sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādā veidā informācija ir nopludināta un, vai atbildīgo amatpersonu rīcība ir vērojamas nolaidības pazīmes.

Satiksmes ministrija kā VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto Latvijas valsts ceļi valdes locekli Edgaru Strodi. Lēmums pieņemts vakar ārkārtas akcionāru sapulcē un stājās spēkā ar tā pieņemšanu.

Šai koalīcijai ir izredzes nodzīvot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, vakar uzrunā Ministru kabinetam atzina Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atzina, ka esošā koalīcija ar piecām partijām sākotnēji šķita neiespējama, tomēr tā tika izveidota. Levits arī aicināja partijas ņemt to vērā un atvieglot valdības darbu, izvēloties mērenāku retoriku un mazāk skatīties uz pirmsvēlēšanu laikā dotiem populistiskiem solījumiem.

Latvijas delegācija kā vienīgā no Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas dalībvalstīm, solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumam, nepiedalīsies šīs sesijas plenārsēdēs, taču turpinās aktīvu darbu politiskajās grupās un komitejās. Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas delegāciju pārstāvji vienojušies, ka boikotēs arī organizācijas 70.gadadienai veltītos svinīgos pasākumus.

Turpinām ziņas ar ārvalstu vēstīm

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piedāvā uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas izveidot buferzonu. Īpašos centros būtu iespējams veikt muitas procedūras, neatjaunojot reālu stingro robežu. Šādu informāciju, atsaucoties uz neoficiāliem britu valdības dokumentiem, publiskojuši Īrijas mediji. Šīs ziņas izraisījušas satraukumu Īrijas politiskajās aprindās, taču britu premjerministrs šo informāciju nosaucis par nepatiesu.

Jaunieša sarīkotā uzbrukumā koledžā Kuopio, Somijas vidienē, gājis bojā viens cilvēks un desmit ievainoti, ziņo vietējie mediji un policija. Tehniskā koledža atrodas iepirkšanās centra "Herman" telpās, tāpēc sākotnēji tika ziņots, ka incidents noticis lielveikalā. Policija paziņoja, ka, pārmeklējot koledžas telpas, tika atrasts viens bojāgājušais. Vēl desmit cilvēki guvuši ievainojumus, divi no tiem nopietnus. Ievainots arī uzbrucējs.

Desmitiem cilvēku ievainoti, vismaz divi ir kritiskā stāvoklī pēc vardarbīgām sadursmēm Honkongā dienā, kad Ķīna atzīmē komunistiskās valsts dibināšanas 70. gadadienu. Vakar - Komunistiskās Ķīnas dibināšanas 70. gadadienā - Honkongā desmitiem tūkstoši protestētāju, neskatoties uz varasiestāžu aizliegumu izgāja ielās uz demonstrācijām, kuras iesauktas par „Sēru dienas” protestiem. Policija pūļus mēģināja izklīdināt ar asaru gāzi, gumijas lodēm un ūdens lielgabalu.

Krievijā reibinošo dzērienu patēriņš joprojām ir liels, taču no 2003. līdz 2016.gadam tas sarucis par 43%, turklāt pārmaiņas alkohola lietošanā palīdzējušas kāpt arī paredzamajam dzīves ilgumam, tā pavēstījusi Pasaules Veselības organizācija, kas vakar publiskojusi pētījumu. Tajā secināts, ka gadā krievi patērē 11 līdz 12 litrus tīra etanola, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Vienlaikus minētais patēriņa kritums laika posmā no 2003.gada ir ievērojami samazinājis iedzīvotāju mirstību.

Un vēl

Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs vēsāks, un brīvdienu naktīs lielākajā Latvijas daļā atgriezīsies sals. Brīvdienās vējš iegriezīsies no ziemeļiem, tas joprojām būs lēns, tomēr ienesīs aukstāku gaisa masu. Atkal bieži būs miglains, vietām veidosies arī sarma, bet daudzviet Kurzemē un Vidzemes rietumos gaidāmi nokrišņi, ko radīs virs relatīvi siltajiem jūras un līča ūdeņiem izveidojušies mākoņi. Gaidāms īslaicīgs lietus, iespējama krusa un slapjš sniegs.
Brīvdienu naktīs temperatūra noslīdēs līdz 0..-4 grādiem. Nākamās nedēļas sākumā vēl saglabāsies vēss laiks, bet pēc tam temperatūra sāks paaugstināties.

Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

26. septembrī notikušajā Preiļu novada domes sēdē notika balsojums par jauno domes izpilddirektoru. Domes sēdē piedalījās 14 deputāti, un visi vienbalsīgi par Preiļu novada domes izpilddirektoru ievēlēja Aldi Džeriņu. Viņa kandidatūra izpilddirektora amatam tika izvēlēta konkursa kārtībā. Amata konkursā piedalījās 5 pretendenti, pēc pamatkritēriju izvērtēšanas uz konkursa otro kārtu komisija aicināja divus pretendentus, kuri atbilda konkursa nolikuma prasībām. Izvērtējot abas kandidatūras, komisija pieņēma lēmumu, ka vispiemērotākā izpilddirektora amatam ir Alda Džeriņa kandidatūra.

Septembra domes sēdē deputāti apstiprināja Preiļu novada domes atbalstāmo profesiju sarakstu 2019./2020. mācību gadam. Preiļu novada pašvaldības stipendiju piešķiršanai šajā mācību gadā tiks atbalstītas trīspadsmit profesionālās studiju specialitātes: radiologs, rehabilitologs, dietologs, klīniskais psihologs, endoskopists, oftalmologs, pediatrs, anesteziologs-reanimatologs, ķirurgs, māsa, audiologopēds, radiologa asistents un vecmāte.

Preiļu novada dome aicina iedzīvotājus, iestādes un organizācijas iesniegt priekšlikumus Preiļu novada iedzīvotāju apbalvošanai ar pašvaldības Atzinības rakstiem Latvijas Republikas proklamēšanas 101. dzimšanas dienas pasākumā. Atbilstoši noteikumiem iesniegumus ar ierosinājumiem apbalvošanai Preiļu novada domes apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā var iesniegt līdz 11. oktobrim. Iesniegtos ierosinājumus deputāti izskatīs domes sēdē, lemjot par katru izvirzīto kandidātu atsevišķi. Apbalvojumi iedzīvotājiem tiks pasniegti Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumā Preiļos 18. novembrī. Plašāka informācija pieejama Preiļu novada domes mājaslapā preili.lv

Preiļu novada Labklājības pārvalde jau vairākus gadus organizē vienreizējā materiālā pabalsta piešķiršanu Preiļu novada teritorijā deklarētam pirmās un otrās grupas invalīdam, vientuļajam pensionāram, kuram nav likumīgo apgādnieku, kā arī politiski represētai personai. Lai atvieglotu minētā pabalsta izmaksas administrēšanu, iespēju robežās ikvienu, kas atbilst kādai no augstāk minētajām iedzīvotāju grupām, aicina iesniegt informāciju par norēķinu konta numuru bezskaidras naudas darījumiem.

Un vēl par pasākumi novadā

6. oktobrī Preiļu kultūras namā grupa “Baltie Lāči” koncertprogrammā “Pamet skumjas, pamet nievas…”. Grupa “Baltie Lāči” ir izveidojusi jaunu koncertprogrammu ar Broņislavas Martuževas dzeju un dziesmām “PAMET SKUMJAS, PAMET NIEVAS…”, kas apvieno jau tautā sen pazīstamās dziesmas – “Pacel glāzi priekā”, “ Zvaigžņu strēlnieks”, Dzīve sauc”, “Bruoļeit” un vēl daudzas mazpazīstamākas dziesmas. Kā neatņemama koncerta sastāvdaļa ir Martuževas dzeja, kas caurvijas visam koncertam.

* Uzņēmēju saruna oktobrī - Aijas un Jura Zīmeļu stāsts par mazā biznesa attīstību. Tiekšanās 8. oktobrī pulksten 15.00 Preiļos, Ziedu ielā 12. Vēlama pieteikšanās pa tālruni 26636243, zvanot Inetai Liepniecei.

* 9. oktobrī Ārdavas saieta namā Veselības profilakses diena. Plkst. 12:00 reģistrācija, Plkst. 12:00-17:00 veselības rādījumu mērījumi: asinsspiediens, ķermeņa masas indekss, cukura līmenis asinīs. Jautājumi ārstniecības speciālistiem. Plkst. 14:00-15:00 tikšanās ar neirologu Dr.Valdi Katkeviču un lekcija “Riski un ietekmes faktori – insults”. Dalība pasākumā un mērījumu veikšana – bez maksas.

* 9. oktobrī plkst. 17.00 Preiļu novada Kultūras centrā izcilā komponista Jāņa Ivanova piemiņas pasākums.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Palielina azartspēļu nodokli; Par mazgadīgu meiteņu pamudināšanu iesaistīties seksuāla rakstura darbībās aiztur jaunieti; un Antarktīdā no Emirejas šelfa ledāja atdalījies milzīgs aisbergs.

Latvija ir tuvu situācijai, kad aizbraucēju un remigrējušo cilvēku skaits būs līdzīgā pozīcijā, tiekoties ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienību paudis Valsts prezidents Egils Levits. Tiekoties ar ārvalstu latviešiem, prezidents uzsvēra, ka darbaspēka trūkums Latvijā, pakāpenisks algu pieaugums, kā arī “Brexit” ir daži no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina remigrāciju uz Latviju. Levits arī pauda prieku, ka cilvēki atgriežas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu un sportistu sagatavošanai vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā novirzīs papildu 124 tūkstoši 500 eiro. Izstrādātais priekšlikums paredz precizēt valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu īstenošanai.

Ministru kabinets atbalstījis Finanšu ministrijas rosinātos grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz ar nākamo gadu celt azartspēļu nodokli. Patlaban spēkā esošajā regulējumā nodokļa likme azartspēļu automātiem par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu par kalendāro gadu ir 4 tūkstoši 164 eiro, bet ar nākamo gadu tās būs 6 tūkstoši eiro.

Dailes teātrī tiks veidota pagaidu mākslinieciskā padome, kas pildīs līdzšinējā teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora Dž. Dž. Džilindžera pienākumus. Teātra direktors Andris Vītols aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāda pagaidu padome tiks izveidota, kuras sastāvā varētu būt pats Vītols, teātra repertuāra padome, kurā ietilpst pārstāvji gan no administrācijas puses, gan aktieru puses un direktors plāno iesaistīt arī režisorus.

Turpinām ziņas

Aizdomās par mazgadīgu meiteņu vecumā no 8 līdz 13 gadiem pamudināšanu iesaistīties seksuāla rakstura darbībās un pornogrāfiska materiāla izgatavošanā, aizturēts kāds 1998. gadā dzimis vīrietis, informēja policija. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kopumā no 2018.gada oktobra līdz šī gada martam vīrietis izvērsa sarakstes ar vairāk nekā 100 mazgadīgām un nepilngadīgām meitenēm vecumā no 6 līdz 15 gadiem. Lielākā daļa no uzrunātajām meitenēm noraidīja vīrieša piedāvājumu, tomēr sešas mazgadīgas meitenes, vecumā no astoņiem līdz 13 gadiem, iekrita viņa lamatās. Policija vīrieti aizturējusi un viņš atzīts par aizdomās turēto par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pavešanu netiklībā.

Vairāki iedzīvotāji savos e-pastos saņemuši krāpnieciska rakstura ziņu ar aicinājumu pārbaudīt savu bankas kontu, ko sūtījusi it kā “SEB Latvia”. Valsts policija norāda, ka banka šādus e-pastus nav sūtījusi un norāda, ka saņemot šādu e-pastu, jāsazinās ar banku.

Un vēl

Antarktīdā no Emirejas šelfa ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmēros ir pielīdzināms Londonas teritorijai, vēsta CNN. Milzīgais aisberga gabals ir lielākais, kāds atdalījies no ledāja šajā gadsimtā. Ledus gabals aptver platību, kas ir aptuveni tūkstoš 636 kvadrātkilometri liela un tā svars sasniedz 315 miljardus tonnu. Tā kā milzīgais ledus gabals rada bīstamību kuģošanai, tiek izsekots tā pārvietošanās virziens.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Sabiedrību aicina ziņot par ieroču īpašnieku atkarībām; Par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus; un Rumānijā, lai ierobežotu lāču uzbrukumus, tiks atļautas šo dzīvnieku medības.

Partijas neformāli ir sākušas apspriest pretendentus Latvijas Bankas prezidenta amatam, kurā Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies 21.decembrī, tomēr pagaidām partijām ir vēlme to nedarīt publiski, raksta Latvijas Avīze. Vairāki politiķi uzskata, ka par Latvijas bankas prezidentu valdības partijām vajadzētu vienoties oktobrī, bet, cituprāt, vispirms Saeimai jāizvēlas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un tikai tad jāuzsāk minētā diskusija. Kā iespējamie kandidāti minēti Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Latvijas bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps, kā arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze.

Ieroču atļauju izsniegšana Latvijā tiek stingri kontrolēta. Lai to iegūtu, cilvēkam ir jāiziet daudz pārbaužu. Tomēr ne visus gadījumus var izkontrolēt. Par to liecina gadījums Madonas novadā, kad ieroča īpašnieks nošāva divus kolēģus un vēlāk aizturēšanas izolatorā izdarīja pašnāvību. Šādu gadījumu novēršanā jāiesaistās arī sabiedrībai, ziņojot par šaujamieroča īpašnieka atkarībām. Pašlaik Latvijā ir 32 tūkstoši 481 ieroču īpašnieks. Šaujamieroču kopskaits ir vairāk nekā 70 tūkstoši. Lielākā īpašnieku grupa ir mednieki.

Latvijā vēža ārstēšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā tika atvēlēts otrs mazākais finansējums Eiropā - vēl zemāks tas bija vienīgi Rumānijā, liecina jaunākais Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas ziņojums, kurā iekļauti dati par veselībai atvēlētiem līdzekļiem 31 valstī. Vidēji Eiropā viena vēža slimnieka ārstēšanai gadā valsts atvēl 188 eiro, bet Latvijā šī summa ir 80 eiro. Arī Baltijas līmenī Latvija pēdējo gadu laikā vēža pacientu zālēm atvēlējusi ievērojami mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Turpinām ziņas

Prasību, kurā tiek prasīta 20 tūkstoši eiro morālā kaitējuma atlīdzināšana par 2013.gadā Jaunjelgavas vidusskolā divu piektās klases skolēnu pastrādāto pirmklasnieka piekaušanu, tiesa turpinās skatīt nākamgad. Lai arī tiesa abas puses mēģina samierināt, izlīgums lietā nav panākts, un lietas izskatīšana tika atlikta. Plānots, ka lietas izskatīšana turpināsies 2020.gada 30.janvārī.

Par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus, paredz vakar Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Tūrisma likumā. Ministrija skaidro, ka tūristu mītnes definīcijas paplašināšana sekmēs vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus starp dažāda veida tūristu mītnēm un sakārtos sadarbības ekonomikas komercdarbības jomu, kā arī mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi precīzāku statistikas datu uzskaitei par tūristu galamērķiem un tajos pavadīto laiku. Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.

Un noslēgumā kāda ārvalstu vēsts

Rumānijas parlamentā jau tuvākajā laikā apstiprinās likumprojektu, kas valstī piecus gadus atļaus lāču medības. Valdošo partiju pārstāvji to pamato ar dzīvnieku nodarīto būtisko kaitējumu lauksaimniekiem. Zinātnieki informēja, ka pasaulē kopumā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši brūno lāču, un 7 tūkstoši no tiem mīt Rumānijas Karpatu reģionā. Tā ir lielākā šo dzīvnieku populācija Eiropā. Eksperti uzskata, ka patlaban apgabalā, kas piemērots aptuveni 156 lāču dzīvei, mitinās gandrīz piecas reizes vairāk dzīvnieku. Tāpēc lāči spiesti meklēt pārtiku apdzīvotajās vietās un bieži redzami uz ceļiem un kalnu kūrortos. Pieaudzis arī uzbrukumu skaits cilvēkiem, jo daudzi tūristi vēlas dzīvniekus pabarot, nofotografēt vai nofilmēt un nonāk ļoti tuvu tiem.