Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 26.septembrī

26 septembris 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimā šaubās par VID ieceri automātiski sodīt nodokļu nemaksātājus; Jēkabpili šodien apmeklēs Lielbritānijas vēstnieks Latvijā; un Brīdina, ka daļa no ledāja uz Monblāna varētu sagrūt.

Saeimas deputātiem ir bažas par nodokļu nemaksātāju automātiskas sodīšanas atbilstību Satversmei. VID rosina noteikt administratīvo sodu 25 eiro apmērā, ja deklarācijas iesniegšana tiek kavēta no trim līdz desmit dienām, no 11 līdz 20 dienām sods būtu 75 eiro, no 21 līdz 30 dienām - 155 eiro, bet vairāk par 30 dienām - 285 eiro. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe atzina, ka viņas vadītajā komisijā vislielākās diskusijas bijušas par automātisku soda piemērošanu, jo bažas radījis fakts, ka automātiski piemērojot administratīvo atbildību, netiktu ņemts vērā sodītās puses subjektīvais skaidrojums.

Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātā jaunā Sabiedriskā konsultatīvā padome izvēlējusies savus jaunos vadītājus. Par konsultatīvās padomes Sabiedriskā pasūtījuma apakšpadomes līdzpriekšsēdētāju ievēlēta nodibinājuma Fonds Nāc līdzās pārstāve Sarma Freiberga, par vietnieci – biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse pārstāve Zaiga Pūce. Savukārt par Nozares attīstības apakšpadomes līdzpriekšsēdētāju ievēlēta biedrības Par legālu saturu pārstāve Dace Kotzeva, bet par vietnieku biedrības Latvijas Mediju ētikas padome pārstāvis Jānis Lielpēteris.

Lielbritānijas parlaments atsācis darbu, un opozīcijas deputāti vēlas piespiest premjerministru Borisu Džonsonu pieprasīt “Brexit” datuma atlikšanu, ja netiks panākta vienošanās ar Briseli, vēl ātrāk par pašlaik paredzēto robežu 31. oktobri. Liberāldemokrātu partijas līdere Džo Svinsone paziņojusi, ka pašlaik notiek aktīvas sarunas ar citu partiju pārstāvjiem un, iespējams, rezultāti varētu būt jau nākamnedēļ.

Turpinām ziņas

Šodien vizītē Jēkabpilī viesosies Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons. Plkst.13.00 Lielbritānijas vēstnieks Jēkabpils pilsētas pašvaldībā tiksies ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu, savukārt vēlāk, plkst.16.00 Jēkabpils Tautas Namā notiks dokumentālās īsfilmas “Sabiedrotais” seanss ar Lielbritānijas vēstnieka dalību. 26 minūtes garā filma stāsta par Latvijas cīņu par neatkarību 1918. un 1919. gadā un Lielbritānijas lomu šajos Latvijas liktenim izšķirošajos notikumos. Filmu veidojusi “Studija Lokomotīve” ciešā sadarbība ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā. Pēc filmas jēkabpilieši aicināti pakavēties sarunās ar vēstnieku un vēstniecības darbiniekiem.

Latvijas iedzīvotāji labprāt regulāri iegādājas jaunu apģērbu, un apmēram trešā daļa iedzīvotājiem nevajadzīgā apģērba nonāk sadzīves atkritumu konteineros un kļūst par 3–5% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, kas nogulst poligonos, noskaidrots Latvijas Zaļā punkta aptaujā. Tāpat arī nokaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas krietni biežāk, nekā atbrīvojas no iepriekš iegādātā. Toties esošos apģērbu krājumus regulāri pārskata vien katrs desmitais. Izplatītākā prakse ir pašam nederīgo apģērbu ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%).

Un vēl

Itālijas varas iestādes slēgušas ceļus un evakuējušas kalnu reģiona mītnes pēc tam, kad eksperti brīdinājuši, ka daļa no ledāja uz Monblāna varētu sagrūt. Pastāv draudi, ka aptuveni 250 tūkstoši kubikmetri ledus varētu atdalīties no ledāja, kas atrodas uz Grandžorass (Grandes Jorasses) smailes. Tuvējās pilsētas mērs Stefano Miseroči (Stefano Miserocchi) paziņoja, ka globālā sasilšana maina kalnu. Mērs devis rīkojumus slēgt ceļus Monblāna Itālijas pusē pēc tam, kad eksperti ziņoja, ka ledājs slīd lejup ar ātrumu 50 līdz 60 centimetri dienā. Eksperti gan vērtē, ka pašlaik nav iespējams precīzi paredzēt, kad ledājs varētu sadalīties. Monblāns ir Eiropas augstākais kalnu masīvs.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Jaunjelgavas novadā notika iedzīvotāju aptauja saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Anketas aizpildīja gandrīz 400 Jaunjelgavas novada iedzīvotāju, un vairākums iebilda novada pievienošanai lielajam Aizkraukles novadam. Jaunjelgavas novada dome apkopotos rezultātus izmantos, lai turpinātu cīnīties par patstāvīgu Jaunjelgavas novadu. Ne reformas pamatojumā, ne arī vairākās tikšanās reizēs ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci domes pārstāvji nav saņēmuši konkrētu atbildi par Jaunjelgavas novada un tā iedzīvotāju ieguvumiem vai pārliecību, ka tās būs labas pārmaiņas novadam.

Krustpils novada Zīlānos, atzīmējot dzejas dienas, sāka veidot “Mazās Māras lielo notikumu parku” - iestādot pirmos četrus ozolus vietās, kur būs ieeja parkā. Ozoli ir vīrišķā spēka simbols, tāpēc lai šie koki ir kā stiprs sākums un reizē piemiņa ļoti spēcīgiem, gudriem un garīgi bagātiem Kūku pagasta iedzīvotājiem, kuriem šogad atzīmējam apaļā gadskārtas: 130 gadus atpakaļ dzimis lidaparātu konstruktors un kara lidotājs, balonlidotājs un fizisko cīņu dalībnieks Kārlis Skaubītis; 120 gadu atcere aktierim, dramaturgam Jānim Lejiņam; 110 gadi kopš dzimis zirgkopības speciālists, publicists Vilis Stukuls; un 100 gadu atcere akmeņkalim Laimonim Blumbergam.

Pasaules Dabas Fonds, sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, rīko konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” apbalvošanas pasākumu. Tā laikā būs iespējams iepazīties ar inovatīviem veidiem, kā lauksaimnieki var samazināt Baltijas jūras piesārņojumu. Šogad, kā Latvijas uzvarētājs izvēlēts Rihards Kadirovs, un viņa saimniecība “Jaunozoli”, Salas novada Salas pagastā. Rihards tika izvēlēts kā uzvarētājs, jo izmanto inovatīvu pieeju lauksaimniecībai, mazinot tās ietekmi uz apkārtējo vidi. Viena no metodēm, ko Rihards izmanto - ‘strip-till’ jeb vienu no bezaršanas metodēm. Izmantojot šo metodi, viņš ievērojami mazinājis barībvielu noplūdi Latvijas ūdeņos.

Turpinām ziņas

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika ikgadējā Ekoskolu apbalvojumu piešķiršana. Aknīstes vidusskola bija to laimīgo 129 Latvijas skolu vidū, kas saņēma prestižo starptautisko Zaļo karogu. Zaļais karogs otro gadu pēc kārtas plīvos pie Aknīstes vidusskolas! Pedagogi un skolēni atzīst, ka dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums skolas kolektīvam.

No 1. oktobra vairākos SIA “Jēkabpils autobusu parks” apkalpotajos maršrutos noteiktas izmaiņas. Maršruta Daugavpils–Preiļi reisos tiks samazināts to izpildes laiks, tādējādi pasažieriem būs jāpavada mazāk laika ceļā. Savukārt, lai Viesītes novada skolēniem būtu iespēja nokļūt izglītības iestādēs un pēc tam – atpakaļ mājās, izmaiņas veiktas maršrutā Jēkabpils–Brodi, Viesīte–Sauka–Lone, Viesīte–Lone, Viesīte–Gāršas–Kalna Dambrāni–Viesīte, Viesīte–Lone–Sauka–Viesīte un Viesīte–Vārnava–Sunākste–Viesīte. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus sekot līdzi maršrutu izmaiņām.

Un vēl

Šodien, pulksten septiņos vakarā Jēkabpils novada Zasā norisināsies koncerts-konkurss “Atnāc ar savu dziesmu”. Kā jau ierasts, piedalīties var ikviens, neatkarīgi no vecuma un muzikālās pieredzes. Konkurss norisināsies Zasas kultūras namā.

Savukārt rīt, 27. septembrī pulksten vienos dienā Zasas kultūras namā notiks ikgadējā Jēkabpils novada Senioru pēcpusdiena. Pasākuma īpašie viesi – grupa “Rumbas kvartets”.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Saeima apstiprina Nacionālās drošības koncepciju; Jēkabpils pilsētas pašvaldība turpmāk sadarbības līgumus slēgs ar katru nevalstisko organizāciju individuāli; un Aktualizējies jautājums par viena un divu centu monētu nepieciešamību naudas apritē.

Saeima sēdē šodien apstiprināja valdībā šonedēļ akceptēto nacionālās drošības koncepciju, kas vēlāk kalpos par pamatu Nacionālās drošības plāna izstrādei. Koncepcija aptver informāciju par dažādiem draudiem, ar ko jārēķinās valstij, ieskaitot bruņotus draudus, uzbrukumus kiberdrošībai un terorismu. Koncepcijā, ko sadarbībā ar vairākām ministrijām veidojis Valsts drošības dienests, izcelti kopumā septiņi draudu veidi. Nacionālās drošības koncepcija top reizi četros gados katra Saeimas sasaukuma pirmajā darbības gadā.

Latvijas medicīnas sistēma darbojas kā biznesa mašīna, par katru konsultāciju valsts vai arī cilvēks samaksā, un tas ir galvenais, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" paudis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Viņš uzsver, ka medicīnā pašlaik līdzīgi kā būvniecībā darbojas tāds kā kartelis. Svarīgāk par pacientu ir naudas pelnīšana. Skride arī piebilst, ka, lai gan nākamgad veselības nozarei piešķirti vien papildu 50 miljoni eiro, jāatceras, ka veselības nozares kopējais finansējums ir vairāk nekā viens miljards eiro.

Turpinām ziņas

Zemkopības ministrija plāno nākamgad novirzīt 4 miljonus eiro, lai atbalstītu mazo lauksaimniecības produkcijas ražotājus, kuriem lauksaimniecība pat var nebūt pamata ienākumu avots. Atbalstu varētu saņemt tie, kas dzīvo un ir deklarēti laukos, kuriem ir vismaz viens liellops vai kuri apstrādā vismaz 0,3 hektārus zemes. Maksimāli pieejamais atbalsts būtu tūkstoš 250 eiro, informēja ministrs. Pēc ministrijas aplēsēm atbalstu varētu saņemt 15 tūkstoši mazo lauksaimnieku.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība turpmāk slēgs sadarbības līgumus ar katru nevalstisko organizāciju, kas vēlas sadarbību, nevis kā līdz šim, kad līgums tika slēgts ar biedrību apvienojošo norganizāciju Jēkabpils NVO resursu centru. Tiekoties ar žurnālistiem preses konferencē Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola skaidroja, ka līdzšinējā kārtība ir sevi izsmēlusi. Pilsētas nevalstiskās organizācijas ir izaugušas, attīstījušās, guvašas pieredzi projektos un katrai no tām ir savas vajadzības, mērķi un darbības virzieni. Tāpēc turpmāk pašvaldības sadarbība ar nevalstisko organizāciju sektoru būs balstīta uz individuālu pieeju katrai organizācijai. Pašvaldībā ir sagatavots sadarbības līguma projekts, kas nosūtīts biedrībām, kuras jau iepriekš sadarbojas ar pašvaldību. Tagad aicinātas arī citas nevalstiskās organizācijas vērsties Jēkabpils pilsētas pašvaldībā pie domes priekšsēdētāja vietnieces Kristīnes Ozolas, lai izrunātu turpmākās sadarbības iespējas un noslēgtu sadarbības līgumu.

Un vēl

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 1 un 2 centu monētas ir izņemamas no apgrozības, liecina Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars. Puse aptaujāto ir par 1 un 2 centa monētu atstāšanu apgrozībā, bet 41% ir pret to. Latvija Bankā norāda, ka tādas valstis kā Somija, Nīderlande, Beļģija un Īrija ieviesušas pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumus, kas arī samazinājis 1 un 2 centu apjomu apgrozībā. Latvija Banka uzsver, ka tas nenozīmē, ka veiklos cenas pieaugušas. Noapaļota tiek cenu zīmē norādītā pirkuma gala summa. Ja summa beidzas ar 1 vai 2, 6 vai 7, tā tiek noapaļota uz leju, ja ar 3 vai 4, vai 8 vai 9 – uz augšu. Tieši naudas lietotājiem – iedzīvotājiem, tirgotājiem, arī bankām – jāsniedz savs vērtējums, kāds būtu Latvijas specifikai labākais monētu nominālvērtību dalījums, lai padarītu naudas apriti ātrāku, ērtāku, drošāku un galu galā arī lētāku.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Sabiedriskajai apspriešanai nodos Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gada; Ugunsdzēsēji aicinaiztīrīt dūmvadus; un Raiņa muzejs Tadenava aicina bērnus uz radošo darbnīcu.

Nacionālās attīstības padomes sēdē tika izskatīta un atbalstīta Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam 1. redakcija, kas tālāk tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai. Plāns izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Plānam noteikti trīs stratēģiskie mērķi: vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret latviešu publicistu un bijušo Saeimas deputātu Visvaldi Lāci par "nacisma attaisnošanu", šodien pavēstīja komitejas oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko. Atbilstoši Krievijas Izmeklēšanas komitejas ziņām Lācis 2017.gadā atkārtoti izdevis grāmatu "Latviešu leģions patiesības gaismā". Komiteja uzskata, ka tādējādi Lācis attaisno kara noziegumus pret mierīgajiem iedzīvotājiem, ko pastrādājuši Vācijas bruņo spēku Latviešu SS leģiona sastāvā ietilpušie policijas bataljoni.

No ārvalstīm pien;akusi sēru vēsts. 86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam. Ģimene vēsta, ka prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts. No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs. Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Turpinām ziņas

Pēc siltās vasaras laiks ir kļuvis ievērojami vēsāks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieredze rāda, ka rudenī pieaug to ugunsgrēku skaits, kas saistīti ar nepareizu apkures iekārtu lietošanu un netīrītiem dūmvadiem. Šogad līdz 1. septembrim šādos ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši jau 12 cilvēki, 21 cilvēks ir cietis un sadegušas 60 ēkas. Pirms apkures sezonas sākuma VUGD atgādina, ka ir jāpārbauda apkures ierīces, jāuzstāda dūmu detektors.

Jēkabpils novada Dunavas pagastā pabeigta meliorācijas sistēmas pārbūve un atjaunošana. Veikta apauguma novākšana 8.69 hektāru platībā. Būvnieki pārtīrīja grāvju gultnes vairāk nekā 12,6 kilometru garā posmā, ierīkoja videi draudzīgus meliorācijas sistēmas elementus. Veikta caurteku demontāža, būve un remonts, kā arī izteku sakārtošana. Būvdarbus veica pilnsabiedrība “Meliorācija priority”. Projektu finansēja Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Jēkabpils novada pašvaldība. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 281,7 tūkstoši eiro.

Un vēl

Raiņa muzejā "Tadenava" sestdien, 28.septembrī plkst. 13.00 aicina uz mākslas/dzejas darbnīcu! Raiņa dzejoļos ir lietoti vārdi, kuru nozīmi bērni mūsdienās, iespējams, nezina, arī sadzīviskie notikumi un to uztvere bieži var likties sveši un nesaprotami. Kopā ar mākslinieci Ilzi Aulmani radošajā darbnīcā bērniem būs iespēja iepazīties ar dažiem, iespējams, viņiem neparastiem vārdiem, kas lietoti Raiņa dzejā. Piemēram, mantelis, vizot, kamzolis, incis, pērklītis, cilinders, ripss, moareja, salums, dairs, nebēdnis, mērkaķis un citi. Kopīgi zīmētm, kādus neparastus tēlus, ko šie vārdi
uzbur mūsu iztēlē.