Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 11.jūlijā

11 julijs 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA "Skonto Būve" tiesā mēģina piedzīt no Latvijas Universitātes vairāk nekā pusotra miljona eiro; Černobiļā oficiāli atklāts jaunais kupols pār avarējušo AES; un Korupcijā apsūdzētā Baiba Broka nāk klajā ar paziņojumu.

SIA "Skonto Būve" tiesā mēģina piedzīt no Latvijas Universitātes (LU) miljhons 655 tūkstoši 441 eiro saistībā ar universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jeb Dabas mājas būvniecības iepirkumu. Pirmās instances tiesa jau divas reizes šo prasību ir noraidījusi, bet uzņēmums šo spriedumu ir pārsūdzējis Augstākajā tiesā. Pagaidām nav zināms, vai un kad tā šo pieteikumu skatīs. "Skonto Būve" prasība balstīta uz to, ka 2016.gadā Augstākā tiesa atzina, ka Dabas mājas iepirkumā tika pieļauti pārkāpumi. Attiecīgi uzņēmums uzskata, ka tam ir radušies zaudējumi.

Mājokļu cenas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 7,1%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat vakar publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm. Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+11,3%), Čehijā (+9,4%), Portugālē (+9,2%), Slovēnijā (+8,4%) un Nīderlandē (+8,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,8%, bet Igaunijā – par 5,9%.

Eiropas Savienības dalībvalstis vakar vienojušās, ka bloka nākamā gada budžetam jābūt 153,1 miljardu eiro lielam, kas ir nedaudz mazāk nekā piedāvājusi Eiropas komisija. Sarunas par ES budžetu parasti ir visai saspringtas, jo dalībvalstu valdības tiecas tēriņus ierobežot, kamēr Eiropas Parlamenta deputāti iestājas par lielākiem izdevumiem. Sagaidāms, ka savu nostāju nākamā gada budžeta jautājumā Eiroparlaments šoreiz saskaņos oktobrī.

Turpinām ziņas

Ukraina un tās partneri no Eiropas vakar oficiāli atklāja jauno metāla kupolu, kas ieskauj Černobiļas atoemelektrostacijas (AES) katastrofā iznīcināto reaktoru. Darbs pie kupola izveidošanas turpinājies 20 gadus. Par pasaulē lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais Jaunais drošības norobežojums ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986. gada Černobiļas AES katastrofas. Būves izmaksas 1,5 miljarda eiro apmērā sedza īpašs fonds, ko izveidoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Finansējumu ieguldījušas 45 valstis. Milzīgais 108 metrus augstā kupola svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešo reizi trīs nedēļu laikā publiska pasākuma laikā redzēta trīcam, tomēr 64 gadus vecā politiķe uzstāj, ka ir “ļoti spējīga” veikt savus amata pienākumus. Merkele vakar – salīdzinoši vēsā jūlija dienā – trīcēja, kad ar ar Somijas premjerministru Anti Rinni Berlīnē sveica bruņotos spēkus. Kopumā Merkele publiski trīcam ir redzēta četras reizes. Pirmā reize bija 2017.gadā Mehiko pieņemšanā pie toreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto. Kā ziņots, politiķe neapstiprina, ka viņai būtu kādas veselības problēmas.

Un vēl

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā un vakar no izolatora atbrīvotā Latvijas Universitātes rektora vietniece Baiba Broka sociālajos tīklos publicējusi ierakstu. Viņa skaidro notikušo, uzsverot, ka informācija par viņu medijos bijusi diezgan nepilnīga un dažādi interpretēta, iespējams, informācijas trūkuma dēļ. Viņa apstiprina, ka bijusi aizturēta, uzsverot, ka tomēr ne gluži tādā interpretācijā kā tas tika un vēl joprojām tiek pasniegts. Viņa informē, ka KNAB ar viņu veicis pārrunas saistībā ar kādas personas iesniegumu. Atbildot uz jautājumiem, viņa sniegusi visu viņas rīcībā esošo informāciju, kas varētu palīdzēt izmeklēšanas procesā. Rīt preses konferencē viņa paredzējusi plašāk informēt par notikušo.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Varakļānu muižas pils šogad svin 230. gadadienu, un viens no nozīmīgākajiem svētku notikumiem ir tās sienu gleznojumu atsegšana. Pašlaik pilī strādā restauratores, kas pēta 18. un 19. gadsimtā tapušus gleznojumus, kuru autors, iespējams, bijis pils saimnieks Mihaels Borhs. Gleznojumi laika gaitā ir daudz cietuši no mitruma un remontdarbiem, jo kādreiz pilī darbojās skolas, bet tagad jau vairāk nekā 20 gadus šīs telpas izmanto novada muzejs. Varakļānu muižas pils citu vidū izceļas ar to, ka teju katrā telpā uz sienām un griestiem ir atrodami vairāk nekā divus gadsimtus seni gleznojumi, tomēr finanšu trūkuma dēļ no tiem atsegti un restaurēti vien daži.

Uz Daugavpili atvesti jauni Marka Rotko oriģināldarbi, kas nomainīs līdzšinējo ekspozīciju. Starptautiskais Marka Rotko mākslas centrs gatavojas jaunās ekspozīcijas atklāšanai rītdien, kad, klātesot Daugavpilī dzimušā, pasaules slavu ieguvušā amerikāņu abstraktā ekspresionista pārstāvja meitai Keitai Rotko-Prīzelai, ar publisku diskusiju un koncertu atklās jaunu Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīciju Latvijā.

Turpinām ziņas

Līvānu novada dome ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda projekta “Dubnas upes pieejamības nodrošināšana Līvānu pilsētas robežās un laivu ielaišanas vietu izveide” realizāciju. Projektā paredzēts izbūvēt divas laivu ielaišanas vietas Dubnas upē - Celtuves, Kurzemes ielu krustojumā un Preiļu ielas galā. Projekta kopējās izmaksas ir 50 tūkstoši eiro, Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums 34 tūkstoši 85 eiro, pašvaldības finansējums 15 tūkstoši 915 eiro. Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem jaunieši no Daugavpils, Līvānu, Preiļu un Vārkavas novadiem devās ekspedīcijā ar laivām pa Dubnu, lai izpētītu gan upi, gan tās apkārtni. Projekta “Dubnas pieRaksti” laikā tapusi filma, fotogrāfijas un lielformāta karte, un viens no projekta dalībnieku secinājumiem bija – Dubna ir ļoti piemērota upe laivošanai.

Zemgales plānošanas reģions aicina vasaru izmantot ceļojumam pa jauno kultūras tūrisma maršrutu “Baltu ceļš”. Maršruts veidots trīs lokos – kuršu, zemgaļu un sēļu, ietverot senās dzīvesvietas, pilskalnus, nozīmīgāko kauju vietas, svētvietas un mitoloģijas objektus, muzeju arheoloģiskās ekspozīcijas un izglītojošās programmas, amatniecības centrus un darbnīcas. Maršruta kopgarums Latvijas un Lietuvas teritorijā ir 2 tūkstoši 145 kilometri. Sēlijas pusē ievērības vērts ir Sēlpils, Stupeļu un Dignājas pilskalns, Meļķitāru Muldakmens, Saltupju svētavots, Jākabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa “Sēļu sēta”, Viesītes muzejs “Sēlija”, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”, Latvijas Biškopības muzejs Vecbebros, Amatniecības centrs “Rūme” Zasā, biedrības “Baltaine” radošā māja Koknesē un vēl citi seno sēļu dzīvesveida un tradīciju atspulgi.

Jēkabpils novada Ābeļu pagastā notiek vairāku pārvaldes telpu pārbūve par bērnudārzu. Būvdarbu kopējās izmaksas bez PVN ir 145 tūkstoši 328 eiro. Pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām tiek pārbūvētas telpas ēkas pirmajā stāvā, ziemeļu pusē: kādreizējais bērnu dienas centrs, sporta pasākuma organizatora un sociālā dienesta noliktavas, darba aizsardzības speciālista kabinets un lauku attīstības konsultanta kabinets. Tiek mainīts sienu izkārtojums, izbūvētas jaunas tualetes, veikta siltināšana un daudzi citi darbi. Darbus veic SIA “BK MĀJA” un tos paredzēts īstenot līdz 26. augustam. Pašvaldība aicina vecākus pieteikt bērnus vecumā no pusotragada, plānots, ka bērnudārzs darbu sāks no 1.septembra.

Un vēl

Alternatīvais kamermūzikas festivāls “Sansusī” šogad notiks augusta otrajā nedēļas nogalē, 9. - 11.augustā Aknīstes novada Susējā. Tajā līdzās akadēmiskajai un pasaules mūzikai varēs apmeklēt arī teātra un dejas izrādes. Festivāla īpašo noskaņu rada laikmetīgās mākslas parādību un dabas ciešā mijiedarbe. Arī šogad festivāla rīkotāji programmā iekļāvuši līdz šim nebijušus notikumus. Viens no tiem ir “TAAT” (“Theater as Architecture, Architecture as Theater”) kompānijas dramaturģiskās arhitektūras performance “HALL07”, kurā skatītāji pieredzēs telpu kā teātra notikumu. Savukārt mākslinieki no Nīderlandes sadarbosies ar apmeklētājiem virtuālās realitātes darbnīcā, skenējot festivāla teritoriju iekļaujošo mežu. ““Sansusī” ir alternatīvais kamermūzikas festivāls, taču katru gadu programmā nāk pa kādam žanram klāt. Vienu gadu tas bija laikmetīgais cirks, citu gadu - laikmetīgā deja, šogad tā ir telpas dramaturģija.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Konkurences padome tur divus būvmateriālu tirgotājus aizdomās par karteli iepirkumos Latgalē; Rosina ieviest iespēju pašvaldībām iesaistīties reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu līdzfinansēšanā; un Beidz ražot slaveno «Vokswagen» «vabolīti».

Vakar Konkurences padome veica nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju divos būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumos. Inspekcija veikta aizdomās par piedāvājumus saskaņošanu vairākos publisku personu rīkotos iepirkumos Latgalē. Konkurences padomē informēja, ka izmeklēšanas darbības veiktas, jo iestādes rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka procesā iesaistītie uzņēmumi ir īstenojuši smagāko konkurences tiesību pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos. Konkurences padome atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmumu vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu. Konkurences pārkāpumu izmeklēšana var ilgt līdz diviem gadiem.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro atlaistā "Latvenergo" padome, iespējams, traucējusi gāzes un vēja parku lobijam, šodien vēsta žurnāls "Ir". Intervijā žurnālam bijušais "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un padomes loceklis Andris Liepiņš atzina, ka ir gandarīti par paveikto un neizprot ar diezgan baltiem diegiem sašūto kritiku, kas izskanējusi publiski. Tāpat viņi pieļauj, ka "ministra kungs vēlējies novērst sabiedrības uzmanību no tā, ka neizdevās turpināt sākto reformu OIK samazināšanā".

Turpinām ziņas

Satiksmes ministrija (SM) rosina ieviest iespēju pašvaldībām iesaistīties reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu līdzfinansēšanā, liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Likumprojekts paredz noteikt valsts garantēto pakalpojumu apmēru dotējamo maršrutu segmentā, komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu veidošanas iespējas, pasūtītāja tiesības ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos un iespēju pašvaldībām iesaistīties sabiedriskā transporta pakalpojumu līdzfinansēšanā. Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.

Iecerēts, ka jau šonedēļ varētu tikt izsludināts iepirkums par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu reģionos ar autobusiem laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Sabiedriskā transporta padomē apstiprinātajā konkursa dokumentācijā kā galvenie vērtēšanas kritēriji noteikti pakalpojuma kvalitāte, iespēja izpildīt valsts noteikto maršrutu apjomu, kā arī pakalpojuma izmaksas. Plānotā konkursa nosacījumus neatbalsta Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, paužot bažas, ka nākotnē sabiedriskais transports iedzīvotājiem novados un lauku apvidos kļūs arvien nepieejamāks.

Jau ziņots, ka koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls būs dzelzceļš, savukārt autobusi šos pārvadājumus papildinās. Savukārt reģionos, kur uz vienu kvadrātkilometru ir mazāk par četriem iedzīvotājiem, iecerēts nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu. Plānots, ka valsts dotēto maršrutu tīklu iedalīs 16 daļās un vienam pārvadātājam būs iespēja apkalpot 15 miljonu kilometru gadā garu maršrutu tīklu. Iepirkumu plānots izsludināts tuvāko dienu laikā, un rezultāti būs zināmi līdz gada beigām.

Šī gada pirmajā pusgadā valsts SIA "Autotransporta direkcija" veikusi tūkstoš 156 pārbaudes autobusos un vilcienos, kas ir par 90% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Pārkāpumi konstatēti 5,5% gadījumu. Izplatītākie ir biļešu tirdzniecības pārkāpumi. Pasažieri tiek aicināti rūpīgi pārbaudīt izsniegtajā biļetē norādīto informāciju par gala pieturvietu. Ja tiek konstatēti gadījumi, kad autovadītājs nav rīkojies godprātīgi attiecībā uz biļešu izsniegšanu, direkcija aicina sniegt informāciju, zvanot jebkurā diennakts laikā kontrolieriem pa tālruni 27776621 vai rakstot uz e-pastu info@atd.lv.

Un vēl

Rūpnīcā Meksikā beidz ražot leģendāro “Volkswagen Beetle” automašīnu jeb tautā saukto Volkswagen vabolīti. Pēdējo auto nepārdos, bet novietos vietējā muzejā. Pēdējā samontētā automašīna ir 1938. gadā Vācijā radītās automašīnas modernizēta versija. Vēsturisko auto ražoja līdz 2003. gadam, un tā kļuva par pasaulē visvairāk pārdoto mašīnu. Savukārt mūsu gadsimta sākumā inženieri modeli modernizēja, bet saglabāja tā pazīstamo formu.
Autobūves eksperti arī informēja, ka rūpnīca Meksikas pilsētā Pueblā bija pēdējā, kas pārtrauca ražot klasisko modeli, un bija pēdējā, kas ražoja modernizēto versiju. Notikums tiek vērtēts kā noteiktas autobūves ēras beigas.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils tirgū ar suiņa palīdzību atrod nelegālo alkoholu un cigaretes; mežos ir sācies sēņu laiks; un Jūlija pirmā dekāde Latvijā bijusi viena no aukstākajām novērojumu vēsturē.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijas izsaukušas Krievijas vēstniecības pārstāvjus un izteikušas protestu pret Maskavas plāniem 22.septembrī ar uguņošanu atzīmēt Baltijas «atbrīvošanu» no vācu karaspēka 1944.gadā. Igaunijas Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecības pārstāvi izsauca jau 10.jūnijā, lai izteiktu nepatiku pret Maskavā plānotajām svinībām. Lietuva un Latvija Igaunijas piemēram sekoja šodien, 11.jūlijā. Krievijas pārstāvim tika paskaidrots, ka Maskavā plānotā uguņošana par godu padomju karaspēka veiktās Rīgas pilsētas atbrīvošanas no vācu okupācijas 75. gadskārtai tiek uzskatīta par «nepieņemamu un nedraudzīgu rīcību». Krievija atkal tiek aicināta pārtraukt savu selektīvo Otrā pasaules kara vēstures interpretāciju un pārtraukt noliegt padomju okupāciju Lietuvā un Latvijā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa policisti kopā ar kinologu Gintu Vuškānu un dienesta suni Darvinu veicot reidu Jēkabpils tirgū, vakar, 10.jūlijā uzgāja 42 litrus nelegālā alkohola, kas bija paslēpts speciāli ierīkotā slēptuvē. Turpinot reidu pa Jēkabpils tirgus teritoriju, papildus vēl tika atrastas cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Pie 1971.gadā dzimušas sievietes tika atrastas 160 nelegālās cigaretes, savukārt pie 1970.gadā dzimuša vīrieša – 200 nelegālās cigaretes. Uzsāktas administratīvās lietvedības, savukārt nelegālās akcizētās preces – atsavinātas.

Plānots papildināt Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas jeb parāds. Projekts paredz papildināt VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu - 1,09. Līdz ar to tiktu samazināta iespēja, ka nodokļa maksātam rodas piemaksa jeb parāds un pienākums o nomaksāt.

Turpinām ziņas

Sēņu laiks Latvijas mežos tradicionāli sākas jau maija beigās vai jūnija vidū, šogad sausais un karstais vasaras sākums neveicināja sēņu augšanu. Toties patlaban, kad vairākas nedēļas ir lijis, mežos sāk ienākties sēņu raža. Sociālajos tīklos arvien vairāk jēkabpiliešu dalās ar salasīto sēņu guvumu – pilniem groziem vai spaiņiem gaileņu, kā arī beku un baraviku. Jēkabpiliete Sarmīte Ozoliņa šīsvasaras pirmās baravikas un bekas salasījusi Krustpils novada Kūku mežos. Viņa teic, ka sēnes mežā ir un ne tikai bekas un baravikas, arī citas vasarai raksturīgās – gailenes, bērzlapes, tikai tās ir jāprot atrast un, protams, jāzina arī sēņu vietas. Plašāk par šo tēmu lasiet un foto skatieties portālā Radio1.lv.

Dabas muzejā pašlaik skatāmas vairāk nekā 200 liliju šķirnes. Arī šogad audzētāji izstādē "Cēlās lilijas 2019" vienkopus ir sarūpējuši pašas skaistākās un graciozākās šķirnes, kuras pārsteidz ne tikai ar ziedu bagātību, bet arī krāsām. Izstādē šogad īpaši tiek izceltas smaržīgās trompetlilijas, kā arī krāšņie un milzīgie OT grupas ziedi. Plašā klāstā var aplūkot Latvijas selekcionāru veikumu un jaunās liliju šķirnes – 'Ačkups', 'Baltā Brigantīna', 'Citroni Miglā', 'Dziesna', 'Saldā Pote', 'Zigeta' un citas. Liliju izstāde Dabas muzejā atvērta no šodienas līdz pirmdienai.

Un vēl

Šī gada jūlija pirmā dekāde Latvijā bijusi viena no aukstākajām novērojumu vēsturē, turklāt nokrišņu daudzums visā valstī pārsniedzis normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Mēneša pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra bija +14,3 grādi - par 4,3 grādiem mazāk nekā jūnija sākumā un 2,4 grādus zem normas. Pēdējoreiz vēss jūlijs Latvijā bija 2017.gadā, un toreiz mēneša pirmā dekāde bija 0,4 grādus siltāka nekā šogad. Nokrišņu daudzums lielā valsts daļā bija divas līdz četras reizes lielāks par normu. Šā gada jūlijs var kļūt par vēsāko šajā gadsimtā, bet tas nebūs aukstākais visā novērojumu vēsturē. 1928. un 1979.gada jūlija mēneša vidējā gaisa temperatūra nepārsniedza +14 grādus.