Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 4.jūlijā

04 julijs 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: «Jaunajai Vienotībai» jūnijā augstākais reitings pēdējos četros gados; «Saskaņai» un JKP – krītas; Šogad nedaudz sarucis budžeta vietu skaits augstskolās; un Vulkāna izvirduma laikā uz Itālijas salas gājis bojā tūrists.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa pārstāvētās "Jaunās Vienotības" reitings sasniedzis augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā. Tikmēr "Saskaņas" popularitātes rādītāji noslīdējuši līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada. Kritums arī Jaunajai konservatīvajai partijai jeb JKP. Tā liecina jaunākā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Turpina pazemināties "Saskaņas" reitings. Jūnijā gatavību balsot par šo politisko spēku pauduši 15,8% aptaujāto Latvijas pilsoņu. Toties ievērojams popularitātes pieaugums vērojams "Jaunajai Vienotībai", tās reitings kāpis par 4,4 procentpunktiem, ierindojot premjera pārstāvēto partiju otrajā vietā. Tālāk ar nelielu samazinājumu ir Nacionālā apvienība ar 7,7%. Neliels kāpums savukārt "Attīstībai/Par!" - 6,8%.

Uz piekto vietu atkritusi opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalsta 6,3% aptaujāto. Un tikai tad ir JKP, kuras reitings nokrities līdz 4,6%. Tālāk ar nelielu reitingu kāpumu 3,4% aptaujāto - seko partija "KPV LV". Gatavību balsot par šo politisko spēku jūnijā pauduši 3,4% aptaujāto. Līdz trīs procentiem krities Latvijas Reģionu apvienības reitings. Kāpums līdz tādam pašam līmenim savukārt "Progresīvajiem", un teju nemainīgs palicis Latvijas Krievu savienības popularitātes līmenis.

Turpinām ziņas

Šogad nedaudz samazinājies valsts apmaksāto studiju vietu skaits. Galvenais iemesls – valsts arvien mazāk sponsorē topošo sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu izglītību, naudu ieguldot eksakto zinātņu speciālistu sagatavošanā.
Patlaban par izglītību maksā lielākā daļa studentu. Valsts apmaksātās vietas piešķir 40% no visiem studentiem. Šogad tam tērē vairāk nekā 90 miljonus eiro, un salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad budžeta vietu ir mazāk. Uz kopējā fona tas gan ir samērā neliels kritums – 118 vietas. Kopumā tās ir 23 tūkstoši 415 budžeta vietas šogad.

Dabas aizsardzība pārvalde šodien aicina dabas draugus uz izzinošu un aizraujošu pasākumu Ļaudonā – Sikspārņu nakti –, kas ļaus iepazīt un izprast neparasto nakts lidoni. Pasākumā plānots stāstījums par Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām, informācija un ieteikumi, kas jāievēro, apsaimniekojot ēkas, kurās mitinās sikspārņi. Notiks arī tematiskā radošā darbnīca, bet pasākuma kulminācijā – izzinoša pastaiga uz sikspārņu barošanās vietām kopā ar pētniekiem. Dalība pasākumā ir bezmaksas.

Lietuvas valdība vakar izsludinājusi valsts mēroga ārkārtējo stāvokli saistībā ar sausumu, kas lielā daļā valsts turpinās jau divus mēnešus. Kā atgādinājusi Lietuvas Zemkopības ministrija, ārkārtējā situācija visas valsts mērogā tiek izsludināta, kad sausuma sekas skārušas vairāk nekā trīs pašvaldību teritoriju, un pašlaik ārkārtējā situācija jau izsludināta četrās pašvaldībās - Varēnas, Prienu, Traķu un Roķišķu rajonos, bet sausuma sekas aptver lielāko daļu Lietuvas teritorijas. Ja Lietuvā sausums ieilgs, prognozēts, ka vasarāju raža samazināsies par aptuveni 40%, kviešu un rudzu - par aptuveni 54%, rapšu - par 66% un griķu - par 52%.

Un vēl

Uz Itālijas salas Stromboli noticis vulkāna izvirdums. Bojā gājis viens cilvēks, par kuru tiek ziņots, ka viņš bijis tūrists. Viņu nosituši krītoši akmeņi. Vēl viens cilvēks ir ievainots.
Visu salu noklājuši vulkāniskie putekļi. Tāpat ugunsdzēsēji turpina cīnīties ar liesmām, ko izraisījis izvirdums. Tiek vēstīts, ka atpūtnieki metušies ūdenī, kad ieraudzījuši putekļu mākoni ceļamies no vulkāna. Jāpiebilst, ka Stromboli ir populāra sala atpūtai. Tā ir pazīstama kā Vidusjūras bāka. Salas vulkāns ir viens no planēta aktīvākajiem. Tas ir regulāri izvirdis jau kopš 1932. gada.

Radio1 Jēkabpils novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Jūnijā VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” pēc Jēkabpils novada Ābeļu pagasta pārvaldes lūguma veikusi apstrādi pret putekļiem uz vairākiem ceļa posmiem Ābeļu pagastā: “Jaunrozes – Jēkabpils 800 metru garumā Ābeļu ciema teritorijā; Ozolu ielā Brodu ciematā 270 metru posmā, Biržu iela Brodu ciematā 600 metru posmā. Kā informē Ābeļu pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Jaudzems, šie grants ceļu posmi ciematos tika izvēlēti, jo tiek izmantoti visintensīvāk. Uz ceļa tika uzkaisīts īpašs maisījums, kas uzsūc gaisā esošo mitrumu un piesaista to grants segumam, tādējādi novēršot grants ceļu putēšanu. Ceļu apstrāde veikta par Ābeļu pagasta pārvaldes līdzekļiem.

Sakarā ar ceļa stāvokļa uzlabošanos tiek samazināts reisu izpildes laiks vairākos maršrutos, ko apkalpo SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kā rezultātā pasažieriem būs iespēja ceļā pavadīt mazāk laika. Jēkabpils novadā šādi maršruti ir Zasa–Vandāni–Dunava, Jēkabpils–Rite–Nereta, Jēkabpils–Cukuriņi un Jēkabpils–Dunava. Ņemot vērā izmaiņas maršrutu tīklā, aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu autotransporta direkcijas mājaslapā sadaļā kustības saraksti vai jautājumu gadījumā sazināties ar pārvadātāju, zvanot pa tālruņa numuru 652 37730.

Jēkabpils novadā noslēdzies Vislatvijas “Stikla šķiratlons”, kura laikā no iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās pieņēma izlietoto un nevajadzīgo stikla iepakojumu. Jēkabpils novadā Vislatvijas “Stikla šķiratlonam” pieteicās 55 mājsaimniecības, kuras sašķirojušas un pārstrādei nodevušas 9,52 tonnas stikla atkritumu – dažādas nevajadzīgās pudeles un burkas. Katrā pašvaldībā, kas piedalās “Stikla šķiratlonā”, starp akcijai pieteiktajām adresēm tiek izlozētas divas veikalu “top!” dāvanas 20 eiro vērtībā. Savukārt dāvanu karti 30 eiro vērtībā, saņem tas dalībnieks, kurš konkrētajā pašvaldībā ir sašķirojis un nodevis visvairāk stikla pudeļu un burku (kg). Stikla taras izvešanas laikā arī Jēkabpils novadā visas pieteiktās adreses tika automātiski reģistrēta dalībai loterijā. Vislielāko daudzumu, aptuveni 500 kilogramus tukšās taras, sašķiroja un nodeva Pēteris no Dignājas pagasta, kurš saņēma “top!” dāvanu karti 30 eiro vērtībā. Savukārt veikalu “top!” dāvanu kartes 20 eiro vērtībā izlozes rezultātā saņēma Marta, Sandis un Sarmīte.

Un vēl par kultūras pasākumiem jūlijā

6.jūlijā Zasā notiks atjaunotā Sēlijas Prasmju muzeja atklāšanas pasākums.

8.un 9.jūlijā Zasā, amatniecības centrā “Rūme”, pasākumu ciklā “Eklektika”: notiks kopīgs vairāku nozaru amatnieku darbs pie jaunu produktu veidošanas.
11.jūlijā Dunavas pagastā norisināsies Jēkabpils novada senioru aktīvās atpūtas diena.
19.jūlijā Rubenes brīvdabas estrādē tradicionālais mūzikas festivāls “Mazā ziņģe 2019”.
20. jūlijā Ābeļu pagastā Jēkabpils novada sporta svētki.
24.jūlijā Zasā, amatniecības centrā “Rūme” eņģeļu darbnīca bērniem- Eņģeļu muzejs no Anīkščiem, Lietuva. Pieaugušajiem- projekta “Dzīvā kopienā – dzīva ainava” lekcijas par vietas identitātes apziņu un tēla veidošanu.
27. jūlijā Zasā, amatniecības centrā “Rūme” pasākumu cikls “Eklektika”: Lietuvas, Bajoru “Leļļu mājas” leļļu teātra izrāde “Šarla Perro pasakas lieliem un maziem”, projekta “Dzīvā kopienā – dzīva ainava” ietvaros; Leļļu izgatavošanas darbnīca, Eņģeļu izstādes atklāšana “Rūmes” mansardā; Latvijas – Lietuvas mākslinieku logu slēģu apgleznošanas plenēra atklāšana; Latvijas Mākslas akadēmijas jauktā kora “Senais kalns” koncerts – īpaši temperamentīga āfrikāņu programma; “Senā kalna” dziedātāju un Zasas kopienas kopīga vakarēšana pie ugunskura.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjers mudina runāt par slimnīcu skaita mazināšanu; Talsos briest kārtējā varas maiņa; un Kuldīgā svinēs kartupeļu ziedēšanas svētkus.

Līdzīgi kā tiek domāts par skolu tīkla sakārtošanu un skaita mazināšanu, ir jārunā arī par slimnīcu skaitu, intervijā Latvijas televīzijai sacījis premjers Krišjānis Kariņš. Komentējot Cvalsts kontroles secinājumus par personāla trūkumu veselības aprūpes sistēmā, Kariņš sacīja, ka viena lieta ir naudas trūkums sistēmā, bet cita lieta, ka esošā nauda ne vienmēr tiek efektīvi izmantota. Viņš norāda, ka Latvijā ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag. Premjers gaida no veselības ministres Ilzes Viņķles redzējumu par slimnīcu tīkla nākotni. Turklāt pārmaiņas šajā jomā varētu saskanēt ar iecerēto novadu reformu.

Investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā, kas notikusi Latvijā reģistrētās bankās. Vēstulē, kas adresēta tieslietu ministram Jānim Bordānam, skaidrots, ka 2012.gadā 30.jūlijā "Hermitage Capital" vērsās pie Latvijas atbildīgajām iestādēm, jo kompānija bija konstatējusi, ka 19 miljoni ASV dolāru (16,84 miljoni eiro) no kopumā 230 miljons dolāru (203,86 miljonu eiro) lielās naudas atmazgāšanas shēmas, kuru atklāja vēlāk Krievijas cietumā mirušais jurists Sergejs Magņitskis, ir tikuši atmazgāti sešās Latvijas bankās, izmantojot 16 dažādus kontus. "Hermitage Capital" Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet izmeklēšanas neveikšanu, līdzekļu neiesaldēšanu un citas, kompānijas ieskatā, nepieciešamas darbības, kas netika paveiktas.

Satiksmes ministrija rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iegādei. Ministrija uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi.

Turpinām ziņas

Lietuvas valdība vakar apstiprinājusi minimālās darba algas paaugstināšanu no 555 uz 607 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) ar 2020. gada 1. janvāri, vēsta portāls "Delfi.lt". Latvijā minimālā darba alga par mēnesi ir 430 pirms nodokļu nomaksas. Lietuvā minimālo vai zemāku algu saņem aptuveni 156 tūkstoši darbinieku, no tiem 28 tūkstoši strādā valsts darbā. Valdības aprēķini liecina, ka no valsts budžeta algu palielināšanai būs nepieciešami papildu 17 miljoni eiro.

Talsu novadā briest kārtējā varas maiņa. Seši no Talsu novada domes esošās koalīcijas deputātiem iesnieguši pieprasījumu par neuzticības izteikšanu novada domes priekšsēdētājam Dainim Karolam. Deputāti pieprasījuši 11.jūlija Talsu novada domes sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par neuzticības izteikšanu mēram Karolam. 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Talsu novadā tika ievēlēti 17 deputāti, kas pārstāv sešas partijas. Lai panāktu domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata par šādu lēmumu ir jānobalso deviņiem deputātiem. Par Karola atbrīvošanu no amata gatavi balsot seši koalīcijas deputāti. Patlaban nav zināms, kā rīkosies trīs opozīcijas deputāti.

Jau ziņots, ka Karols pērn 27.jūnijā paziņoja, ka 2017.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām izveidotā Talsu novada domes koalīcija "de facto" beigusi pastāvēt, bet 28.jūnijā neuzticības balsojumā amatu zaudēja līdzšinējais Talsu novada domes priekšsēdētājs Zelderis. Patlaban briest neuzticības izteikšana karolam.

Un vēl

Kuldīgā pie Kulturālo kartupeļu lauka fonds Viegli 12.jūlijā rīkos pirmos Kartupeļu ziedēšanas svētkus, informē pasākuma organizatori. Visas dienas garumā paredzētas dažādas aktivitātes – bezmaksas pasākumi, darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, kā arī izglītojoši semināri lauksaimniecības nozares speciālistiem. Kartupeļu ziedēšanas svētku noslēgumā paredzēts fonda Viegli brīvdabas koncerts Kartupeļu ziedonis.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eksperti uzskata, ka valsts finansējums partijām būtu jāpalielina līdz 3 - 5 miljoniem eiro; PVD 78 Ukrainas olu un olu produkcijas pārbaudēs salmonellu konstatējis 2 gadījumos; un Viesītē plānots renovēt Mazā bānīša ekspozīcijas depo jumtu.

Rīgas domes "Neatkarīgo deputātu frakcija", kurā apvienojušies no partijas "Saskaņa" izslēgtie deputāti Valērijs Petrovs, Vitālijs Dubovs, Vadims Baraņņiks un Aleksejs Rosļikovs, nolēmusi septembrī dibināt savu partiju. Lai partija varētu piedalīties pašvaldības ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, ir nepieciešams savākt vismaz 200 biedrus, viņš norādīja. Politiķis pauda pārliecību, ka partijai nebūs grūtību iegūt nepieciešamo biedru skaitu, jo viņus atbalstot sportiskās sabiedrības pārstāvji, kā arī frakcijas deputāti darbojoties dažādās arodbiedrībās, piemēram, ar apsardzes jomu saistītās. Patlaban domnieki vēl nav vienojušies par iespējamo partijas nosaukumu.

Finansējums politiskajām partijām Latvijā ir aptuveni deviņas reizes zemāks, nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc valsts atbalsts būtu jāceļ. Kopumā partiju atbalstam valsts tērē aptuvenu pusmiljonu eiro gadā. Koalīcija atbalsta finansējuma palielināšanu, bet par konkrētām summām vēl nevienojās. Viens variants: Ja pārvar 2% robežu, maksā 190 tūkstoši eiro + piemaksas par balsīm un biedriem. Otrs variants: Ja pārvar 2% robežu, maksā par balsīm un biedriem. Abos variantos būtu nepieciešami 3 līdz 5 miljoni eiro no valsts budžeta.

Šodien Latvijā pieminēja Ebreju tautas genocīda upurus. 1941. gada 4. jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri Rīgas ebreju dievnami. Šī diena aizsāka holokaustu Latvijā. Pētnieki lēš, ka holokaustā gāja bojā ap 70 tūkstoši Latvijas ebreju.

Turpinām ziņas

Pārtikas un veterinārais dienests veicis 78 Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu pārbaudes uz salmonellu un veterināro zāļu atliekvielām un salmonella konstatēta divos gadījumos. Līdz šim laboratoriski apstiprināti divi gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja Salmonellu, par kuriem ziņots Eiropas Komisijas (EK) Ātrās brīdināšanas sistēmai. Dienests turpina pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu produktu kontroli kravām, kas tiek vestas caur robežkontroles punktiem.

Ogu raža šogad Latvijā kopumā būs padevusies sliktāka nekā pērn, jo ogulājus negatīvi ietekmēja salnas pavasarī. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils atzīst, ka ogu raža šogad ir vērtējama kā diezgan bēdīga, jo reti kurā dārzā esot "normālas upenes", kā arī izsalušas ērkšķogas un jāņogas. Ogu raža šogad ir mazāka ne tikai salīdzinājumā ar normālu ražas gadu Latvijā, bet arī attiecībā pret pagājušo gadu, kad bija lielāks sausums. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka atšķirībā no citām ogām, ļoti laba raža šogad būšot krūmmellenēm.

Un vēl

Viesītes novada pašvaldība sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem vēlas atjaunot muzeja "Sēlija" Mazā bānīša ekspozīcijas depo jumtu, kas varētu izmaksāt ap 100 tūkstoši eiro. Novada dome lēmusi izstrādāt projektu, ko plānots iesniegt Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansējuma saņemšanai. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas līdz 155 tūkstoši eiro. Īstenojot ieceri, paredzēts renovēt muzeja teritorijā esošās depo ēkas jumtu. Projekts ieļaus arī aprīkojuma iegādi, videofilmas veidošanu par Mazo bānīti, solu, ekrāna iegādi, lai nodrošinātu ekspozīcijas apmeklētājiem jaunus pakalpojumus.