Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 29.janvārī
- 29 janvaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pērnā gada vārds - "zibmaksājums", nevārds – "influenceris"; Eiropā cīņai pret cūku mēri būvē žogus un izšauj mežacūkas; un Krievijas galvaspilsētā Maskavā piedzīvota stiprākā snigšana 70 gadu laikā.
Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis AS "Pasažieru vilciens" slēgt iepirkuma līgumu ar Spānijas uzņēmumu "Patentes Talgo S.L.", ("Talgo") par elektrovilcienu piegādi, liecina paziņojums Iepirkuma uzraudzības biroja mājaslapā. "Pasažieru vilcienam" uzdots 20 darbadienu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus, un atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem pretendentiem.
Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" par uzvarētāju elektrovilcienu iegādes iepirkumā atzina "Talgo", kura piedāvātā līgumcena ir 225 miljoni 303 tūkstoši 262 eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.
Par 2018.gada vārdu izvēlēts "zibmaksājums", par gada nevārdu - "influenceris", bet pērnā gada savārstījuma titulu izpelnījies politiķa Alda Gobzema no KPV LV izteikums "Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt". Gada savārstījums ir salīdzinoši jauna kategorija, kas gūst arvien lielāku atsaucību. Šajā kategorijā ir runa par domu, kas teikumā ir tikai daļēji vai nav nemaz nolasāma, vai arī teikums ir ļoti greizs. Jau ziņots, ka latviešu valodas gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja notiek kopš 2003.gada.
Turpinām ziņas
Tā kā vienīgā iespēja apkarot Āfrikas cūku mēri ir iznīcināt visu inficēto mājas cūku ganāmpulku, Eiropas valstis, kur ir plašas cūku fermas, jau laikus meklē iespējas, kā izvairīties no postošās slimības izplatības. Dažās valstīs šīs metodes izraisa ne vien kritiku, bet arī valsts mēroga skandālus. Eiropas Savienībā ir 150 miljoni cūku, no kurām 40% audzē Spānija un Vācija, un ievērojamu daļu arī Francija, Dānija, Nīderlande un Polija. Tāpēc Āfrikas cūku mēra izplatība šo valstu ekonomikai var izrādīties katastrofāla.
Lai pasargātu savas fermas no Āfrikas cūku mēra, Dānija tagad būvē pusotru metru augstu žogu 70 kilometru garumā uz robežas ar Vāciju.
Pērn septembrī Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts arī Beļģijā, un pēdējā beigtā mežacūka atrasta vien kilometra attālumā no Francijas robežas. Tāpēc Francija savu pusotru metru augsto žogu būvēs 30 kilometru garumā uz robežas ar Beļģiju. Pagājušonedēļ valstī arī sākta mežacūku izšaušana.
Tikmēr Polijā, izskanot ziņām, ka amatpersonas devušas rīkojumu izšaut gandrīz visu mežacūku populāciju, izcēlies plašs skandāls. Tam oponēja gan vides aizstāvji, gan arī mednieki.
Svētdienas rītā notikušais traģiskais ugunsgrēks dzīvoklī Vērenes ielā Koknesē varētu būt izcēlies neuzmanīgas smēķēšanas dēļ, pieļauj Valsts policijā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākās speciālistes Ievas Sietnieces sniegtā informācija liecina, ka bojāgājušais ir 1957.gadā dzimis vīrietis. Iespējamais ugunsgrēka iemesls ir smēķēšana gultā. Policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.
Un vēl
Tūkstošiem strādnieku un 12 tūkstoši ekipējuma vienību nedēļas nogalē tika iesaistīti sniega tīrīšanā Krievijas galvaspilsētā Maskavā, kur pieredzēta stiprākā snigšana teju 70 gadu laikā.Kā ziņo sinoptiķi, pēdējo dienu laikā Maskavā uzsniga trešdaļa no janvārī prognozētās sniega normas, un daudzviet sniega segas biezums sasniedzis 44 centimetrus. Stihijas dēļ Maskavas lidostās tika atcelti desmitiem reisu un apgrūtina arī satiksme uz ceļiem. Ārpus galvaspilsētas reģistrētas avārijas, kurās iesaistītas vairākas automašīnas vienlaikus.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Kokneses fonds ir izsludinājis konkursu ar mērķi noteikt interesantāko, labskanīgāko un atbilstošāko nosaukumu topošajai Likteņdārza sabiedriskajai ēkai. Konkurss ilgs līdz 24.februārim, un tajā var piedalīties ikviena privātpersona, sagatavojot un nosūtot savu nosaukuma priekšlikumu un pamatojumu elektroniski uz "janis.karalis@koknesesfonds.lv" vai pa pastu. Konkursa uzvarētājs iegūst iespēju divām personām doties apmaksātā izziņas braucienā uz Briseli un Eiropas institūcijām 2019.gada aprīlī. Sabiedriskā ēkas platība ir 701 kvadrātmetri, tā iecerēta kā Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā atradīsies divas multifunkcionālas zāles, kas paredzētas dažādiem pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Kopējās sabiedriskās ēkas būvniecības izmaksas plānotas 1,6 miljonu eiro apmērā.
No 14.februāra Madonas novada Mētrienas pagasta pasta nodaļa pārceļas uz jaunām telpām pagasta pārvaldē Mētru ielā 1. Jaunajās telpās Mētrienas pasta nodaļa piedāvās visus līdz šim pieejamos pasta pakalpojumus, kā arī preču sortimentu, kas pamatā tiks izvietots atvērtā tipa stendos, ļaujot ērtāk izvēlēties vēlamo pirkumu. Nodaļa jaunajās telpās būs aprīkota ar modernu kases sistēmu, elektronisko parakstu ierīci par sūtījumu saņemšanu, kā arī maksājumu termināli, ļaujot par pirkumu norēķināties ar banku maksājumu kartēm. Mētrienas pasta nodaļas jaunajās telpās nodrošināta ērta piekļuve arī jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem un apmeklētājiem ar kustību traucējumiem. Nodaļas darbalaiks paliks nemainīgs.
Turpinām ziņas
Gaidāmajā izstādē - gadatirgū "Balttour 2019" zemgalieši būs vēl pamanāmāki nekā pirms gada, jo "apdzīvotā" platība kļuvusi lielāka, bet apmeklētājiem paustie vēstījumi - ar faktiem un notikumiem bagātāki un atraktīvāki. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz, izstādes otrajā dienā iecerēta krāšņa pašvaldību, vai redzamāko tūrisma objektu talismanu teatralizēta parāde.
Ar daudzpusīgu, dažādām interesēm atbilstīgu tūrisma piedāvājumu izstādē būs pārstāvētas visas 22 reģionā ietilpstošās pašvaldības, kas tradicionāli apvienojušās sešos sadarbības puduros. Vienu no tiem veido Jelgavas pilsēta, Jelgavas un Ozolnieku novads, otru - Jēkabpils pilsēta un Krustpils novads, trešo - Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, ceturto - Auces, Dobeles un Tērvetes novads, piekto - Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, bet sesto, tā dēvēto Sēlijas puduri - Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novads.
Sēlijas salas ir 17 mazas apdzīvotas vietas, kas pagājšgad izaugušas starp Sēlijas baltajiem ceļiem, izveidojot katra savu, unikālu tūrisma piedavājumu. Šajā sezonā tās pirmo reizi atvērs durvis tūristiem, ļaujot ielūkoties lauku cilvēku dzīvesveidā, likteņstāstos, leģendās un godu svinēšanas tradīcijās. Kopienu entuziasti savus tūrisma piedāvājumus izveidojuši Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam. Ikgadējā tūrisma izstādē - gadatirgū “Balttour 2019” Ķīpsalā 1.-3.februārī interesenti aicināti uzzināt par jaunizveidoto Sēlijas salu piedavājumu, satiekot pašus saliniekus, bet vēlākai izpētei paņemot līdzi apjomīgu drukātu materiālu - bukletu, kurā atrodams ikvienas salas tūrisma piedāvājuma apraksts un cita ceļiniekam noderīga informācija.
Šogad Aizkraukles “Uzņēmēju dienas 2019” ilgs piecas dienas no 13. līdz 17.martam, piedāvājot plaša spektra pasākumus topošajiem un esošajiem uzņēmējiem, skolēniem un interesentiem.
Gandrīz nedēļas garumā “Uzņēmēju dienu” apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja smelties zināšanas, apmeklējot dažādas bezmaksas apmācības, efektīvas pārmaiņu vadības un karjeras un izaugsmes dienas pasākumus, iepazīt un iegādāties mājražotāju, amatnieku un citu uzņēmēju produkciju, piedalīties loterijās, konkursos, degustācijās. Noslēdzot nedēļu, piedāvā piedalīties tūrisma dienā un izzināt Aizkraukles novada tūristiem un apmeklētājiem pievilcīgākās vietas. Dalība visos pasākumos ir bez maksas.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē 2. februārī ar izzinošām aktivitātēm dabā, talku un pārgājienu Dabas aizsardzības pārvalde aicina atzīmēt Starptautisko mitrāju dienu, kuras tēma šogad - mitrāji un klimata pārmaiņas. Šajā dienā ikviens ir aicināts apzināties mitrāju nozīmi un šogad tā veltīta tematam “Mitrāji un klimata pārmaiņas”. Viens no pasākumiem, kas veltīts Mitrāju dienai, norisināsies jau 1. februārī Varakļānu novada muzejā un tas būs veltīts Teiču dabas rezervātam. Tā laikā interesentiem būs iespēja iepazīt Teiču dabas rezervāta fonda veidoto ceļojošo fotoizstādi, tikties ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru, ilggadēju Teiču dabas rezervāta direktoru Juri Jātnieku, uzklausīt stāstus un uzdot jautājumus par mitrāju apsaimniekošanu un saglabāšanu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klauysieties: Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav uzlabojies; Latvijas medikamentu tirgotāji gatavojas pildīt jauno zāļu regulu; un Kādi ir ekspertu ieteikumi pareizai sniega tīrīšanai?
Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija. Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu. "Transparency International" partneri Latvijā "Delna" bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus. "Delna" uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas.
Uzņēmums "Lattelecom" pēdējos gados pieredzējis strauju izaugsmi un biznesa virzienu paplašināšanos, līdz ar to līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo tā darbību un nepieciešama uzņēmuma nosaukuma maiņa, norāda kompānijas vadītājs Juris Gulbis. “Lattelecom" vakar atklāja jauno tehnoloģiju inovācijas centru un zīmolu "tet". Paredzēts, ka "Lattelecom" zīmola maiņa uz "tet" noslēgsies šā gada pavasarī.
Deputāta mandāta nolikšanu uz laiku pagaidām pieteikuši astoņi no kopumā deviņiem ministriem, kas iepriekš pauda gatavību to darīt, liecina Saeimas Prezidija darba kārtība. Ar attiecīgu pieteikumu Saeimas Prezidijā vērsies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Iesniegums saņemts arī no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP), aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) un izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP). Saeimas Prezidijs lems par šo iesniegumu nodošanu tālākai skatīšanai. Vēl nav saņemts vienīgi ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu.
Turpinām ziņas
Būvniecības izmaksas 2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, palielinājās par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7%, būvmateriālu cenas – par 5,8%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1%. Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem un apdares būvdarbu strādniekiem. Datus par būvniecības resursu cenām sniedza ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu.
Līgumus noslēguši un Latvijas zāļu verifikācijas sistēmai jau pievienojušies 44% ārstniecības iestāžu, aptieku un zāļu vairumtirgotāju, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas publicētie dati. Jau 9.februārī 32 Eiropas valstīs spēkā stāsies jauna regula par zāļu verifikāciju, kas paredz, ka turpmāk medikamentu ražotāji marķēs visus zāļu iepakojumus ar unikālu kodu, bet pirms zāļu nodošanas pacientiem aptieku un ārstniecības iestāžu uzdevums būs medikamentus pārbaudīt jeb verificēt. Regulas būtība ir nodot pacientam zāļu ķēdes pēdējā posmā pārbaudītu un drošu medikamentu. Regula nepieciešama, jo Eiropā pieaug zāļu viltojumu apmērs, kas apdraud pacientu veselību un dzīvību.
Un vēl
Šajā ziemā par sniega bagātību neviens nevar sūdzēties. Taču nepareizi tīrot sniegu, var nodarīt pāri savai veselībai, piemēram, savainojot muguru. Ja radusies nepieciešamība iztīrīt savas mājas pagalmu no sniega, tad eksperti iesaka vispirms izvērtēt savu veselības stāvokli. Piemēram, sirds slimniekiem būtu ieteicams šo procesu palūgt veikt citiem cilvēkiem. Sniega tīrīšana ir gana liela fiziskā slodze. Tāpēc tai pienācīgi jāsagatavojas. Drēbēm jābūt tādām, lai tajās nepārkarstu un nenosaltu. Ziemas zābaki kājās. Svarīgs faktors ir arī lāpstas izvēle, tai jābūt ar rokturi, kas ir krūšu augstumā, lai brīdī, kad lāpsta tiek izmantota sniega tīrīšanai, ķermeņa augšdaļa nenoliecas uz priekšu vairāk kā par 10 grādiem. Līdzīgi kā pirms treniņa, arī pirms sniega tīrīšanas ir jāiesildās. Dažādiem vingrinājumiem būtu vērts atvēlēt 10 minūtes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts vides dienesta vadītāja Koļegova zaudē amatu; Nodokļus būs iespējams samaksāt vienā maksājumā; un Latvijā pieaudzis interneta lietotāju skaits.
Saeima galīgajā lasījumā par šā gada budžetu varētu lemt aprīļa sākumā, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes žurnālistiem pauda, ka šodien valdības sēdē notika diskusija par 2019.gada valsts budžetu, bet rīt būs sanāksme, kur frakcijas iepazīstinās ar vadlīnijām un principiem budžeta veidošanā. Kariņš akcentēja, ka šis budžets būs bez jauniem nodokļiem un lielām izmaiņām. Savukārt galīgajā lasījumā Saeima budžetu varētu skatīt aprīļa sākumā, pieļāva valdības vadītājs.
Jaunā valdība plāno izvērtēt no šī gada ieviesto nodokļu reformu nākamgad, un līdz ar to nodokļu izmaiņas nav plānotas vismaz līdz 2021. gadam, šodien medijiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš uzsvēra, ka šogad nodokļi nemainīsies, un valdība sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi 2020. gadā, un tad arī varēs izstrādāt rekomendācijas kādiem uzlabojumiem, kas faktiski nozīmē, ka šādus uzlabojumus, ja tādi būs nepieciešami, varēs ieviest no 2021. gada. Par tiem valdība varētu lemt 2020. gada pirmajā pusē, lai sabiedrība un uzņēmēji būtu savlaicīgi informēti.
Jaunais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu. Koļegova amatu atstāja no šodienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs. Jau ziņots, ka pirms nepilnas nedēļas pēc stāšanās ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka "viņam ir jautājumi Koļegovai" par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi un viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu.
Turpinām ziņas
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 290,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 23% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tajā skaitā decembrī monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 11,8 miljonu eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2018.gada 31.decembrī bija 21,85 miljardi eiro, kas ir par 20,5% jeb 5,63 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,48 miljardi eiro.
Nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien atbalstītais ierosinājums. Paredzēts, ka maksājumi vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23. datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos.
Un vēl
Pērn kopējais Latvijas interneta lietotāju skaits palielinājies par 28 tūkstoši, sasniedzot kopējo skaitu – miljons 440 tūkstoši iedzīvotāji. Lielākā daļa interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus vai telefonus, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" dati par interneta izmantošanas tendencēm Latvijā. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 48% – vīrieši. Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm no datoriem pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka ievērojami krities to interneta lietotāju skaits, kas internetu pārlūko no datoriem, bet pieaudzis to lietotāju skaits, kas internetu lieto izmantojot telefonus un planšetes.