Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 17.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Sabrukušā veikala "Maxima" apsargs nesaskata savu atbildību cilvēku neevakuēšanā un prasa nepilna miljona eiro kompensāciju; un 53% iedzīvotāju ikdienas vajadzību apmierināšanai atalgojumā vēlētos saņemt vismaz tūkstoš eiro mēnesī.

Lēmumu par veikala evakuāciju varēja pieņemt tikai veikala vadība, vakar Zolitūdes traģēdijas krimināllietas lietas skatīšanā liecināja traģēdijā cietušais bijušais SIA "Maxima Latvia" apsargs Igors Vītols. Viņš norādīja, ka gados pirms sabrukuma signalizācija ieslēdzās bieži, dažādu iemeslu dēļ, piemēram, to izraisījis sadūmojums no virtuves. Vītols skaidroja, ka gadījumos, kad atskanēja signalizācija, apsardzes darbinieki, ievadot četru ciparu kodu, apturēja signalizācijas darbību un veica objekta apsekošanu, lai konstatētu jebkādus draudus. Viņš skaidroja, ka bieži tika saukta firma, kas veica signalizācijas apkopi, taču situācija nemainījās. Bijušais apsargs arī uzsvēra, ka traģēdijas dienā, kad ap plkst.16 atskanēja signalizācija, netika konstatēts tās ieslēgšanās cēlonis, un tika izsaukta firma, kas veica signalizācijas apkopi. Viņš arī skaidroja, ka īsi pēc signalizācijas nostrādāšanas pie apsargiem ieradās celtniecības firmas "Re&Re" pārstāvis, kurš skaidroja, ka pagrabā tika veikti metināšanas darbi, kas varēja radīt sadūmojumu.Vītols tiesai arī uzsvēra, ka turpinās uzturēt savu prasības pieteikumu morālā un fiziskā kaitējuma kompensācijai 900 tūkstoši eiro apmērā. Viņš skaidroja, ka sagruvuma rezultātā guva ilgtermiņa traumas, tajāskaitā hroniskas sāpes un psihosomatiskus traucējumus.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta pašreizējo piedāvājumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, kamēr netiek novērstas strīdīgās lietas. Maija beigās iecerēta ZZS frakcijas tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V), lai pārrunātu šo jautājumu. Pirms tam ieceri sīkāk pārrunās arī Zaļo un zemnieku savienības iekšienē, uzklausot savus ekspertus un deputātus. ZZS līderis Augusts Brigmanis norādīja, ka svarīgākais ir gūt skaidrību par apmācības programmu, tāpat arī par atalgojumu un citām lietām. Politiskajam spēkam nav principiālu iebildumu skolas gaitu sākšanai no sešu gadu vecuma, un frakcijas vadītājs neizslēdz iespēju atbalstīt tādu jaunu risinājumu, kurā fundamentāli ir novērstas konstatētās bažas. Tāpat ZZS nav iebildumi, ka tiek turpināts īstenot sāktās pilotprogrammas.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas pašvaldība līdz 1.jūnijam aicina nevalstiskās organizācijas iesniegt projektus konkursam, atbilstoši nolikumam “Par kārtību, kādā nevalstiskās organizācijas iesniedz projektus konkursam”. Nolikumā noteiktas vairākas projektu mērķu prioritātes: sociālās atstumtības riska mazināšana konkrētām sabiedrības grupām; pilsētas vēstures izzināšana, popularizēšana un saglabāšana; vides aizsardzības un vides izglītības veicināšana Jēkabpils sabiedrībā; pilsoniskās sabiedrības veidošana un stiprināšana; sabiedrības veselības un aktīva dzīvesveida veicināšanas pasākumu organizēšana; bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas dažādošana; neformālās izglītības, tajā skaitā mūžizglītības, nodrošināšana; tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma pētīšana, aizsardzība un popularizēšana. Atbilstoši nolikumam, viena projekta realizācijai pašvaldība var piešķir finansējumu ne vairāk 1000,00 (viens tūkstotis eiro, 00 centi). Ar vienu NVO pašvaldība var noslēgt līgumu ne vairāk kā divu projektu konkursā iesniegto projektu realizēšanu kārtējā gada laikā. Projekti jāiesniedz Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā, Brīvības ielā 120, Jēkabpilī, slēgtā aploksnē ar atsauci uz iesniedzēju NVO un ar norādi “NVO projektu konkursam”. Ar pilnu nolikuma tekstu var iepazīties pašvaldības mājas lapā www.jekabpils.lv.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība, kā viens no sadarbības partneriem Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu projektā “Nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pieejamība un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un iedzīvotāju piederības stiprināšanā Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas pierobežā” organizē koktēlniecības plenēru “Seno rotaļlietu skvērs”. Plenēra mērķis ir, nezaudējot saikni ar tradicionālām kultūras mantojuma vērtībām, pakārtojot tās mūsdienu mākslas tendencēm radīt vides objektus pēc divdesmitā gadsimta sākuma 20.-30.gadu rotaļlietu parauga, transformējot mūsdienu laikmeta iezīmēm raksturīgo. Rosība plānota Jēkabpils pilsētā Mežaparka teritorijā sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas tēlniekiem veidojot koka objektus gan funkcionālai lietošanai, gan estētiskās vides dizaina elementus. Lai noteiktu labāko idejisko risinājumu, mākslinieki tiek aicināti piedalīties Jēkabpils pilsētas pašvaldības organizētajā konkursā. Mākslinieku atlase notiek konkursa kārtībā uz iesūtīto pieteikumu pamata. Starptautiskajā koktēlniecības plenērā “Seno rotaļlietu skvērs” dalībnieku skaits ir ierobežots. Dalībnieki konkursam aicināti pieteikties līdz 31.maijam.

Un vēl

Ikdienas vajadzību apmierināšanai 53% Latvijas iedzīvotāju vēlētos ik mēnesi saņemt neto atalgojumu vismaz 1000 eiro apmērā, liecina darba portāla "CV Market" aptauja. No tiem 14% respondentu norādījuši, ka ikdienas vajadzībām tiem būtu nepieciešama summa 1200 eiro mēnesī, 18% aptaujāto nepieciešami vairāk nekā 1200 eiro, bet 21% aptaujāto kā ikdienas vajadzībām nepieciešamo atalgojuma apmēru atzīmējuši 1000 eiro. Tikmēr ceturtdaļa jeb 25% respondentu būtu apmierināti ar mēneša algu 800 eiro apmērā, 17% aptaujāto norādījuši, ka viņu vajadzību nodrošināšanai neto atalgojumam jābūt sākot no 600 eiro, bet 5% respondentu pilnībā samierinātos ar algu sākot no 400 eiro mēnesī. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā vidējā mēneša alga ir viena no zemākajām to vidū. Tiešsaistes darba sludinājumu portāla "Jobseurope.net" apkopotie dati par vidējās algas apmēru Eiropas galvaspilsētās 2017.gadā liecina, ka Rīgu tas ir 631,53 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tādējādi tai ierindojoties 25.vietā no kopumā 28 Eiropas galvaspilsētām.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Mācībās Latvijā piedalīsies tūkstošiem sabiedroto karavīru, kā arī lidmašīnas un bruņutehnika; "Latvijas Goda ģimenes gadā" tiks izveidoti 33 infrastruktūras objekti ģimenēm visā Latvijā; un Noskaidrots, ka ikdienā maizi patērē 83% Latvijas iedzīvotāju.

Vasaras un rudens periodā Latvijā paredzētas trīs vērienīgas mācības, kurās piedalīsies vairāki tūkstoši sabiedroto karavīru, kā arī lidmašīnas un bruņutehnika. No 3. līdz 15.jūnijam Latvijas teritorijā notiks ASV organizētas sauszemes un gaisa spēku mācības "Saber Strike 18". Šīs mācības norisināsies arī Igaunijas un Polijas teritorijā. Latvijā mācībās piedalīsies vairāk nekā 3000 karavīru no 13 dažādām NATO valstīm, tajā skaitā no Latvijas. Mācības notiks Ādažu poligonā un Dienvidkurzemē. Vienlaikus ar "Saber Strike" notiks ASV spēku Eiropā vadītās mācības "Swift Response". Šīs mācības norisināsies Latvijā, Lietuvā un Polijā. Savukārt līdz šim lielākās NBS organizētās mācības "Namejs 2018" norisināsies no 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijas teritorijā. Mācībās piedalīsies Latvijas karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, Iekšlietu ministrijas personāls un sabiedrotie. "Namejs 2018" būs noslēdzošais vingrinājums četru gadu mācību ciklam. Lai stiprinātu nacionālās aizsardzības spējas mācības notiks poligonos, pilsētās, arī Jēkabpilī un pagastu centros.

Rīgā, Citadeles ielā 1, nākamnedēļ, 22.maijā atklās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jauno ēku. Atklāšanas pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Svinīgajā pasākumā piedalīsies un uzrunas teiks arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs un "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Pasākuma laikā paredzēta KNAB karoga simboliska iesvētīšana. Jau ziņots, ka biroja juridiskā un faktiskā adrese no 2.maija ir Citadeles iela 1.

Turpinām ziņas

Nedēļas nogalē, 19. un 20.maijā, Līvānos norisināsies 34.Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētki "Pulkā eimu, pulkā teku". Bērnu un jauniešu folkloras kopas ik gadu izzina kādu no tautas tradīcijām, kas ir veltīta konkrētai tēmai. Šogad dalībnieki turpināja pētīt tēmu "Zinu, zinu tēva sētu", padziļināti izzinot latviešu kāzu tradīcijas. Piedaloties gandrīz 1500 bērniem un jauniešiem no visiem Latvijas novadiem, svētku koncerti un norises ļaus iepazīt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma daudzpusīgumu un Latvijas folkloras kopu devumu tā iedzīvināšanā šodien.Svētki Līvānos ir plašākas "Pulkā eimu, pulkā teku" programmas noslēguma sarīkojums. Tā ir vienīgā nacionāla mēroga programma, kurā bērni un jaunieši no visiem Latvijas novadiem apgūst latviešu nemateriālo kultūras mantojumu, to izzinot un praktizējot visa mācību gada garumā. Dalībnieki ir apguvuši dziesmas, dejas, rotaļas un stāstus, piedaloties "Pulkā eimu, pulkā teku" programmas notikumos – tradicionālās dziedāšanas konkursā "Dziesmu dziedu, kāda bija 2018", tradicionālās muzicēšanas konkursā "Klaberjakte 2018", tradicionālās dejošanas konkursā "Vedam danci 2018", stāstnieku festivālā "Ziv zup’ 2018" un stāstnieku konkursā "Anekdošu virpulis 2018", kā arī reģionālajos folkloras kopu sarīkojumos. Svētku pasākumos ieeja - bez maksas.

"Latvijas Goda ģimenes gadā" tiks izveidoti 33 infrastruktūras objekti ģimenēm visā Latvijā. Plānoto 33 infrastruktūras objektu izveide saistīta ar pašvaldībām izsludināto konkursu par ģimenēm draudzīgas infrastruktūras izveidi un ģimenēm nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu novados. Tiks veidoti bērnu spēļu, sporta laukumi vai citi objekti, kas domāti ģimenēm vai bērniem. Plānotas arī septiņas vasaras nometnes bērniem un 44 pasākumi ģimenēm ar bērniem visā Latvijā, kuros ietilpst arī sporta dienas. "Latvijas Goda ģimenes gada” mērķis ir pateikt paldies visām ģimenēm. Kā gada moto izsludināts "Laiks bērniem! Latvija ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību".

Un vēl

Ikdienā maizi patērē 83% Latvijas iedzīvotāju, liecina "Latvijas Maiznieka" veiktā aptauja par maizes lietošanas paradumiem un patēriņa tendencēm. Vienlaikus 79% respondentu ir svarīgi, lai maize ir ražota Latvijā, savukārt 71% atzīst, ka ir svarīgs arī tās sastāvs. Vērtējot iezīmes, kurām iedzīvotāji pievērš uzmanību maizes sastāvā, 68% aptaujāto ir svarīgi, lai tā būtu gatavota no pilngraudu miltiem, 55% ir būtiski, lai maizē būtu maz cukura, 51% pievērš uzmanību maizē esošajam šķiedrvielu daudzumam, bet 32% ir svarīgi, lai tā saturētu maz sāls. Respondentu vidū trīs vispopulārākie maizes veidi ir sēklu maize (67%), kam seko klasiskās garšas maize (41%), trešajā vietā ierindojoties kliju maizei (34%).

Radio1ziņas pulksten12.00-13.00
Radio1ziņās klausieties:Līdz nākamās nedēļas beigām Jēkabpils domes vadība izlems, kā reaģēt uz mediķu protesta vēstuli; Saeima šodien pirmajā lasījumā skata likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai; un Rīt Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē svinīgā pasākumā pacels Zilo karogu.

Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Rutko, tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem sacīja, ka domes vadība vēl nav izlēmusi vai un kādā veidā atbildēs uz mediķu protesta vēstuli,kurā tika pausta neapmierinātība ar diviem valdes locekļiem – Andreju Miļčevski un Innu Budovsku, norādot, ka saskaņā ar publiski pieejamu informāciju viņiem nav saskaņā ar konkursa nolikumu prasītās triju gadu darba pieredzes vadošā amatā. Andris Rutko norādīja, ka vēl arī pašvaldības juristi vērtēs vai uz šādu vēstuli vispār esot jāatbild, jo vēstulē neesot norādīts, nedz kas to rakstījis, nedz kam tā adresēta, kā arī nav minēta adrese, kam un kur sniegt atbildi. Neesot minēta nedz elektroniskā, nedz kāda cita adrese uz kuru sūtīt atbildi. Uz žurnālistu iebildumu, ka ir iesniegta atkārtota vēstule ar mediķu parakstiem, Andris Rutko sacīja, ka tā ir viena skenēta lapa unnav iesniegta vēstule ar oriģināliem parakstiem, kas nesniedzot pārliecību, ka vēstuli ir rakstījuši mediķi un arī parakstījušies. Rutko piebilda, ka drīzumā no atvaļinājuma iznāks domes piekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa un līdz nākamās nedēļasbeigām tiks izlemts, kā reaģēt uz minēto protesta vēstuli – sniegt atbildi vai ignorēt.

Jau iepriekš ziņots, ka Jēkabpils domes vadība un pašvaldības personāldaļa nesaskata, ka izvērtējot pretendentus konkursā uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdi būtu pārkāpts konkursa nolikums. Tāpat arī vēstīts, ka mediķi ir gatavi tiesāties, lai panāktu, ka Jēkabpils slimnīcas vadībā ir cilvēki ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām kompetencēm.

Kokapstrādes uzņēmums "Jēkabpils kokapstrāde" iepriekš "Jēkabpils mežrūpniecība" plāno ieguldīt 3,4 miljonus eiro zāģmateriālu žāvēšanas iekārtas iegādē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2019.gada 31.decembrim, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu programmā "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē II kārtā". Uzņēmuma izsludinātajam iepirkumu konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka "Jēkabpils kokapstrāde" plāno iegādāties kopumā divas nepārtrauktas darbības tuneļa tipa zāģmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju. Pretendenti savus pieteikumus iepirkumu konkursā var iesniegt līdz šā gada 30.maijam.Jau ziņots, ka 2017.gadā "Jēkabpils kokapstrāde" strādāja ar 23,668 miljonu eiro apgrozījumu un 634 tūkstoši 405 eiro zaudējumiem.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 153.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau septīto gadu pēc kārtas šodien rīkoja Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, arī Jēkabpilī, Viesītē, Aknīstē, Preiļos, Līvānos, Pļaviņās un Aizkrauklē. Šajā dienā mazos un lielos apmeklētājus iepazīstināja ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrādīja ugunsdzēsēju depo un parādīja VUGD tehniku, kā arī ļāva izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju aizsargtērpu, sniedza atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, atgādinot par drošību un pastāstīja par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju.

Saeima šodien pirmajā lasījumā skata likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai. Tas paredz, ka trauksmes cēlējiem tiktu nodrošināta aizsardzība no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību. Paredzēts, ka pirmajā gadā pēc likuma stāšanās spēkā būs nepieciešami 91 tūkstotis 507 eiro, no kuriem atlīdzība Trauksmes cēlēju kontaktpunkta darbiniekiem būtu ap 44 tūkstoši 145 eiro, informatīvā kampaņa izmaksātu ap 20 tūkstoši eiro un tīmekļa vietnes jeb mājaslapas izveide un tās tehniskais nodrošinājums izmaksātu 16 tūkstoši 940 eiro. Savukārt turpmāk ik gadu izdevumi būtu 55 tūkstoši 967 eiro. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju, kas satur valsts noslēpumu, kā arī personīgu interešu aizskārumu.

Un vēl

Rīt,18.maijā pulksten 12tos Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuves galvenajā peldvietā svinīgi tiks pacelts Zilais karogs. Jau ziņots, ka arī šogad, tāpat kā agrākos gados, sertifikāta saņēmēji īstenos izglītojošas un radošas aktivitātes vietējo izglītības iestāžu audzēkņiem, izmantojot dažādas radošas metodes. Jēkabpilī īpaša uzmanība tiks pievērsta makšķernieku un tūristu izglītošanā vides jomā, savukārt Kuldīgā radošajās un izglītojošajā vasaras skolā tiks aicinātas piedalīties ģimenes ar bērniem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī, Rīgas un Kurzemes ielas krustojumā atjaunots pulkstenis; Latvijā šī gada četros mēnešos straujāks jauno auto reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā; un Uzdodoties par «Latvijas gāzes» darbiniekiem, atkal uzdarbojas zagļi.

Lai gan Rīgas iela Jēkabpilī pirms nepilniem sešiem gadiem tika nodota ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas, tai jau vairākkārt veikti remontdarbi. Šā gada maijā tika izfrēzēti asfalta posmi gan pie Krustpils Kultūras nama un Krustpils pils, gan pie pilsētas robežas virzienā uz Līvāniem. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko skaidro, ka šajās vietās jau pērn tika konstatēti asfalta defekti, bet remonts sākts šogad maijā. Par Rīgas ielas defektiem, proti, norādot ka tā pēc veikatajiem remontdarbiem izskatās neglīti kā ar ielāpiem, Jēkabpils domes Finanšu komitejā jautājumu aktualizēja deputāts Kaspars Ģirģens. Viņš rosināja defektus novēršot , noasfaltēt no jauna ielas posmu kopumā nevis veidot raibus ielāpus. Deputāts Aigars Nitišs norādīja, ka tas prasa daudz lielākas izmaksas un tās līgumā neesot paredzētas.

Finanšu komitejas sēdē deputāts Kaspars Ģirģens informēja, ka ir atjaunots pulkstenis Jēkabpilī, Rīgas un Kurzemes ielas krustojumā. Kā zināms jau ilgāku laiku laikrādis nedarbojās un iepriekš, lai to atjaunotu Pilsētsaimniecības departaments bija izveidojis tāmi 4 tūkstoši 500 eiro. Savukārt izrādot personisku inciatīvu Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniekam Tautsaimniecības jautājumos Andrim Rutko un deputātam Kasparam Ģirģenam izdevies panākt, ka šie darbi tiek veikti par 500 eiro. Pagaidām gan pulkstens nav izgaismots diennakts tumšajā laikā, jo ielu remontdarbos ir pārrauts elektrokabelis, kas jāatjauno. Kaspars Ģirģens sacīja, ka tuvākajā laikā tas tikšot izdarīts.

Turpinām ziņas

Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neko nezina par Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem, liecina Tiesībsarga biroja sadarbībā ar pētījumu aģentūru SKDS veiktās aptaujas dati. Tā veikta, lai noskaidrotu, kāda ir sabiedrības informētība par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem. Līdz 25.maijam, kad regula stājas spēkā, atlikušas vien dažas dienas. Tiesībsargs lūdza iedzīvotājus novērtēt vairākus apgalvojumus saistībā ar regulu. Aptaujā noskaidrots, ka 35,9% iedzīvotāju ir informēti par tās būtību, piemēram, ko tā paredz, aizliedz un tamlīdzīgi, savukārt 35,6% aptaujāto zina, ar kuru datumu regulu sāk piemērot. Aptuveni katrs ceturtais respondents jeb 24,4% zina, kur atrast informāciju par regulu, tās prasībām, bet 22,3% zina, kādās situācijās ir jābūt uzmanīgam, lai nepārkāptu regulas un ar to saistīto normatīvo aktu prasības. Gandrīz piektdaļa jeb 17,4% iedzīvotāju ir informēti par to, kā regula ietekmēs viņu ikdienas dzīvi, bet 10,2% aptaujāto ir informēti par ieguvumiem no šīs regulas ieviešanas. Taču vairāk nekā trešdaļa jeb 36,6% iedzīvotāju nezina neko no augstākminētā, proti, nezina neko par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem.
Jau ziņots, ka regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam. Līdz ar to izmaiņas būs jāveic dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.

Latvijā šā gada pirmajos četros mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina šodien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati. Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-aprīlī mūsu valstī reģistrēja 5 tūkstoši 650 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 3,1% vairāk nekā 2017.gada pirmajos četros mēnešos. ES vidēji janvārī-aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 2,7%. No 30 Eiropas valstīm lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-aprīlī gada izteiksmē bijis Ungārijā (+32,2%), Grieķijā (+26,1%), Rumānijā (+25,4%), Lietuvā (+23,5%), Bulgārijā (+23,1%), Horvātijā (+22,6%), Nīderlandē (+14,4%) un Igaunijā (+13,9%). Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-aprīlī reģistrēts Dānijā (-2,4%), Norvēģijā (-3,5%), Islandē (-4,2%), Īrijā (-4,7%) un Lielbritānijā (-8,8%), bet Šveicē jaunu vieglo automašīnu reģistrācija saglabājusies nemainīga.

Un vēl

Maijā ir bijuši vairāki gadījumi, kad viltvārži, uzdodoties par “Latvijas gāzes” darbiniekiem, ir apzaguši cilvēkus, vēsta Valsts policija. Likumsargi norāda, ka reizēm viltvārži apgalvo, ka viņi ir arī kādas citas iestādes vai uzņēmuma pārstāvji, un tādā veidā iekļūst cita cilvēka privātīpašumā, pēc tam to aplaupot vai apzogot. Policija atzīmē, ka visbiežāk garnadži par saviem upuriem noskata cilvēkus gados, kurus ir vieglāk apvārdot. Jau iepriekš policija par līdzīgiem noziegumiem aizturējusi vairākus cilvēkus. Valsts policija aicina atsaukties ikvienu, kurš ir cietis no šāda nozieguma, vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai zvanot pa tālruņa numuru 110. Tikmēr “Latvijas gāze” atgādina, ka tā vairs neapseko mājsaimniecības. To dara akciju sabiedrība “GASO”. Dabasgāzes sadales sistēmas apsekošanas gadījumos, iedzīvotāji tiek aicināti pieprasīt apsekotājus uzrādīt “GASO” darbinieku apliecības. Šaubu gadījumā, lai pārliecinātos, ka jūsu īpašumā darbus veic “GASO” darbinieks, jāzvana darba dienās no plkst. 8 līdz plkst. 17 pa tālruņa numuru 155 pēc plkst. 17 un brīvdienās – 114.

Radio1 dienas notikumu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: POagaidām nav zināms vai tiks sniegta Jēkabpils pilsētas pašvaldības oficiāla atbilde uz mediķu protesta vēstuli; Konstatētie defekti Jēkabpilī, Rīgas ielā beidzot salaboti; un Uzdarbojas krāpnieki, kas uzdodas par Latvijas gāzes darbiniekiem.

Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Rutko, tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem sacīja, ka domes vadība vēl nav izlēmusi vai un kādā veidā atbildēs uz mediķu protesta vēstuli,kurā tika pausta neapmierinātība ar diviem valdes locekļiem – Andreju Miļčevski un Innu Budovsku, norādot, ka saskaņā ar publiski pieejamu informāciju viņiem nav saskaņā ar konkursa nolikumu prasītās triju gadu darba pieredzes vadošā amatā. Andris Rutko norādīja, ka vēl arī pašvaldības juristi vērtēs vai uz šādu vēstuli vispār esot jāatbild, jo vēstulē neesot norādīts, nedz kas to rakstījis, nedz kam tā adresēta, kā arī nav minēta adrese, kam un kur sniegt atbildi. Neesot minēta nedz elektroniskā, nedz kāda cita adrese uz kuru sūtīt atbildi. Uz žurnālistu iebildumu, ka ir iesniegta atkārtota vēstule ar mediķu parakstiem, Andris Rutko sacīja, ka tā ir viena skenēta lapa unnav iesniegta vēstule ar oriģināliem parakstiem, kas nesniedzot pārliecību, ka vēstuli ir rakstījuši mediķi un arī parakstījušies. Rutko piebilda, ka drīzumā no atvaļinājuma iznāks domes piekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa un līdz nākamās nedēļasbeigām tiks izlemts, kā reaģēt uz minēto protesta vēstuli – sniegt atbildi vai ignorēt.

Jau iepriekš ziņots, ka Jēkabpils domes vadība un pašvaldības personāldaļa nesaskata, ka izvērtējot pretendentus konkursā uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdi būtu pārkāpts konkursa nolikums. Tāpat arī vēstīts, ka mediķi ir gatavi tiesāties, lai panāktu, ka Jēkabpils slimnīcas vadībā ir cilvēki ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām kompetencēm.

Lai gan Rīgas iela Jēkabpilī pirms nepilniem sešiem gadiem tika nodota ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas, tai jau vairākkārt veikti remontdarbi. Šā gada maijā tika izfrēzēti asfalta posmi gan pie Krustpils Kultūras nama un Krustpils pils, gan pie pilsētas robežas virzienā uz Līvāniem. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko skaidro, ka šajās vietās jau pērn tika konstatēti asfalta defekti, bet remonts sākts šogad maijā. Par Rīgas ielas defektiem, proti, norādot ka tā pēc veikatajiem remontdarbiem izskatās neglīti kā ar ielāpiem, Jēkabpils domes Finanšu komitejā jautājumu aktualizēja deputāts Kaspars Ģirģens. Viņš rosināja defektus novēršot , noasfaltēt no jauna ielas posmu kopumā nevis veidot raibus ielāpus. Deputāts Aigars Nitišs norādīja, ka tas prasa daudz lielākas izmaksas un tās līgumā neesot paredzētas.

Finanšu komitejas sēdē deputāts Kaspars Ģirģens informēja, ka ir atjaunots pulkstenis Jēkabpilī, Rīgas un Kurzemes ielas krustojumā. Kā zināms jau ilgāku laiku laikrādis nedarbojās un iepriekš, lai to atjaunotu Pilsētsaimniecības departaments bija izveidojis tāmi 4 tūkstoši 500 eiro. Savukārt izrādot personisku inciatīvu Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniekam Tautsaimniecības jautājumos Andrim Rutko un deputātam Kasparam Ģirģenam izdevies panākt, ka šie darbi tiek veikti par 500 eiro. Pagaidām gan pulkstens nav izgaismots diennakts tumšajā laikā, jo ielu remontdarbos ir pārrauts elektrokabelis, kas jāatjauno. Kaspars Ģirģens sacīja, ka tuvākajā laikā tas tikšot izdarīts.

Kokapstrādes uzņēmums "Jēkabpils kokapstrāde" iepriekš "Jēkabpils mežrūpniecība" plāno ieguldīt 3,4 miljonus eiro zāģmateriālu žāvēšanas iekārtas iegādē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2019.gada 31.decembrim, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu programmā "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē II kārtā". Uzņēmuma izsludinātajam iepirkumu konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka "Jēkabpils kokapstrāde" plāno iegādāties kopumā divas nepārtrauktas darbības tuneļa tipa zāģmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju. Pretendenti savus pieteikumus iepirkumu konkursā var iesniegt līdz šā gada 30.maijam.Jau ziņots, ka 2017.gadā "Jēkabpils kokapstrāde" strādāja ar 23,668 miljonu eiro apgrozījumu un 634 tūkstoši 405 eiro zaudējumiem.

Un vēl

Maijā ir bijuši vairāki gadījumi, kad viltvārži, uzdodoties par “Latvijas gāzes” darbiniekiem, ir apzaguši cilvēkus, vēsta Valsts policija. Likumsargi norāda, ka reizēm viltvārži apgalvo, ka viņi ir arī kādas citas iestādes vai uzņēmuma pārstāvji, un tādā veidā iekļūst cita cilvēka privātīpašumā, pēc tam to aplaupot vai apzogot. Policija atzīmē, ka visbiežāk garnadži par saviem upuriem noskata cilvēkus gados, kurus ir vieglāk apvārdot. Jau iepriekš policija par līdzīgiem noziegumiem aizturējusi vairākus cilvēkus. Valsts policija aicina atsaukties ikvienu, kurš ir cietis no šāda nozieguma, vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai zvanot pa tālruņa numuru 110. Tikmēr “Latvijas gāze” atgādina, ka tā vairs neapseko mājsaimniecības. To dara akciju sabiedrība “GASO”. Dabasgāzes sadales sistēmas apsekošanas gadījumos, iedzīvotāji tiek aicināti pieprasīt apsekotājus uzrādīt “GASO” darbinieku apliecības. Šaubu gadījumā, lai pārliecinātos, ka jūsu īpašumā darbus veic “GASO” darbinieks, jāzvana darba dienās no plkst. 8 līdz plkst. 17 pa tālruņa numuru 155 pēc plkst. 17 un brīvdienās – 114.