Raivis Ragainis: Es nemeklēju, kas bija slikti, es skatījos, kā var izdarīt labāk. Saruna par pieredzi mēra krēslā
- Sandra Mikanovska --
- 13 junijs 2019 --
- 16Komentāri
Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Jēkabpils domē mainījās varas groži. Raivis Ragainis (LZP), kas kļuva par domes priekšsēdētāju pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām un, nākot pie varas pārstāvēja to Jēkabpils sabiedrības daļu, kas alka pēc pārmaiņām gan pašvaldībā, gan pilsētas dzīvē, apvienojoties vairākiem opozīcijas deputātiem, pēc divu gadu darba, zaudēja mēra amatu. Pēc šī balsojuma pozīcija kļuva par opozīciju. Arī ap domes galdu deputāti pārkārtojās spoguļefektā, proti, pozīcija ieņēma opozīcijas vietas, bet opozīcija – pozīcijas.
- Ejot politikā ikviens vairāk vai mazāk rēķinās ar iespēju, ka var gan uzvarēt, gan zaudēt. Jūs politikā ienācāt ar izteiktu pretnostatījumu vecajiem spēkiem un tas visu laiku radīja zināmu spriedzi starp abām pusēm – pozīciju un opozīciju. Kāds bija šis varas maiņas brīdis, kā Jūs to raksturotu? Vai tas bija likumsakarīgs iznākums? Politiskā nodevība? Intrigas? Politiskās spēles?
- Protams, pirmajā brīdī sajutu aizvainojumu, jo, liekas darīju visu pēc labākās sirdsapziņas, bet redz kā notiek, jo kādam citam vajadzīgi citi noteikumi, lai lietas notiek citādāk. Bet visā visumā ar to deputātu sastāvu, kas mums ir, nebija lielas pārliecības, ka izdosies nostrādāt visu sasaukumu. Tajā brīdī, kad mūžībā aizgāja Andris, mūsu koalīcijas kodols tika samazināts un sākās politiskās spēles, kuram ar kuru un uz kuru pusi. Pēc Andra aiziešanas, mēs nostrādājām pusgadu un tas ir brīnums, ka mums izdevās noturēties vēl tik ilgi. Lai ko oponenti teica un kādus pārmetumus izvirzīja, piemēram, ka mēs neesam ar opozīciju runājuši,
tā ir demagoģija, absolūtas muļķības
un pilnīgs sviests.
un pilnīgs sviests.
Mēs komunicējām. Runājām ar visiem, ja kādam bija interese, viņš varēja nākt un jebkurā brīdī runāties. Mēs darījām savu darbu, paveicot to, par ko bijām vienojušies ar pārējiem deputātiem, centāmies ievērot visu uzstādījumus un programmas. Manas durvis nekad nav bijušas ciet, visi, kas vēlējās runāt, varēja nākt un runāties. Tas pats cilvēks, kurš teica, ka esam nekomunikabli, esam ar viņu vairākas reizes runājuši, cita lieta kādi bija viņa uzstādījumi, vai mēs tos varam izpildīt vai nē. Protams, pirmais moments, pēc varas maiņas bija šokējošs. Tagad esam atpūtušies, sākam domāt, ko darīt tālāk. Politika ir politika, ar šādām situācijām jārēķinās.
- Sākot darbu pašvaldībā, Jūs ar pozīcijas deputātu komandu, mainījāt departamentu skaitu. No diviem izveidojāt piecus. Patlaban, jaunā domes vadība ir deklarējusi, ka tas tiks mainīts un būs trīs departamenti. Kā vērtējat šo procesu un biežās pārmaiņas?
- Atnākot strādāt Jēkabpils domē, mes ienācām 20 gadus veidotā sistēmā ar visiem nosacījumiem, departamentiem, vadītājiem un visu pārējo. Mēs pārmaiņas neuzsākām pirmajā dienā, mēs saucām palīgā ekspertus, kuri iepazinās ar nodaļu darbu, vērtēja vadītājus un nāca ar priekšlikumu, ko darīt tālāk. Uzklausot nodaļu vadītāju redzējumu, priekšlikumus, redzot bremzējošos faktorus, mēs nonācām pie tā, ka šī varas piramīda ļoti stipri turējās uz divu departamentu vadītājiem. Principā, ja viņu nav, darbs nenotiek. Sapratām, ka departamenta vadītājs, kurš pārzina visu lauku ir, kā tāds pudeles kakls, kuram netiek garām, ka ir vajadzīga ātrāka reaģēšana un darbība. Pēc lēmuma par piecu departamentui izveidi, gājām pie visiem deputātiem, stāstījām, kāpēc tas ir vajadzīgs un, kā tas varētu izskatīties. 2018.gada maijā mēs palielinājām departamentu skaitu. Veselu gadu pētot un skurpulozi skatoties, kā varētu mainīt šo darbību, pieņēmām lēmumu.
Tā nebija spontāna rīcība
vai politiskā izrēķināšanās.
vai politiskā izrēķināšanās.
Uzskatu, ka ir absurdi tā domāt. Strādāt palika tie paši darbinieki, tikai viņiem iedeva mazākus darbības laukus un līdz ar to viņi kļuva zinošāki par savu jomu. Darbinieki ir iestrādājušies, viss notiek. Neredzu problēmu. Ja prasat viedokli par trim departamentiem, ko tagad it kā plānots veidot, tad man nav pilnīgi nekādas informācijas. Nekas nav runāts, stāstīts, ja mums pārmet ka neinformējam, nekomunicējām, tad atšķirībā no tā, kā mēs likām galdā visus savus priekšlikumus, stāstot, kas un kā tiks mainīts un kāpēc, tad šobrīd ir pilnīgs informācijas vakuums. Ir pateikts, ka būs trīs departamenti, bet, kas uz kurieni, kā un kāpēc, nekas nav ne runāts, ne skaidrots, kas mainīsies, kas būs labāk iedzīvotājiem. Es neesmu ne aicināts uz sarunām, ne informēts. Būtu labi, ja skaidrotu, citādi es to redzu tikai no viena viedokļa – man nepatīk, darīšu citādāk, tā ir atgriešanās pie vecās varas piramīdas, kas tika izjaukta. Varbūt ir departamentu vadītāji, kas nepatīk un viss notiek personāliju dēļ, lai tikai nomainītu cilvēkus. Ja šādas pārmaiņas būs pilsētai par labu, tad viss ir kārtībā. Kaut gan maz ticams, jo pārzināt divas jomas ir viena lieta, bet pārzināt piecas jomas cita. Neviens nav pārcilvēks, visi ir tikai cilvēki. Mūsu nostāja bija reaģēt operatīvāk uz jebkuru problēmu un izpildīt pēc iespējas ātrāk, būt zinošākam par visu savu nozari. Šobrīd nav skaidrs redzējums.
- Divu gadu laikā, kad vadījāt domi, vairāki darbinieki, kas bija tuvu stāvoši iepriekšējai domes vadībai vai partijas biedri, zaudēja darbu vai bija spiesti to mainīt. Arī patlaban, apvienojot departamentus, iespējams, kāds Jūsu komandai vai politiskajiem spēkiem tuvu stāvošs cilvēks var zaudēt darbu. Kā vērtējat šādas kadru maiņas, atkarībā no politiskajām krāsām?
- Noteikti tā nebija. Viņiem bija uzaicinājums strādāt citur un tā bija viņu izvēle. Jau teicu, ka sākot darbu domē ilgu laiku vērojām, kā un kas notiek. Mums bija uzstādījums par kapacitātes celšanu un štatu daudzuma ierobežošanu. Mēs šīs reorganizācijas rezultātā mazinājām štatu daudzumu, cēlām nodaļas vai departamenta kapacitāti, lai tīri fiziski darbus var paveikt vairāk un ātrāk. Tie cilvēki, kas strādāja pašvaldībā un bija iepriekšējās varas pietuvināti vai partijas pārstāvji, nevienam nekas no mūsu puses pārmests netika, visi varēja strādāt. Protams, ir vēlamāki vai mazāk vēlami darbinieki no profesionālā viedokļa, vieniem tu redzi rezultātus un sadarbību, citiem šo rezultātu nav. Daži cilvēki nolēma mainīt darbavietas, bet atlaists tāpēc, ka nav īstās partijas krāsas, netika neviens. Jau atnākot, sacījām, ka
Kangarus nemeklēsim, visi,
kas grib strādāt, strādājam.
kas grib strādāt, strādājam.
Tas, kas bija jāmaina, bija ne cilvēkos, bet sistēmā - darāmajos darbos un apjomos. To mēs arī panācām. Mēs nemeklējām, kas ir lojāls mums, kas iepriekšējai varai. Man bija normālas attiecības ar visiem. Neviens nevar pateikt, ka viņš ir kaut kādā veidā apdalīts, jo bijis pietuvināts iepriekšējai varai. Cilvēki, neatkarīgi no tā, kā mainās vara, strādā. Ja kāds pats negribēja strādāt, tas ir cits jautājums, kas nav saistīts ar varas maiņu. Vai nu ir atdeve vai nav. Tas novērojams jebkurā darbā, ka cilvēks, paeejot kādam laika posmam, paliek darbā rutīns un zina neskaitāmus iemeslus, kā nedarīt un nemeklē nevienu, lai darītu. Mēs to centāmies lauzt. Var redzēt, kurš ar degsmi vēlas izdarīt darbu nevis min neskaitāmus iemeslus, lai nedarītu. Tādi cilvēki pašvaldībā ir joprojām. Ja katrs dara savu darbu, atbilstoši iedzīvotāju interesēm, tad viss ir kārtībā. Mēs panācām, ka divu gadu laikā sūdzības, kas bija par pašvaldības darbu, pazuda. Nav sūdzību par pilsētas departamentu vai kapitālsabiedrību darbu. Ja iedzīvotājs ar savu sūdzību atnāk līdz priekšsēdētājam, tad tas nozīmē, ka nav strādājis konkrētās nozares speciālists, kurš nav paskaidrojis, nav palīdzējis. Protams, ir cilvēki kas vienkārši nāk pa tiešo pie priekšsēdētāja. Taču mērķis ir panākts. Kapitālsabiedrības un departamentus vada spējīgi vadītāji, kas redz mērķi. Viss ir vērsts uz iedzīvotāju interesēm. Viņi zina, kā viņi strādā, uz ko tendenti un tad varam skatīties uz viņu rezultātiem, ko atpakaļ saņem iedzīvotāji, piemēram, ar laikus nopļautu zālienu, sakoptu vidu. Šobrīd šo visu grib salauzt.
- Kā vērtējat ierosinājumu atstādināt no amata SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Valdes priekšsēdētāju?
- Slimnīcas vadītāju atstādina tīri politisku iemeslu dēļ. Šim procesam pieslēdzies iepriekšējā sasaukuma domes vadītājs, kurš vairāku sasaukumu laikā slimnīcas jautājumā neko nedarīja. Es pats pie viņa vērsos ar iedzīvotāju sūdzībām par slimnīcas darbu, viņš atbildēja, ka neko nezina no slimnīcas darbības, ka tas ir viņa vietnieka darba lauciņš. Pieķerties slimnīcas jautājumam bija ļoti drosmīgs lēmums. Slimnīcas problēmu risināšana bija mūsu pēdējais darba punkts, kam ķērāmies klāt, jo tas ir ļoti jutīgs jautājums. Slimnīcā izveidojies ārstu monopols, kas noteic visu darbības lauku. Jāsaprot to, ka slimnīca strādā tirgus apstākļos, to, ka slimnīcas naudas finansējums nenāk no gaisa, bet gan nāk no konkrētiem padarītiem darbiem ar ko jānosedz visas slimnīcas izdevumi.
Tas bija viens no maniem drosmīgākajiem
soļiem, ķerties klāt slimnīcas sakārtošanai.
soļiem, ķerties klāt slimnīcas sakārtošanai.
Es uzskatu, ka iepriekšējā pašvaldības vadība baidījās spert šādu soli. Tas nav populāri. Tas nav priekš politiķa. Taču uzskatu, ka tas bija slimnīcas un iedzīvotāju labā. Manā adresē bija jautājumi arī no Veselības ministrijas puses, kas notiek ar Jēkabpils slimnīcu un, ja nekas netiks mainīts tā var zaudēt konkrētas kategorijas statusu. Tāpēc ķērāmies pie šī jautājuma klāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka slimnīcas vadītājam nav jābūt mediķim, bet gan zinošam finansu jomā, ekonomiski domājošam, kuram ir klāt medicīnas speciālisti, kas var sniegt padomu. Vadītājam, kuram ir jāsakārto šī ekonomiskā un saimnieciskā puse. Gada laikā jaunā valde ir nobremzējusi lejupslīdi. Valde pārņēma slimnīcu jau ar lejupslīdi, ar 170 000 eiro zaudējumiem, kurus galvenokārt radīja algu pieaugs. Ministrija pieņem lēmumu palielināt algas, bet slimnīcai uz vietas jāskatās vai tā to var atļauties. Ja citas slimnīcas šādā situācijā tiek galā ar rādītājiem uz nulli vai pat peļņu, tad Jēkabpils slimnīca to nespēja izdarīt. Uzskatu, ja šobrīd slimnīcai vairs nav šādu mīnusu, tad tas nozīmē, ka esam atsitušies pret zaudējumu bedres dibenu un sākusies augšupeja.
- Vai 800 000 eiro par 2018.gadu nav parāds?
- Tā gluži visa nav reāla nauda, aptuveni 700 000 eiro ir amortizācijas nauda, zaudējumi reāli ir ap 100 00 eiro. Piemēram, Stradiņa slimnīcas zaudējumi ir ap 2,6 miljoni eiro. Ja skatamies vietējās kapitālsabiedrības, piemēram, SIA “Jēkabpils siltums”, arī tur ir negatīva bilance, tad jautājums, ar ko ir noziedzies slimnīcas vadītājs, kas dara visu iespējamo, lai iekļūtu, ja vēl ne pelnošajā, tad vismaz lejupslīdi apturējušajā sadaļā? Uzskatu, ka viņš ar to labi tiek galā, viņš citiem nekad nebūs labs, jo tās ir arī pārmaiņas slimnīcas iekšienē. Taču pacientu sūdzības par slimnīcu un mediķu darbu ir samazinājušās.
Piebildīšu. Tika izteikti pārmetumi man, ka pacelts Jēkabpils slimnīcas valdes locekļiem atalgojums un noteikti atlaišanas milzīgie pabalsti. Ja ļauj cilvēkam, saskaņā ar līgumu, pieci gadi strādāt, atlaišanas pabalsts nav jāmaksā, var vienkārši nepārslēgt līgumu. Pasbalsti tika vienādoti visās kapitālsabiedrībās. Lai paskatās, kāds bija iepriekš dažai labai kapitālsabiedrībai šis atlaišanas pabalsts? Negribu minēt konkrēti.
Mēs gājām uz to, ka visās kapitālsabiedrībās
jābūt vienādiem atlaišanas pabalstiem.
jābūt vienādiem atlaišanas pabalstiem.
Tāpēc visām kapitālsabiedrībām šie vienošanās līgumi ir noslēgti vienādi. Atalgojums ir atbilstoši koeficientam. Koeficients paliek tas pats, bet vidējā alga valstī ir pieaugusi un tikai atbilstoši tam ir cēlies šis atalgojums. Ja vienādi, tad visiem vienādi. Mēs arī centāmies panākt, lai sociālās garantijas kapitālsabiedrībās un uzņēmumos būtu vienādas visiem, kā arī atalgojuma līmenis būtu vienāds. Lai ir skaidri un saprotami nosacījumi. Mēs, kad sākām darbu, runājām ar katru kapitālsabiedrību un nevienu nemainījām līdz nebeidzās līgums, tad bija konkurss. Bieži vien amatā palika tie, kas jau tur strādāja, jo viņiem bija labākais redzējums un pieredze.
- Jūs nevarat noliegt, ka pagājušā gada laikā tika saņemtas gana daudz mediķu sūdzības par jaunās valdes darbu?
- Kāds ir to iemesls? Mediķiem ir daudz un dažādas iespējas veikt savu darbu un, ja jāpavada liels stundu skaits slimnīcā, samazinās iespēja šo laiku strādāt citviet. Lielākie neapmierinātie bija tie, kas strādāja citviet, bet tajā pašā laikā skaitījās darbā slimnīcā. Neapmierināja komunikācija ar valdi? Esam interesējušies, nevienā slimnīcā valdes nav tik atvērtas pret dakteriem, kā ir Jēkabpilī. Arī man bija sūdzības no mediķiem un ne tikai jaunās valdes darba laikā, bet vēl pirms valde tika ievēlēta, kad strādāja vecā valde, tad viena daļa mediķu bija par vienu valdes locekli, cita par citu un viņi savā starpā vienkārši plēsās. Sapratu, ka vecajā valdē atstājot kādu no tās locekļiem, kas vienam simpatizē ar savu redzējumu, citam nē, nebūs iespēja slimnīcā veidot vienotu kolektīvu. Tāpēc meklējām neitrālus cilvēkus no malas. Arī šobrīd ir, kas atbalsta, kas neatbalsta, kas redz perspektīvu nākotnē, kas nesaprot pārmaiņas. Jo ātrāk dakteri sapratīs, ka viņi ir pakalpojuma sniedzēji, ka iedzīvotājs ir klients, jo ātrāk tas notiks, jo labāk. Viss atkarīgs no rezultāta, kādā kvalitātē un, kādus pakalpojumus piedāvājam. Ja tiekat kaut kādā veidā ierobežots – viss ir slikti. Varbūt neapmierinātie var aiziet pie valdes un pateikt savu redzējumu pie tiem apstākļiem, kas ir, kā un ko darīt? Piemēram, ja maksā par desmit stundām, bet jūs strādājat mazāk, tāpēc, ka kāds paņēmis vairāk darba stundu, bet nenostrādā, tad jūs, strādājot viņa vietā, saņemat mazāk. Jebkurš no dakteriem, kas vēlējās ieteikt savu redzējumu, bija laipni gaidīts pie valdes priekšsēdētāja izrunāties, valdē ir ārsts, tāpēc tai nevar iestāstīt, ka balts ir melns un otrādi.
- Kā, Jūsuprāt, kapitālsabiedrības darbu ietekmē biežās pārmaiņas valdē?
- Jau ir pasludināts, ka Gvido nav vēlams, ir priekšsēdētāja nostāja par valdes atlaišanu.
Tie ir tikai argumenti bez pierādījumiem.
Ja nespeciālists vienkārši pasaka: valdes vadītājs ir slikts, bez nopietna izvērtējuma, vai minot, kā man minēja, kaut kādu mistisku komunikācijas trūkumu, tad atvainojiet, tas ir smieklīgi. Gada laikā valde ir slimnīcu stabilizējusi, daudzus darbus izdarījusi, valdei bija jāļauj strādāt, viņi ir deklarējuši, kā strādās 2019., kā 2020. gadā un pilda savus uzdevumus, ja nepilda, tad varam skatīties jautājumu par valdes maiņu. Ja pirms tam pie valdes priekšsēdētāja aiziet Jēkabpils mērs kopā ar iepriekšējā sasaukuma mēru, kurš ir galvenais sarunas vadītājs un uzdod divdesmit jautājumus, tad jājautā, kuram ir tā politika? Šī brīža priekšsēdētājam nebūtu vajadzības mainīt slimnīcas valdi. Ir ļoti daudz pasākumu, ko darīt, tas, kas notiek, vajadzīgs, kādam citam, varbūt tā ir atriebība un pasūtījums, un tas tiek izpildīts. Priekšsēdētājam šobrīd ir liels darba lauks un es pat nezinu, kā viņš ar vienu vietnieku ar visu tiks galā, varbūt daļa pienākumu būs jānovirza uz darbiniekiem. Ķerties pie slimnīcas valdes bija pilnīgi nevajadzīgi. Ja vēl kāds šajā procesā stāv blakus un izrāda lielu ieinteresētību un zināšanas, ko iepriekš nekad nav darījis, tad jautājums, kāds ir mērķis un, kas komandē procesu?
- Arī Jums pārmeta, ka līdzās stāv kāds cits deputāts, kurš ir īstais noteicējs? Varbūt tas nav slikti, ja mēram ir sava komanda, padomdevējs?
- Tajā brīdī, kad uzsākām darbu domē, kā komanda, mēs sadalījām sfēras, kurš par kuru būs atbildīgs. Saku lielu paldies, ka cilvēki pieslēdzās savai sfērai un mēģināja to darīt un koriģēt lietas. Kādam viena lieta sanāk labāk, citam cita. Esmu pateicīgs, ka kolēģis pieslēdzās konkrētām lietām, piemēram, atkritumu saimniecības sakārtošanai, savlaicīgai zāles pļaušanai pilsētā un citām, šīs jomas tika ātri sakārtotas. Tālāk, paejot laikam, kad paši domes vadībā bijām nostiprinājušies, tas beidzās. Viņš pagāja malā. Ja uzskata, ka viņš sēdēja un diktēja, ko man darīt, tās ir absolūtas muļķības. Jūs varat uzdot šo jautājumu šim cilvēkam, viņš pateiks: atvainojiet man ir pārāk liels bizness un pietiek, ko darīt. Tā, ka sākumā jā, bija atbalsts, paldies, ka palīdzēja, bez tā nebūtu tikuši līdz labam rezultātam dauzos jautājumos. Šī sadarbība bija tikai sākumposmā. .
- Varbūt arī šeit ir līdzīga situācija un padomdevēja atbalsts tiek sniegts tikai sākumā?
- Pilnīgi pieļauju, bet te ir bijusi kopīga sadarbība amatos iepriekšējā sasaukumā.
- Arī jūs abi ar minēto deputatu esat bijuši ievēlēti iepriekšejos sasaukumos?
- Jā, bet līdz šim nebijām konkrēti strādājuši kopā pašvaldībā. Cilvēks, ko jūs minat, nāca tikai uz Attīstības un tautsaimniecības komitejām. Visu cieņu, es klausītos ieteikumos un ierosinājumos, ko viņš teiktu, bet viņš pēc sākuma posma pagāja malā. Jāsaprot, ka arī mazu bērnu tur pie rokas, vēlāk, kad iemācās staigāt, viņš iet pats, tikai skatamies, lai nenokrīt. Par pirmā gada lielāko daļu saku paldies, pēc tam visu darījām paši.
Tās runas, ka kāds kaut ko diktēja, kas
darāms, ir pilnīgas muļķības un intrigas.
darāms, ir pilnīgas muļķības un intrigas.
Aivars ir gudrs un zinošs, ir četrus gadus strādājis, kā mēra vietnieks. Viņam ir zināšanas un pieredze. Jautājums tikai vai darbība vērsta iedzīvotāju labā. Mana pieredze liecina, ka iepriekšējā sistēma nebija iedzīvotāju labā. Nevaru pārmest iepriekšējā sasaukuma domes vadītājam par Jēkabpili, jo viņš nekad nav bijis jēkabpilietis. Pilsēta nav viņa mājas. Es esmu šeit dzimis un audzis un mani interesē, kas notiek manā pilsētā. Viņš te brauca uz darbu un pēc darba aizbrauca mājās uz savu novadu. Viņš ikdienā te nebija un pilsētā nedzīvoja. Es esmu šeit katru dienu. Jā, Aivars ir jēkabpilietis. Tāpēc nevienu sliktu vārdu par Aivara darbu nevaru teikt. Ir lietas, kur vajadzēja skatīties uz rezultātu, piemēram, slimnīcā, uz padarīto gada laikā, kā tiek pildīti nospraustie mērķi un ļaut strādāt. Ja netiek pildīti konkrēti rādītāji, tad kaut ko mainīt. Gvido prezentēja grāmatvedības pārskatu par 2018.gadu un tur tika teikts, ka šie mīnusi būtu neatkarīgi no tā, kas ir valdē. Mums vienmēr gribās ātru rezultātu. Taču tā nenotiek, visam ir savs laiks. It sevišķi strādājot ar medicīnas inteliģences pārstāvjiem, kas nepieņem pārmaiņas, uzskatot, ka kaut kāds finansists nebūs tas, kas stāstīs, kas ir un kas nav vajadzīgs, tas netika pieņemts. Jāsaprot, ka visi ejam kopā uz vienu mērķi, bet katram ir arī savs mazais mērķis, kur katrs kā tāds atskabargains bumbulis mēģina kaut ko darīt pretī.
- Divi darba gadi mēra krēslā. Ar kādu veikumu lepojaties?
- Mans mērķis bija padarīt mūsu darbiniekus par guru katru savā jomā. Sistēma, kura darbojās iepriekš, vairāk bija mērķēta uz to, kā pateica vadītājs, tā bez ierunām bija jāizdara. Varbūt, ka tā var kādā privātā uzņēmumā, kur vadītājs pilnībā pārzina savu lietu, ir visam izgājis cauri. Manā gadījumā, par cik esmu bijis arī izpilddirektors novadā, interesē darbinieki, kuri ir gudrāki par mani konkrētā jautājumā, darbinieki, kas pārzina savu jomu un nāk ar savu redzējumu, lai varam izvēlēties idzīvotājiem labāko, efektīvāko variantu. Es uzskatu, ka tas ir tas mērķis. Kolektīvs atbrīvojās, atdzīvojās, nāca ar konkrētu redzējumu un piedāvājumu, ko varētu darīt vēl labāk.
Otrkārt, kas man ļoti bija svarīgi – kapitālsabiedrību izvešana uz saprotama un tīra ceļa. Gan namu pārvaldē, ko vienu no pirmajām parveidojām, ļoti veiksmīgs rezultāts, tur tiek paveikts tāds darbu apojoms, ka jābrīnās, kur tas viss bija iepriekš. Jauns uzrāviens ir dots arī Jēkabpils ūdens kolektīvam. Kolektīvs tur ir labs, cepuri nost, visi palika strādāt un veiksmīgi. Mihails ir savā vietā.
Treškārt, tas lielākais un trakākais, ko mēs klausot iedzīvotājus un speciālistus gājām ļoti nepopulāro un atpakaļ sitošo soli ar slimnīcu. Jēkabpils autobusu parks labi strādā. Pils rajona namu pārvalde. Gribētos uzlabojumus siltumtīklos, bet jāsaprot ar kādiem resursiem strādājat. Tur visas cenas nosaka regulators. Jēkabpils pakalpojumi divos gados kļuva spēcīgi, izauga, veic konkrētus projektus, kur peļņa tiek ieguldīta transporta iegādē – sniega tīrītājā, putekļu savākšanas mašīnā un citās. Kāpēc tas tā divos gados? Tāpēc, ka vadītājam dots uzstādījums strādāt kvalitatīvi ar domu uz iedzīvotāju, kā mēs šeit pilsētā strādājam un pašam pieņemt lēmumus, nevis dot tos no augšas, liekot slēgt kaut kādus absurdus līgumus, kas ir jāizpilda, kas rezultātā nes uzņēmumam zaudējumus. Tādas ir manas domas. Negribu teikt neko sliktu par iepriekšējo laiku.
Mans mērķis ir nevis meklēt, kas bija slikti
izdarīts, bet gan sakārtot to, ko var izdarīt.
izdarīts, bet gan sakārtot to, ko var izdarīt.
Lai redz padarīto. Pats vieglākais un varbūt iedzīvotājam saprotamākais ir, ja es tagad gānītos, ka visi citi ir vainīgi. Pēc diviem gadiem, kad balotēšos, es noteikti nemeklēšu, ko viņi izdarīja slikti, es skatīšos, ko var izdarīt labāk. Meklēt citos slikto, nozīmē pazemot sevi. Es to nedarīšu. Es zinu, kā es jūtos, es zinu, kā es gribu un, ko gribu darīt. Uzskatu, ka par šiem diviem gadiem, ko esmu strādājis, es varu droši skatīties acīs ikvienam iedzīvotājam un runāt ar viņu par jebkuru jautājumu. Tas ir mans lielākais gandarījums, tas ir mans sirdsmiers. Protams, ne viss izdarīts kā gribējās un par to varētu daudz runāt.
- Publicists Lato Lapsa tiesājās ar Jēkabpils domi par atļauju veikt urbumus vairākās ielās. Pašvaldība lietu zaudēja, pārsūdzot to augstākā instancē. Viens no pirmajiem domes jaunā mēra rīkojumiem bija pārtraukt tiesvedību un tas nozīmē, ka saskaņā ar tiesas lēmumu, kas stājās spēkā, publicistam ir atļauja veikt kontrolurbumus vairākās pilsētas ielās. Kā vērtējat situāciju, ka pašvaldība pārstāja aizstāvēt savu pozīciju tiesā?
- Ja mēs nezinātu, kas ir šīs lietas iniciators jau pašā sākumā, tad noteikti mūsu attieksme būtu mazliet citāda.
- Vai zināt personu, kas to pasūtīja?
- Es nenosaukšu nevienu konkrētu vārdu. Es teikšu – viņi. Protams, es to nevaru pierādīt, bet tas ir zināms. Tās ir ielas, kuras pēc asfalta uzklāšanas ekspluatē jau vairāk kā pieci gadi un, kuras ekspluatācijā viņi paši pieņēma. Šīm ielām garantijas remontus vairs neveic. Aivars ir bijis pie šo ielu pieņemšanas. Manis dēļ, lai viņi dara, ko grib, lai ņemās pa tām ielām, kā grib. Tas pats bruģis Bebru ielas mikrorajonā, kas ir sabrucis, lai viņi pārbauda kā grib. Ne es pieņēmu šīs ielas ekspluatācijā, ne es šos darbus pasūtīju. Ir cita lieta. Šobrīd jebkura persona, nerunājot par žurnālistu, pasaka es gribu urbt, piemēram, tilta balstu, jo man liekas, ka tur kaut kas nav kārtībā, un var to darīt.
Mums bija vēlme nomainīt vienu
darbinieku pašvaldībā.
Šis ir grābeklis uz kura es uzkāpu.
darbinieku pašvaldībā.
Šis ir grābeklis uz kura es uzkāpu.
Nevis politiski, bet tīri darba attiecību ziņā. Iedomājieties, ka no pašvaldību puses ir vesels departaments, kas uzrauga, kā tiek veikti darbi. Tālāk ir obligāts pasākums – būvuzraugs un projekta uzraudzība un man tagad grib pateikt, ka priekšsēdētājs brauks cauri un visu skatīsies? Pasūtīs urbumus? Beidziet! Kāda ir viņam izglītība? Es saprotu, ja skatās, kā notiek, cik tālu darbi, bet teikt, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir bažas par ielas asfalta kvalitāti un plāno veikt urbumus, tad, kur ir mūsu uzraugi. Ja man uzraugs atnes parakstītu dokumentu un tur, kaut kas nav kārtībā, tad pārnestā nozīmē izsakoties, tāds uzrags “jāpakar”. Mums ir pašvaldības speciālisti, kuri uzrauga darbus, viņi ir saskaņojuši, parakstījuši dokumentus. Tad te ir divi varianti: vai nu viņi jākar pie lielā zvana, vai arī viss ir kārtībā. Labi, es varbūt esmu kvalificēts ielu būvniecībā, bet es nevaru būt kvalificēts skolu būvniecībā, es nevaru būt zinošs visās jomās, man ir jāpaļaujas uz speciālistu vērtējumu. Man ir jāizvēlas speciālisti par kuriem esmu pārliecināts, ka viņi pašvaldības labā izdarīs visu. Tas ir mans mērķis. Nevis es tagad braukšu, skatīšos objektu. Tu vari aizbraukt skatīties objektu, bet tev nav nekādas teikšanas. Tikai kā pasūtītājam. Tev nepatīk krāsa, bet tāda bija projektā, tev nepatīk durvis, bet tādas bija projektā. Kur jūs bijāt agrāk? Jautājums, kurš sastādīja projekta uzdevumu? To veica mūsu pašu pašvaldības darbinieki. Respektīvi, mēs tagad mēģinam iesist uzņēmējam, kurš dara, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir bijušas kļūdas kaut kādos procesos. Šis ir tas, kur es īsti nesaprotu, kā mēs tagad varam ļaut tīri sistemātiski cilvēkam no malas izdarīt konkrētas lietas konkrētā objektā, ja tam visam neseko līdzi apdrošināšana un garantija.
Ja braucat pa jaunu ceļu, iespējams, esat ievērojuši tādas kā urbuma vietas, kur ātri vien veidojas bedres. Diemžēl. Tās ir vietas, kur ņemti paraugi. Tos pēc noteikta attāluma ņem specializēta tehnika, speciālisti, kuri zina, kā to dara un uzreiz aiztaisa ciet. Tāpat šīs vietas ir bojātas, bet tā kā tas ir būvniecības procesa laikā apdrošinātājs dod garantiju objektam. Šajā variantā, ja urbs, piemēram, Bebru ielas mikrorajonā, kur vēl ir spēkā garantijas, vai tās netiks zaudētas?
- Bebru ielas mikrorajons nav Lato Lapsas sarakstā?
- Ticiet man uz rudens pusi tur urbs. Tas neinteresē Aivaru. Tas interesē vienu citu cilvēku, kuram nepatīk varbūt arī jaunais priekšsēdētājs.
Ticiet man nekas nav aizmirsts
un viss notiks, jo kāds to ir pasūtījis.
un viss notiks, jo kāds to ir pasūtījis.
Kāpēc tiesvedība bija jānobeidz nevis jāpārtrauc? Tāpēc, ka tas ir precedents visas Latvijas mērogā. Viss bija sagatavots, pašvaldībai tas neko vairs nemaksāja. Taču procesam pielika punktu. Tas ir viņu redzējums. Mēs pielikām punktu par spēļu zālēm. Man nepatīk spēļu zāles. Es likvidētu viņas visas. Bet, redzot to tiesvedības gaitu, mēs sapratām, ka tas ir tikai laika jautājums. Šis izlīgums, ar kuru mēs izlīgām, bija abpusēji izdevīgs. Panācām, ka vietā, kur vecā spēļu zāle nekas netiek attīstīts. Atļāvām vienu aparātu ielikt vietā, kur ir spēļu zāle Rīgas ielā, otrā stāvā. Varbūt mums vajadzēja iet līdz galam, lai ir Senāta tiesas lēmums, bet tad mēs būtu spiesti ļaut attīstīties spēļu zālēm vairākās vietās pilsētā.
Tagad jebkurš, kurš sevi uzskata par žurnālistu, arī bez žurnālista apliecības var urbt jebkur, neviens nav pateicis, kas pasūta šos darbus, tiek motivēts, ka tā ir žurnālistiskā pētniecība. Dodiet man atļauju un es atradīšu, kas to izdara un tas būs iedzīvotāju interesēs. Šaubu nav. Bet varbūt tad skatamies uzreiz būvniecības laikā, lai visi darbi būtu tā kā vajag. Jāsaprot, kas pieļauj šādu darbību. Tas ir tas par ko mums jācīnās. Ja bija iepirkumā saskaņoti materiāli un kvalitāte, kā drīkst pēc tam kaut ko mainīt? Kas to pieļauj? Te ir sistēma. Jautājums, cik priekšsēdētājs grib par to interesēties? Uzskatu, ka uzņēmējiem, nu varbūt izņemot dažus, kas strādā savā mājā, savā pilsētā ir svarīgs ne tikai kvalitatīva darba izpildes princips, bet arī atbildība pret saviem iedzīvotājiem. Tā ir tā kultūra, kura jāsaprot, jāmāca, ja kāds pieļauj citādāk, tad tā ir atbildība no vadības puses. Piemēram, ja kāds uzņēmējs, kas pieļāvis pārkāpumus un zināms, ka daudzviet darbos sevi parādījis no sliktās puses, tik un tā tiek godā celts un pieņemts un nolīgts, tad ir jautājums, kurš ir sliktais? Uzņēmējs? Vai tas, kas atbalsta šādas darbības? Par to būtu jālido atbildīgo amatpersonu “galvām”. Kad es gribēju vienu darbinieku, kurš zināja, ka tiek pieļautas atkāpes noprojektiem, atstādināt, piedāvājot citu darbu. Man šis process “uzkārās”, jo tiktu sagrauta sistēma. Šī informācija, kas ir man un ko es zinu, nav pierādāma.
Uzskatu, ka ar tiesu vajadzēja iet līdz galam.
Tas ir precedents Latvijas mērogā.
Tas ir precedents Latvijas mērogā.
Es neesmu saistīts ar šiem objektiem. Par to, lai atbild domes priekšsēdētājs, kas, kā vietnieks strādāja, kad tie tapa un iepriekšējā sasaukuma priekšsēdētājs, kas bija šo objektu pasūtītājs.
- Jums pārmeta kūtro iesaistīšanos jautājumu risināšanā saistībā ar gaidāmo novadu reformu?
- Tās ir muļķības un retorika. Tā nav Aivara, tā ir viena cita cilvēka retorika, kuram šobrīd ir tāds amats, kuru pildot viņš apbraukā novadus, lai runātu par reformu ar novadu vadītājiem. Es gribētu redzēt, kāds ir rezultāts? Ko viņš ir sarunājis? Neko. Absolūta nulle. Ar novadu priekšsēdētājiem esmu runājis. Pirmkārt, novados ir cita retorika, citas vajadzības.
- Varbūt nav pareizi iet pie novadu priekšsēdētājiem, jo viennozīmīgi tie grib saglabāt varu un amatus. Varbūt runāt par šiem jautājumiem jāiet pie novadu uzņēmējiem un iedzīvotājiem?
- Es nebūtu tik pārliecināts par šādu retoriku. Es runāju ar šo kungu, kurš saka, ka es neesmu bijis uzdevumu augstumos. Es runāju par to, kādā formā varētu būt kaut kāds sadalījums. Jāsaprot divas lietas: kāds ir finansējums un kāda ir šī pārvaldība? Šobrīd tas nav dots.
Pateikt, ka mēs te kaut ko neesam darījuši,
tās ir absolūtas muļķības, tas nav
ne mūsu uzdevums, ne mērķis.
tās ir absolūtas muļķības, tas nav
ne mūsu uzdevums, ne mērķis.
Mums izdevīgāk, ka mēs esam pilsēta ar visu savu pakalpojumu klāstu, ar visu Eiropas līdzekļu apguvi, ar konkrēto naudas plūsmas novirzīšanu uz pilsētu kā reģiona centru. Mums būtu ļoti jāpiestrādā, lai novados būtu vienmērīga attīstība. Jau šodien tā tāda nav. Piemeram, autoceļu ziņā salīdzinot Krustpils un Jēkabpils novadu. Jēkabpils novadā gandrīz neviens pagasts nav savienots ar pilsētu ar asfalta ceļu. No Ābeļu pagasta, Kalna pagasta un Zasas var atbraukt. Dignājai, Dunavai, Rubenei nav. Krustpils pagastā var no katra pagasta, izņemot Vīpi. Neesam vienādos nosacījumos. Lai ministrija vispirms parāda, kāda būs forma, finansējums, nevis mehāniski savienot teritorijas. Ministrija norāda, ka novadi nav spējīgi īstenot lielus projektus, tad paskatamies uz novadiem, kas ir izveidoti bijušo rajonu teritorijās, piemēram, Gulbenes, Madonas, citos vai tur labāk dzīvo? Nē.
Es to redzu tā. Katram novadam ir noteikts funkciju daudzums. Tās ir līdzīgas kā pilsētai. Noņemam novadiem nost daļu funkciju, lai viņi izpilda tikai to, kas nepieciešams konkrētajam iedzīvotājam. Respektīvi, sniegtu pakalpojumu uz vietas pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam. Novadiem būtu noteikts pakalpojumu līmenis, līdz ar to arī noteikts štatu daudzums. Mazāks līmenis, mazāki izdevumi, koncentrējoties uz kaut kādu vienu pakalpojumu līmeni. Zemāku līmeni. Katrā pagastā būs vajadzīgi uz vietas cilvēki pie kuriem iedzīvoitājiem vērsties. Kas būtiski mainīsies? Nekas. Novados tāpat būs, piemēram, sociālās palīdzības dienests, bāriņtiesas un citas iestādes. Novados uz 1000 iedzīvotājiem ir viens sociālais darbinieks. Pilsētā līdzīgi. Visur jābūt līdzīgi. Kā mēs tagad pateiksim, ka laukos tā nebūs? Tāpat arī atalgojums, vienā pašvaldībā nevarēs pilsētā saņemt vairāk, bet laukos mazāk. Viss būs nevis jāpazemina, bet jāceļ uz labāku līmeni. Izdevumi pieaugs. Pieļauju, ka centralizēt varēs grāmatvedību, juridisko dienestu. Vai būs mazāk vajadzīgi datorspeciālisti? Skolas? Nē. Sakiet vai jaunajā domē ievēlēs kādu no Aknīstes? Atašienes? Šaubos. Nebūs lielajā novada domē pārstāvēti visi pašreizējie novadi no visiem pagastiem un nebūs pārstāvētas visu tagad mazo novadu intereses. Nav arī zināms, kā panākt visu pašreizējo novadu pārstāvniecību jaunajā domē.
- Runājot par citu tēmu. Kā vērtējat SIA “Vidusdaugavas SPAAO” vadītāja darbu?
- SIA “Vidusdaugavas SPAAO” vadībā ir ļoti ieturēts un mazrunīgs cilvēks. Bet aizbraucot uz poligonu redzams paveikto darbu apjomu. Tiek darīts viss, lai iedzīvotājiem nepaaugstinātos maksa par sadzīves atkritumu apglabāšanu. Bija uzstādījums, lai dabas resursu nodokļa pacēlums neatsauktos uz iedzīvotāju maksājumiem. Pie šī jautājuma nopietni tiek strādāts. Ja vērtējam “Dziļās vādas” darbu no paveiktā, tad jaunais vadītājs iet, skrien un dara. Taču viņš nav no tiem vadītājiem, kas bieži komunicē uz āru. Viņš pēc būtības ir tehnisks cilvēks, darba rūķis, kas redz savu darba lauku. Jāskatās uz darbiem.
- Sarunu noslēdzot, ko darāt pašlaik un kādi ir Jūsu nākotnes plāni?
- Bez darba esmu palicis tajā burvīgajā laikā, kad sākas vasara. Šobrīd vēl nezinu ko darīšu, bet līdz jūlijam darbu nemeklēšu. Mēģināšu atpūsties.
Šobrīd esmu sācis atgūt fizisko un
garīgo formu, esmu sācis smaidīt,
garīgo formu, esmu sācis smaidīt,
esmu uz fiziskā un emocionālā atkopšanās ceļa. Divi gadi īsti nebija iespējas aiziet atvaļinājumā, atpūsties.
- Vai domājot par nākotni, ir kāds sapņu darbs, ko vēlētos darīt? Profesija, kurā strādāt?
- Es gribētu būt pilots. Bet esmu tam jau par vecu un vairs šajā profesijā nevaru iegūt darbam apliecību. Noteitki izskatīšu dažādus piedāvājumus. Vērtēšu piedāvājumu, vadoties no atalgojuma līmeņa, jo ir noteikti saimnieciski izdevumi, kredītu maksājumi, kas jāsedz. Es varu darīt dažādus darbus, ja par to labi maksā. Vislabprātāk es strādātu Jēkabpilī, man nepatīk ne braukāšana, ne dzīvošana citur. Es labprāt darītu darbu, kur es redzu darba augļus. Tas, kurš uzlej asfaltu redz, cik skaists ceļš sanāk, tas kurš izcep maizi, priecājas par klaipiņiem. Pašvaldībā darbs nav redzams, tas ir vāveres ritenis, kur paldies neviens nepasaka, tas ir darbs, kur visu laiku esi nepārtrauktā spriedzē, darbā pašvaldības vadībā viens gads pielīdzināms trim.
- Paldies par sarunu!
Komentāri (0-10/16)
JaJa
14.06.2019 13:12GogUlis
14.06.2019 09:29Zinatājs
14.06.2019 06:58Ak vai
14.06.2019 06:49vita
13.06.2019 23:30Viesis
13.06.2019 19:57Ok
13.06.2019 19:51Viesis
13.06.2019 19:51Viss ok
13.06.2019 19:49Viss ok
13.06.2019 19:46