Dārta Kristīne Ozoliņa – “Pirmais likums – nepadoties. Otrais likums – atcerēties par pirmo likumu.”
- 27 junijs 2020 --
- 1Komentāri
“Meitene ar cīnītājas raksturu. Viņa ņem grožus savās rokās un soli pa solim dodas pretim sapņa īstenošanai,” tāds iespaids man radās, tiekoties ar četrpadsmit gadus jauno mūziķi Dārtu Kristīni Ozoliņu. Dārtas Kristīnes daba ir ļoti daudzpusīga - tajā ir vieta gan mūzikai, gan hobijiem, gan brīvprātīgajam darbam, gan dzīves baudīšanai. Dārta Kristīne Ozoliņa paralēli mācībām Vīpes pamatskolā apgūst klavierspēli Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolā. Viņai ir teicamniece skolā, kuras paralēli mācībām gūst panākumus arī dažādu līmeņu mūzikas konkursos. Dārta Kristīne Ozoliņa ir viena no tiem jauniešiem, kas ļauj Krustpils novada vārdam izskanēt arī starptautiskā mērogā.
Draudzīga
Drosmīga
Dzīvespriecīga
Ko tu teiktu, ja vajadzētu par sevi pastāstīt pavisam svešam cilvēkam?
Sveiki! Mani sauc Dārta, esmu 13 gadus jauna un man patīk nodarboties ar mūziku. Spēlēju klavieres, māku arī spēlēt kokli, mandolīnu un blokflautu. Esmu daudzu jauno pianistu konkursu un Starptautisko jauno pianistu konkursu laureāte. Patīk piedalīties dažādos jauniešu pasākumos, tāpēc man ir viegli komunicēt ar citiem jauniešiem. Vienmēr cenšos būt pozitīva un atraktīva. Brīvajā laikā lasu grāmatas un man patīk rokdarbi.
Kādas ir sajūtas saņemot konkursa “Jaunatnes gada balva 2019” nomināciju – Gada jaunais mākslinieks?
Sajūtas bija neaprakstāmas un bija liels pārsteigums saņemt šādu balvu, jo Krustpils novadā ir ļoti daudz talantīgu jauniešu- mākslinieku.
Kā tev šķiet, kāpēc tieši tu ieguvi nomināciju- Gada jaunais mākslinieks?
Nezinu, katrā ziņā, tas man bija liels pagodinājums! Varbūt šo nomināciju saņēmu tāpēc, jo nodarbojos ar to, kas man patīk. Klavierspēle mani aizrauj un tā ļauj izpaust visas emocijas gan pozitīvās, gan negatīvās, kas manī mīt. Jāsaka paldies tiem cilvēkiem, kuri uzticējās un pieteica mani šai nominācijai, ja nemaldos, tad tā bija manas Vīpes pamatskolas direktore Maija Grundšteine. Paldies arī viņai!
Parunāsim par mūziku. Pastāsti, kā sākās tavas attiecības ar muzicēšanu?
Sākumā dziedāju, bet tad, kad es stājos mūzikas skolā, es vēlējos spēlēt flautu. Tajā gadā bija skolotāju maiņa un mani vairs neuzņēma flautas spēles nodaļā, tāpēc uz vienu gadu piedāvāja mācīties klavierspēli. Pēc gada es varēju pāriet uz flautas spēli, bet man klavieres tik ļoti iepatikās, ka gribēju turpināt spēlēt klavieres. Tagad es nemaz nenožēloju, pat pateicos, ka tā sanāca, ka spēlēju klavieres. Protams, ka liela loma bija manai skolotājai, kāpēc izvēlējos turpināt mācīties klavieres!
Cik tev bija gadu, kad pirmo reizi piesēdāties klavierēm?
Tā kā mana mamma ir mācījusies spēlēt klavieres, tad mums mājās vienmēr ir stāvējušas klavieres, bet tāda nopietnāka pirmā reize, kad piesēdos pie klavierēm bija 2014.gadā, kad sāku mācības Jēkabpils mūzikas skolā.
Vai tu spēlē arī kādus citus mūzikas instrumentus?
Folkloras kopā ”Lākači” pārsvarā spēlēju mandolīnu, ko iemācīja kopas vadītāja Agnese. Bet kokles spēli es apgūstu platformā „Kokļu mežs.” Vēlos arī iemācīties spēlēt vijoli un dūdas. Ja balsi var uzskatīt par mūzikas instrumentu, tad nereti dziedu arī solo folkloras kopā.
Kā attīstījās tavs ceļš mūzikā?
Mūzikas pamatus solfedžo mācīja un turpina mācīt stingrā, bet ļoti jaukā un zinošā skolotāja Inta Medene. Mājās iemācīties skaņdarbus nereti palīdz mamma. Savukārt, manu mūzikas ceļu attīsta un sekmē mana superīgākā un fantastiskākā klavierskolotāja Ligita Tuntule. Bez bviņām es nebūtu tik tālu tikusi. Tikpat liels nopelns manā mūzikas ceļā ir gan Vīpes pamatskolas skolotājiem, gan skolas biedriem, kas vienmēr ir mani atbalstījuši.
Vai atceries mirkli, kurā mūzika tev kļuva ļoti svarīga? Kā tas notika?
Šis mirklis bija 2018.gada aprīlis, kad piedalījos J.Graubiņa pianistu konkursā Līvānos un ieguvu 1. vietu un speciālbalvu par labāko J. Graubiņa skaņdarba atskaņojumu, tieši tad, ka tas ko es daru, man patīk un arī sanāk….Vēl interesanta bija 2019.gada nogale, kad divās nedēļās bija jākoncentrējas uz četriem konkursiem, kuros guvu labus panākumus, kas nostiprināja manu vēlmi turpināt iesākto!
Kā tu jūties uzstājoties? Vai publika tevi ietekmē?
Uzkāpjot uz skatuves jūtos brīvi un ērti. Publika man palīdz spēlēt vēl muzikālāk un izjustāk, nekā spēlējot „tukšiem krēsliem”. Publika iedod lielu enerģijas lādiņu un arī adrenalīna devu. Man patīk dzirdēt aplausus, jo tad es varu noteikt cik ļoti patika vai nepatika mana uzstāšanās.
Tava recepte pret uztraukumu pirms uzstāšanās?
Pirms uzstāšanās vairāku gadu laikā man pat ir radušies dažādi rituāli. Parasti lēnām un mierīgi staigāju pa kādu garāku un klusāku gaiteni, lai es nevaru dzirdēt, kas notiek uz skatuves. Stresu arī noņem salvetes burzīšana un plēšana, jo tas palīdz nedomāt par uztraukumu un atslābināties. Kā arī pa reizei padzeru ūdeni un izpūšu visu satraukumu ārā.
Kurš bija mīļākais mūziķis bērnībā, ko klausījies?
Vēl joprojām atceros, ka mammai mašīnā jautāju, lai uzliek Laura Reinika albumu. Biju ļoti priecīga, ka varēju braukt uz viņa koncertu un dziedāt viņa dziesmām līdzi.
Kas ir tavi lielākie iedvesmas avoti?
Mani lielākie iedvesmas avoti noteikti ir visi slavenie un izcilie pianisti, kuri ceļo pa pasauli un uzstājās dažādās koncertzālēs. Kaut kad nākotnē es arī vēlos tāda būt. Mums Latvijā ir ļoti izcili pianisti, piemēram, brāļi Osokini, Vestards Šimkus, Agnese Egliņa.
Pastāsti, lūdzu, par savu lielāko sasniegumu/panākumu?
Viens no maniem lielākajiem panākumiem ir 1.vieta pirmajā Starptautiskajā pianistu konkursā „Piano frequency,” kas notika koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā. Tas bija mans pēdējais no četriem konkursiem pusotras nedēļas laikā 1.mācību semestrī 2018.gadā. Šis bija ļoti negaidīts rezultāts, jo manā konkursa grupā bija daudz dalībnieku no visas Latvijas, Krievijas, Lietuvas un Igaunijas, kopumā 24 dalībnieki. Pēc rezultātu paziņošanas ne tikai man, mammai un skolotājai bira prieka asaras, bet arī mans tētis slepus notrieca pa kādai asarai!Vēl viens konkurss, kurš noslēdzās pirms pāris dienām, bija Starptautiskais brāļu Mediņu konkurss, kuram bija jānotiek 14.martā, bet ārkārtas situācijas dēļ, konkurss norisinājās no 12.-19.jūnijam, attālināti un bija jāiesūta video ieraksts. Šajā konkursā ieguvu 1.vietu un speciālbalvu par vislabāk izpildīto Jēkaba Mediņa skaņdarbu. Šī arī bija pilnīgi citāda pieredze, jo jāspēlē tukšai zālei, bet videokameru priekšā. Priekš manis tas bija kaut kas jauns.
Kādi vēl ir tavi hobiji?
Tie ir danči folkloras kopā „Lākači.” Man ļoti patīk dejot līdz spēku izsīkumam, jo dejošana sniedz tikai pozitīvas emocijas.
Vai mūzika ir tava vienīgā sirdslieta?
Mūzika nav mana vienīgā sirdslieta. Man tāpat ļoti patīk atrasties uz skatuves, vadīt pasākumus, deklamēt dzeju utt. Vīpes pamatskolā mums bija fantastiska latviešu valodas skolotāja Skaidrīte Bērziņa, ar kuru kopā iestudējām dažādas ludziņas, tā arī bija interesanta pieredze! Žēl, ka skolotāja vairs nestrādā mūsu skolā. Man ļoti patīk kopā ar ģimeni ceļot, iepazīt jaunas valstis, to kultūru un dabu. Visvairāk man patika Itālija, Vācija un tās atrakciju parki un Austrijas skaistā daba.
Kas tev sagādā vislielāko prieku?
Man vislielāko prieku sagādā pozitīvi noskaņoti cilvēki, garšīgs ēdiens un tēva lielā ticība, ka man viss vienmēr izdosies.
Kas tevi iedvesmo?
Mūzikā mani iedvesmo mana klavierskolotāja Ligita, viņa vienmēr palīdz izprast dažādu mūzikas laikmeta skaņdarbu raksturus, tēlus, bet skolotājas salīdzinājumi, lai es to visu saprastu, ir vienkārši super forši, dažreiz ļoti smieklīgi, bet tas palīdz! Savukārt ikdienas lietās es iedvesmojos no mūzikas, sākot ar popmūziku un beidzot ar klasisko mūziku. Vēl man ir palaimējies, ka līdzās man ir forši draugi, ar kuriem ir interesanti pavadīt kopā laiku! Jau trešo gadu braukšu uz mūzikas nometni Madonā, kurā meistarklasēs mācos pie izcilās pianistes Agnese Egliņas. Nometnē sastopu sev līdzīgi domājošus jauniešus.
Kādi ir Krustpils novada jaunieši?
Krustpils novada jaunieši ir ļoti aktīvi pasākumos, komunikabli, draudzīgi un radoši. Viņi nodarbojās ar daudziem dažādiem hobijiem - viņi dejo, dzied, spēlē mūzikas instrumentus, zīmē, vada pasākumus, raksta dzeju. Un, protams, mūsu jaunieši ļoti labi mācās skolā!
Kā jauniešus motivēt sekot saviem sapņiem un nenobīties no pirmajām grūtībām tos realizējot?
Es varu pateikt to, ka ir jāriskē un jādara! Nevajag bīties un skumt no tā, ka kaut kas neiet pēc plāna. Un vajag arī uzdrīkstēties sapņot, jo sapņi tiešām piepildās! Visiem panākumiem apakšā ir milzīgs darbs un arī asaras, bet pēc ieguldītā darba, panākumu augļi vienmēr ir saldi.
Tavuprāt, ko ir nepieciešams paveikt jauniešu labā, lai viņus ieinteresētu palikt vai izbraukušos atgriezties dzīvot savā novadā?
Apkārt jāveido daudzveidīga un interesanta vide, lai tajā ir patīkami dzīvot. Piemēram, Laukezers pēdējos gados ir ļoti sakopta un pievilcīga vieta jauniešu atpūtai.
Ko novēli katram paveikt šovasar?
Es novēlu katram jaunietim izbaudīt vasaras dotās iespējas atpūsties un gūt enerģiju jaunam mācību cēlienam! Un protams, attīstīt savus talantus un hobijus.
Angelīna Tukiša
Krustpils novada pašvaldības
Tūrisma un jaunatnes lietu speciāliste
Komentāri (0-1/1)
Mūziķis
27.06.2020 18:54