Jēkabpils dome nolemj nogaidīt un nedod “zaļo gaismu” 1.-4.klašu skolēnu mācībām klātienē
- Sandra Mikanovska --
- 18 marts 2021 --
- 2Komentāri
Galvenie argumenti, kas izskanēja, ka mācības klātienē var radīt risku Covid-19 uzliesmojumam pilsētā. Deputāti nolēma šo jautājumu skatīt nākamjā domes sēdē 25.martā un lemt, vadoties no tā brīža aktuālās epidemioloģiskās situācijas.
Pirms lēmuma galējās redakcijas pieņemšanas notika speciālistu un deputātu diskusija.
Jēkabpils Izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis sacīja, ka viņš uzskata, ka ir jāatļauj bērniem vienu nedēļu mācīties klātienē, jo tas ir svarīgi no socializācijas viedokļa un tā ir iespēja skolēniem satikt citam citu un pedagogus un pārrunāt apgūtās zināšanas attālināti klātienē. Viņš arī piebilda, ka skolas – Jēkabpils 2.vidusskola un Jēkabpils 3.vidusskola - mācību procesam ir gatavas, ir izpildītas visas prasības, vienreizējie siekalu testi jau ir nogādāti skolās, lai pirms mācībām veiktu katra pedagoga un tehniskā darbinieka veselības pārbaudi. Arī ēdinātāji ir apzināti un tie ir gatavi sākt darbu. Juris Līcis sacīja, ja nolems, ka mācības notiek klātienē, vecāki tiks aicināti, lai bērni pēc iespējas mazāk izmanto sabiedrisko transportu, rast risinājumus tos pašiem nogādāt uz skolu vai ļaut bērniem iet kājām, lai autobusos neveidojas burzma.
Kristīne Ozola (P) norādīja, ka atļaujot mācības klātienē, pastāv risks Covid-19 uzliesmojumam kādā no skolām un pēc pāris dienām var nākties atgriezties pie mācībām attālināti.
Raivis Ragainis (LZP) atbalstīja Jura Līča viedokli, uzsverot, ka noteikti ir jāļauj bērniem iet uz skolu, jo mācības klātienē ir svarīgas un bērniem ir būtiski, kaut nedēļu mācīties klātienē. Savukārt, ja situācija mainīsies, arī lēmumu ātri var mainīt.
Līga Kļaviņa (LZS) vērsa uzmanību uz Slimību profilakses un kontroles centra infektologa Uga Dumpja šodien izteikto brīdinājumu, ka ierobežojumus nedrīkst samazināt, jo saslimstība ar Covid-19 nemazinās, bet pieaug. Viņa atzīmēja, ka lēmums atļaut bērniem iet uz skolu būs pozitīvs ģimenēm ar bērniem, bet nedrošs no epidemioloģiskās situācijas.
Māris Dimants (JRP) sacīja, ka arī viņš uzskata, ka atļaut klātienes mācības ir pāragri, ka vēl vismaz nedēļu jānovēro situācija. Viņš piebilda, ka skolās vairumā ir pedagogi vecuma grupā, kas ir riska grupa un lieki eksperimentēt ar cilvēku veselību nevajadzētu.
Līdzīgās domās bija arī Leonīds Salcevičs (JRP), norādot, ka piekrīt viedoklim, ka atļaut klātienes mācības vēl ir pāragri, piebilstot, ka bērniem socializācija ir vajadzīga, bet riski ir lieli. Viņš arī atgādināja bēdīgo Krustpils novada pieredzi, kur atļaujot mazāko klašu skolēniem mācības klātienē, pēc pāris dienām Covid-19 uzliesmojuma dēļ, šis process bija jāpārtrauc.
Aleksandrs Deinis (JRP) atzīmēja, ka process ar saslimstību ir trausls un izglītības kvalitāte cieš no biežām pārmaiņām, ja sāks mācības klātienē un uzreiz būs šis process jāpārtrauc, tas atstās negatīvu iespaidu.
Aivars Kraps (LA) vērsa uzmanību, ka saslimstības rādītājs Jēkabpilī uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir mainīgs un šobrīd ir 182, kas ir tuvu robežai, kad ļauj mācības klātienē. Viņš prognozēja, ka jau nākamās nedēļas vidū šis rādītājs būs tik augsts, ka mācības klātienē nevar notikt un tāpēc nevajadzētu steigties ar lēmumu par mācībām klātienē.
Kristīne Ozola (P) sacīja, ka ir neloģiski aicināt vecākus pēc iespējas nevest bērnu uz bērnudārziem un prasīt no vecākiem, kuri ved rakstiskus iesniegumus, ka nav citas iespējas un paralēli atļaut mācības 1.-4.klasēs klātienē. Viņa rosināja atlikt šī lēmuma pieņemšanu pēc Liedienām, vadoties no tā brīža epidemioloģiskās situācijas.
Juris Līcis iebilda, ka tā nevar lemt jo Slimību profilakses un kontroles centrs atļauju klātienes mācībām dod tikai uz nedēļu.
Kristīne Ozola (P) viņam nepiekrita, norādot, ka pašvaldība var nākamajā domes sēdē lemt, kā notiks mācības pēc Lieldienām, ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra norādes. Viņa arī piebilda, ka skaidrojot pašvaldības lēmumu neatsākt 1.-4.klašu mācības klātienē, informēt vecākus, ka tas pieņemts visu veselības drošībai.
Juriste dace Gluha precizēja, ka pašvaldība var lemt par šī lēmuma atlikšanu un iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Līga Kļaviņa (LZS) lūdza informēt, cik pilsētas skolas ir gatavas āra nodarbībām vecāko klašu grupā.
Juris Līcis skaidroja, ka pilsētas skolām nav tādu ārtelpu, kur šādas nodarbības varētu notikt, tāpēc tās, sākoties siltākam laikam varētu notikt skolu stadionos. Noteikumi paredz, ka dienā ārtelpā var notikt viena mācību stunda, nedēļā – piecas. Viņš arī sacīja, ka ārtelpā nevar notikt nedz matemātikas vai latviešu valodas stunda, tur iespējams satikties, pārrunāt aktuālos jautājumus.
Iepriekš sarunā ar Radio1.lv Juris Līcis atzina, ka šonedēļ pilsētas bērnudāzos nav būtiski samazinājies apmeklējumu skaits, darbojas visas grupiņas, tas nozīmē, ka vecāki aicinājumam pēc iespējas nevest bērnus uz bērnudārziem ir atsaukušies minimāli.
Jau ziņots, ka pēc skolēnu brīvlaika no nākamās nedēļas klātienes mācības 1.- 4.klasēs varēs rīkot 36 pašvaldības. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Aglonas, Aizputes, Apes, Auces, Burtnieku, Cēsu, Iecavas, Kocēnu, Krustpils, Mazsalacas, Priekuļu, Ropažu, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīveru, Tērvetes, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi, kā arī Jēkabpils.
Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Ciblas, Kuldīgas, Neretas, Salas un Sējas novadi.
Kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas ir nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aglonas, Aizputes, Alsungas, Apes, Auces, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kocēnu, Krustpils, Mazsalacas, Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot arī vienā lielajā pilsētā - Jēkabpilī.
Salīdzinoši pirms nedēļas "drošās skolas" principam atbilda Alsungas, Ciblas, Durbes, Ērgļu, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kuldīgas, Mērsraga, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rucavas, Rundāles, Salas, Sējas, Skrundas, Strenču, Vecumnieku un Viesītes novadi.
Komentāri (0-2/2)
Līna
18.03.2021 20:10A
18.03.2021 16:29